Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Livonijas un Lietuvas reālūnija un Livonijas vietvalži
Livonijas un Lietuvas reālūnija un Livonijas vietvalži ir 28 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Ērģemes kauja, Bauska, Brandenburgas Vilhelms, Georgs Radvils, Gothards Ketlers, Ivans IV, Jānis Hodkevičs, Kalendāra nemieri Rīgā, Krievijas cariste, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas karaliste, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas landtāgs, Ludza, Magnuss (Livonijas karalis), Nikolajs Radvils Melnais, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pērnava, Polijas—Lietuvas ūnija, Rīgas brīvpilsēta, Rīgas pils, Romas Katoļu baznīca, Sēlpils pils, Stefans Batorijs, Viļņas ūnija, Vidzemes landtāgs.
Ērģemes kauja
Ērģemes kauja, kurā krievu karaspēks sakāva Livonijas apvienotos spēkus, notika Livonijas kara trešajā gadā - 1560.gada 2. augustā.
Livonijas un Lietuvas reālūnija un Ērģemes kauja · Livonijas vietvalži un Ērģemes kauja ·
Bauska
Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.
Bauska un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Bauska un Livonijas vietvalži ·
Brandenburgas Vilhelms
dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.
Brandenburgas Vilhelms un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Brandenburgas Vilhelms un Livonijas vietvalži ·
Georgs Radvils
Kņazu Radvilu dzimtas ģerbonis Georgs Radvils, arī Radivils jeb Jurģis Radvila, arī Juris (Jeržijs) Radzivils (1556–1600) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un garīdznieks.
Georgs Radvils un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Georgs Radvils un Livonijas vietvalži ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Gothards Ketlers un Livonijas vietvalži ·
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Ivans IV un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Ivans IV un Livonijas vietvalži ·
Jānis Hodkevičs
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.
Jānis Hodkevičs un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Jānis Hodkevičs un Livonijas vietvalži ·
Kalendāra nemieri Rīgā
Kalendāra nemieri Rīgā bija Rīgas pilsētnieku sacelšanās 1584.-1589.
Kalendāra nemieri Rīgā un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Kalendāra nemieri Rīgā un Livonijas vietvalži ·
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Krievijas cariste un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Krievijas cariste un Livonijas vietvalži ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas vietvalži ·
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Lietuvas valsts vadītāji un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Lietuvas valsts vadītāji un Livonijas vietvalži ·
Livonijas karaliste
Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.
Livonijas karaliste un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Livonijas karaliste un Livonijas vietvalži ·
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Livonijas karš un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Livonijas karš un Livonijas vietvalži ·
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Livonijas Konfederācija un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Livonijas Konfederācija un Livonijas vietvalži ·
Livonijas landtāgs
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.
Livonijas landtāgs un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Livonijas landtāgs un Livonijas vietvalži ·
Ludza
Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.
Livonijas un Lietuvas reālūnija un Ludza · Livonijas vietvalži un Ludza ·
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Livonijas un Lietuvas reālūnija un Magnuss (Livonijas karalis) · Livonijas vietvalži un Magnuss (Livonijas karalis) ·
Nikolajs Radvils Melnais
Firstu Radvilu dzimtas ģerbonis Nikolajs Radvils, arī Radivils, saukts Melnais, arī Nikolajs Radzivils (1515-1565) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un diplomāts no Radvilu dzimtas.
Livonijas un Lietuvas reālūnija un Nikolajs Radvils Melnais · Livonijas vietvalži un Nikolajs Radvils Melnais ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Livonijas un Lietuvas reālūnija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Livonijas vietvalži un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Pērnava
Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.
Livonijas un Lietuvas reālūnija un Pērnava · Livonijas vietvalži un Pērnava ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Livonijas un Lietuvas reālūnija un Polijas—Lietuvas ūnija · Livonijas vietvalži un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Rīgas brīvpilsēta
Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.
Livonijas un Lietuvas reālūnija un Rīgas brīvpilsēta · Livonijas vietvalži un Rīgas brīvpilsēta ·
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Livonijas un Lietuvas reālūnija un Rīgas pils · Livonijas vietvalži un Rīgas pils ·
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Livonijas un Lietuvas reālūnija un Romas Katoļu baznīca · Livonijas vietvalži un Romas Katoļu baznīca ·
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.
Livonijas un Lietuvas reālūnija un Sēlpils pils · Livonijas vietvalži un Sēlpils pils ·
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Livonijas un Lietuvas reālūnija un Stefans Batorijs · Livonijas vietvalži un Stefans Batorijs ·
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Livonijas un Lietuvas reālūnija un Viļņas ūnija · Livonijas vietvalži un Viļņas ūnija ·
Vidzemes landtāgs
Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Livonijas un Lietuvas reālūnija un Vidzemes landtāgs · Livonijas vietvalži un Vidzemes landtāgs ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Livonijas un Lietuvas reālūnija un Livonijas vietvalži ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Livonijas un Lietuvas reālūnija un Livonijas vietvalži
Salīdzinājums starp Livonijas un Lietuvas reālūnija un Livonijas vietvalži
Livonijas un Lietuvas reālūnija ir 135 attiecības, bet Livonijas vietvalži ir 56. Tā kā viņi ir kopīgs 28, Jaccard indekss ir 14.66% = 28 / (135 + 56).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Livonijas un Lietuvas reālūnija un Livonijas vietvalži. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
