Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Cesvaines viduslaiku pils un Jersika (valsts)

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Cesvaines viduslaiku pils un Jersika (valsts)

Cesvaines viduslaiku pils vs. Jersika (valsts)

Otrā Ziemeļu karā (Šturns, 1661). Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās. Kokneses, Gerdenes, Nigastes, Mārcienas, Cesvaines (''Zcessowe'') pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Cesvaines viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 13.-17. Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

Līdzības starp Cesvaines viduslaiku pils un Jersika (valsts)

Cesvaines viduslaiku pils un Jersika (valsts) ir 16 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Alberts fon Bukshēvdens, Alene, Asotes pilskalns, Autine, Beverīna, Gerdene, Ikskili, Jersika (valsts), Latgaļi, Lepene, Mārciena, Negeste, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Rīgas arhibīskapija, Zobenbrāļu ordenis, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums.

Alberts fon Bukshēvdens

Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.

Alberts fon Bukshēvdens un Cesvaines viduslaiku pils · Alberts fon Bukshēvdens un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »

Alene

Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Alene bija latgaļu Jersikas valsts daļa, kas pieminēta 1211.gada Jersikas dalīšanas un 1213.gada zemju pārdales dokumentos.

Alene un Cesvaines viduslaiku pils · Alene un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »

Asotes pilskalns

Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute) ir pilskalns Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā.

Asotes pilskalns un Cesvaines viduslaiku pils · Asotes pilskalns un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »

Autine

Autine jeb Autīna (latīņu: urbs Autina, iespējams, no vārda "Avots" vai "Avotiņi") bija latgaļu pils un pilsnovads tagadējā Cēsu novadā Vidzemes vidienē, kas 12.-13.

Autine un Cesvaines viduslaiku pils · Autine un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »

Beverīna

Beverīnas (''Beverin'') iespējamā lokalizācija Tālavas valstī (1185-1230). Beverīna jeb Bebernīne vai Bitarīna bija Tālavas latgaļu vecākā Tālivalža pils, kurā viņš valdījis līdz 1213.

Beverīna un Cesvaines viduslaiku pils · Beverīna un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »

Gerdene

Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.—13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Gerdene jeb Zerdene bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211.

Cesvaines viduslaiku pils un Gerdene · Gerdene un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »

Ikskili

Baronu Ikskilu ģerbonis Fon Ikskili jeb Ikšķili ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

Cesvaines viduslaiku pils un Ikskili · Ikskili un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »

Jersika (valsts)

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

Cesvaines viduslaiku pils un Jersika (valsts) · Jersika (valsts) un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Cesvaines viduslaiku pils un Latgaļi · Jersika (valsts) un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Lepene

Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Lepene bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211.

Cesvaines viduslaiku pils un Lepene · Jersika (valsts) un Lepene · Redzēt vairāk »

Mārciena

Mārciena ir ciems Madonas novada Mārcienas pagastā, pagasta centrs.

Cesvaines viduslaiku pils un Mārciena · Jersika (valsts) un Mārciena · Redzēt vairāk »

Negeste

Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Negeste, arī Nigaste (latīņu: Negeste, Egeste) bija latgaļu Jersikas valsts pilsnovads (latīņu: castrum Negeste), kas atradās Ogres upes augšgalā.

Cesvaines viduslaiku pils un Negeste · Jersika (valsts) un Negeste · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Cesvaines viduslaiku pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Jersika (valsts) un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Cesvaines viduslaiku pils un Rīgas arhibīskapija · Jersika (valsts) un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Cesvaines viduslaiku pils un Zobenbrāļu ordenis · Jersika (valsts) un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »

Zviedrijas valdnieku uzskaitījums

Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.

Cesvaines viduslaiku pils un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Jersika (valsts) un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Cesvaines viduslaiku pils un Jersika (valsts)

Cesvaines viduslaiku pils ir 40 attiecības, bet Jersika (valsts) ir 83. Tā kā viņi ir kopīgs 16, Jaccard indekss ir 13.01% = 16 / (40 + 83).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Cesvaines viduslaiku pils un Jersika (valsts). Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »