34 attiecības: Argons, Atomu absorbcijas spektroskopija, Ķīmiskais elements, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Dabasgāze, Dekatrons, Dzīvsudrabs, Elektronegativitāte, Fluors, Fotoluminiscence, Gustavs Hercs, Hēlijs, Heila—Bopa komēta, Jonizācijas potenciāls, Kriptons, Ksenons, Kvēlspuldze, Lūisa skābes un bāzes, Metāli, Molekula, Nātrijs, Neitronijs, Nemetāli, Neons, Oganesons, Periodiskās tabulas grupa, Radons, Skābekļa difluorīds, Skābeklis, Spektroskopijas problēmu laboratorija, Tīrradņa elements, Vērtība (ķīmija), Viljams Remzijs, Vulkāns.
Argons
Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Argons · Redzēt vairāk »
Atomu absorbcijas spektroskopija
Iekārta liesmas AAS Atomu absorbcijas spektroskopija (AAS) ir atomu spektroskopijas nozare, kuras īpatnība ir atomu absorbcijas spektru pētīšana.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Atomu absorbcijas spektroskopija · Redzēt vairāk »
Ķīmiskais elements
zemes un ūdens (attēlā angļu valodā attēlota saistība starp šiem elementiem). Šāds uzskats pastāvēja līdz pat 18. un 19. gadsimtam Ķīmiskais elements ir viena veida atomu kopums, kurus nevar sadalīt sīkāk vai pārveidot citos elementos ar ķīmiskām metodēm.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Ķīmiskais elements · Redzēt vairāk »
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).
Jaunums!!: Cēlgāzes un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »
Dabasgāze
Gāzes deglis mājsaimniecībā Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Dabasgāze · Redzēt vairāk »
Dekatrons
oktālo cokolu Dekatrons jeb skaitītājlampa ir ar inertu gāzi pildīta daudzelektrodu gāzizlādes elektronu lampa ar aukstu katodu, kas paredzēta darbam digitālās shēmās (skaitītājos, nobīdes reģistros, komutatoros, frekvences dalītājos).
Jaunums!!: Cēlgāzes un Dekatrons · Redzēt vairāk »
Dzīvsudrabs
Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Dzīvsudrabs · Redzēt vairāk »
Elektronegativitāte
Elektronegativitāte ir atoma fundamentāla ķīmiska īpašība, kas kvantitatīvi raksturo molekulas sastāvā esoša atoma spēju piesaistīt elektronus.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Elektronegativitāte · Redzēt vairāk »
Fluors
Fluors ir ķīmiskais elements ar simbolu F un atomskaitli 9.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Fluors · Redzēt vairāk »
Fotoluminiscence
Fotoluminiscence rodas fotoierosmes iespaidā, izmantojot redzamā un UV diapazona starojumu gāzu, šķidrumu, stiklu, dielektriķu, pusvadītāju un citu materiālu ierosināšanai.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Fotoluminiscence · Redzēt vairāk »
Gustavs Hercs
Gustavs Ludvigs Hercs (dzimis, miris.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Gustavs Hercs · Redzēt vairāk »
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Hēlijs · Redzēt vairāk »
Heila—Bopa komēta
Heila—Bopa komēta (C/1995 O1) bija ilglaicīgi redzama komēta, iespējams, ka tā ir 20. gadsimta visvairāk novērotā komēta, kā arī viena no spilgtākajām pēdējās desmitgadēs.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Heila—Bopa komēta · Redzēt vairāk »
Jonizācijas potenciāls
Ķīmisko elementu pirmie jonizācijas potenciāli Jonizācijas potenciāls jeb jonizācijas enerģija ir minimālā enerģija, kuru pievadot atomam vai molekulai, kāds no ārējo čaulu elektroniem spēj pārvarēt potenciāla barjeru un atstāt atomu, kurš kļūst par pozitīvu jonu (katjonu).
Jaunums!!: Cēlgāzes un Jonizācijas potenciāls · Redzēt vairāk »
Kriptons
Kriptons ir ķīmiskais elements ar simbolu Kr un atomskaitli 36.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Kriptons · Redzēt vairāk »
Ksenons
Ksenons ir ķīmiskais elements ar simbolu Xe un atomskaitli 54.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Ksenons · Redzēt vairāk »
Kvēlspuldze
Kvēlspuldze Kvēlspuldze ir mākslīgais gaismas avots, kurā gaismu izstaro sakarsēts metāla kvēldiegs.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Kvēlspuldze · Redzēt vairāk »
Lūisa skābes un bāzes
Amonija jona veidošanās no amonjaka (Lūisa bāzes) un ūdeņraža katjona (Lūisa skābes) Lūisa skābes ir molekulas vai joni, kam ir brīvas orbitāles un kas var piesaistīt citas molekulas vai jona nedalīto elektronu pāri, veidojot adukta tipa savienojumus.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Lūisa skābes un bāzes · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Metāli · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Molekula · Redzēt vairāk »
Nātrijs
Nātrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Na un atomskaitli 11.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Nātrijs · Redzēt vairāk »
Neitronijs
Neitronijs ir īpašs vielas veids, kas sastāv tikai no neitroniem.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Neitronijs · Redzēt vairāk »
Nemetāli
Nemetāli ir ķīmiskie elementi, kuriem vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības, vai arī piemīt tikai dažas no tām.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Nemetāli · Redzēt vairāk »
Neons
Neons ir ķīmiskais elements — cēlgāze, kura simbols ir Ne un atomskaitlis ir 10.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Neons · Redzēt vairāk »
Oganesons
Oganesons ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Og un atomskaitli 118.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Oganesons · Redzēt vairāk »
Periodiskās tabulas grupa
Ķīmisko elementu periodiskā tabula. Vertikālās kolonnas ir noteiktas grupas Periodiskās tabulas grupa ir vertikāla kolonna ķīmisko elementu periodiskajā tabulā.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Periodiskās tabulas grupa · Redzēt vairāk »
Radons
Radons ir ķīmiskais elements ar simbolu Rn un atomskaitli 86.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Radons · Redzēt vairāk »
Skābekļa difluorīds
Skābekļa difluorīds ir skābekļa un fluora binārais savienojums.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Skābekļa difluorīds · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Spektroskopijas problēmu laboratorija
Spektroskopijas problēmu laboratorija bija viena no pirmajām patstāvīgajām Latvijas Universitātes zinātniskajām fizikas laboratorijām, kas veica pētījumus optikas un spektroskopijas jomā.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Spektroskopijas problēmu laboratorija · Redzēt vairāk »
Tīrradņa elements
Dabiskā sēra paraugs Tīrradņa elements ir tāds elements, kas atrodams dabā brīvā, ķīmiski nesaistītā veidā.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Tīrradņa elements · Redzēt vairāk »
Vērtība (ķīmija)
Vērtība jeb valence (— 'spēks, spēja') ir ķīmisko elementu atomu spēja pievienot noteiktu skaitu cita elementa atomu (pieņemtā valences vienība ir ūdeņraža vērtība, kas vienmēr ir 1).
Jaunums!!: Cēlgāzes un Vērtība (ķīmija) · Redzēt vairāk »
Viljams Remzijs
Viljams Remzijs (dzimis, miris) bija skotu ķīmiķis.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Viljams Remzijs · Redzēt vairāk »
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Jaunums!!: Cēlgāzes un Vulkāns · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
18. grupas elementi, Cēlgāze, Inertās gāzes.