Satura rādītājs
63 attiecības: Alberts II (Rīga), Aleksandrs Puškins, Andreass no Felves, Anno fon Zangerhauzens, Ņevas kauja, Batuhans, Bračislavs Vasiļkovičs, Daumants, Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps), Igaunijas vēsture, Ingrija, Inocents IV, Ivans I Kaļita, Ivans IV, Jūlijs Jaunkalniņš, Jurijs Daņilovičs, Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240), Kijivas kņaziste, Kijivas lielkņazi, Konstantīns Bezrocis, Koporje, Krievi, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krievijas vēsture, Laurentija hronika, Ledus kauja, Leitis (filma), Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas vēsture (1219—1295), Livonijas krusta kari, Lotigolas un Zemgales pakļaušana, Maskavija, Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262), Mstislavs Mstislavičs, Novgorodas kņazi, Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262), Novgorodas Republika, Oto fon Luterbergs, Peipuss, Pleskavas kņazi, Polockas Rurikoviču dinastija, Rakveres kauja, Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra baznīca, Sofijas Svētā Aleksandra Ņevska katedrāle, Somijas vēstures hronoloģija, Suņi bruņinieki, Suzdaļa, Tallinas Aleksandra Ņevska katedrāle, Tartu, Tērbatas bīskapija, ... Izvērst indekss (13 vairāk) »
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Alberts II (Rīga)
Aleksandrs Puškins
Aleksandrs Puškins ( —) bija krievu dzejnieks, dramaturgs un prozaiķis, krievu literārās valodas reformators, vēsturiski kritisku sacerējumu autors.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Aleksandrs Puškins
Andreass no Felves
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Andreass no Felves, kas parasti dēvēts par Andreasu no Štīrijas (vācu: Andreas von Stirland) vai Andreasu Štuklandu (latīņu: Andreas a Stucklant, Andreas à Stockland), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs (1240.-41.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Andreass no Felves
Anno fon Zangerhauzens
Anno fon Zangerhauzens Lielmestra Anno fon Zangerhauzena ģerbonis Teitoņu ordeņa iekarojumi, 1260.g. Mestra Anno ģerbonis (pirmais no kreisās) Romas pāvestam dāvātajā albumā "Terra Mariana". Anno fon Zangerhauzens (latīņu: Hanno a Sangerhausen, Anno à Sangerhusen) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1254.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Anno fon Zangerhauzens
Ņevas kauja
Ņevas kauja ir Novgorodas pirmajā hronikā minēta kauja, kas it kā notika Ņevas upes krastā starp skandināvu sirotājiem un Zelta Ordai pakļautās Novgorodas republikas karaspēkiem Somijas krusta karu laikā.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Ņevas kauja
Batuhans
Batuhans arī Batijs (dzimis ap 1207. gadu, miris 1255. gadā) bija Čingishana vecākā dēla Džuči dēls, Zilās Ordas valdnieks un, kopā ar Ordahanu, Zelta Ordas dibinātājs.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Batuhans
Bračislavs Vasiļkovičs
Polockas kņaziste un citas Senās Krievzemes kņazistes neilgi pirms Zelta ordas uzbrukuma. Bračislavs Vasiļkovičs jeb Polockas Bračislavs (miris pēc 1254. gada) bija Vitebskas kņazs (ap 1221—1232), Polockas kņazs (1232—1254).
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Bračislavs Vasiļkovičs
Daumants
Daumants bija Nalsenes kunigaitis, kas piedalījās sazvērestībā pret Lietuvas karali Mindaugu.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Daumants
Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps)
Leales bīskapa Hermaņa zīmogs. Apliecošais uzraksts HERMANNUS:DEI:GRA(TIA):LEALENSIS:EP(ISCOPU)S. Hermanis fon Bukshēvdens jeb Hermanis no Bukshēvdenas (latīņu tekstos: de Bekeshovede, Bickeshovede, Bikeshovde, Beckeshovede, vācu tekstos: Buxhöveden, Buxöhvden, Bukshöwden, *1163, †1248) bija Rīgas bīskapa Alberta brālis, otrais Igaunijas jeb Leales bīskaps un pirmais Tērbatas bīskaps.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps)
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Igaunijas vēsture
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Ingrija
Inocents IV
Pāvests Inocents IV, īstajā vārdā Sinibalds Fieski (dzimis ap 1195. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1243.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Inocents IV
Ivans I Kaļita
Joans I Daņilovičs Kaļita, tradicionāli latviski saukts par Jāni I Kaļitu, vai par Ivanu I Kaļitu (dzimis ap 1288. gadu, miris vai), bija Ruriku dinastijas Maskavas kņazs no 1325.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Ivans I Kaļita
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Ivans IV
Jūlijs Jaunkalniņš
Jūlijs Jaunkalniņš (dzimis Ieriķos, miris Petrogradā) bija latviešu gleznotājs, Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas pedagogs, latviešu ziedu glezniecības skolas iedibinātājs.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Jūlijs Jaunkalniņš
Jurijs Daņilovičs
Jurijs (Georgijs) Daņilovičs (dzimis 1281. gadā, miris) bija Maskavas kņazs no 1303.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Jurijs Daņilovičs
Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Tērbatas bīskapa igauņu vasaļu, Livonijas ordeņa un Dānijas karaļa vasaļu karagājiens notika uz Pleskavai (kartē - ''Pskov'') pakļautajām zemēm. 1240.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)
Kijivas kņaziste
Kijivas kņaziste (senkrievu: Киевское кънѧжьство) bija viduslaiku austrumslāvu valsts mūsdienu Kijivas pilsētas un Kijivas apgabala teritorijā.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Kijivas kņaziste
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Kijivas lielkņazi
Konstantīns Bezrocis
Polockas kņaziste un citas Senās Krievzemes kņazistes neilgi pirms Zelta ordas uzbrukuma Konstantīns Bezrocis (miris pēc 1292. gada) bija Polockas kņazs ar pārtraukumiem no 1263.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Konstantīns Bezrocis
Koporje
Koporjes cietoksnis. Koporje ir sens cietoksnis, kas atrodas vēsturiskajā votu apdzīvotajā Ingrijas zemē, šobrīd ciems Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Koporje
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Krievi
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas vēsture
Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Krievijas vēsture
Laurentija hronika
baznīcslāvu valodā. Laurentija hronika jeb t.s. Suzdaļas hronika ir ap 1377.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Laurentija hronika
Ledus kauja
Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Ledus kauja
Leitis (filma)
"Leitis" ir 2018.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Leitis (filma)
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas vēsture (1219—1295)
Mindauga sākotnējās valsts aptuvenā teritorija (tumši zaļā) Lietuvas vēsture (1219—1295) ir laiks, kurā no nestabilas baltu apdzīvoto leišu zemju augstmaņu savienības izveidojas starptautiski atzīta Lietuvas karaliste un tiek ielikti pamati Lietuvas dižkunigaitijai.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Lietuvas vēsture (1219—1295)
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Livonijas krusta kari
Lotigolas un Zemgales pakļaušana
Lotigolas un Zemgales pakļaušana bija Livonijas krusta karu posms, kas sākās pēc Lietuvas karaļa Mindauga atteikšanās no savienības ar Livonijas ordeni.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Lotigolas un Zemgales pakļaušana
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Maskavija
Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Lietuvas karaspēks pāri Daugavai iebruka Rīgas arhibīskapam un Livonijas ordenim pakļautajās letu zemēs Mindauga karagājiens uz Cēsīm notika Lietuvas-Livonijas kara (1262-1282) laikā, kas notika vienlaicīgi ar Novgorodas kņaza karagājienu uz Tērbatu.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262)
Mstislavs Mstislavičs
Mstislavs Mstislavičs "Veiksmīgais" (dzimis pirms 1176. gada, miris 1228. gadā) bija Novgorodas kņazs (1210—1215, 1216-1218), vēlāk Galīcijas kņazs (1219, 1221-1226).
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Mstislavs Mstislavičs
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Novgorodas kņazi
Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Novgorodas karaspēks iebruka Tērbatas bīskapam pakļautajās igauņu zemēs Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu notika Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā, kas notika vienlaicīgi ar Mindauga karagājienu uz Cēsīm.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262)
Novgorodas Republika
Novgorodas Republika Kijivas Krievzemes kartē pirms mongoļu iebrukuma Novgorodas Republika jeb Novgorodas zeme (Новгородскаѧ землѧ), lokāli dēvēta par Dižās Novgorodas Kungu (bija Novgorodas pilsētvalsts, kas izveidojās pēc Rurikoviču dinastijai piederošo Novgorodas kņazu varas sairuma.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Novgorodas Republika
Oto fon Luterbergs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Oto fon Luterbergs arī Oto fon Rodenšteins (latīņu: Otho von Rodenstein) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1266.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Oto fon Luterbergs
Peipuss
Peipuss (arī Peipusa ezers) ir liels ezers uz Igaunijas un Krievijas robežas.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Peipuss
Pleskavas kņazi
Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Pleskavas kņazi
Polockas Rurikoviču dinastija
Polockas Rurikoviču dinastija jeb Polockas Rurikīdi, kas reizēm dēvēti arī par Rogvolodovičiem (baltkrievu Рагвалодавічы vai Ізяслававічы) bija teiksmainā Polockas ķēniņa Rogvoloda (Ragnvalda) meitas Rognedas un Kijevas lielkņaza Vladimira (Valdemāra) pēcnācēji.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Polockas Rurikoviču dinastija
Rakveres kauja
Rakveres kauja jeb Maholmas kauja notika 1268.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Rakveres kauja
Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra baznīca
Rīgas Svētā labticīgā lielkņaza Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca (arī Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca) ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Brīvības ielā 56 Rīgā.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra baznīca
Sofijas Svētā Aleksandra Ņevska katedrāle
Svētā Aleksandra Ņevska katedrāle ir pareizticīgo katedrāle Sofijā, Bulgārijā.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Sofijas Svētā Aleksandra Ņevska katedrāle
Somijas vēstures hronoloģija
Leģendārais Somijas pirmais bīskaps Indriķis stāv uz uzvarētā somu pagāna (ap 1450. gadu tapis attēls). Somija Zviedrijas karalistes sastāvā Padomju Krievijas valdības deklarācija par Somijas neatkarības atzīšanu (1918. gada 4. janvārī). Somijas pilsoņu kara laikā (1918. gada februārī).
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Somijas vēstures hronoloģija
Suņi bruņinieki
Suņi bruņinieki (suņi-bruņinieki) ir vēstures literatūrā sastopams vārdu salikums, kas dažviet (padomju un Krievijas literatūrā, filmā "Aleksandrs Ņevskis") ieguvis epiteta nozīmi un ar kuru apdēvēti Vācu ordeņa bruņinieki.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Suņi bruņinieki
Suzdaļa
Suzdaļa (varjagu: Súrsdalar) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vladimiras apgabala ziemeļu daļā pie Kamenkas upes.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Suzdaļa
Tallinas Aleksandra Ņevska katedrāle
Tallinas Aleksandra Ņevska katedrāle ir pareizticīgo dievnams Tallinā, Igaunijā.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Tallinas Aleksandra Ņevska katedrāle
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Tartu
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana".
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Tērbatas bīskapija
Tvera
Tvera ir sena pilsēta Krievijā, Tveras apgabala administratīvais centrs, atrodas Volgas krastos, 167 km no Maskavas un 485 km no Sanktpēterburgas pie Krievijas federālā autoceļa M10.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Tvera
Tveras kņazi
Tveras ģerbonis (1672). Tveras lielkņaziste 1389. gada kartē. Tveras kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Tveras kņazistes valdnieki no 1246.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Tveras kņazi
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Veļikijnovgoroda
Vladimiras-Suzdaļas kņazi
Kijivas Krievzemes kņazistes 11. gadsimtā. Vladimiras-Suzdaļas lielkņaziste izveidojās no Rostovas-Suzdaļas kņazistes (kartē - ''Rostov-Suzdal''). Vladimiras-Suzdaļas kņazi, vēlāk Vladimiras lielkņazi bija Vladimiras-Suzdaļas kņazistes (krievu:Владимиро-Суздальское княжество) valdnieki, kas pārņēma Kijivas lielkņazu dominējošo stāvokli krievu zemēs 12.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Vladimiras-Suzdaļas kņazi
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un Zelta Orda
1220. gads
1220.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un 1220. gads
1236. gads
1236.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un 1236. gads
1249. gads
1249.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un 1249. gads
1251. gads
1251.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un 1251. gads
1262. gads
1262.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un 1262. gads
1263. gads
1263.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un 1263. gads
14. novembris
14.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un 14. novembris
15. jūlijs
15.
Skatīt Aleksandrs Ņevskis un 15. jūlijs
Zināms kā Aleksandrs Jaroslavičs (Aleksandrs Ņevskis), Aleksandrs Jaroslavičs Ņevskis, Alexander Nevsky, Nevsky, Ņevskis.