Ātrāk nekā pārlūku!
21 attiecības: Arhipelāgs, Arktika, Špicbergena, Ērika Ēriksena šaurums, Barenca jūra, Fjords, Haudegene, Hinlopena šaurums, Karaļa Kārļa Zeme, Kinnvika, Leduslācis, Norvēģija, Polārstacija, Starptautiskais ģeofizikas gads, Svalbāra, Tundra, Vaļu medības, Valzirgs, Vācija, Ziemeļbriedis, Ziemeļu Ledus okeāns.
Arhipelāgs
Somu līci Arhipelāgs (no (arkhipélagos) — 'galvenā jūra') ir salu grupa vai virkne, kurā salas atrodas samērā tuvu cita citai un tām ir vienāda izcelsme.
Jaunums!!: Ziemeļaustrumu Zeme un Arhipelāgs · Redzēt vairāk »
Arktika
Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām Arktikas topogrāfiskā karte Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.
Jaunums!!: Ziemeļaustrumu Zeme un Arktika · Redzēt vairāk »
Špicbergena
Špicbergena, agrāk arī Rietumšpicbergena, ir Norvēģijai piederoša sala Arktikā, lielākā no Svalbāras arhipelāgas salām.
Jaunums!!: Ziemeļaustrumu Zeme un Špicbergena · Redzēt vairāk »
Ērika Ēriksena šaurums
Ērika Ēriksena šaurums ir jūras šaurums Svalbāras austrumos.
Jaunums!!: Ziemeļaustrumu Zeme un Ērika Ēriksena šaurums · Redzēt vairāk »
Barenca jūra
Barenca jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga jūra ziemeļos no Norvēģijas un Krievijas Eiropas daļas.
Jaunums!!: Ziemeļaustrumu Zeme un Barenca jūra · Redzēt vairāk »
Fjords
Fjords Norvēģijā Fjords ir šaurs, dziļš un bieži vien izstiepts, garš un sazarots ledāja veidots jūras līcis ar stāviem, klinšainiem krastiem.
Jaunums!!: Ziemeļaustrumu Zeme un Fjords · Redzēt vairāk »
Haudegene
Haudegene (— ‘kara zirgs’) bija Vācijas Kriegsmarine un Luftwaffe slepena meteostacija Arktikā 2.
Jaunums!!: Ziemeļaustrumu Zeme un Haudegene · Redzēt vairāk »
Hinlopena šaurums
Hinlopena šaurums ir jūras šaurums Svalbāras ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Ziemeļaustrumu Zeme un Hinlopena šaurums · Redzēt vairāk »
Karaļa Kārļa Zeme
Karaļa Kārļa Zeme ir Norvēģijai piederoša neapdzīvotu salu grupa Arktikā.
Jaunums!!: Ziemeļaustrumu Zeme un Karaļa Kārļa Zeme · Redzēt vairāk »
Kinnvika
Kinnvika bija vissezonas meteostacija Arktikā.
Jaunums!!: Ziemeļaustrumu Zeme un Kinnvika · Redzēt vairāk »
Leduslācis
Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Ziemeļaustrumu Zeme un Leduslācis · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: Ziemeļaustrumu Zeme un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Polārstacija
Mariocukelli stacija Rosa jūras piekrastē. Polārstacija ir zinātniski pētniecisks komplekss Arktikā vai Antarktikā, kas veic sistemātiskus meteoroloģiskus, aeroloģiskus, ģeomagnētiskus, glacioloģiskus, bioloģiskus, medicīniskus un citus novērojumus un paredzēts autonomas darbības nodrošināšanai zināmā laika periodā.
Jaunums!!: Ziemeļaustrumu Zeme un Polārstacija · Redzēt vairāk »
Starptautiskais ģeofizikas gads
VDR pastmarka Starptautiskais ģeofiziskais gads bija laika posms no 1957.
Jaunums!!: Ziemeļaustrumu Zeme un Starptautiskais ģeofizikas gads · Redzēt vairāk »
Svalbāra
Svalbāra ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu.
Jaunums!!: Ziemeļaustrumu Zeme un Svalbāra · Redzēt vairāk »
Tundra
Vrangeļa salā Tundra (no — ‘bezmeža kalns’) ir biomas veids, kurā ir kavēta koku augšana zemās temperatūras un īsās veģetācijas sezonas dēļ.
Jaunums!!: Ziemeļaustrumu Zeme un Tundra · Redzēt vairāk »
Vaļu medības
Fēru salās. Vaļu medības ir rūpnieciska vaļveidīgo jūras zīdītāju nomedīšana to ķermeņu vai ķermeņu daļu komerciālai izmantošanai vai lietošanai pārtikā.
Jaunums!!: Ziemeļaustrumu Zeme un Vaļu medības · Redzēt vairāk »
Valzirgs
Valzirgs (Odobenus rosmarus) ir vienīgā suga valzirgu dzimtā (Odobenidae), kas izdzīvojusi līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Ziemeļaustrumu Zeme un Valzirgs · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Ziemeļaustrumu Zeme un Vācija · Redzēt vairāk »
Ziemeļbriedis
Ziemeļbriedis (Rangifer tarandus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) zīdītājs, kas pieder ziemeļbriežu ģintij (Rangifer).
Jaunums!!: Ziemeļaustrumu Zeme un Ziemeļbriedis · Redzēt vairāk »
Ziemeļu Ledus okeāns
Ziemeļu Ledus okeāns jeb Arktiskais okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.
Jaunums!!: Ziemeļaustrumu Zeme un Ziemeļu Ledus okeāns · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Nordaustlandet, Nūreuslanneta, Ziemeļaustrumu zeme.
