Līdzības starp Livonijas Konfederācija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Livonijas Konfederācija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ir 44 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Ļubļinas ūnija, Brandenburgas Vilhelms, Cēsis, Dāņu Igaunija, Dālderis, Frederiks II, Gothards Ketlers, Grobiņas draudzes novads, Grodņas ūnija (1566), Inflantijas vaivadija, Ivans IV, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jānis Hodkevičs, Krievijas Impērija, Krustpils pils, Kurzemes bīskapija, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latgale, Lietuvas lielkņaziste, Livonijas karaliste, Livonijas ordenis, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Livonijas vietvalži, Ludzas pils, Narva, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltenes apgabals, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Prūsijas hercogiste, ..., Rīga, Rīgas arhibīskapija, Rīgas brīvpilsēta, Rēzeknes pilskalns, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sigismunds II Augusts, Sigismunds III Vāsa, Stefans Batorijs, Svētā Romas impērija, Tartu, Tērbatas bīskapija, Viļņas ūnija, Zviedru Vidzeme, 1561. gads. Izvērst indekss (14 vairāk) »
Ļubļinas ūnija
Ļubļinas ūnijas teksts Polijas un Lietuvas zemes, 1526 Polijas un Lietuvas zemes, 1569 Ļubļinas ūnija bija vienošanās par Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas kroņa zemes apvienošanos 1569.
Livonijas Konfederācija un Ļubļinas ūnija · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ļubļinas ūnija ·
Brandenburgas Vilhelms
dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.
Brandenburgas Vilhelms un Livonijas Konfederācija · Brandenburgas Vilhelms un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Cēsis un Livonijas Konfederācija · Cēsis un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Dāņu Igaunija
Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.
Dāņu Igaunija un Livonijas Konfederācija · Dāņu Igaunija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Dālderis
Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.
Dālderis un Livonijas Konfederācija · Dālderis un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Frederiks II
Frederiks II (dzimis, miris) bija Dānijas un Norvēģijas karalis no 1559.
Frederiks II un Livonijas Konfederācija · Frederiks II un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Livonijas Konfederācija · Gothards Ketlers un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Grobiņas draudzes novads
Grobiņas draudzes novads (1859). Grobiņas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.
Grobiņas draudzes novads un Livonijas Konfederācija · Grobiņas draudzes novads un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Grodņas ūnija (1566)
Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai (Zviedru Igaunijai). Grodņas ūnija bija 1566.
Grodņas ūnija (1566) un Livonijas Konfederācija · Grodņas ūnija (1566) un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Inflantijas vaivadija un Livonijas Konfederācija · Inflantijas vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Ivans IV un Livonijas Konfederācija · Ivans IV un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Jamas Zapoļskas miera līgums un Livonijas Konfederācija · Jamas Zapoļskas miera līgums un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Jānis Hodkevičs
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.
Jānis Hodkevičs un Livonijas Konfederācija · Jānis Hodkevičs un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Krievijas Impērija un Livonijas Konfederācija · Krievijas Impērija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Krustpils pils
Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.
Krustpils pils un Livonijas Konfederācija · Krustpils pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Kurzemes bīskapija un Livonijas Konfederācija · Kurzemes bīskapija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Kurzemes guberņa un Livonijas Konfederācija · Kurzemes guberņa un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas Konfederācija · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Latgale un Livonijas Konfederācija · Latgale un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Lietuvas lielkņaziste un Livonijas Konfederācija · Lietuvas lielkņaziste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Livonijas karaliste
Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.
Livonijas Konfederācija un Livonijas karaliste · Livonijas karaliste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Livonijas Konfederācija un Livonijas ordenis · Livonijas ordenis un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Livonijas Konfederācija un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Livonijas Konfederācija un Livonijas vietvalži · Livonijas vietvalži un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Ludzas pils
Ludzas pilsdrupas 2007. gadā. Ludzas pils ir gotikas stilā celta viduslaiku cietokšņa drupas Ludzas centrā.
Livonijas Konfederācija un Ludzas pils · Ludzas pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Narva
Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.
Livonijas Konfederācija un Narva · Narva un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Livonijas Konfederācija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Livonijas Konfederācija un Piltenes apgabals · Piltenes apgabals un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Livonijas Konfederācija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Livonijas Konfederācija un Prūsijas hercogiste · Prūsijas hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Livonijas Konfederācija un Rīga · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīga ·
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Livonijas Konfederācija un Rīgas arhibīskapija · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas arhibīskapija ·
Rīgas brīvpilsēta
Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.
Livonijas Konfederācija un Rīgas brīvpilsēta · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas brīvpilsēta ·
Rēzeknes pilskalns
Rēzeknes pilsdrupas ir Livonijas ordeņa pils paliekas Rēzeknes pilsētas centrā.
Livonijas Konfederācija un Rēzeknes pilskalns · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rēzeknes pilskalns ·
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Livonijas Konfederācija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Sāmsalas-Vīkas bīskapija ·
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Livonijas Konfederācija un Sigismunds II Augusts · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Sigismunds II Augusts ·
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Livonijas Konfederācija un Sigismunds III Vāsa · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Sigismunds III Vāsa ·
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Livonijas Konfederācija un Stefans Batorijs · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Stefans Batorijs ·
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Livonijas Konfederācija un Svētā Romas impērija · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Svētā Romas impērija ·
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Livonijas Konfederācija un Tartu · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Tartu ·
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.
Livonijas Konfederācija un Tērbatas bīskapija · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Tērbatas bīskapija ·
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Livonijas Konfederācija un Viļņas ūnija · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Viļņas ūnija ·
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Livonijas Konfederācija un Zviedru Vidzeme · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Zviedru Vidzeme ·
1561. gads
1561.
1561. gads un Livonijas Konfederācija · 1561. gads un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Livonijas Konfederācija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Livonijas Konfederācija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Salīdzinājums starp Livonijas Konfederācija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Livonijas Konfederācija ir 204 attiecības, bet Pārdaugavas Livonijas hercogiste ir 198. Tā kā viņi ir kopīgs 44, Jaccard indekss ir 10.95% = 44 / (204 + 198).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Livonijas Konfederācija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: