Apvienotā Baltijas hercogiste un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Apvienotā Baltijas hercogiste un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome

Apvienotā Baltijas hercogiste vs. Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome

Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918. A. Krastkalns, E. Dehio, P. Tarasks, J. Valdmanis, G. Nurms, Otass. "Rigasche Zeitung" 13. aprīlī ziņo par lēmumu pievienoties Vācijas Impērijai Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome bija Livonijas guberņu un Autonomo Igaunijas guberņu okupējušās Vācijas Impērijas militārās pārvaldes un vietējo vācbaltiešu organizēts pārstāvniecības orgāns, kas 1918.

Alfrēds Ģīmis

Alfrēds Ģīmis (dzimis Braslavas pagastā, miris Rīgā) bija latviešu luterāņu mācītājs Lielvārdē un Rīgā.

Alfrēds Ģīmis un Apvienotā Baltijas hercogiste · Alfrēds Ģīmis un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »

Andrejs Krastkalns

Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.

Andrejs Krastkalns un Apvienotā Baltijas hercogiste · Andrejs Krastkalns un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »

Arveds fon Hāns

Arveds fon Hāns (Arved Baron von Hahn, 1872-1948) bija vācbaltiešu muižnieks, Baltijas hercogistes Reģentu padomes loceklis.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Arveds fon Hāns · Arveds fon Hāns un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »

Autonomā Igaunijas guberņa

Igauņu demonstrācija Petrogradā 1917. gada 8. aprīlī. Petrogradas igauņu karavīri prasa Igaunijas autonomiju 1917. gada 8. aprīlī. Padomju atbalstītāju demonstrācija Tallinā 1917. gada 18. jūnijā. Krievijas Republikas TKP lēmums par Narvas pievienošanu Igaunijai 1917. gada 29. (16.) novembrī. 1918. gada 19. februārī dibinātā Igaunijas Glābšanas komiteja. Autonomā Igaunijas guberņa bija 1917.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Autonomā Igaunijas guberņa · Autonomā Igaunijas guberņa un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »

Ādolfs Pilars fon Pilhavs

Ādolfs Pilars fon Pilhavs (Adolf Konstantin Jakob Baron Pilar von Pilchau, 1851–1925) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1908-1918), Apvienotās Baltijas hercogistes reģents (1918).

Apvienotā Baltijas hercogiste un Ādolfs Pilars fon Pilhavs · Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Ādolfs Pilars fon Pilhavs · Redzēt vairāk »

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Baltijas provinces · Baltijas provinces un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »

Baltijas Reģentu padome

Reģentu padomes 1918. gada 18. novembra sēdes protokols: ņemot vērā Igaunijas un Latvijas Republiku proklamēšanu, padome uzskata, ka to atzīšanai jānotiek miera konferencē ar nosacījumu, ja tiek ņemtas vērā visu iedzīvotāju grupu un tautību intereses. Baltijas Reģentu padome jeb Baltijas zemju pavaldonība bija Baltijas hercogistes augstākais pārstāvniecības orgāns, ko 1918.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Baltijas Reģentu padome · Baltijas Reģentu padome un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »

Berlīnes papildvienošanās (1918)

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Berlīnes papildvienošanās (1918) · Berlīnes papildvienošanās (1918) un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Brestļitovskas miera līgums · Brestļitovskas miera līgums un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »

Eižens Laube

Eižens Laube (dzimis Rīgā, miris Portlendā) bija vācbaltu cilmes latviešu arhitekts un arhitektūras profesors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Eižens Laube · Eižens Laube un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Štriks

Heinrihs Eduards Kārlis fon Strīks (Heinrich Eduard Karl von Stryk, 1873—1938) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1918—1919), Baltenlandes valsts izveides projekta autors.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Heinrihs fon Štriks · Heinrihs fon Štriks un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »

Jānis Bisenieks

Jāņa Bisenieka kapa piemineklis Jānis Bisenieks (dzimis, miris) bija latviešu agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks, grāmatu izdevējs, kā arī iespiedējs.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Jānis Bisenieks · Jānis Bisenieks un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »

Jānis Purgalis

Jānis Purgalis (—) bija Latvijas notārs un politiķis.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Jānis Purgalis · Jānis Purgalis un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »

Jānis Stradiņš

Jānis Stradiņš (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Jānis Stradiņš · Jānis Stradiņš un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »

Jēkabs Plūme

Jēkabs Plūme (—) bija viens no pirmajiem latviešu ģenerāļiem (no 26.06.1910) Krievijas Impērijas armijā.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Jēkabs Plūme · Jēkabs Plūme un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »

Kārlis Morics Lejiņš

Kārlis Morics Lejiņš (1858-1920) bija latviešu ārsts, pirmais Latviešu ārstu biedrības priekšsēdētājs (1902-1903).

Apvienotā Baltijas hercogiste un Kārlis Morics Lejiņš · Kārlis Morics Lejiņš un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »

Konstantīns Pēkšēns

Konstantīns Pēkšēns (dzimis Mazsalacas pagastā, miris Badkisingenē) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem, Rīgas domes loceklis (1909), Baltijas hercogistes Reģentu padomes loceklis (1918).

Apvienotā Baltijas hercogiste un Konstantīns Pēkšēns · Konstantīns Pēkšēns un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »

Krievijas SFPR

Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Krievijas SFPR · Krievijas SFPR un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)

Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918) · Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918) un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »

Kurzemes Zemes padome

Avīzes ''Mitausche Zeitung'' vēstījums par Kurzemes Zemes padomes sēdi 1918. gada 8. martā. Atjaunotās Kurzemes hercogistes ģerbonis (1918. gada pastkarte). Kurzemes Zemes padome bija Vācijas impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Kurzemes Zemes padome · Kurzemes Zemes padome un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »

Livonijas bruņniecība

Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Livonijas bruņniecība · Livonijas bruņniecība un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »

Paulis Lejiņš

Paulis Lejiņš, arī Pauls Lejiņš, (dzimis Vecates pagastā, miris Rīgā) bija latviešu agronoms, lopkopības speciālists un politiķis.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Paulis Lejiņš · Paulis Lejiņš un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »

Prūsijas Karaliste

Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Prūsijas Karaliste · Prūsijas Karaliste un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Apvienotā Baltijas hercogiste un Vācbaltieši · Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vācijas Impērija

Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Vācijas Impērija · Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »

Vidzemes landtāgs

Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Vidzemes landtāgs · Vidzemes landtāgs un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »

Vilhelms Roberts fon Bulmerinks

Vilhelms Roberts fon Bulmerinks (1862-1953) bija Rīgas vācbaltiešu namnieks, Rīgas pilsētas galva laikā no 1913.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Vilhelms Roberts fon Bulmerinks · Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Vilhelms Roberts fon Bulmerinks · Redzēt vairāk »