Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Gāze un Gāzizlāde

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Gāze un Gāzizlāde

Gāze vs. Gāzizlāde

Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība. Gāzizlāde ir procesu kopums, kas norisinās gāzē, kurā plūst elektriskā strāva.

Līdzības starp Gāze un Gāzizlāde

Gāze un Gāzizlāde ir 35 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Ampērs, Anods, Atmosfēras spiediens, Atoma kodols, Atoms, Dielektriķis, Dzīvsudraba staba milimetrs, Dzirksteļizlāde, Elektriskais lauks, Elektriskā strāva, Elektrods, Elektromagnētiskais starojums, Elektrons, Elektrovadītspēja, Gaiss, Jonizācija, Jons, Katods, Koncentrācija, Koronizlāde, Kvadrātcentimetrs, Laiks, Lokizlāde, Mehāniskā enerģija, Metāli, Metrs, Mirdzizlāde, Molekula, Paskāls, Plazma, ..., Siltums, Spiediens, Spriegums, Stikls, Strāvas stiprums. Izvērst indekss (5 vairāk) »

Ampērs

Ampērs (simbols: A) ir elektriskās strāvas stipruma mērvienība SI sistēmā.

Ampērs un Gāze · Ampērs un Gāzizlāde · Redzēt vairāk »

Anods

Anods (no, anodos — ‘augšupceļš’) ir dažādu elektrisku ierīču pozitīvais pols vai arī elektriskās strāvas vai sprieguma avota pols ar pozitīvu potenciālu attiecībā pret katodu - otru polu.

Anods un Gāze · Anods un Gāzizlāde · Redzēt vairāk »

Atmosfēras spiediens

15 gadu vidējais atmosfēras spiediens jūras līmenī (augšā vasaras, apakšā ziemas atmosfēras spiediens) Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas.

Atmosfēras spiediens un Gāze · Atmosfēras spiediens un Gāzizlāde · Redzēt vairāk »

Atoma kodols

Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).

Atoma kodols un Gāze · Atoma kodols un Gāzizlāde · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Atoms un Gāze · Atoms un Gāzizlāde · Redzēt vairāk »

Dielektriķis

Dielektriķis ir viela, kurā ir maz brīvo lādiņnesēju, tādējādi dielektriķis ir viela, kura ļoti slikti vada elektrisko strāvu.

Dielektriķis un Gāze · Dielektriķis un Gāzizlāde · Redzēt vairāk »

Dzīvsudraba staba milimetrs

Spiedienu mēra, ceļoties dzīvsudraba šķidrumam graduētā traukā Dzīvsudraba staba milimetrs (mm Hg, dz. st. mm) ir ārpussistēmas spiediena mērvienība, ko lieto meteoroloģijā atmosfēras spiediena mērīšanai, medicīnā asinsspiediena mērīšanai un citur.

Dzīvsudraba staba milimetrs un Gāze · Dzīvsudraba staba milimetrs un Gāzizlāde · Redzēt vairāk »

Dzirksteļizlāde

Dzirksteļizlāde jeb elektriskā dzirkstele ir nestacionārs elektriskās izlādes veids gāzēs.

Dzirksteļizlāde un Gāze · Dzirksteļizlāde un Gāzizlāde · Redzēt vairāk »

Elektriskais lauks

Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.

Elektriskais lauks un Gāze · Elektriskais lauks un Gāzizlāde · Redzēt vairāk »

Elektriskā strāva

Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.

Elektriskā strāva un Gāze · Elektriskā strāva un Gāzizlāde · Redzēt vairāk »

Elektrods

Elektrods (no elektr(ība) un (odos) — 'ceļš') ir elektrovadoša materiāla ierīce (tās daļa), caur kuru tiek pievadīta elektriskā strāva.

Elektrods un Gāze · Elektrods un Gāzizlāde · Redzēt vairāk »

Elektromagnētiskais starojums

magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.

Elektromagnētiskais starojums un Gāze · Elektromagnētiskais starojums un Gāzizlāde · Redzēt vairāk »

Elektrons

Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).

Elektrons un Gāze · Elektrons un Gāzizlāde · Redzēt vairāk »

Elektrovadītspēja

Elektrovadītspēja ir fizikāls lielums, kas raksturo materiāla ķermeņa spēju vadīt elektrisko strāvu.

Elektrovadītspēja un Gāze · Elektrovadītspēja un Gāzizlāde · Redzēt vairāk »

Gaiss

Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.

Gaiss un Gāze · Gaiss un Gāzizlāde · Redzēt vairāk »

Jonizācija

Jonizācija ir jonu veidošanās no neitrāliem atomiem vai molekulām.

Gāze un Jonizācija · Gāzizlāde un Jonizācija · Redzēt vairāk »

Jons

Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.

Gāze un Jons · Gāzizlāde un Jons · Redzēt vairāk »

Katods

Katods (— 'lejupceļš, atgriešanās') ir dažādu elektrisku ierīču negatīvais pols vai arī elektriskās strāvas vai sprieguma avota pols ar negatīvu potenciālu attiecībā pret anodu — otru polu.

Gāze un Katods · Gāzizlāde un Katods · Redzēt vairāk »

Koncentrācija

Koncentrācija vispārībā ir fizikāls lielums, kas raksturo daļiņu saturu kādā noteiktā tilpumā.

Gāze un Koncentrācija · Gāzizlāde un Koncentrācija · Redzēt vairāk »

Koronizlāde

spoles virsmas Koronizlāde (no  — 'vainags') ir mirdzizlādes veids gāzēs atmosfēras spiedienā.

Gāze un Koronizlāde · Gāzizlāde un Koronizlāde · Redzēt vairāk »

Kvadrātcentimetrs

Kvadrātcentimetrs ir viena no laukuma mērvienībām.

Gāze un Kvadrātcentimetrs · Gāzizlāde un Kvadrātcentimetrs · Redzēt vairāk »

Laiks

Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.

Gāze un Laiks · Gāzizlāde un Laiks · Redzēt vairāk »

Lokizlāde

Lokizlāde starp divām naglām Lokizlāde ir viens no elektriskās izlādes veidiem gāzēs.

Gāze un Lokizlāde · Gāzizlāde un Lokizlāde · Redzēt vairāk »

Mehāniskā enerģija

Fizikā mehāniskā enerģija apzīmē potenciālās un kinētiskās enerģijas summu, kas sastopamas mehānisko sistēmu komponentēs.

Gāze un Mehāniskā enerģija · Gāzizlāde un Mehāniskā enerģija · Redzēt vairāk »

Metāli

Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.

Gāze un Metāli · Gāzizlāde un Metāli · Redzēt vairāk »

Metrs

No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.

Gāze un Metrs · Gāzizlāde un Metrs · Redzēt vairāk »

Mirdzizlāde

Mirdzizlāde ir viens no vājstrāvas elektriskās izlādes veidiem, kas norisinās mēreni retinātās gāzēs.

Gāze un Mirdzizlāde · Gāzizlāde un Mirdzizlāde · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Gāze un Molekula · Gāzizlāde un Molekula · Redzēt vairāk »

Paskāls

Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.

Gāze un Paskāls · Gāzizlāde un Paskāls · Redzēt vairāk »

Plazma

Dekoratīvā plazmas lampa Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir daļēji vai pilnīgi jonizēta viela, kur lādētās daļiņas var brīvi pārvietoties.

Gāze un Plazma · Gāzizlāde un Plazma · Redzēt vairāk »

Siltums

Siltums fizikā ir termiskās enerģijas pāreja starp diviem ķermeņiem, kas ir dažādās temperatūrās.

Gāze un Siltums · Gāzizlāde un Siltums · Redzēt vairāk »

Spiediens

Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.

Gāze un Spiediens · Gāzizlāde un Spiediens · Redzēt vairāk »

Spriegums

Starptautiska zīme, kas norāda par augsta sprieguma klātbūtni un tā bīstamību. Fizikā spriegums, potenciālu starpība jeb elektriskais spriegums ir starpība starp elektrostatiskā lauka potenciālu divos punktos.

Gāze un Spriegums · Gāzizlāde un Spriegums · Redzēt vairāk »

Stikls

meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.

Gāze un Stikls · Gāzizlāde un Stikls · Redzēt vairāk »

Strāvas stiprums

Strāvas stiprums jeb vienkārši strāva ir fizikāls lielums, kas raksturo elektriskās strāvas izpausmes pakāpi.

Gāze un Strāvas stiprums · Gāzizlāde un Strāvas stiprums · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Gāze un Gāzizlāde

Gāze ir 49 attiecības, bet Gāzizlāde ir 56. Tā kā viņi ir kopīgs 35, Jaccard indekss ir 33.33% = 35 / (49 + 56).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Gāze un Gāzizlāde. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »