Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Inflantijas vaivadija un Rīgas arhibīskapija
Inflantijas vaivadija un Rīgas arhibīskapija ir 16 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Gothards Ketlers, Krustpils pils, Kurzemes bīskapija, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Livonija, Livonijas ordenis, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sigismunds II Augusts, Tīzenhauzeni, Vidzemes guberņa, Zviedru Vidzeme, 1561. gads.
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Inflantijas vaivadija · Gothards Ketlers un Rīgas arhibīskapija ·
Krustpils pils
Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.
Inflantijas vaivadija un Krustpils pils · Krustpils pils un Rīgas arhibīskapija ·
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Inflantijas vaivadija un Kurzemes bīskapija · Kurzemes bīskapija un Rīgas arhibīskapija ·
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Inflantijas vaivadija un Kurzemes guberņa · Kurzemes guberņa un Rīgas arhibīskapija ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Inflantijas vaivadija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rīgas arhibīskapija ·
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Inflantijas vaivadija un Livonija · Livonija un Rīgas arhibīskapija ·
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Inflantijas vaivadija un Livonijas ordenis · Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapija ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Inflantijas vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas arhibīskapija ·
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Inflantijas vaivadija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Rīgas arhibīskapija ·
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Inflantijas vaivadija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Rīgas arhibīskapija ·
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Inflantijas vaivadija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Rīgas arhibīskapija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija ·
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Inflantijas vaivadija un Sigismunds II Augusts · Rīgas arhibīskapija un Sigismunds II Augusts ·
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Inflantijas vaivadija un Tīzenhauzeni · Rīgas arhibīskapija un Tīzenhauzeni ·
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Inflantijas vaivadija un Vidzemes guberņa · Rīgas arhibīskapija un Vidzemes guberņa ·
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Inflantijas vaivadija un Zviedru Vidzeme · Rīgas arhibīskapija un Zviedru Vidzeme ·
1561. gads
1561.
1561. gads un Inflantijas vaivadija · 1561. gads un Rīgas arhibīskapija ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Inflantijas vaivadija un Rīgas arhibīskapija ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Inflantijas vaivadija un Rīgas arhibīskapija
Salīdzinājums starp Inflantijas vaivadija un Rīgas arhibīskapija
Inflantijas vaivadija ir 91 attiecības, bet Rīgas arhibīskapija ir 181. Tā kā viņi ir kopīgs 16, Jaccard indekss ir 5.88% = 16 / (91 + 181).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Inflantijas vaivadija un Rīgas arhibīskapija. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
