Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Siversi

Indekss Siversi

Siversu dzimtas ģerbonis. Fon Si(ī)versi jeb fon Zi(ī)versi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.

16 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Antropozofija, Baltijas provinces, Frīdrihs fon Siverss, Krievijas Impērija, Maksis fon Siverss, Muiža, Oto fon Siverss, Pēteris I, Rūdolfs Šteiners, Skones lēne, Skrīveru muiža, Vācbaltieši, Vidzemes guberņa, Zīversi, Zviedru Igaunija.

Agrārā reforma Latvijā

Agrārreforma Latvijā 1920.

Jaunums!!: Siversi un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »

Antropozofija

Antropozofijas biedrības vadības ēka ''Goetheanum'' Šveicē. Antropozofija ir no teozofijas cēlusies filozofiska mācība, ko 19.

Jaunums!!: Siversi un Antropozofija · Redzēt vairāk »

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Jaunums!!: Siversi un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »

Frīdrihs fon Siverss

Frīdrihs Vilhelms fon Siverss (dzimis, miris) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes ģenerālmajors, senators, slepenpadomnieks un Kurzemes guberņas civilais gubernators no 1811.

Jaunums!!: Siversi un Frīdrihs fon Siverss · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Siversi un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Maksis fon Siverss

Maksimiliāns fon Siverss jeb Maksis fon Ziverss (1857-1919) bija vācbaltiešu muižnieks, sabiedriskais darbinieks un mežkopis.

Jaunums!!: Siversi un Maksis fon Siverss · Redzēt vairāk »

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Jaunums!!: Siversi un Muiža · Redzēt vairāk »

Oto fon Siverss

Oto fon Siverss (1836—1909) bija vācbaltiešu izcelsmes būvinženieris un arhitekts.

Jaunums!!: Siversi un Oto fon Siverss · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.

Jaunums!!: Siversi un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Šteiners

Rūdolfs Jozefs Lorencs Šteiners (Rudolf Joseph Lorenz Steiner, dzimis 1861. gada 25. vai 27. februārī, miris) bija vācu publicists, antroposofijas mācības izveidotājs, Teozofijas biedrības vācu sekcijas ģenerālsekretārs (1902—1913).

Jaunums!!: Siversi un Rūdolfs Šteiners · Redzēt vairāk »

Skones lēne

Skones lēne ir Zviedrijas lēne, kas atrodas valsts dienvidu piekrastē Skones vēsturiskajā provincē, kas līdz 17.

Jaunums!!: Siversi un Skones lēne · Redzēt vairāk »

Skrīveru muiža

Skats pāri Daugavai no Jaunjelgavas uz Skrīveru pili (pēc 1900). Skrīveru muiža jeb Rēmera muiža bija muiža ar pili, kas līdz Pirmajam pasaules karam atradās Daugavas labajā krastā lejpus Skrīveriem.

Jaunums!!: Siversi un Skrīveru muiža · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Jaunums!!: Siversi un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Siversi un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Zīversi

Grāfu fon Zīversu dzimtas ģerbonis. Zīversu dzimtas celtā jaunā Cēsu pils 2004. gadā Fon Zīversi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.

Jaunums!!: Siversi un Zīversi · Redzēt vairāk »

Zviedru Igaunija

Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.

Jaunums!!: Siversi un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Fon Siverss, Ziversi.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »