Ātrāk nekā pārlūku!
29 attiecības: Alsene (zeme), Švarns, Butigeidis, Butvīds, Deltuva (zeme), Gerdenis, Konstantīns Bezrocis, Lengvīns, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Lietuvas vēsture (1219—1295), Livonijas krusta kari, Lotigolas un Zemgales pakļaušana, Marta (Lietuvas ķēniņiene), Mindauga dzimta, Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262), Mindaugs, Nalsene, Nameisis, Pleskava, Pleskavas kņazi, Pleskavas Republika, Polockas kņazi, Rahačova, Rakveres kauja, Traidens, Tranaitis, Vaišvilks, 1240. gads.
Alsene (zeme)
Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm ap 1260. gadu. Alsenes zeme atrodama Mindaugam pakļautās teritorijas dienvidos. Alsene bija viena no Lietuvas dižkunigaitim Mindaugam pakļautajām zemēm tagadējās Lietuvas (Dzūkijas austrumdaļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala ziemeļdaļas) teritorijā.
Jaunums!!: Daumants un Alsene (zeme) · Redzēt vairāk »
Švarns
Švarns vai Švarno Daņilovičs (ap 1230. gadu — ap 1270. gadu), kristītais vārds Ivans, bija Galīcijas-Volīnijas rietumu daļas valdnieks (1264—1269, kopā ar savu vecāko brāli Ļevu Daņiloviču).
Jaunums!!: Daumants un Švarns · Redzēt vairāk »
Butigeidis
Butigeidis jeb Butegeidis (dzimis ap 1240. gadu, miris ap 1290. gadu) bija Lietuvas dižkunigaitis (ap 1285. - ap 1290.), pirmais no Ģedimina dinastijas valdniekiem.
Jaunums!!: Daumants un Butigeidis · Redzēt vairāk »
Butvīds
Butvīds vai Butivīds, citos avotos Pukuvers (dzimis pēc 1240. gada, miris ap 1295. gadu) bija Lietuvas dižkunigaitis (ap 1290—ap 1295) bija viens no pirmajiem Ģedimina dinastijas valdniekiem, Butigeida brālis un Vīteņa, iespējams, arī Ģedimina, tēvs.
Jaunums!!: Daumants un Butvīds · Redzēt vairāk »
Deltuva (zeme)
Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260.gadu. Deltuvas zeme pletās uz rietumiem no tagadējās Ukmerģes. Deltuva, hronikās — Deviltava (senkrievu: Дѧвол̑тва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 13.
Jaunums!!: Daumants un Deltuva (zeme) · Redzēt vairāk »
Gerdenis
Gerdenis (vai Girdenis) bija Polockas kņazs Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu karu laikā no 1263.
Jaunums!!: Daumants un Gerdenis · Redzēt vairāk »
Konstantīns Bezrocis
Polockas kņaziste un citas Senās Krievzemes kņazistes neilgi pirms Zelta ordas uzbrukuma Konstantīns Bezrocis (miris pēc 1292. gada) bija Polockas kņazs ar pārtraukumiem no 1263.
Jaunums!!: Daumants un Konstantīns Bezrocis · Redzēt vairāk »
Lengvīns
Lengvīns (senkrievu: Лонъкогвенъ) bija Nalsenes kunigaitis no aptuveni 1242.
Jaunums!!: Daumants un Lengvīns · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Daumants un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Jaunums!!: Daumants un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture (1219—1295)
Mindauga sākotnējās valsts aptuvenā teritorija (tumši zaļā) Lietuvas vēsture (1219—1295) ir laiks, kurā no nestabilas baltu apdzīvoto leišu zemju augstmaņu savienības izveidojas starptautiski atzīta Lietuvas karaliste un tiek ielikti pamati Lietuvas dižkunigaitijai.
Jaunums!!: Daumants un Lietuvas vēsture (1219—1295) · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Daumants un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Lotigolas un Zemgales pakļaušana
Lotigolas un Zemgales pakļaušana bija Livonijas krusta karu posms, kas sākās pēc Lietuvas karaļa Mindauga atteikšanās no savienības ar Livonijas ordeni.
Jaunums!!: Daumants un Lotigolas un Zemgales pakļaušana · Redzēt vairāk »
Marta (Lietuvas ķēniņiene)
Rīgas bīskaps Alberts II un Kulmas bīskaps Indriķis krista Mindaugu un Martu (nezināms autors, 17. gs.). Marta (mirusi 1262) bija pirmā Lietuvas ķēniņa Mindauga sieva.
Jaunums!!: Daumants un Marta (Lietuvas ķēniņiene) · Redzēt vairāk »
Mindauga dzimta
Mindauga dzimta bija pirmā zināmā Lietuvas valdnieku dzimta, kuras piederīgie valdīja Lietuvas zemēs 13.
Jaunums!!: Daumants un Mindauga dzimta · Redzēt vairāk »
Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Lietuvas karaspēks pāri Daugavai iebruka Rīgas arhibīskapam un Livonijas ordenim pakļautajās letu zemēs Mindauga karagājiens uz Cēsīm notika Lietuvas-Livonijas kara (1262-1282) laikā, kas notika vienlaicīgi ar Novgorodas kņaza karagājienu uz Tērbatu.
Jaunums!!: Daumants un Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262) · Redzēt vairāk »
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Jaunums!!: Daumants un Mindaugs · Redzēt vairāk »
Nalsene
Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.
Jaunums!!: Daumants un Nalsene · Redzēt vairāk »
Nameisis
Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.
Jaunums!!: Daumants un Nameisis · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Daumants un Pleskava · Redzēt vairāk »
Pleskavas kņazi
Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.
Jaunums!!: Daumants un Pleskavas kņazi · Redzēt vairāk »
Pleskavas Republika
Pleskavas Republikas teritorija ap 1462. gadu Pleskavas Republika, bija viduslaiku valsts ar galvaspilsētu Pleskavā.
Jaunums!!: Daumants un Pleskavas Republika · Redzēt vairāk »
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Jaunums!!: Daumants un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »
Rahačova
Rahačova jeb Rogačova ir pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala ziemeļos, Rahačovas rajona centrs pie Drucas ietekas Dņeprā.
Jaunums!!: Daumants un Rahačova · Redzēt vairāk »
Rakveres kauja
Rakveres kauja jeb Maholmas kauja notika 1268.
Jaunums!!: Daumants un Rakveres kauja · Redzēt vairāk »
Traidens
Traidens jeb Traidenis bija ķēniņš un Lietuvas valdnieks (vācu: kunic Thoreiden, der hêrre in Lettowen) no 1270.
Jaunums!!: Daumants un Traidens · Redzēt vairāk »
Tranaitis
Tranaitis (žemaišu: Triniuots,,,,, dzimis ap 1210. gadu, nogalināts 1264. gadā) bija Žemaitijas kunigaitis, kura vadībā žemaiši un sabiedrotie kurši 1260.
Jaunums!!: Daumants un Tranaitis · Redzēt vairāk »
Vaišvilks
Vaišvilka (mūka Lauriša) dibinātais klosteris (Napoleona Ordas zīmējums, 19. gadsimts) Marijas Debessbraukšanas katedrāle Volodimira, pie kuras esot apglabāts Vaišvilks Vaišvilks vai Vaišelga (baznīcslāvu: Вышелег,,,; ap 1223—1267) bija Mindauga dēls, Novogrudokas kņazs (1254, 1258-1264), starplaikā mūks Laurišs (Лаўрыш).
Jaunums!!: Daumants un Vaišvilks · Redzēt vairāk »
1240. gads
1240.
Jaunums!!: Daumants un 1240. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Daumantas of Pskov, Dovmonts, Pskov.
