Ātrāk nekā pārlūku!
21 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Alsunga, Alsungas Dižgabalkalns, Alsungas draudzes novads, Šverini, Balduīns no Alnas, Bandava, Johans Ulrihs fon Šverins, Kuldīgas komturi, Kuldīgas novads, Kuršu valoda, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lamekins, Livonijas ordenis, Pils, Romas pāvests, 1231. gads, 1341. gads, 1372. gads, 1573. gads, 1728. gads.
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Jaunums!!: Alsungas viduslaiku pils un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »
Alsunga
Alsunga, senāk — Alšvanga (no kuršu: alšu vanga — 'alkšņu līdums'), ir ciems Kurzemē, Kuldīgas novadā, Alsungas pagasta centrs.
Jaunums!!: Alsungas viduslaiku pils un Alsunga · Redzēt vairāk »
Alsungas Dižgabalkalns
Alsungas Dižgabalkalns ir pilskalns Alsungā.
Jaunums!!: Alsungas viduslaiku pils un Alsungas Dižgabalkalns · Redzēt vairāk »
Alsungas draudzes novads
Alsungas draudzes novads (1859). Alsungas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Alsungas draudzes novads bija draudzes novads Kurzemes hercogistes Kuldīgas virspilskunga iecirknī, vēlāk Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī.
Jaunums!!: Alsungas viduslaiku pils un Alsungas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Šverini
Šverinu dzimtas ģerbonis Šverini ir sena dzimta, kuras piederīgie bija arī Kurzemes un Zemgales hercogistes muižnieki 16.—18.
Jaunums!!: Alsungas viduslaiku pils un Šverini · Redzēt vairāk »
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Jaunums!!: Alsungas viduslaiku pils un Balduīns no Alnas · Redzēt vairāk »
Bandava
Bandava bija senās Kursas zeme (terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai.
Jaunums!!: Alsungas viduslaiku pils un Bandava · Redzēt vairāk »
Johans Ulrihs fon Šverins
Johans Ulrihs fon Šverins (1592—1637) bija vācbaltiešu virsnieks, Alsungas pilsmuižas īpašnieks, kas 1634.
Jaunums!!: Alsungas viduslaiku pils un Johans Ulrihs fon Šverins · Redzēt vairāk »
Kuldīgas komturi
Kuldīgas komtureja (Komth:Goldingen) un Kandavas fogteja (pirms 1525). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtureja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja Kuldīgas komturi (vācu: Komtur von Goldingen) bija Livonijas ordeņa Kuldīgas pils pārvaldnieki un savu Kurzemes vasaļu karavadoņi (komturs - "komandieris") ordeņa karagājienos pret žemaišiem, lietuviešiem, zemgaļiem, Rīgas pilsētu, Rīgas arhibīskapu un krieviem.
Jaunums!!: Alsungas viduslaiku pils un Kuldīgas komturi · Redzēt vairāk »
Kuldīgas novads
Kuldīgas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Alsungas viduslaiku pils un Kuldīgas novads · Redzēt vairāk »
Kuršu valoda
Kuršu valoda bija baltu valoda, ko runāja baltu cilts kurši, kas apdzīvoja mūsdienu Kurzemes rietumus un Lietuvas ziemeļrietumus.
Jaunums!!: Alsungas viduslaiku pils un Kuršu valoda · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Alsungas viduslaiku pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Lamekins
Rīgas pilī). Talsu pilskalns ar arheologu uzcelto "Lamekina klētiņu" (1936—1938). Lamekins (Lammechinus), pazīstams arī kā Lameķis, Lamiķis, bija Ventas lejteces kuršu (Rietumkursas) ķēniņš (rex) 13. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Alsungas viduslaiku pils un Lamekins · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Alsungas viduslaiku pils un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Pils
Kurzemes un Zemgales hercogu galvenā rezidence no 1578. līdz 1795. gadam Pils ir grezna, monumentāla celtne, kas parasti bijusi monarhu vai valsts vadītāja rezidence.
Jaunums!!: Alsungas viduslaiku pils un Pils · Redzēt vairāk »
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Jaunums!!: Alsungas viduslaiku pils un Romas pāvests · Redzēt vairāk »
1231. gads
1231.
Jaunums!!: Alsungas viduslaiku pils un 1231. gads · Redzēt vairāk »
1341. gads
1341.
Jaunums!!: Alsungas viduslaiku pils un 1341. gads · Redzēt vairāk »
1372. gads
1372.
Jaunums!!: Alsungas viduslaiku pils un 1372. gads · Redzēt vairāk »
1573. gads
1573.
Jaunums!!: Alsungas viduslaiku pils un 1573. gads · Redzēt vairāk »
1728. gads
1728.
Jaunums!!: Alsungas viduslaiku pils un 1728. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Alsungas pils, Alsungas pilsmuiža.
