Ātrāk nekā pārlūku!
52 attiecības: Alķīmija, Aleksandrs Johans Stenders, Apgaismības laikmets, Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas, Žeimele, Bērstele (ciems), Birzgales luterāņu baznīca, Braunšveiga, Brīvmūrniecība, Dambrete, Dānijas karaļu uzskaitījums, Eglaine (Eglaines pagasts), Globuss, Janis Rozentāls, Jānis Stradiņš, Jēkabs Frīdrihs Hincs, Jēnas Universitāte, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Jelgavas avīze, Johans Albrehts fon Korfs, Johans Georgs Čarnevskis, Johans Gotfrīds Herders, Johans Kaspars Lafaters, Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke, Johans Volfgangs fon Gēte, Kopenhāgena, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Laši (Eglaines pagasts), Lašu baznīca, Latīņu valoda, Latviešu valoda, Latvijas Banka, Latvijas Pasts, Lietuva, Luterisms, Maģija, Māra Grudule, Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte, Muzejs "Sēlija", Nikolajs Novikovs, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Rīgas Doma skola, Rokraksts, Sēlija, Septiņgadu karš, Sunākstes luterāņu baznīca, Vācbaltieši, Vācu valoda, Vecsēlpils, ..., 1780. gadi, 18. gadsimts. Izvērst indekss (2 vairāk) »
Alķīmija
fosforu Alķīmija ir protozinātne, kura ietvēra sevī agrīno filozofiju, ķīmiju, metalurģiju, fiziku, medicīnu, astroloģiju, semiotiku, mistiku un mākslu.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Alķīmija · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Johans Stenders
Aleksandrs Johans Stenders, (Alexander Johann Stender) saukts par Jauno Stenderu (dzimis 1744. gada 4. novembrī, miris 1819. gada 20. novembrī), bija luterāņu teologs un apgaismotājs, Sēlpils pilskunga tiesas prāvests (no 1787), Sēlpils un Sunākstes mācītājs (1796—1819), Gotharda Frīdriha Stendera (Vecā Stendera) dēls.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Aleksandrs Johans Stenders · Redzēt vairāk »
Apgaismības laikmets
Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Apgaismības laikmets · Redzēt vairāk »
Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas
Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas ir pirmā dabaszinību enciklopēdija 25 nodaļās latviešu valodā, ko sarakstīja Gothards Frīdrihs Stenders.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas · Redzēt vairāk »
Žeimele
Žeimele, arī Žeime, ir miests Lietuvā, Bērsteles upes krastos, seņūnijas centrs Šauļu apriņķī.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Žeimele · Redzēt vairāk »
Bērstele (ciems)
Bērstele ir ciems Bauskas novada Viesturu pagastā pie Svitenes upes un netālu no autoceļa P103 (Dobele—Bauska).
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Bērstele (ciems) · Redzēt vairāk »
Birzgales luterāņu baznīca
Birzgales evaņģēliski luteriskā baznīca bija Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atradās Ogres novada Birzgales pagasta Birzgalē.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Birzgales luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Braunšveiga
Braunšveiga ir pilsēta Vācijas vidienē, Lejassaksijas zemē, tās otra lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Braunšveiga · Redzēt vairāk »
Brīvmūrniecība
Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts '''G''' simbolizē ģeometrijas zinātni. Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no ''Bible moralisée'' (13. gs.). Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, masonu jeb frankmasonu (no — 'brīvs', maçon — 'mūrnieks') kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Brīvmūrniecība · Redzēt vairāk »
Dambrete
Simtlauciņu dambretes galdiņš Dambrete (no) ir divu dalībnieku galda spēle, parasti ar 12 vai 20 kauliņiem katram uz 64 vai 100 lauciņos sadalīta kvadrātveida galdiņa.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Dambrete · Redzēt vairāk »
Dānijas karaļu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Dānijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Eglaine (Eglaines pagasts)
Eglaine ir ciems Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Eglaine (Eglaines pagasts) · Redzēt vairāk »
Globuss
Globuss Globuss ( — 'lode') ir telpisks Zemes vai kāda cita debess ķermeņa virsas modelis vai arī debess sfēras modelis (debesu globuss).
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Globuss · Redzēt vairāk »
Janis Rozentāls
Janis Rozentāls (dzimis Saldus pagastā; miris Helsinkos, Somijā) bija latviešu gleznotājs.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Janis Rozentāls · Redzēt vairāk »
Jānis Stradiņš
Jānis Stradiņš (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Jānis Stradiņš · Redzēt vairāk »
Jēkabs Frīdrihs Hincs
Jēkabs Frīdrihs Hincs (Jekopp Friedrik Hinz,, 1743-1787) bija Apgaismības laikmeta skolotājs un grāmatizdevējs Kurzemes un Zemgales hercogistē.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Jēkabs Frīdrihs Hincs · Redzēt vairāk »
Jēnas Universitāte
Frīdriha Šillera Jēnas Universitāte ir valsts universitāte Jēnā, Vācijā.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Jēnas Universitāte · Redzēt vairāk »
Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Jelgavas avīze
"Jelgavas avīze" (Mitauische Zeitung) bija Jelgavas laikraksts, kas ar dažādiem nosaukumiem vācu valodā iznāca no 1766.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Jelgavas avīze · Redzēt vairāk »
Johans Albrehts fon Korfs
Johana Albrehta Korfa piemiņas medaļa (1766). Johans Albrehts fon Korfs (1697—1766) bija Kurzemes muižnieks, diplomāts, literāts un grāmatmīlis.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Johans Albrehts fon Korfs · Redzēt vairāk »
Johans Georgs Čarnevskis
Johans Georgs Čarnevskis (1766-1832) jeb Cernevskis (Zernewski) bija vācbaltiešu rakstnieks.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Johans Georgs Čarnevskis · Redzēt vairāk »
Johans Gotfrīds Herders
Johans Gotfrīds fon Herders (dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, kritiķis, teologs un filozofs.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Johans Gotfrīds Herders · Redzēt vairāk »
Johans Kaspars Lafaters
Lafaters Mozess Mendelszons (no kreisās), Gotholds Efraims Lesings un Johans Kaspars Lafaters. Johans Kaspars Lafaters jeb Lavāters (Johann Kaspar Lavater) (dzimis 1741. gada 15. novembrī Cīrihē, miris 1801.gada 2.janvārī turpat) bija šveiciešu dzejnieks un fiziognoms.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Johans Kaspars Lafaters · Redzēt vairāk »
Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke
Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke (Johann Melchior Gottlieb Beseke, 1746—1802) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes pedagogs un dabaszinātnieks.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke · Redzēt vairāk »
Johans Volfgangs fon Gēte
Johans Volfgangs fon Gēte (arī Göthe, dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, rakstnieks, dabaszinātnieks, mākslas teorētiķis un valstsvīrs.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Johans Volfgangs fon Gēte · Redzēt vairāk »
Kopenhāgena
Kopenhāgena ir Dānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Kopenhāgena · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Laši (Eglaines pagasts)
Laši ir apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, saplūdusi ar Eglaini.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Laši (Eglaines pagasts) · Redzēt vairāk »
Lašu baznīca
Lašu Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Augšdaugavas novadā, Sēlijā.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Lašu baznīca · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvijas Banka
Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka, Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniece.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Latvijas Banka · Redzēt vairāk »
Latvijas Pasts
VAS Latvijas Pasts ir galvenais, valstij piederošais pasta pakalpojumu sniedzējs, kuru dibināja 1992.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Latvijas Pasts · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Lietuva · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Luterisms · Redzēt vairāk »
Maģija
islandiešu spēka simbols Maģija (no (mageía)) ir pirmatnējās reliģijas forma un rituālu kopums, kurai raksturīga ticība pārdabisku spēku darbībai.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Maģija · Redzēt vairāk »
Māra Grudule
Māra Grudule ir latviešu literatūrzinātniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Māra Grudule · Redzēt vairāk »
Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte
Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Vitenbergā un Hallē, Vācijā.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte · Redzēt vairāk »
Muzejs "Sēlija"
Viesītes muzejs "Sēlija" ir reģionālais muzejs, kura misija ir iemūžināt un glabāt Sēlijas kultūrvēsturiskā novada un seno sēļu cilts vārdu, veidot un nostiprināt sēlisko pašapziņu Viesītes un Sēlijas kultūrvēsturiskā novada ļaudīs.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Muzejs "Sēlija" · Redzēt vairāk »
Nikolajs Novikovs
Nikolajs Novikovs (—) bija krievu rakstnieks, filantrops un apgaismotājs.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Nikolajs Novikovs · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Rīgas Doma skola
Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Rīgas Doma skola · Redzēt vairāk »
Rokraksts
Sprāgstvielu grāmata"), rokraksta un kaligrāfijas piemērs, 1584. gadā Džeka Keruaka "Ceļā" — 36.5 metru garš tīstoklis un rokraksts, izstādē, Louela, Masačūsetsa, 2007. gadā Rokraksts jeb manuskripts (— 'rokraksts', no manus — 'roka' un scriptus — 'rakstītais') ir ar roku rakstīts sens teksts vai publicēšanai paredzēta darba oriģinālais teksts.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Rokraksts · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Sēlija · Redzēt vairāk »
Septiņgadu karš
Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Septiņgadu karš · Redzēt vairāk »
Sunākstes luterāņu baznīca
Sunākstes Evaņģēliski luteriskā baznīca jeb Sunākstes Baltā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Jēkabpils novadā Sēlijā.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Sunākstes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Vecsēlpils
Vecsēlpils, agrāk — Sēlpils vai Sērpils, ir mazciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Daugavas kreisajā krastā, apmēram 1 km no Sēlpils baznīcas.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un Vecsēlpils · Redzēt vairāk »
1780. gadi
Bastīlijas ieņemšana Franču revolūcijas laikā (1789). Imanuels Kants. „Tīrā prāta kritika“. Rīga, J. F. Hartknoha izdevniecība 1781. 1780.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un 1780. gadi · Redzēt vairāk »
18. gadsimts
18.
Jaunums!!: Gothards Frīdrihs Stenders un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Gothards Fridrihs Stenders, Gothards Stenders, Gotthard Friedrich Stender, Gotthard Stender, Vecais Stenders.
