Līdzības starp Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Lībieši
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Lībieši ir 30 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Ako, Alberts fon Bukshēvdens, Anno, Aso, Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles, Dabrelis, Daugava, Daugavas līvi, Ikšķile, Indriķa hronika, Inocents III, Jersikas miera līgums, Kauja pie Rumbulas (1200), Kaupo, Latgaļi, Lībieši, Livonijas bīskapija, Livonijas krusta kari, Meinards, Metsepole, Polockas kņazi, Rīga, Salaspils, Satezele, Turaida (zeme), Vladimirs (Polockas kņazs), Zemgaļi, Zobenbrāļu ordenis, 1206. gada kauja pie Salaspils, 1206. gada Salaspils aplenkums.
Ako
Ako (Acco) bija Salaspils līvu valdnieks (firsts) un vecākais, kas ieņēma izcilu stāvokli Daugavas Līvzemē.
Ako un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Ako un Lībieši ·
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Alberts fon Bukshēvdens un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Alberts fon Bukshēvdens un Lībieši ·
Anno
Anno bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Anno un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Anno un Lībieši ·
Aso
Aso (Asso) bija Rīgas līvu iedzīvotājs, kas 1200.
Aso un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Aso un Lībieši ·
Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles
Autines sacelšanās (1212) bija Indriķa hronikā aprakstītā Tālavas letu un līvu sacelšanās pret Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu 1212.
Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles un Lībieši ·
Dabrelis
Dabrelis (latīniski: senior terrae Dabrelis, miris 1211. gadā) bija Turaidas līvu zemes Gaujas kreisā krasta ("Dabreļa daļas") vecākais, kas piedalījās krusta karos Līvzemē un Igaunijā (1206-1211).
Dabrelis un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Dabrelis un Lībieši ·
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Daugava un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Daugava un Lībieši ·
Daugavas līvi
Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.
Daugavas līvi un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Daugavas līvi un Lībieši ·
Ikšķile
Ikšķile (no ikš — 'viens' un kīla — 'ciems') ir pilsēta Ogres novadā, Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Ikšķile · Ikšķile un Lībieši ·
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Indriķa hronika · Indriķa hronika un Lībieši ·
Inocents III
Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Inocents III · Inocents III un Lībieši ·
Jersikas miera līgums
Jersikas miera līgums bija 1212.
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Jersikas miera līgums · Jersikas miera līgums un Lībieši ·
Kauja pie Rumbulas (1200)
1200.
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Kauja pie Rumbulas (1200) · Kauja pie Rumbulas (1200) un Lībieši ·
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Kaupo · Kaupo un Lībieši ·
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Latgaļi · Latgaļi un Lībieši ·
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Lībieši · Lībieši un Lībieši ·
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Livonijas bīskapija · Livonijas bīskapija un Lībieši ·
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Livonijas krusta kari · Livonijas krusta kari un Lībieši ·
Meinards
Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Meinards · Lībieši un Meinards ·
Metsepole
Metsepole bija Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu.
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Metsepole · Lībieši un Metsepole ·
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Polockas kņazi · Lībieši un Polockas kņazi ·
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Rīga · Lībieši un Rīga ·
Salaspils
Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Salaspils · Lībieši un Salaspils ·
Satezele
Satezeles pils vai Sateseles pils (hronikas tekstā: Sattesele) līdz 1212.
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Satezele · Lībieši un Satezele ·
Turaida (zeme)
Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Turaida (zeme) · Lībieši un Turaida (zeme) ·
Vladimirs (Polockas kņazs)
Vladimirs Vseslavičs, pēc cita uzskata Vladimirs Volodarevičs jeb Voldemārs, bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no aptuveni 1184.
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Vladimirs (Polockas kņazs) · Lībieši un Vladimirs (Polockas kņazs) ·
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Zemgaļi · Lībieši un Zemgaļi ·
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Zobenbrāļu ordenis · Lībieši un Zobenbrāļu ordenis ·
1206. gada kauja pie Salaspils
1206.
1206. gada kauja pie Salaspils un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · 1206. gada kauja pie Salaspils un Lībieši ·
1206. gada Salaspils aplenkums
Salaspils aplenkums bija turpinājums 1206.
1206. gada Salaspils aplenkums un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · 1206. gada Salaspils aplenkums un Lībieši ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Lībieši ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Lībieši
Salīdzinājums starp Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Lībieši
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) ir 82 attiecības, bet Lībieši ir 108. Tā kā viņi ir kopīgs 30, Jaccard indekss ir 15.79% = 30 / (82 + 108).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) un Lībieši. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: