Ātrāk nekā pārlūku!
63 attiecības: Alberts II (Rīga), Aleksandrs Puškins, Andreass no Felves, Anno fon Zangerhauzens, Ņevas kauja, Batuhans, Bračislavs Vasiļkovičs, Daumants, Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps), Igaunijas vēsture, Ingrija, Inocents IV, Ivans I Kaļita, Ivans IV, Jūlijs Jaunkalniņš, Jurijs Daņilovičs, Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240), Kijivas kņaziste, Kijivas lielkņazi, Konstantīns Bezrocis, Koporje, Krievi, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krievijas vēsture, Laurentija hronika, Ledus kauja, Leitis (filma), Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas vēsture (1219—1295), Livonijas krusta kari, Lotigolas un Zemgales pakļaušana, Maskavija, Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262), Mstislavs Mstislavičs, Novgorodas kņazi, Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262), Novgorodas Republika, Oto fon Luterbergs, Peipuss, Pleskavas kņazi, Polockas Rurikoviču dinastija, Rakveres kauja, Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra baznīca, Sofijas Svētā Aleksandra Ņevska katedrāle, Somijas vēstures hronoloģija, Suņi bruņinieki, Suzdaļa, Tallinas Aleksandra Ņevska katedrāle, Tartu, Tērbatas bīskapija, ..., Tvera, Tveras kņazi, Veļikijnovgoroda, Vladimiras-Suzdaļas kņazi, Zelta Orda, 1220. gads, 1236. gads, 1249. gads, 1251. gads, 1262. gads, 1263. gads, 14. novembris, 15. jūlijs. Izvērst indekss (13 vairāk) »
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Puškins
Aleksandrs Puškins ( —) bija krievu dzejnieks, dramaturgs un prozaiķis, krievu literārās valodas reformators, vēsturiski kritisku sacerējumu autors.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Aleksandrs Puškins · Redzēt vairāk »
Andreass no Felves
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Andreass no Felves, kas parasti dēvēts par Andreasu no Štīrijas (vācu: Andreas von Stirland) vai Andreasu Štuklandu (latīņu: Andreas a Stucklant, Andreas à Stockland), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs (1240.-41. un 1248.-53. gados).
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Andreass no Felves · Redzēt vairāk »
Anno fon Zangerhauzens
Anno fon Zangerhauzens Lielmestra Anno fon Zangerhauzena ģerbonis Teitoņu ordeņa iekarojumi, 1260.g. Mestra Anno ģerbonis (pirmais no kreisās) Romas pāvestam dāvātajā albumā "Terra Mariana". Anno fon Zangerhauzens (latīņu: Hanno a Sangerhausen, Anno à Sangerhusen) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1254.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Anno fon Zangerhauzens · Redzēt vairāk »
Ņevas kauja
Ņevas kauja ir Novgorodas pirmajā hronikā minēta kauja, kas it kā notika Ņevas upes krastā starp skandināvu sirotājiem un Zelta Ordai pakļautās Novgorodas republikas karaspēkiem Somijas krusta karu laikā.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Ņevas kauja · Redzēt vairāk »
Batuhans
Batuhans arī Batijs (dzimis ap 1207. gadu, miris 1255. gadā) bija Čingishana vecākā dēla Džuči dēls, Zilās Ordas valdnieks un, kopā ar Ordahanu, Zelta Ordas dibinātājs.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Batuhans · Redzēt vairāk »
Bračislavs Vasiļkovičs
Polockas kņaziste un citas Senās Krievzemes kņazistes neilgi pirms Zelta ordas uzbrukuma. Bračislavs Vasiļkovičs jeb Polockas Bračislavs (miris pēc 1254. gada) bija Vitebskas kņazs (ap 1221—1232), Polockas kņazs (1232—1254).
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Bračislavs Vasiļkovičs · Redzēt vairāk »
Daumants
Daumants bija Nalsenes kunigaitis, kas piedalījās sazvērestībā pret Lietuvas karali Mindaugu.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Daumants · Redzēt vairāk »
Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps)
Leales bīskapa Hermaņa zīmogs. Apliecošais uzraksts HERMANNUS:DEI:GRA(TIA):LEALENSIS:EP(ISCOPU)S. Hermanis fon Bukshēvdens jeb Hermanis no Bukshēvdenas (latīņu tekstos: de Bekeshovede, Bickeshovede, Bikeshovde, Beckeshovede, vācu tekstos: Buxhöveden, Buxöhvden, Bukshöwden, *1163, †1248) bija Rīgas bīskapa Alberta brālis, otrais Igaunijas jeb Leales bīskaps un pirmais Tērbatas bīskaps.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps) · Redzēt vairāk »
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Ingrija · Redzēt vairāk »
Inocents IV
Pāvests Inocents IV, īstajā vārdā Sinibalds Fieski (dzimis ap 1195. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1243.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Inocents IV · Redzēt vairāk »
Ivans I Kaļita
Joans I Daņilovičs Kaļita, tradicionāli latviski saukts par Jāni I Kaļitu, vai par Ivanu I Kaļitu (dzimis ap 1288. gadu, miris vai), bija Ruriku dinastijas Maskavas kņazs no 1325.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Ivans I Kaļita · Redzēt vairāk »
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Ivans IV · Redzēt vairāk »
Jūlijs Jaunkalniņš
Jūlijs Jaunkalniņš (dzimis Ieriķos, miris Petrogradā) bija latviešu gleznotājs, Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas pedagogs, latviešu ziedu glezniecības skolas iedibinātājs.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Jūlijs Jaunkalniņš · Redzēt vairāk »
Jurijs Daņilovičs
Jurijs (Georgijs) Daņilovičs (dzimis 1281. gadā, miris) bija Maskavas kņazs no 1303.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Jurijs Daņilovičs · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Tērbatas bīskapa igauņu vasaļu, Livonijas ordeņa un Dānijas karaļa vasaļu karagājiens notika uz Pleskavai (kartē - ''Pskov'') pakļautajām zemēm. 1240.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240) · Redzēt vairāk »
Kijivas kņaziste
Kijivas kņaziste (senkrievu: Киевское кънѧжьство) bija viduslaiku austrumslāvu valsts mūsdienu Kijivas pilsētas un Kijivas apgabala teritorijā.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Kijivas kņaziste · Redzēt vairāk »
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Kijivas lielkņazi · Redzēt vairāk »
Konstantīns Bezrocis
Polockas kņaziste un citas Senās Krievzemes kņazistes neilgi pirms Zelta ordas uzbrukuma Konstantīns Bezrocis (miris pēc 1292. gada) bija Polockas kņazs ar pārtraukumiem no 1263.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Konstantīns Bezrocis · Redzēt vairāk »
Koporje
Koporjes cietoksnis. Koporje ir sens cietoksnis, kas atrodas vēsturiskajā votu apdzīvotajā Ingrijas zemē, šobrīd ciems Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Koporje · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Krievi · Redzēt vairāk »
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Krievijas vēsture
Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Krievijas vēsture · Redzēt vairāk »
Laurentija hronika
baznīcslāvu valodā. Laurentija hronika jeb t.s. Suzdaļas hronika ir ap 1377.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Laurentija hronika · Redzēt vairāk »
Ledus kauja
Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Ledus kauja · Redzēt vairāk »
Leitis (filma)
"Leitis" ir 2018.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Leitis (filma) · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture (1219—1295)
Mindauga sākotnējās valsts aptuvenā teritorija (tumši zaļā) Lietuvas vēsture (1219—1295) ir laiks, kurā no nestabilas baltu apdzīvoto leišu zemju augstmaņu savienības izveidojas starptautiski atzīta Lietuvas karaliste un tiek ielikti pamati Lietuvas dižkunigaitijai.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Lietuvas vēsture (1219—1295) · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Lotigolas un Zemgales pakļaušana
Lotigolas un Zemgales pakļaušana bija Livonijas krusta karu posms, kas sākās pēc Lietuvas karaļa Mindauga atteikšanās no savienības ar Livonijas ordeni.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Lotigolas un Zemgales pakļaušana · Redzēt vairāk »
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Maskavija · Redzēt vairāk »
Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Lietuvas karaspēks pāri Daugavai iebruka Rīgas arhibīskapam un Livonijas ordenim pakļautajās letu zemēs Mindauga karagājiens uz Cēsīm notika Lietuvas-Livonijas kara (1262-1282) laikā, kas notika vienlaicīgi ar Novgorodas kņaza karagājienu uz Tērbatu.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262) · Redzēt vairāk »
Mstislavs Mstislavičs
Mstislavs Mstislavičs "Veiksmīgais" (dzimis pirms 1176. gada, miris 1228. gadā) bija Novgorodas kņazs (1210—1215, 1216-1218), vēlāk Galīcijas kņazs (1219, 1221-1226).
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Mstislavs Mstislavičs · Redzēt vairāk »
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Novgorodas kņazi · Redzēt vairāk »
Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Novgorodas karaspēks iebruka Tērbatas bīskapam pakļautajās igauņu zemēs Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu notika Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā, kas notika vienlaicīgi ar Mindauga karagājienu uz Cēsīm.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262) · Redzēt vairāk »
Novgorodas Republika
Novgorodas Republika Kijivas Krievzemes kartē pirms mongoļu iebrukuma Novgorodas Republika jeb Novgorodas zeme (Новгородскаѧ землѧ), lokāli dēvēta par Dižās Novgorodas Kungu (bija Novgorodas pilsētvalsts, kas izveidojās pēc Rurikoviču dinastijai piederošo Novgorodas kņazu varas sairuma.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Novgorodas Republika · Redzēt vairāk »
Oto fon Luterbergs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Oto fon Luterbergs arī Oto fon Rodenšteins (latīņu: Otho von Rodenstein) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1266.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Oto fon Luterbergs · Redzēt vairāk »
Peipuss
Peipuss (arī Peipusa ezers) ir liels ezers uz Igaunijas un Krievijas robežas.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Peipuss · Redzēt vairāk »
Pleskavas kņazi
Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Pleskavas kņazi · Redzēt vairāk »
Polockas Rurikoviču dinastija
Polockas Rurikoviču dinastija jeb Polockas Rurikīdi, kas reizēm dēvēti arī par Rogvolodovičiem (baltkrievu Рагвалодавічы vai Ізяслававічы) bija teiksmainā Polockas ķēniņa Rogvoloda (Ragnvalda) meitas Rognedas un Kijevas lielkņaza Vladimira (Valdemāra) pēcnācēji.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Polockas Rurikoviču dinastija · Redzēt vairāk »
Rakveres kauja
Rakveres kauja jeb Maholmas kauja notika 1268.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Rakveres kauja · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra baznīca
Rīgas Svētā labticīgā lielkņaza Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca (arī Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca) ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Brīvības ielā 56 Rīgā.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra baznīca · Redzēt vairāk »
Sofijas Svētā Aleksandra Ņevska katedrāle
Svētā Aleksandra Ņevska katedrāle ir pareizticīgo katedrāle Sofijā, Bulgārijā.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Sofijas Svētā Aleksandra Ņevska katedrāle · Redzēt vairāk »
Somijas vēstures hronoloģija
Leģendārais Somijas pirmais bīskaps Indriķis stāv uz uzvarētā somu pagāna (ap 1450. gadu tapis attēls). Somija Zviedrijas karalistes sastāvā Padomju Krievijas valdības deklarācija par Somijas neatkarības atzīšanu (1918. gada 4. janvārī). Somijas pilsoņu kara laikā (1918. gada februārī). Otrā pasaules kara laikā (1942. gadā). Somijas vēstures hronoloģija aptver Somijas vēstures laika posmu no Somijas krusta kariem 12.—13.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Somijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Suņi bruņinieki
Suņi bruņinieki (suņi-bruņinieki) ir vēstures literatūrā sastopams vārdu salikums, kas dažviet (padomju un Krievijas literatūrā, filmā "Aleksandrs Ņevskis") ieguvis epiteta nozīmi un ar kuru apdēvēti Vācu ordeņa bruņinieki.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Suņi bruņinieki · Redzēt vairāk »
Suzdaļa
Suzdaļa (varjagu: Súrsdalar) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vladimiras apgabala ziemeļu daļā pie Kamenkas upes.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Suzdaļa · Redzēt vairāk »
Tallinas Aleksandra Ņevska katedrāle
Tallinas Aleksandra Ņevska katedrāle ir pareizticīgo dievnams Tallinā, Igaunijā.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Tallinas Aleksandra Ņevska katedrāle · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Tartu · Redzēt vairāk »
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »
Tvera
Tvera ir sena pilsēta Krievijā, Tveras apgabala administratīvais centrs, atrodas Volgas krastos, 167 km no Maskavas un 485 km no Sanktpēterburgas pie Krievijas federālā autoceļa M10.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Tvera · Redzēt vairāk »
Tveras kņazi
Tveras ģerbonis (1672). Tveras lielkņaziste 1389. gada kartē. Tveras kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Tveras kņazistes valdnieki no 1246.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Tveras kņazi · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Vladimiras-Suzdaļas kņazi
Kijivas Krievzemes kņazistes 11. gadsimtā. Vladimiras-Suzdaļas lielkņaziste izveidojās no Rostovas-Suzdaļas kņazistes (kartē - ''Rostov-Suzdal''). Vladimiras-Suzdaļas kņazi, vēlāk Vladimiras lielkņazi bija Vladimiras-Suzdaļas kņazistes (krievu:Владимиро-Суздальское княжество) valdnieki, kas pārņēma Kijivas lielkņazu dominējošo stāvokli krievu zemēs 12.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Vladimiras-Suzdaļas kņazi · Redzēt vairāk »
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un Zelta Orda · Redzēt vairāk »
1220. gads
1220.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un 1220. gads · Redzēt vairāk »
1236. gads
1236.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un 1236. gads · Redzēt vairāk »
1249. gads
1249.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un 1249. gads · Redzēt vairāk »
1251. gads
1251.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un 1251. gads · Redzēt vairāk »
1262. gads
1262.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un 1262. gads · Redzēt vairāk »
1263. gads
1263.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un 1263. gads · Redzēt vairāk »
14. novembris
14.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un 14. novembris · Redzēt vairāk »
15. jūlijs
15.
Jaunums!!: Aleksandrs Ņevskis un 15. jūlijs · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Aleksandrs Jaroslavičs (Aleksandrs Ņevskis), Aleksandrs Jaroslavičs Ņevskis, Alexander Nevsky, Nevsky, Ņevskis.
