Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rīgas aplenkums (1621)

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rīgas aplenkums (1621)

Kurzemes un Zemgales hercogiste vs. Rīgas aplenkums (1621)

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562. Broces kolekcijas). Broces kolekcijas). Medaļa atrodas Stokholmas karaliskās vēstures un antikvitāšu akadēmijas monētu kabinetā. 1613. gada Latvijas karte (no ''Nativus Sueciae adiacenti umque regnorum typus''). Rīgas aplenkums norisinājās poļu-zviedru kara laikā 1621.

Līdzības starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rīgas aplenkums (1621)

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rīgas aplenkums (1621) ir 9 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Bauskas pils, Frīdrihs Ketlers, Jelgavas pamiers, Jelgavas pils, Kuldīgas pils, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Vecsēlpils, Vilhelms Ketlers.

Bauskas pils

Bauskas pils ir vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16.

Bauskas pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Bauskas pils un Rīgas aplenkums (1621) · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Ketlers

Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).

Frīdrihs Ketlers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Frīdrihs Ketlers un Rīgas aplenkums (1621) · Redzēt vairāk »

Jelgavas pamiers

Jelgavas pilsētas un cietokšņa plāns (no Zviedrijas kara arhīva 17. gs.). Jelgavas pamiers (poļu: Rozejm w Mitawie, zviedru: Stilleståndet i Mitaw) bija pagaidu izlīgums starp karojošajām pusēm Poļu-zviedru kara (1600-1629) trešā posma (1620—1622) noslēgumā.

Jelgavas pamiers un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Jelgavas pamiers un Rīgas aplenkums (1621) · Redzēt vairāk »

Jelgavas pils

Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.

Jelgavas pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Jelgavas pils un Rīgas aplenkums (1621) · Redzēt vairāk »

Kuldīgas pils

Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.

Kuldīgas pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kuldīgas pils un Rīgas aplenkums (1621) · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rīgas aplenkums (1621) · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Rīgas aplenkums (1621) · Redzēt vairāk »

Vecsēlpils

Vecsēlpils, agrāk — Sēlpils vai Sērpils, ir mazciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Daugavas kreisajā krastā, apmēram 1 km no Sēlpils baznīcas.

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vecsēlpils · Rīgas aplenkums (1621) un Vecsēlpils · Redzēt vairāk »

Vilhelms Ketlers

Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).

Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vilhelms Ketlers · Rīgas aplenkums (1621) un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rīgas aplenkums (1621)

Kurzemes un Zemgales hercogiste ir 220 attiecības, bet Rīgas aplenkums (1621) ir 35. Tā kā viņi ir kopīgs 9, Jaccard indekss ir 3.53% = 9 / (220 + 35).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rīgas aplenkums (1621). Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: