Ātrāk nekā pārlūku!
41 attiecības: Akridīns, Amfetamīns, Amfotēriskums, Aminoskābes, Amonjaks, Ūdens, Bāze, Bāze (ķīmija), Benztriazols, Cinka hidroksīds, Dimetilformamīds, Fluorūdeņradis, Hidrazīns, Hidroksīdi, Hidroksiljons, Hidrolīze, Hinaldīns, Hinolīns, Hinuklidīns, Hlorīdi, Humusvielas, Izohinolīns, Ketēni, Kreks, Kristālhidrāti, Nātrija hidrogēnkarbonāts, Nikotīns, Nitrāti, Oksīdi, Olbaltumvielas, Penicilīni, Piperazīns, Piperidīns, Piridīns, Pirolidīns, Pirols, Sāļi, Sāļus neradošie oksīdi, Sārmi, Skābes, 1,2,3-Triazols.
Akridīns
Akridīns (C13H9N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums, kura molekula sastāv no trim kondensētiem cikliem — piridīna cikla, kam abās pusēs atrodas benzola gredzeni.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Akridīns · Redzēt vairāk »
Amfetamīns
Amfetamīns ir fenilalkilamīnu klases stimulants, kas pastiprina uzmanības spējas, novērš miegainību, nogurumu un ēstgribu.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Amfetamīns · Redzēt vairāk »
Amfotēriskums
Amfotēriskums jeb amfoteritāte (— 'abējāds") ir vielu spēja būt gan elektronu pāru donoriem, gan akceptoriem.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Amfotēriskums · Redzēt vairāk »
Aminoskābes
Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Aminoskābes · Redzēt vairāk »
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Amonjaks · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Ūdens · Redzēt vairāk »
Bāze
Bāze var nozīmēt.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Bāze · Redzēt vairāk »
Bāze (ķīmija)
Bāzes ir ķīmisku vielu klase, kuru molekulas sastāv no metālu vai amonija joniem un hidroksiljoniem OH−.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Bāze (ķīmija) · Redzēt vairāk »
Benztriazols
Benztriazols (C6H5N3) ir slāpekli saturošs heterociklisks savienojums, kura molekulā ir kondensēts benzola gredzens un 1,2,3-triazola gredzens.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Benztriazols · Redzēt vairāk »
Cinka hidroksīds
Cinka hidroksīds ir viens no tipiskajiem amfotērajiem hidroksīdiem.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Cinka hidroksīds · Redzēt vairāk »
Dimetilformamīds
Dimetilformamīds (DMF, DMFA) ir organisks savienojums, kas pieder pie karbonskābju amīdiem.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Dimetilformamīds · Redzēt vairāk »
Fluorūdeņradis
Fluorūdeņradis jeb ūdeņraža fluorīds (HF) ir bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Fluorūdeņradis · Redzēt vairāk »
Hidrazīns
Hidrazīns (N2H4) ir bezkrāsains, higroskopisks šķidrums ar asu smaku, šķīst ūdenī, spirtos, tvaiki ar gaisu veido eksplozīvu maisījumu; toksisks.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Hidrazīns · Redzēt vairāk »
Hidroksīdi
cinka hidroksīdi Hidroksīdi ir neorganiskas vielas, kas satur hidroksilgrupu −OH.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Hidroksīdi · Redzēt vairāk »
Hidroksiljons
Hidroksiljons ir negatīvi lādēts divatomu jons, kas satur skābekli un ūdeņradi.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Hidroksiljons · Redzēt vairāk »
Hidrolīze
Hidrolīze ( — 'ūdens', lysis — 'sairšana') ir saliktu vielu pilnīga vai daļēja reakcija ar ūdeni.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Hidrolīze · Redzēt vairāk »
Hinaldīns
Hinaldīns jeb 2-metilhinolīns (C10H9N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums, kas pieder pie hinolīna atvasinājumiem.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Hinaldīns · Redzēt vairāk »
Hinolīns
Hinolīns (C9H7N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Hinolīns · Redzēt vairāk »
Hinuklidīns
Hinuklidīns (C7H13N) ir biciklisks trešējais amīns, kas uzskatāms par slāpekli saturošu heterociklisko savienojumu.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Hinuklidīns · Redzēt vairāk »
Hlorīdi
Vārāmās sāls (vispazīstamākā hlorīda) kristāli Hlorīdi ir hlora binārie savienojumi ar elementiem, kas ir mazāk elektronegatīvi par to.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Hlorīdi · Redzēt vairāk »
Humusvielas
Humusvielu iedalījums: 1) fulvoskābes; 2) humīnskābes; 3) humīns Organisko vielu transformācijas evolūcija – humusvielu veidošanās Humusvielas ir bioloģiski noturīgas, lielmolekulāras, heterogēnas uzbūves dabiskas izcelsmes organiskas vielas ar plašu krāsu spektru (no dzeltenas līdz melnai).
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Humusvielas · Redzēt vairāk »
Izohinolīns
Izohinolīns (C9H7N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Izohinolīns · Redzēt vairāk »
Ketēni
Ketēnu vispārīga struktūrformula Ketēni ir organiskas vielas, kas satur karbonilgrupu, kura ar dubultsaiti saistīta ar vēl vienu oglekļa atomu (atomu grupējumu >C.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Ketēni · Redzēt vairāk »
Kreks
Kreks Kreks ir kokaīna kristalizēta forma, ko var smēķēt.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Kreks · Redzēt vairāk »
Kristālhidrāti
Kobalta hlorīda heksahidrāts Co(H2O)6Cl2 (sarkanā krāsā) Kristālhidrāti (- ledus, kalnu kristāls + hydōr - ūdens) ir kristāliskas vielas (biežāk neorganiskas), kuru sastāvā ir ūdens molekulas - tā saucamais kristalizācijas ūdens.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Kristālhidrāti · Redzēt vairāk »
Nātrija hidrogēnkarbonāts
Nātrija hidrogēnkarbonāts (NaHCO3) jeb dzeramā soda ir nātrija un ogļskābes skābais sāls.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Nātrija hidrogēnkarbonāts · Redzēt vairāk »
Nikotīns
Nikotīns ir piridīna grupas alkaloīds - bezkrāsains, eļļains šķidrums, kam ir raksturīga tabakas smaka.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Nikotīns · Redzēt vairāk »
Nitrāti
Nitrātjona molekulas modelis Nitrāti ir slāpekļskābes sāļi — pārsvarā baltas, kristāliskas vielas (izņemot tos nitrātus, kuru sastāvā ir krāsaini katjoni).
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Nitrāti · Redzēt vairāk »
Oksīdi
Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Oksīdi · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Penicilīni
Penicilīnu struktūrformula. Ar '''R''' apzīmēta grupa, kas dažādiem penicilīniem ir atšķirīga. Penicilīni (— 'ota'; no Penicillium ģints pelējuma sēnītēm ar otveida formu) ir antibiotikas, ko iegūst no pelējumsēnēm vai sintezē mākslīgi.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Penicilīni · Redzēt vairāk »
Piperazīns
Piperazīns (C4H10N2) ir slāpekli saturošs organisks savienojums, kas pieder pie heterocikliskajiem savienojumiem.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Piperazīns · Redzēt vairāk »
Piperidīns
Piperidīns (C5H11N) ir heterociklisks amīns - slāpekli saturošs organiskais savienojums.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Piperidīns · Redzēt vairāk »
Piridīns
Piridīns (C5H5N) ir heterociklisks, slāpekli saturošs, aromātisks organiskais savienojums.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Piridīns · Redzēt vairāk »
Pirolidīns
Pirolidīns (tetrahidropirols, tetrametilēnimīns, C4H9N) ir piesātināts heterociklisks, slāpekli saturošs organiskais savienojums — pilnīgi hidrogenēts pirols.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Pirolidīns · Redzēt vairāk »
Pirols
Pirols (C4H5N) ir heterociklisks, slāpekli saturošs, aromātisks organiskais savienojums.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Pirols · Redzēt vairāk »
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Sāļi · Redzēt vairāk »
Sāļus neradošie oksīdi
Sāļus neradošie oksīdi ir tādi oksīdi, kuriem tieši neatbilst ne skābes, ne bāzes.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Sāļus neradošie oksīdi · Redzēt vairāk »
Sārmi
Sārmi ir šķīstošie hidroksīdi — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdi.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Sārmi · Redzēt vairāk »
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un Skābes · Redzēt vairāk »
1,2,3-Triazols
1,2,3-Triazols (nesimetriskais triazols, C2H3N3) ir viens no triazola izomēriem - heterociklisks "aromātiskais" savienojums. Tā pieclocekļu cikls satur 3 blakus esošus slāpekļa atomus (atšķirībā no 1,2,4-triazola, kura molekulā starp diviem no tiem ir viens oglekļa atoms). 1,2,3-Triazols ir viegli kūstoša bezkrāsaina kristāliska viela ar vāju amīniem līdzīgu smaku, kas ļoti labi šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Bāze (ķīmija) un 1,2,3-Triazols · Redzēt vairāk »
