Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Vilksa Zemes meteorīta krāteris

Indekss Vilksa Zemes meteorīta krāteris

Vilksa Zemes triecienkrāteris Antarktīdas kartē (iezīmēts ar sarkanu krāsu). Vilksa Zemes meteorīta krāteris ir ģeoloģisks veidojums, kurš atrodas zem Antarktīdas ledus vairoga Vilksa Zemes rajonā.

16 attiecības: Antarktīda, Čikšulubas krāteris, Gravitācijas lauks, Hipotēze, Kainozojs, Krīts (periods), Masa, Meteorīts, Mezozojs, Perma-triasa izmiršana, Triecienkrāteris, Vilksa Zeme, Zeme, 1962. gads, 2006. gads, 2009. gads.

Antarktīda

Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.

Jaunums!!: Vilksa Zemes meteorīta krāteris un Antarktīda · Redzēt vairāk »

Čikšulubas krāteris

Krātera topogrāfija. Čiksulubas krāteris, saukts arī par Čikšulubas krāteri, ir aizvēsturisks triecienkrāteris, kas atrodas zem Jukatanas pussalas mūsdienu Meksikas teritorijā.

Jaunums!!: Vilksa Zemes meteorīta krāteris un Čikšulubas krāteris · Redzēt vairāk »

Gravitācijas lauks

Gravitācijas lauks ir fundamentāls fizikāls lauks, kurš pastāv ap katru ķermeni, kuram ir masa.

Jaunums!!: Vilksa Zemes meteorīta krāteris un Gravitācijas lauks · Redzēt vairāk »

Hipotēze

Hipotēze (— 'pamats, pieņēmums') ir pieņēmums, kurā uz vairāku faktu pamata secināta kāda objekta, sakarības vai parādības cēloņa esamība, turklāt šis secinājums nav uzskatāms par neapstrīdamu.

Jaunums!!: Vilksa Zemes meteorīta krāteris un Hipotēze · Redzēt vairāk »

Kainozojs

Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Vilksa Zemes meteorīta krāteris un Kainozojs · Redzēt vairāk »

Krīts (periods)

Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.

Jaunums!!: Vilksa Zemes meteorīta krāteris un Krīts (periods) · Redzēt vairāk »

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Jaunums!!: Vilksa Zemes meteorīta krāteris un Masa · Redzēt vairāk »

Meteorīts

Namībijā. Meteorīts ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas no starpplanētu telpas nokritis uz Zemes vai cita debess ķermeņa.

Jaunums!!: Vilksa Zemes meteorīta krāteris un Meteorīts · Redzēt vairāk »

Mezozojs

Mezozojs (mésos — ‘vidējais’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās trijos ģeoloģiskajos periodos: krītā, jurā un triasā.

Jaunums!!: Vilksa Zemes meteorīta krāteris un Mezozojs · Redzēt vairāk »

Perma-triasa izmiršana

fosilā veidā. Perma-triasa izmiršana ir viena no piecām dzīvo organismu masveida izmiršanām.

Jaunums!!: Vilksa Zemes meteorīta krāteris un Perma-triasa izmiršana · Redzēt vairāk »

Triecienkrāteris

Arizonas triecienkrāteris. Triecienkrāteris (arī meteorīta krāteris) ir kosmiska ķermeņa virsmas padziļinājums, kas izveidojies, mazākam ķermenim (piemēram, meteorītam) ietriecoties virsmā.

Jaunums!!: Vilksa Zemes meteorīta krāteris un Triecienkrāteris · Redzēt vairāk »

Vilksa Zeme

Vilksa Zeme ir plašs dabas apgabals Austrumantarktīdā, Indijas okeāna krastā.

Jaunums!!: Vilksa Zemes meteorīta krāteris un Vilksa Zeme · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Vilksa Zemes meteorīta krāteris un Zeme · Redzēt vairāk »

1962. gads

1962.

Jaunums!!: Vilksa Zemes meteorīta krāteris un 1962. gads · Redzēt vairāk »

2006. gads

2006.

Jaunums!!: Vilksa Zemes meteorīta krāteris un 2006. gads · Redzēt vairāk »

2009. gads

2009.

Jaunums!!: Vilksa Zemes meteorīta krāteris un 2009. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »