Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Pārdaugava un Rīgas vēstures hronoloģija
Pārdaugava un Rīgas vēstures hronoloģija ir 25 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Anniņmuiža, Šampēteris, Āgenskalna priedes, Bolderāja, Dammes muižas, Daugava, Daugavas kauja, Daugavgrīva, Katrīna II Lielā, Krievijas Impērija, Kurzemes rajons, Latvijas okupācija (1940), Mārupīte, Padomju Savienība, Rīga, Rīgas patrimoniālais apgabals, Rīgas rāte, Romas pāvests, Sarkanā armija, Spilve (Rīga), Torņakalns, Vilhelms no Modenas, Zemgales priekšpilsēta, Zolitūde, 1794. gads.
Anniņmuiža
Anniņmuižas ēka 2015. gada rudenī Anniņmuiža, agrāk arī Meijera vai Meinerta muiža (Meiershof, Meinertshof, Meinhartshof) bija muižiņa tagadējā Jūrmalas gatvē 76 Imantas apkaimē Pārdaugavā, Rīgā.
Anniņmuiža un Pārdaugava · Anniņmuiža un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Šampēteris
Šampēteris, agrāk Šampetris (no — "lauciniecisks") ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.
Šampēteris un Pārdaugava · Šampēteris un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Āgenskalna priedes
Āgenskalna priedes ir Rīgas mikrorajons, kas atrodas Āgenskalna apkaimē, Rīgā.
Pārdaugava un Āgenskalna priedes · Rīgas vēstures hronoloģija un Āgenskalna priedes ·
Bolderāja
Bolderāja ir Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apkaime Pārdaugavā.
Bolderāja un Pārdaugava · Bolderāja un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Dammes muižas
Dammes muižiņas (''Tamenhof'', ''Kl., Gr.'') 1791. gada kartē Bijušo Dammes muižu atrašanās vietas (Lieldamme un Mazdamme) 1941. gada kartē Dammes muiža bija Rīgas patrimonālā apgabala muižiņa tagadējā Imantas apkaimē Pārdaugavā.
Dammes muižas un Pārdaugava · Dammes muižas un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Daugava un Pārdaugava · Daugava un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Daugavas kauja
Daugavas kauja pie Rīgas starp sakšiem un zviedriem. Daugavas kauja, arī Spilves kauja bija otrā lielākā kauja pēc Narvas kaujas Lielajā Ziemeļu kara sākumā starp apvienoto Saksijas kūrfirstistes (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem pret Zviedrijas 7000 vīru karaspēku.
Daugavas kauja un Pārdaugava · Daugavas kauja un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Daugavgrīva
Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst arī pilsētas daļa Memmes pļava.
Daugavgrīva un Pārdaugava · Daugavgrīva un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Katrīna II Lielā un Pārdaugava · Katrīna II Lielā un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Krievijas Impērija un Pārdaugava · Krievijas Impērija un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Kurzemes rajons
Kurzemes rajons ir viena no sešām Rīgas pilsētas administratīvi teritoriālajām vienībām, kas izveidota 1969.
Kurzemes rajons un Pārdaugava · Kurzemes rajons un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Latvijas okupācija (1940) un Pārdaugava · Latvijas okupācija (1940) un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Mārupīte
Mārupīte ir neliela upīte, Daugavas kreisā pieteka Rīgā un Mārupes novadā.
Mārupīte un Pārdaugava · Mārupīte un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Padomju Savienība un Pārdaugava · Padomju Savienība un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Pārdaugava un Rīga · Rīga un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Rīgas patrimoniālais apgabals
Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791. gada kartē. Rīgas patrimoniālais apgabals 1918. gadā Rīgas administratīvās robežas un agrākais patrimoniālais apgabals (sārtā krāsā) pēc 1922. gada Rīgas patrimoniālais apgabals jeb Rīgas lauku novads bija Rīgas pilsētai administratīvi un tiesiski pakļauta lauku teritorija (~750 km2) ap pilsētu Daugavas lejteces abos krastos.
Pārdaugava un Rīgas patrimoniālais apgabals · Rīgas patrimoniālais apgabals un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Rīgas rāte
Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.
Pārdaugava un Rīgas rāte · Rīgas rāte un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Pārdaugava un Romas pāvests · Romas pāvests un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Pārdaugava un Sarkanā armija · Rīgas vēstures hronoloģija un Sarkanā armija ·
Spilve (Rīga)
Spilve ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe.
Pārdaugava un Spilve (Rīga) · Rīgas vēstures hronoloģija un Spilve (Rīga) ·
Torņakalns
Torņakalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.
Pārdaugava un Torņakalns · Rīgas vēstures hronoloģija un Torņakalns ·
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Pārdaugava un Vilhelms no Modenas · Rīgas vēstures hronoloģija un Vilhelms no Modenas ·
Zemgales priekšpilsēta
Zemgales priekšpilsēta, agrāk Jelgavas priekšpilsēta, ir viena no sešām Rīgas pilsētas administratīvi teritoriālajām vienībām.
Pārdaugava un Zemgales priekšpilsēta · Rīgas vēstures hronoloģija un Zemgales priekšpilsēta ·
Zolitūde
Aleksandra Bieziņa iela Zolitūdē. 2007. gads. Zolitūde ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, kas atrodas tās R daļā.
Pārdaugava un Zolitūde · Rīgas vēstures hronoloģija un Zolitūde ·
1794. gads
1794.
1794. gads un Pārdaugava · 1794. gads un Rīgas vēstures hronoloģija ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Pārdaugava un Rīgas vēstures hronoloģija ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Pārdaugava un Rīgas vēstures hronoloģija
Salīdzinājums starp Pārdaugava un Rīgas vēstures hronoloģija
Pārdaugava ir 80 attiecības, bet Rīgas vēstures hronoloģija ir 1200. Tā kā viņi ir kopīgs 25, Jaccard indekss ir 1.95% = 25 / (80 + 1200).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Pārdaugava un Rīgas vēstures hronoloģija. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
