Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Arturs Alberings un Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Arturs Alberings un Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums

Arturs Alberings vs. Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums

Arturs Alberings (—) bija Latvijas agronoms, politiķis un sabiedriskais darbinieks. Ministru prezidenta karogs Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas Ministru prezidenti jeb premjerministri (valdības vadītāji), kopš 1918.

Līdzības starp Arturs Alberings un Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums

Arturs Alberings un Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums ir 19 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Alberinga Ministru kabinets, Celmiņa 2. Ministru kabinets, Hugo Celmiņš, Kārlis Ulmanis, Krievija, Latviešu zemnieku savienība, Latvija, Latvijas Satversmes sapulce, Marģers Skujenieks, Tautas padome, Ulmaņa 2. Ministru kabinets, Ulmaņa 3. Ministru kabinets, Vācija, 1. Saeima, 1918. gads, 1922. gads, 1926. gads, 2. Saeima, 3. Saeima.

Alberinga Ministru kabinets

Artura Alberinga vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.

Alberinga Ministru kabinets un Arturs Alberings · Alberinga Ministru kabinets un Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Celmiņa 2. Ministru kabinets

Hugo Celmiņa Ministru kabineta locekļi vizītē pie jaunievēlētā Valsts prezidenta Alberta Kvieša 1930. gada 11. aprīlī. Sēž no kreisās: Frīdrihs Ozoliņš, Hugo Celmiņš, Valsts prezidents A. Kviesis, Mārtiņš Vācietis, Ansis Petrevics; sāv no kreisās: Juris Pabērzs, Vladislavs Rubulis, Dāvids Rudzītis, Edmunds Ziemelis, Eduards Laimiņš, Vilis Gulbis, Staņislavs Ivbuls, Roberts Ivanovs. Hugo Celmiņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.

Arturs Alberings un Celmiņa 2. Ministru kabinets · Celmiņa 2. Ministru kabinets un Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Hugo Celmiņš

Hugo Celmiņš (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks, agronoms, divreiz Latvijas Ministru prezidents.

Arturs Alberings un Hugo Celmiņš · Hugo Celmiņš un Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Arturs Alberings un Kārlis Ulmanis · Kārlis Ulmanis un Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Arturs Alberings un Krievija · Krievija un Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latviešu zemnieku savienība

Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.

Arturs Alberings un Latviešu zemnieku savienība · Latviešu zemnieku savienība un Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Arturs Alberings un Latvija · Latvija un Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Satversmes sapulce

Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.

Arturs Alberings un Latvijas Satversmes sapulce · Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »

Marģers Skujenieks

Marģers Skujenieks (—) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists.

Arturs Alberings un Marģers Skujenieks · Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums un Marģers Skujenieks · Redzēt vairāk »

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).

Arturs Alberings un Tautas padome · Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Ulmaņa 2. Ministru kabinets

Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.

Arturs Alberings un Ulmaņa 2. Ministru kabinets · Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums un Ulmaņa 2. Ministru kabinets · Redzēt vairāk »

Ulmaņa 3. Ministru kabinets

Ulmaņa 3. Ministru kabinets 1931. gada 25. martā. Sēž no kreisās: Vladislavs Rubulis, Edmunds Ziemelis, Kārlis Ulmanis, Arturs Alberings, Juris Pabērzs, Ansis Petrevics; stāv no kreisās: Eduards Laimiņš, Jānis Annuss, Antons Rancāns, Staņislavs Ivbuls, Dāvids Rudzītis. Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.

Arturs Alberings un Ulmaņa 3. Ministru kabinets · Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums un Ulmaņa 3. Ministru kabinets · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Arturs Alberings un Vācija · Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums un Vācija · Redzēt vairāk »

1. Saeima

Latvijas Republikas 1. Saeimas locekļi savā pirmajā sēdē 1922. gada 7. novembrī.https://lvportals.lv/norises/252070-90-gadi-kops-pirmas-saeimas-sanaksanas-2012 LV Portāls. 90 gadi kopš pirmās Saeimas sanākšanas 1.

1. Saeima un Arturs Alberings · 1. Saeima un Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

1918. gads un Arturs Alberings · 1918. gads un Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

1922. gads

1922.

1922. gads un Arturs Alberings · 1922. gads un Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

1926. gads

1926.

1926. gads un Arturs Alberings · 1926. gads un Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

2. Saeima

2.

2. Saeima un Arturs Alberings · 2. Saeima un Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

3. Saeima

3.

3. Saeima un Arturs Alberings · 3. Saeima un Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Arturs Alberings un Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums

Arturs Alberings ir 48 attiecības, bet Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums ir 196. Tā kā viņi ir kopīgs 19, Jaccard indekss ir 7.79% = 19 / (48 + 196).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Arturs Alberings un Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »