Ātrāk nekā pārlūku!
10 attiecības: Austrumromas impērija, Gregors III, Grieķi, Kalabrija, Roma, Romas pāvests, Stefans II, 15. marts, 5. decembris, 741. gads.
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Jaunums!!: Zaharijs un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »
Gregors III
Pāvests Gregors III (miris) bija Romas bīskaps no 731.
Jaunums!!: Zaharijs un Gregors III · Redzēt vairāk »
Grieķi
Grieķi (pašnosaukums Έλληνες) ir Grieķijas un Kipras pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Zaharijs un Grieķi · Redzēt vairāk »
Kalabrija
Kalabrija, senatnē pazīstama kā Bruttium, ir reģions Itālijas dienvidos, uz dienvidiem no Neapoles un atrodas uz pussalas Itālijas "purngalā".
Jaunums!!: Zaharijs un Kalabrija · Redzēt vairāk »
Roma
Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.
Jaunums!!: Zaharijs un Roma · Redzēt vairāk »
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Jaunums!!: Zaharijs un Romas pāvests · Redzēt vairāk »
Stefans II
Stefans II (III) (dzimis 714. gadā, miris) bija Romas pāvests no līdz nāvei. Cēlies no Romas aristokrātu dzimtas. Pēc pāvesta Zaharija nāves par pāvestu tika ievēlēts Stefans, taču viņš tika izraudzīts vēl nebūdams bīskaps un nomira pirms tika paspēts iesvētīt bīskapa kārtā, tādēļ viņa pieskaitīšana pāvestiem ir diskutabla, un visu sekojošo pāvestu ar vārdu Stefans numerācija neskaidra (lielākā daļa no šiem pāvestiem gan dzīvoja laikā, kad skaitļus pāvesta vārdam nemaz nepievienoja, līdz ar to šī problēma nepastāvēja). Stefana pontifikāta laikā nozīmīgākā problēma bija Romas pasargāšana no langobardiem, kas šajā laikā pāri Alpiem iebruka Itālijā. 751. gadā langobardi iekaroja Ravennu. Vienlaikus arī katoļu baznīcas attiecības ar Austrumromas (Bizantijas) impēriju, kuras pakļautībā Roma atradās, šajā laikā bija ļoti saspringtas, kam pamatā bija nesaskaņas reliģijas jautājumos. Lai arī Austrumromas valdnieki saglabāja politisko varu Apenīnu pussalā, tomēr praktiski to aizstāvēt no langobardu iebrukuma viņi nevarēja, jo paši šajā laikā karoja ar Abasīdu kalifātu un bulgāriem. 752. gadā pāvests parakstīja miera līgumu ar langobardu valdnieku Aistulfu, tomēr tas tika lauzts ar mērķi pievienot Romu Langobardu karalistei. Nesaņemot atbalstu no Konstantinopoles, pāvests bija spiests lūgt palīdzību frankiem. 754. gadā Stefans II devās uz Parīzi, kur noslēdza līgumu ar franku valdnieku Pipinu Īso, kuru Sendenī bazilikā kronēja (Pipins kļuva pirmo laicīgo valdnieku, kuru kronējis pāvests). Tas mainīja Romas statusu, tai pārejot no Bizantijas aizstāvības uz Franku valsts aizstāvību. Franku karalis sniedza militāru atbalstu pāvestam, divreiz iebrūkot Itālijā, sakaujot langobardus un nododot zemes starp Romu un Ravennu pāvesta valdījumā. Šīs Pipina iekarotās un 756. gadā pāvesta valdījumā nodotās zemes kļuva par Pāvesta valsts aizsākumu, tādējādi Stefans II kļuva arī par nozīmīgu laicīgo valdnieku, kura pārvaldītās zemes stiepās pāri Apenīnu pussalai no Tirēnu jūras līdz Adrijas jūrai. Pēc pāvesta Stefana nāves 757. gadā 43 gadu vecumā par jauno pāvestu tika izvēlēts viņa brālis Pāvils I.
Jaunums!!: Zaharijs un Stefans II · Redzēt vairāk »
15. marts
15.
Jaunums!!: Zaharijs un 15. marts · Redzēt vairāk »
5. decembris
5.
Jaunums!!: Zaharijs un 5. decembris · Redzēt vairāk »
741. gads
741.
Jaunums!!: Zaharijs un 741. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Pāvests Zaharijs, Romas pāvests Zaharijs, Zacharias, Zahārijs.
