Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Marģers Skujenieks un Tautas padome

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Marģers Skujenieks un Tautas padome

Marģers Skujenieks vs. Tautas padome

Marģers Skujenieks (—) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists. Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).

Līdzības starp Marģers Skujenieks un Tautas padome

Marģers Skujenieks un Tautas padome ir 22 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Alberts Kviesis, Ansis Petrevics, Arturs Alberings, Ādolfs Bļodnieks, Boļševiki, Erasts Bite, Gustavs Zemgals, Jānis Čakste, Kārlis Ulmanis, Latviešu zemnieku savienība, Latvija, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija, Latvijas valsts pasludināšana, Oberosts, Pauls Kalniņš (politiķis), Pēteris Juraševskis, Rīga, 1917. gads, 1918. gads, 1919. gads, 1920. gads.

Alberts Kviesis

Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932). Alberts Kviesis (dzimis, miris) bija latviešu jurists un politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents.

Alberts Kviesis un Marģers Skujenieks · Alberts Kviesis un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Ansis Petrevics

Ansis Petrevics (—) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.

Ansis Petrevics un Marģers Skujenieks · Ansis Petrevics un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Arturs Alberings

Arturs Alberings (—) bija Latvijas agronoms, politiķis un sabiedriskais darbinieks.

Arturs Alberings un Marģers Skujenieks · Arturs Alberings un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Ādolfs Bļodnieks

Ādolfs Bļodnieks ( —) bija Latvijas politiķis, Latvijas Republikas Ministru prezidents (1933—1934).

Marģers Skujenieks un Ādolfs Bļodnieks · Tautas padome un Ādolfs Bļodnieks · Redzēt vairāk »

Boļševiki

Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.

Boļševiki un Marģers Skujenieks · Boļševiki un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Erasts Bite

Erasts Bite (—) bija Latvijas jurists un politiķis.

Erasts Bite un Marģers Skujenieks · Erasts Bite un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Gustavs Zemgals

Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.

Gustavs Zemgals un Marģers Skujenieks · Gustavs Zemgals un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Jānis Čakste

Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.

Jānis Čakste un Marģers Skujenieks · Jānis Čakste un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Kārlis Ulmanis un Marģers Skujenieks · Kārlis Ulmanis un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Latviešu zemnieku savienība

Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.

Latviešu zemnieku savienība un Marģers Skujenieks · Latviešu zemnieku savienība un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Latvija un Marģers Skujenieks · Latvija un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Latvijas Satversmes sapulce

Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.

Latvijas Satversmes sapulce un Marģers Skujenieks · Latvijas Satversmes sapulce un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP) ir sociāldemokrātiska partija Latvijā, pirmā latviešu politiskā partija mūsdienu Latvijas teritorijā, izveidota 1904.

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija un Marģers Skujenieks · Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts pasludināšana

V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.

Latvijas valsts pasludināšana un Marģers Skujenieks · Latvijas valsts pasludināšana un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Oberosts

''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).

Marģers Skujenieks un Oberosts · Oberosts un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Pauls Kalniņš (politiķis)

Pauls Kalniņš (dzimis Vilces pagastā, miris Lustenavā, Austrijā) bija latviešu ārsts un politiķis (LSDSP), ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs.

Marģers Skujenieks un Pauls Kalniņš (politiķis) · Pauls Kalniņš (politiķis) un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Pēteris Juraševskis

Pēteris Juraševskis uzstājas ar runu VI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos (1926). Pēteris Juraševskis ( —) bija Latvijas sabiedrisks, politisks darbinieks, jurists.

Marģers Skujenieks un Pēteris Juraševskis · Pēteris Juraševskis un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Marģers Skujenieks un Rīga · Rīga un Tautas padome · Redzēt vairāk »

1917. gads

1917.

1917. gads un Marģers Skujenieks · 1917. gads un Tautas padome · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

1918. gads un Marģers Skujenieks · 1918. gads un Tautas padome · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

1919. gads un Marģers Skujenieks · 1919. gads un Tautas padome · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

1920. gads un Marģers Skujenieks · 1920. gads un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Marģers Skujenieks un Tautas padome

Marģers Skujenieks ir 95 attiecības, bet Tautas padome ir 295. Tā kā viņi ir kopīgs 22, Jaccard indekss ir 5.64% = 22 / (95 + 295).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Marģers Skujenieks un Tautas padome. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »