Līdzības starp Andrievs Niedra un Latvijas vēsture
Andrievs Niedra un Latvijas vēsture ir 41 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Antante, Aprīļa pučs, Baltenlande, Baltijas landesvērs, Boļševiki, Brestļitovskas miera līgums, Cēsis, Dzelzsdivīzija, Februāra revolūcija, Kārlis Ulmanis, Krievijas Impērija, Kurzeme, Latvieši, Latviešu valoda, Latviešu zemnieku savienība, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas valsts pasludināšana, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Marksisms, Niedras valdība, Ostlande, Pāvels Bermonts, Pēteris Stučka, Pirmais pasaules karš, Rainis, Rīga, Rīgas Latviešu biedrība, ..., Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, Sociālisms, Tartu Universitāte, Tautas padome, Trešais reihs, Vācbaltieši, Vidzemes Pagaidu Zemes padome, Vilhelms II Hoencollerns, 1905. gada revolūcija Latvijā, 1917. gads, 1918. gads. Izvērst indekss (11 vairāk) »
Antante
1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.
Andrievs Niedra un Antante · Antante un Latvijas vēsture ·
Aprīļa pučs
Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.
Andrievs Niedra un Aprīļa pučs · Aprīļa pučs un Latvijas vēsture ·
Baltenlande
1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā. Baltenlande jeb Baltijas valsts bija vācbaltiešu muižniecības ieplānota federatīva valsts agrāko Baltijas provinču teritorijā pēc Pirmā pasaules kara beigām (1919).
Andrievs Niedra un Baltenlande · Baltenlande un Latvijas vēsture ·
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Andrievs Niedra un Baltijas landesvērs · Baltijas landesvērs un Latvijas vēsture ·
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Andrievs Niedra un Boļševiki · Boļševiki un Latvijas vēsture ·
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Andrievs Niedra un Brestļitovskas miera līgums · Brestļitovskas miera līgums un Latvijas vēsture ·
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Andrievs Niedra un Cēsis · Cēsis un Latvijas vēsture ·
Dzelzsdivīzija
Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.
Andrievs Niedra un Dzelzsdivīzija · Dzelzsdivīzija un Latvijas vēsture ·
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Andrievs Niedra un Februāra revolūcija · Februāra revolūcija un Latvijas vēsture ·
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Andrievs Niedra un Kārlis Ulmanis · Kārlis Ulmanis un Latvijas vēsture ·
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Andrievs Niedra un Krievijas Impērija · Krievijas Impērija un Latvijas vēsture ·
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Andrievs Niedra un Kurzeme · Kurzeme un Latvijas vēsture ·
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Andrievs Niedra un Latvieši · Latvieši un Latvijas vēsture ·
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Andrievs Niedra un Latviešu valoda · Latviešu valoda un Latvijas vēsture ·
Latviešu zemnieku savienība
Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.
Andrievs Niedra un Latviešu zemnieku savienība · Latviešu zemnieku savienība un Latvijas vēsture ·
Latvijas ģenerālapgabals
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942) Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1944) Latvijas ģenerālapgabals bija nacistiskās Vācijas izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra okupētās Latvijas teritorijā.
Andrievs Niedra un Latvijas ģenerālapgabals · Latvijas vēsture un Latvijas ģenerālapgabals ·
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Andrievs Niedra un Latvijas brīvības cīņas · Latvijas brīvības cīņas un Latvijas vēsture ·
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Andrievs Niedra un Latvijas Pagaidu valdība · Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas vēsture ·
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Andrievs Niedra un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Latvijas vēsture ·
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.
Andrievs Niedra un Latvijas valsts pasludināšana · Latvijas valsts pasludināšana un Latvijas vēsture ·
Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.
Andrievs Niedra un Latvijas vācu okupācija (1941—1945) · Latvijas vācu okupācija (1941—1945) un Latvijas vēsture ·
Marksisms
Markss un Engelss Marksisms ir filozofiska, ekonomiska, sabiedriska un politiska teorija par kapitālistiskā sabiedrībā valdošu šķiru konfliktu, kas neizbēgami noved pie sociāla apvērsuma un ekonomiskās sistēmas maiņas.
Andrievs Niedra un Marksisms · Latvijas vēsture un Marksisms ·
Niedras valdība
Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.
Andrievs Niedra un Niedras valdība · Latvijas vēsture un Niedras valdība ·
Ostlande
Ostlandes vieta Eiropas kartē. Ostlandes četru ģenerālapgabalu administratīvais iedalījums. Igaunijas (''Estland''), Latvijas (''Lettland'') un Lietuvas (''Litauen'') ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Dobeles pilsdrupās (1942). No kreisās: Oto-Heinrihs Drehslers, Hinrihs Loze, Alfrēds Rozenbergs, Valters fon Mēdems. Ostlandes reihskomisariāts jeb vienkārši Ostlande (no — 'Austrumzeme') bija nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra Otrā pasaules kara laikā, kas aptvēra Baltijas valstis un daļu no Baltkrievijas.
Andrievs Niedra un Ostlande · Latvijas vēsture un Ostlande ·
Pāvels Bermonts
Pāvels Bermonts-Avalovs (dzimis Tbilisi, miris, pēc citiem datiem 1966. vai 1974. gadā Ņujorkā) bija krievu militārpersona, monarhists un Krievijas impērijas nedalāmības piekritējs.
Andrievs Niedra un Pāvels Bermonts · Latvijas vēsture un Pāvels Bermonts ·
Pēteris Stučka
Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.
Andrievs Niedra un Pēteris Stučka · Latvijas vēsture un Pēteris Stučka ·
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Andrievs Niedra un Pirmais pasaules karš · Latvijas vēsture un Pirmais pasaules karš ·
Rainis
Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis.
Andrievs Niedra un Rainis · Latvijas vēsture un Rainis ·
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Andrievs Niedra un Rīga · Latvijas vēsture un Rīga ·
Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.
Andrievs Niedra un Rīgas Latviešu biedrība · Latvijas vēsture un Rīgas Latviešu biedrība ·
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Vienas markas kaseszīme (reverss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Rietumu Brīvprātīgo armija, vāciski saukta arī par Krievijas Rietumu armiju jeb Rietumkrievijas Atbrīvošanas armiju, kā arī saukti par Bermontiešiem, bija Pāvela Bermonta-Avalova komandētā un Rīdigera fon der Golca atbalstītā krievu un vācu algotņu armija, kas Brīvības cīņu laikā 1919.
Andrievs Niedra un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija · Latvijas vēsture un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija ·
Sociālisms
Spānijā. Sarkanais karogs ir viens no sociālisma simboliem. Sociālisms (no — 'dalīties') ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis ir ekonomika, kas kalpo sabiedrībai, demokrātiska ražošanas līdzekļu pārvalde un vienmērīga (atbilstoši ieguldījumam) labumu sadale.
Andrievs Niedra un Sociālisms · Latvijas vēsture un Sociālisms ·
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Andrievs Niedra un Tartu Universitāte · Latvijas vēsture un Tartu Universitāte ·
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).
Andrievs Niedra un Tautas padome · Latvijas vēsture un Tautas padome ·
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Andrievs Niedra un Trešais reihs · Latvijas vēsture un Trešais reihs ·
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Andrievs Niedra un Vācbaltieši · Latvijas vēsture un Vācbaltieši ·
Vidzemes Pagaidu Zemes padome
Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā). Vidzemes Zemes padome vai Vidzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.
Andrievs Niedra un Vidzemes Pagaidu Zemes padome · Latvijas vēsture un Vidzemes Pagaidu Zemes padome ·
Vilhelms II Hoencollerns
Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.
Andrievs Niedra un Vilhelms II Hoencollerns · Latvijas vēsture un Vilhelms II Hoencollerns ·
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
1905. gada revolūcija Latvijā un Andrievs Niedra · 1905. gada revolūcija Latvijā un Latvijas vēsture ·
1917. gads
1917.
1917. gads un Andrievs Niedra · 1917. gads un Latvijas vēsture ·
1918. gads
1918.
1918. gads un Andrievs Niedra · 1918. gads un Latvijas vēsture ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Andrievs Niedra un Latvijas vēsture ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Andrievs Niedra un Latvijas vēsture
Salīdzinājums starp Andrievs Niedra un Latvijas vēsture
Andrievs Niedra ir 105 attiecības, bet Latvijas vēsture ir 583. Tā kā viņi ir kopīgs 41, Jaccard indekss ir 5.96% = 41 / (105 + 583).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Andrievs Niedra un Latvijas vēsture. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: