Alsungas viduslaiku pils un Livonijas ordenis

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Alsungas viduslaiku pils un Livonijas ordenis

Alsungas viduslaiku pils vs. Livonijas ordenis

Alsungas pils un baznīca 1830. gadā. Alsungas pils un baznīca (Štafenhāgens, 1866). Alsungas viduslaiku pils (kuršu: alšu vanga — 'alkšņu līdums') ir sena pils Alsungas teritorijā. Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Līdzības starp Alsungas viduslaiku pils un Livonijas ordenis

Alsungas viduslaiku pils un Livonijas ordenis ir 3 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Bandava, Kuldīgas komturi, Kurzemes un Zemgales hercogiste.

Bandava

Bandava bija senās Kursas zeme (terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai.

Alsungas viduslaiku pils un Bandava · Bandava un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Kuldīgas komturi

Kuldīgas komtureja (Komth:Goldingen) un Kandavas fogteja (pirms 1525). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtureja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja Kuldīgas komturi (vācu: Komtur von Goldingen) bija Livonijas ordeņa Kuldīgas pils pārvaldnieki un savu Kurzemes vasaļu karavadoņi (komturs - "komandieris") ordeņa karagājienos pret žemaišiem, lietuviešiem, zemgaļiem, Rīgas pilsētu, Rīgas arhibīskapu un krieviem.

Alsungas viduslaiku pils un Kuldīgas komturi · Kuldīgas komturi un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Alsungas viduslaiku pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Kas Alsungas viduslaiku pils un Livonijas ordenis ir kopīgs
Kādas ir līdzības Alsungas viduslaiku pils un Livonijas ordenis

Salīdzinājums starp Alsungas viduslaiku pils un Livonijas ordenis

Alsungas viduslaiku pils ir 21 attiecības, bet Livonijas ordenis ir 200. Tā kā viņi ir kopīgs 3, Jaccard indekss ir 1.36% = 3 / (21 + 200).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Alsungas viduslaiku pils un Livonijas ordenis. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika