Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Gothards Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogi
Gothards Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogi ir 19 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Frīdrihs Ketlers, Gothards Ketlers, Jelgavas pils, Ketleru dzimta, Kuldīgas pils, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas vietvalži, Mēklenburgas Anna, Polijas—Lietuvas ūnija, Rīga, Rīgas pils, Sēlpils pils, Sigismunds II Augusts, Viļņas ūnija, Vilhelms Ketlers, Zemgale.
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Frīdrihs Ketlers un Gothards Ketlers · Frīdrihs Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogi ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Gothards Ketlers · Gothards Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogi ·
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.
Gothards Ketlers un Jelgavas pils · Jelgavas pils un Kurzemes un Zemgales hercogi ·
Ketleru dzimta
Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. hercogs Kārlis. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.
Gothards Ketlers un Ketleru dzimta · Ketleru dzimta un Kurzemes un Zemgales hercogi ·
Kuldīgas pils
Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.
Gothards Ketlers un Kuldīgas pils · Kuldīgas pils un Kurzemes un Zemgales hercogi ·
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Gothards Ketlers un Kurzemes landtāgs · Kurzemes landtāgs un Kurzemes un Zemgales hercogi ·
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Gothards Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogi · Kurzemes un Zemgales hercogi un Kurzemes un Zemgales hercogi ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Gothards Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogi un Kurzemes un Zemgales hercogiste ·
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Gothards Ketlers un Lietuvas valsts vadītāji · Kurzemes un Zemgales hercogi un Lietuvas valsts vadītāji ·
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Gothards Ketlers un Livonijas vietvalži · Kurzemes un Zemgales hercogi un Livonijas vietvalži ·
Mēklenburgas Anna
Mēklenburgas Anna, Kurzemes hercogiene (vācu Anna von Mecklenburg, 1533—1602) bija Mēklenburgas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Gotharda sieva.
Gothards Ketlers un Mēklenburgas Anna · Kurzemes un Zemgales hercogi un Mēklenburgas Anna ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Gothards Ketlers un Polijas—Lietuvas ūnija · Kurzemes un Zemgales hercogi un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Gothards Ketlers un Rīga · Kurzemes un Zemgales hercogi un Rīga ·
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Gothards Ketlers un Rīgas pils · Kurzemes un Zemgales hercogi un Rīgas pils ·
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.
Gothards Ketlers un Sēlpils pils · Kurzemes un Zemgales hercogi un Sēlpils pils ·
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Gothards Ketlers un Sigismunds II Augusts · Kurzemes un Zemgales hercogi un Sigismunds II Augusts ·
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Gothards Ketlers un Viļņas ūnija · Kurzemes un Zemgales hercogi un Viļņas ūnija ·
Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Gothards Ketlers un Vilhelms Ketlers · Kurzemes un Zemgales hercogi un Vilhelms Ketlers ·
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Gothards Ketlers un Zemgale · Kurzemes un Zemgales hercogi un Zemgale ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Gothards Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogi ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Gothards Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogi
Salīdzinājums starp Gothards Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogi
Gothards Ketlers ir 59 attiecības, bet Kurzemes un Zemgales hercogi ir 92. Tā kā viņi ir kopīgs 19, Jaccard indekss ir 12.58% = 19 / (59 + 92).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Gothards Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogi. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
