Ātrāk nekā pārlūku!
41 attiecības: Alūksnes komturi, Alūksnes viduslaiku pils, Andoras līdzprinču uzskaitījums, Ērģemes kauja, Dānijas pilsētu uzskaitījums, Fīlips Šalls fon Bells, Francijas valdnieku uzskaitījums, Gadu saraksts, Glāzgova, Grobiņas fogti, Hobro, Hodkeviči, Hodkevičs, Jans Karols Hodkevičs, Kandavas fogteja, Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums, Kuldīgas komturi, Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca, Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle, Livonijas—Maskavijas kari, Magnuss (Livonijas karalis), Nikotīns, Osmaņu impērijas izaugsme, Osmaņu impērijas pārvaldīto teritoriju saraksts, Piltenes viduslaiku pils, Sāmsala, Sāmsalas bruņniecība, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Siguldas komturi, Siguldas viduslaiku pils, Somijas vēsture, Ventspils komturi, Zoneburgas pils, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, 1496. gads, 1497. gads, 1614. gads, 19. aprīlis, 2. augusts, 29. septembris, 7. augusts.
Alūksnes komturi
Alūksnes komtureja (Komth:Marienbg). Alūksnes komturs (vācu: Komtur von Marienburg) bija Livonijas ordeņa Alūksnes pils pārvaldnieks un karavadonis ordeņa rīkotajos karagājienos.
Jaunums!!: 1560. gads un Alūksnes komturi · Redzēt vairāk »
Alūksnes viduslaiku pils
Alūksnes viduslaiku pils jeb Marienburgas pils (arī Margenborg, 1342—1702) atrodas Alūksnē uz Alūksnes ezera Marijas jeb Pils salas dienvidu daļas.
Jaunums!!: 1560. gads un Alūksnes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Andoras līdzprinču uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Andoras līdzprinči kopš 1278.
Jaunums!!: 1560. gads un Andoras līdzprinču uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Ērģemes kauja
Ērģemes kauja, kurā krievu karaspēks sakāva Livonijas apvienotos spēkus, notika Livonijas kara trešajā gadā - 1560.gada 2. augustā.
Jaunums!!: 1560. gads un Ērģemes kauja · Redzēt vairāk »
Dānijas pilsētu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopotas Dānijas pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir virs 1000 iedzīvotājiem.
Jaunums!!: 1560. gads un Dānijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Fīlips Šalls fon Bells
Fīlips Šalls fon Bells (dzimšanas gads nezināms, miris 1560. gadā) bija pēdējais Livonijas ordeņa landmaršals.
Jaunums!!: 1560. gads un Fīlips Šalls fon Bells · Redzēt vairāk »
Francijas valdnieku uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Francijas valdnieki (karaļi un imperatori), kuri Francijas teritoriju pārvaldījuši no 987.
Jaunums!!: 1560. gads un Francijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Gadu saraksts
Šī lapa indeksē gadu lapas.
Jaunums!!: 1560. gads un Gadu saraksts · Redzēt vairāk »
Glāzgova
Glāzgova ir lielākā Skotijas pilsēta un trešā lielākā Apvienotajā Karalistē pēc Londonas un Birmingemas.
Jaunums!!: 1560. gads un Glāzgova · Redzēt vairāk »
Grobiņas fogti
Grobiņas fogteja (Vgt:Grobin). Grobiņas fogti bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (soģi) Grobiņas fogtejas teritorijā līdz 1560.
Jaunums!!: 1560. gads un Grobiņas fogti · Redzēt vairāk »
Hobro
Hobro ir pilsēta Ziemeļjitlandes reģionā, Dānijā.
Jaunums!!: 1560. gads un Hobro · Redzēt vairāk »
Hodkeviči
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Hodkeviči jeb Kotkieviči bija Lietuvas lielkņazistes dzimta.
Jaunums!!: 1560. gads un Hodkeviči · Redzēt vairāk »
Hodkevičs
Hodkevičs var būt.
Jaunums!!: 1560. gads un Hodkevičs · Redzēt vairāk »
Jans Karols Hodkevičs
Jans Karols Hodkevičs (dzimis 1560. gadā, miris) bija Polijas-Lietuvas kopvalsts valsts darbinieks.
Jaunums!!: 1560. gads un Jans Karols Hodkevičs · Redzēt vairāk »
Kandavas fogteja
Kuldīgas komtureja un Kandavas fogteja (Vgt:Kandau). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Karksi fogteja, 16. Bauskas fogteja, 17. Rēzeknes fogteja, 18. Daugavpils komtureja, 19. Sēlpils fogteja, 20. Dobeles komtureja, 21. Kandavas fogteja, 22. Grobiņas fogteja, 23. Ventspils komtureja. Kandavas fogteja bija Livonijas ordeņa Kandavas fogtu pārvaldīta Kurzemes daļa laikā no 1312.
Jaunums!!: 1560. gads un Kandavas fogteja · Redzēt vairāk »
Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums
Krievijas Federācijas novietojums uz zemeslodes Šajā uzskatījumā apkopotas Krievijas Federācijas pilsētas. Saskaņā ar 2010.
Jaunums!!: 1560. gads un Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Kuldīgas komturi
Kuldīgas komtureja (Komth:Goldingen) un Kandavas fogteja (pirms 1525). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtureja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja Kuldīgas komturi (vācu: Komtur von Goldingen) bija Livonijas ordeņa Kuldīgas pils pārvaldnieki un savu Kurzemes vasaļu karavadoņi (komturs - "komandieris") ordeņa karagājienos pret žemaišiem, lietuviešiem, zemgaļiem, Rīgas pilsētu, Rīgas arhibīskapu un krieviem.
Jaunums!!: 1560. gads un Kuldīgas komturi · Redzēt vairāk »
Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca
Svētās Annas baznīca Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca ir 1904.
Jaunums!!: 1560. gads un Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »
Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle
Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes katedrāle, kā arī Liepājas un Kurzemes bīskapijas bīskapa rezidence.
Jaunums!!: 1560. gads un Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle · Redzēt vairāk »
Livonijas—Maskavijas kari
Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.
Jaunums!!: 1560. gads un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Jaunums!!: 1560. gads un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »
Nikotīns
Nikotīns ir piridīna grupas alkaloīds - bezkrāsains, eļļains šķidrums, kam ir raksturīga tabakas smaka.
Jaunums!!: 1560. gads un Nikotīns · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērijas izaugsme
Osmaņu impērijas izaugsme (saukta arī latīņu valodā par Pax Ottomana) ir Osmaņu impērijas pastāvēšanas laika posms, kurā tika paplašināta tās teritorija dienvidrietumos, pievienojot Ziemeļāfriku, un austrumos, karojot ar islāma šiītu Sefevīdu impēriju.
Jaunums!!: 1560. gads un Osmaņu impērijas izaugsme · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērijas pārvaldīto teritoriju saraksts
Osmaņu impērija (1683). Osmaņu impērija nopietni apdraudēja Eiropas lielvaras ar nepārtrauktu tuvošanos cauri Balkāniem līdz pat 1683.
Jaunums!!: 1560. gads un Osmaņu impērijas pārvaldīto teritoriju saraksts · Redzēt vairāk »
Piltenes viduslaiku pils
Piltenes pilsdrupas un baznīca mūsdienās. Piltenes bīskapa pils plāns pirms 1309. (Bernhard Schmid, 1942). Piltenes pilsdrupas 18. gadsimtā (no Pauluči albuma). Piltenes pilsdrupu un pilsētas plāns (ap 1830). Piltenes viduslaiku pils bija Kurzemes bīskapa pils Piltenē pie Ventas upes laikā no 14.
Jaunums!!: 1560. gads un Piltenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: 1560. gads un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Sāmsalas bruņniecība
Kuresārē (2007) Sāmsalas bruņniecības ģerbonis, kurš radies no 1525. gada Sāmsalas-Vīkas bīskapijas bruņinieku zīmoga Sāmsalas bruņniecība bija Sāmsalas dižciltīgo vācbaltiešu dzimtu pašpārvaldes organizācija.
Jaunums!!: 1560. gads un Sāmsalas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Jaunums!!: 1560. gads un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »
Siguldas komturi
Siguldas komturu rezidence - Siguldas ordeņa pils mūsdienās. Siguldas ordeņa pils 19. gadsimta beigās. Siguldas komturi bija Zobenbrāļu ordeņa un Livonijas ordeņa pārvaldnieki vecajā Siguldas ordeņa pilī laikā no 1231.
Jaunums!!: 1560. gads un Siguldas komturi · Redzēt vairāk »
Siguldas viduslaiku pils
Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: 1560. gads un Siguldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Somijas vēsture
1662. gada Somijas lielhercogistes karte ar tās provinču ģerboņiem. Mūsdienu Somijas ziemeļi tolaik bija daļa no Upsālas arhibīskapijas un netika saukta par Somiju Somijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Somijas teritorijā.
Jaunums!!: 1560. gads un Somijas vēsture · Redzēt vairāk »
Ventspils komturi
Ventspils komturu rezidence - Ventspils ordeņa pils. Ventspils komturi bija Livonijas ordeņa Ventspils komturejas pārvaldnieki laikā no 1291.
Jaunums!!: 1560. gads un Ventspils komturi · Redzēt vairāk »
Zoneburgas pils
Zoneburgas pilsdrupas mūsdienās (2012). Zoneburgas pils jeb Zonenburgas pils, arī Māsi ordeņa pils, bija Livonijas ordeņa būvēta Zoneburgas fogta pils, kas kontrolēja pārcelšanos pāri jūras šaurumam starp Sāmsalu, Muhu salu un kontinentu.
Jaunums!!: 1560. gads un Zoneburgas pils · Redzēt vairāk »
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Jaunums!!: 1560. gads un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
1496. gads
1496.
Jaunums!!: 1560. gads un 1496. gads · Redzēt vairāk »
1497. gads
1497.
Jaunums!!: 1560. gads un 1497. gads · Redzēt vairāk »
1614. gads
1614.
Jaunums!!: 1560. gads un 1614. gads · Redzēt vairāk »
19. aprīlis
19.
Jaunums!!: 1560. gads un 19. aprīlis · Redzēt vairāk »
2. augusts
2.
Jaunums!!: 1560. gads un 2. augusts · Redzēt vairāk »
29. septembris
29.
Jaunums!!: 1560. gads un 29. septembris · Redzēt vairāk »
7. augusts
7.
Jaunums!!: 1560. gads un 7. augusts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
1560.
