Kurzemes un Zemgales hercogi un Kurzemes un Zemgales hercogiste

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Kurzemes un Zemgales hercogi un Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogi vs. Kurzemes un Zemgales hercogiste

Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795). Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Anna I

Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).

Anna I un Kurzemes un Zemgales hercogi · Anna I un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Apvienotā Baltijas hercogiste

Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.

Apvienotā Baltijas hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogi · Apvienotā Baltijas hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Bīronu dzimta

hercogs Kārlis. Kurzemes un Zemgales hercogu Bīronu ģerbonis. Bīronu dzimta ir vācbaltiešu muižnieku dzimta, no kuras nākuši divi Bīronu dinastijas hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī.

Bīronu dzimta un Kurzemes un Zemgales hercogi · Bīronu dzimta un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Dānija un Kurzemes un Zemgales hercogi · Dānija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Ernsts Johans Bīrons

Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).

Ernsts Johans Bīrons un Kurzemes un Zemgales hercogi · Ernsts Johans Bīrons un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Ferdinands Ketlers

Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.

Ferdinands Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogi · Ferdinands Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Kazimirs Ketlers

Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Jelgavā (Mītavā), miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.

Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogi · Frīdrihs Kazimirs Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Ketlers

Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).

Frīdrihs Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogi · Frīdrihs Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Vilhelms Ketlers

Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogs no līdz.

Frīdrihs Vilhelms Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogi · Frīdrihs Vilhelms Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Gdaņska

Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.

Gdaņska un Kurzemes un Zemgales hercogi · Gdaņska un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.

Gothards Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogi · Gothards Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Igaunija un Kurzemes un Zemgales hercogi · Igaunija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Jēkabs Ketlers

Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.

Jēkabs Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogi · Jēkabs Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Jelgavas pils

Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.

Jelgavas pils un Kurzemes un Zemgales hercogi · Jelgavas pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kārlis Kristians Jozefs

Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas, arī Saksijas Kārlis (vācu: Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen; dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē, miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē) bija Saksijas princis, no 1758.

Kurzemes un Zemgales hercogi un Kārlis Kristians Jozefs · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kārlis Kristians Jozefs · Redzēt vairāk »

Ketleru dzimta

Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. hercogs Kārlis. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.

Ketleru dzimta un Kurzemes un Zemgales hercogi · Ketleru dzimta un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Krievijas Impērija un Kurzemes un Zemgales hercogi · Krievijas Impērija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kuldīgas pils

Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.

Kuldīgas pils un Kurzemes un Zemgales hercogi · Kuldīgas pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Kursa (valsts) un Kurzemes un Zemgales hercogi · Kursa (valsts) un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Kurzeme un Kurzemes un Zemgales hercogi · Kurzeme un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kurzemes bruņniecība

Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.

Kurzemes bruņniecība un Kurzemes un Zemgales hercogi · Kurzemes bruņniecība un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kurzemes landtāgs

Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Kurzemes landtāgs un Kurzemes un Zemgales hercogi · Kurzemes landtāgs un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogi

Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).

Kurzemes un Zemgales hercogi un Kurzemes un Zemgales hercogi · Kurzemes un Zemgales hercogi un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Kurzemes un Zemgales hercogi un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Kurzemes un Zemgales hercogi un Lielais Ziemeļu karš · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Kurzemes un Zemgales hercogi un Lietuvas lielkņaziste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Lietuvas valsts vadītāji

Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.

Kurzemes un Zemgales hercogi un Lietuvas valsts vadītāji · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Kurzemes un Zemgales hercogi un Livonijas ordenis · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Livonijas vietvalži

1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.

Kurzemes un Zemgales hercogi un Livonijas vietvalži · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas vietvalži · Redzēt vairāk »

Nīderlande

Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.

Kurzemes un Zemgales hercogi un Nīderlande · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Nīderlande · Redzēt vairāk »

Pēteris Bīrons

Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.

Kurzemes un Zemgales hercogi un Pēteris Bīrons · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Kurzemes un Zemgales hercogi un Polijas—Lietuvas ūnija · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.

Kurzemes un Zemgales hercogi un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Prūsijas hercogiste

Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.

Kurzemes un Zemgales hercogi un Prūsijas hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Saksijas Morics

Saksijas Morics, arī Sakšu Morics (vācu: Moritz Graf von Sachsen; dzimis, miris) bija Polijas karaļa un Saksijas kūrfirstistes kūrfirsta Augusta II ārlaulības dēls, kas uz īsu brīdi no 1726.

Kurzemes un Zemgales hercogi un Saksijas Morics · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Saksijas Morics · Redzēt vairāk »

Sēlija

Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Kurzemes un Zemgales hercogi un Sēlija · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlija · Redzēt vairāk »

Sēlpils pils

Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.

Kurzemes un Zemgales hercogi un Sēlpils pils · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Kurzemes un Zemgales hercogi un Sigismunds II Augusts · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »

Vācijas Impērija

Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.

Kurzemes un Zemgales hercogi un Vācijas Impērija · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Kurzemes un Zemgales hercogi un Viļņas ūnija · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Vilhelms Ketlers

Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).

Kurzemes un Zemgales hercogi un Vilhelms Ketlers · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.

Kurzemes un Zemgales hercogi un Zemgale · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zemgale · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Kurzemes un Zemgales hercogi un Zviedrija · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zviedrija · Redzēt vairāk »