Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Livonijas krusta kari un Nalsene
Livonijas krusta kari un Nalsene ir 30 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Alberts fon Bukshēvdens, Žemaitija, Daugerūts, Daumants, Durbes kauja, Folkvins, Grunvaldes kauja, Jersika (valsts), Karagājiens uz Nalseni (1235), Karagājiens uz Nalseni (1245), Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250), Kauja pie Dubnas (ap 1273), Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213), Livonijas ordenis, Mindaugs, Pleskava, Pleskavas kņazi, Polocka, Polockas kņazi, Sēlija (zeme), Traidens, Tranaitis, Vaišvilks, Vilhelms no Modenas, Visvaldis, Vladimirs (Polockas kņazs), Zemgales bīskapija, Zobenbrāļu ordenis.
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Alberts fon Bukshēvdens un Livonijas krusta kari · Alberts fon Bukshēvdens un Nalsene ·
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Livonijas krusta kari un Žemaitija · Nalsene un Žemaitija ·
Daugerūts
Daugerūts jeb Dangerūts (latīņu: Daugeruthe, Dangeruthe, lietuviešu: Dangerutis), viens no agrīnās Lietuvas kunigaišiem, Lietavas valdnieks.
Daugerūts un Livonijas krusta kari · Daugerūts un Nalsene ·
Daumants
Daumants bija Nalsenes kunigaitis, kas piedalījās sazvērestībā pret Lietuvas karali Mindaugu.
Daumants un Livonijas krusta kari · Daumants un Nalsene ·
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Durbes kauja un Livonijas krusta kari · Durbes kauja un Nalsene ·
Folkvins
Mestra Folkvīna zīmogs (kreisā pusē apakšā) Livonijas mestru saraksta lapā Romas pāvestam dāvātajā albumā ''Terra Mariana''. Folkvins jeb Folkvīns (vidusaugšvācu: Volkewîn, Volkwîn;, Volquinus, miris 1236. gada 22. septembrī) bija sakšu augstmanis, otrais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1209—1236).
Folkvins un Livonijas krusta kari · Folkvins un Nalsene ·
Grunvaldes kauja
Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgires kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Grunvaldes, jeb Zaļģires vai Žalgires ciemiem 1410.
Grunvaldes kauja un Livonijas krusta kari · Grunvaldes kauja un Nalsene ·
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jersika (valsts) un Livonijas krusta kari · Jersika (valsts) un Nalsene ·
Karagājiens uz Nalseni (1235)
Karagājiens uz Nalseni notika 1235.
Karagājiens uz Nalseni (1235) un Livonijas krusta kari · Karagājiens uz Nalseni (1235) un Nalsene ·
Karagājiens uz Nalseni (1245)
1245.
Karagājiens uz Nalseni (1245) un Livonijas krusta kari · Karagājiens uz Nalseni (1245) un Nalsene ·
Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)
1250.
Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250) un Livonijas krusta kari · Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250) un Nalsene ·
Kauja pie Dubnas (ap 1273)
Latgali. 1273.
Kauja pie Dubnas (ap 1273) un Livonijas krusta kari · Kauja pie Dubnas (ap 1273) un Nalsene ·
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Lietuvas lielkņaziste un Livonijas krusta kari · Lietuvas lielkņaziste un Nalsene ·
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Lietuvas valsts vadītāji un Livonijas krusta kari · Lietuvas valsts vadītāji un Nalsene ·
Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Lietuviešu karagājieni notika no Lietuvas teritorijas (kartē - ''Grand Duchy of Lithuania'') cauri Sēlijai uz Tālavu un Lielvārdes novadu. 1213.
Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213) un Livonijas krusta kari · Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213) un Nalsene ·
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Livonijas krusta kari un Livonijas ordenis · Livonijas ordenis un Nalsene ·
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Livonijas krusta kari un Mindaugs · Mindaugs un Nalsene ·
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Livonijas krusta kari un Pleskava · Nalsene un Pleskava ·
Pleskavas kņazi
Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.
Livonijas krusta kari un Pleskavas kņazi · Nalsene un Pleskavas kņazi ·
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Livonijas krusta kari un Polocka · Nalsene un Polocka ·
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Livonijas krusta kari un Polockas kņazi · Nalsene un Polockas kņazi ·
Sēlija (zeme)
Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13.gs.) R. Vitrams, 1939, 1954). a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlija jeb Selonija, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.
Livonijas krusta kari un Sēlija (zeme) · Nalsene un Sēlija (zeme) ·
Traidens
Traidens jeb Traidenis bija ķēniņš un Lietuvas valdnieks (vācu: kunic Thoreiden, der hêrre in Lettowen) no 1270.
Livonijas krusta kari un Traidens · Nalsene un Traidens ·
Tranaitis
Tranaitis (žemaišu: Triniuots,,,,, dzimis ap 1210. gadu, nogalināts 1264. gadā) bija Žemaitijas kunigaitis, kura vadībā žemaiši un sabiedrotie kurši 1260.
Livonijas krusta kari un Tranaitis · Nalsene un Tranaitis ·
Vaišvilks
Vaišvilka (mūka Lauriša) dibinātais klosteris (Napoleona Ordas zīmējums, 19. gadsimts) Marijas Debessbraukšanas katedrāle Volodimira, pie kuras esot apglabāts Vaišvilks Vaišvilks vai Vaišelga (baznīcslāvu: Вышелег,,,; ap 1223—1267) bija Mindauga dēls, Novogrudokas kņazs (1254, 1258-1264), starplaikā mūks Laurišs (Лаўрыш).
Livonijas krusta kari un Vaišvilks · Nalsene un Vaišvilks ·
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Livonijas krusta kari un Vilhelms no Modenas · Nalsene un Vilhelms no Modenas ·
Visvaldis
Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.
Livonijas krusta kari un Visvaldis · Nalsene un Visvaldis ·
Vladimirs (Polockas kņazs)
Vladimirs Vseslavičs, pēc cita uzskata Vladimirs Volodarevičs jeb Voldemārs, bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no aptuveni 1184.
Livonijas krusta kari un Vladimirs (Polockas kņazs) · Nalsene un Vladimirs (Polockas kņazs) ·
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Livonijas krusta kari un Zemgales bīskapija · Nalsene un Zemgales bīskapija ·
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Livonijas krusta kari un Zobenbrāļu ordenis · Nalsene un Zobenbrāļu ordenis ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Livonijas krusta kari un Nalsene ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Livonijas krusta kari un Nalsene
Salīdzinājums starp Livonijas krusta kari un Nalsene
Livonijas krusta kari ir 335 attiecības, bet Nalsene ir 70. Tā kā viņi ir kopīgs 30, Jaccard indekss ir 7.41% = 30 / (335 + 70).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Livonijas krusta kari un Nalsene. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
