Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Cesvaines viduslaiku pils un Rīgas arhibīskapija
Cesvaines viduslaiku pils un Rīgas arhibīskapija ir 15 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Alberts fon Bukshēvdens, Asotes pilskalns, Bernds fon der Borhs, Jersika (valsts), Koknese, Latgaļi, Lepene, Livonijas bīskapi, Livonijas karš, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Silvestrs Stodevešers, Tīzenhauzeni, Zobenbrāļu ordenis, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, Zviedru Vidzeme.
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Alberts fon Bukshēvdens un Cesvaines viduslaiku pils · Alberts fon Bukshēvdens un Rīgas arhibīskapija ·
Asotes pilskalns
Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute) ir pilskalns Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā.
Asotes pilskalns un Cesvaines viduslaiku pils · Asotes pilskalns un Rīgas arhibīskapija ·
Bernds fon der Borhs
šiliņa monētas. Bernds fon der Borhs (vācu: Bernd von der Borch, latīņu: Bernhardus von der Borch) jeb Bernhards Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs 1472.I-1483.18.XI, līdz Romas pāvests viņu atcēla no amata.
Bernds fon der Borhs un Cesvaines viduslaiku pils · Bernds fon der Borhs un Rīgas arhibīskapija ·
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Cesvaines viduslaiku pils un Jersika (valsts) · Jersika (valsts) un Rīgas arhibīskapija ·
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Cesvaines viduslaiku pils un Koknese · Koknese un Rīgas arhibīskapija ·
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Cesvaines viduslaiku pils un Latgaļi · Latgaļi un Rīgas arhibīskapija ·
Lepene
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Lepene bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211.
Cesvaines viduslaiku pils un Lepene · Lepene un Rīgas arhibīskapija ·
Livonijas bīskapi
Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.
Cesvaines viduslaiku pils un Livonijas bīskapi · Livonijas bīskapi un Rīgas arhibīskapija ·
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Cesvaines viduslaiku pils un Livonijas karš · Livonijas karš un Rīgas arhibīskapija ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Cesvaines viduslaiku pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas arhibīskapija ·
Silvestrs Stodevešers
Silvestrs Stodevešers (vācu: Silvester Stodewescher, latīņu: Siluester, Sylvester) bija Rīgas arhibīskaps 09.10.1448.—12.07.1479.
Cesvaines viduslaiku pils un Silvestrs Stodevešers · Rīgas arhibīskapija un Silvestrs Stodevešers ·
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Cesvaines viduslaiku pils un Tīzenhauzeni · Rīgas arhibīskapija un Tīzenhauzeni ·
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Cesvaines viduslaiku pils un Zobenbrāļu ordenis · Rīgas arhibīskapija un Zobenbrāļu ordenis ·
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Cesvaines viduslaiku pils un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Rīgas arhibīskapija un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums ·
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Cesvaines viduslaiku pils un Zviedru Vidzeme · Rīgas arhibīskapija un Zviedru Vidzeme ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Cesvaines viduslaiku pils un Rīgas arhibīskapija ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Cesvaines viduslaiku pils un Rīgas arhibīskapija
Salīdzinājums starp Cesvaines viduslaiku pils un Rīgas arhibīskapija
Cesvaines viduslaiku pils ir 40 attiecības, bet Rīgas arhibīskapija ir 181. Tā kā viņi ir kopīgs 15, Jaccard indekss ir 6.79% = 15 / (40 + 181).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Cesvaines viduslaiku pils un Rīgas arhibīskapija. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
