Komunikācija

487 attiecības: Aļģes, Abinieki, Abisāle, Acetaldehīds, Acetilēndinitrils, Acetonciānhidrīns, Acs, Aerobi organismi, Aerobika, Akmeņogles, Aksolotls, Aktivācijas enerģija, Alata, Aldehīdi, Alotropija, Alpu kovārnis, Alumīnija nitrīds, Alumīnija oksīds, Alva, Amnēzija, Amonija nitrāts, Amonija nitrīts, Anaerobie organismi, Anhidrīds, Antimons, Antracēns, Antuāns Lavuazjē, Apaļais jūrasgrundulis, Argons, Arhajs, Artērija, Asaris, Asinis, Asins–smadzeņu barjera, Asinsrites orgānu sistēma, Astoņkāji, Atmosfēra, Atommasa, Atoms, Atomu spektroskopija, Atvārsnītes, Augu fizioloģiskā uztvere, Augu minerālvielas, Automated Transfer Vehicle, Automobiļu vēsture, Šūnas membrāna, Šūnu elpošana, Šķīdums, Šķidrais skābeklis, Šļāktuvīte, ..., Šokolāde, Štrunca minerālu klasifikācijas sistēma, Ūdeņraža peroksīds, Ūdeņraža saite, Ūdeņradis, Ūdens, Ūdens piesārņojums, Ūdens planēta, Ūdensstrazdi, Ūdensteču un ūdenstilpju apsaimniekošana, Ķīmiskā formula, Ķīmiskā reakcija, Ķīmiskā saite, Ķīmiskā viela, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Ķīmisko elementu saraksts, Žaunas, Žāvas, Ēteri, Bacillus anthracis, Baldegas ezers, Baltais amūrs, Baltijas jūra, Baltvalis, Belznis, Benzaldehīds, Benzoilperoksīds, Benzoskābe, Berlīnes zilais, Bezastainie abinieki, Binārie savienojumi, Biogāze, Bioluminiscence, Biosfēra, Bitumens, Boeing X-43, Borūdeņraži, Botulisms, Broms, Bruņgliemeži, C vitamīns, Caurplūdes reaktīvais dzinējs, Cēzijs, Cekuldūkuris, Celuloze, Cementīts, Centrālā nervu sistēma, Cianāti, Ciānūdeņradis, Cilvēka ķermenis, Cilvēku misija uz Marsu, Cukurs, Dabasgāze, Dūkuri, Dūmu pulveris, Džozefs Prīstlijs, Dēdēšana, Degšana, Deviņadatu stagars, Diklofenaks, Dislāpekļa oksīds, Dispersā sistēma, Divžauņi, Divējādelpojošās zivis, Dzīvsudrabs, Dzelzs, Dzintars, E numurs, Eša ezers, Ediakars, Eiropa (pavadonis), Eitrofikācija, Ekosistēma, Eksogēnie procesi, Elektrolīze, Elektronegativitāte, Elektronu bilance, Elpošanas orgānu sistēma, Emisijas miglājs, Eritrocīti, Eritropoetīns, Ernests Rezerfords, Etilēnoksīds, Ezers, Fanerozojs, Fermijs, Flatulence, Flogistons, Fluorūdeņradis, Fluors, Foraminīferas, Fosfāti, Fosforescence, Fosfors, Fosforskābes, Fotosintēze, Ftalskābe, Furazāns, Furāns, Gaiss, Galileo (starpplanētu zonde), Galvkāji, Gana (mūzikas albums), Ganimēds (pavadonis), Gāzes tankkuģis, Gāzmaska, Gāzu gangrēna, Gāzu planēta, Gepards, Giotto (kosmiskais aparāts), Glābējs, Gliemji, Gnatostomulīdi, Grimt, Haifisch, Halkogēni, Halogēni, Hēlijs, Hēms, HD 209458 b, Heliotrops, Hemoglobīns, Heterocikliskie savienojumi, Hidroksilgrupa, Hidroksiljons, Hidroksilradikālis, Hipoksija, Hlorapskābe, Hlorūdeņradis, Hlorīti, Hlorofils, Hloroplasts, Hlorpaskābe, Hlors, Hlorskābe, Homeostāze, Hroma(VI) oksīds, Išēmiskā sirds slimība, Ibuprofēns, Iekaisums, Iekšējā jūra, Imidazols, Imperatorpingvīns, Indijs, Iprīts, Izkārnīšanās, Izohinolīns, Izoksazols, Jaks, Jūras zīdītāji, Jūrasstagars, Jūrasvēdzele, Jūraszirdziņi, Jonosfēra, Kašalots, Kalcijs, Kallisto (pavadonis), Kalnu slimība, Kamieļi, Kanādas bebrs, Kapilāri, Karaļūdens, Karūsa, Karbonātu minerāls, Karbonilgrupa, Karbons, Karpa, Kālija dihromāts, Kālija heksacianoferāts(III), Kālija hlorāts, Kālija hromāts, Kālija jodīds, Kālija nitrāts, Kālija oksīds, Kālija perhlorāts, Kālija permanganāts, Kālijs, Kārlis Vilhelms Šēle, Keramika, Ketoni, Kodolu magnētiskā rezonanse, Kokogles, Koks, Kokss, Kompleksie savienojumi, Koronāro artēriju šuntēšana, Korozija, Korunds, Kosmiskais lifts, Krava, Krāsvielas, Kristijs Brauns, Ksenons, Kukaiņi, Kumols, Kvadrātskābe, Lama, Lamantīni, Lambda, Lantāns, Lazdukalnu upīte, Lazurīts, Līdaka, Līnis, Lēpes, Ledus, Ledus laikmets, Liesma, Limfātiskā sistēma, Lipīdu dubultslānis, Litija hidrīds, Litijs, Livermorijs, Lizergīnskābes dietilamīds, Magnētisms, Magnija sulfāts, Mailīte, Makrofīti, Maleīnskābe, Mangāna dioksīds, Mangāna karbonāts, Mangāna(VII) oksīds, Marmors, Mars Science Laboratory, Mars-2, Marss (planēta), Mājas trusis, Mājas vista, Mākslīgā koma, Mūmija, Mēness, Medūza, Medūzas, Meldonijs, Melnais amūrs, Melnais grifs, Melnā jūra, Menca, Merkurs (planēta), Metāli, Metsä Fibre, Miega apnoja, Migels Indurains, Mikotoksīni, Minerāls, Minerālu klase, Mitrais tropu mežs, MOA-2007-BLG-192Lb, Molekula, Molekulāri kinētiskā teorija, Muskuļi, Mutācija, Nafta, Nanotehnoloģija, Nātrija hipohlorīts, Nātrija sulfīds, Nātrija sulfīts, Nātrija superoksīds, Nātrija tiosulfāts, Nātrijs, Nāves zona, Neelektrolīti, Nemetāli, Neons, Neorganiskās vielas, Nitrāti, Nitroglicerīns, Nitrosavienojumi, Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā, Norvēģu jūra, Nosmakšana, O (nozīmju atdalīšana), Ogļhidrāti, Ogļskābe, Oglekļa monoksīds, Oglekļa oksīdi, Ogleklis, Okeāniskā Zemes garoza, Oksandrolons, Oksazols, Oksīdi, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Oksidētājs, Oksihidrohinons, Olbaltumvielas, Oligocēns, Orbitāļu hibridizācija, Organiskā sintēze, Organiskās vielas, Organisms, Ortoklazs, Otiņspures, Ozons, Pašaizdegšanās, Palmu krabis, Paracetamols, Parastais osis, Pavīķe, Pērkona negaisi Latvijā, Pelamīdu cilts, Perhlorāti, Perhlorskābe, Periodiskās tabulas grupa, Periodiskās tabulas periods, Perma-triasa izmiršana, Peroksīdi, Perseverance, Pienskābe, Pirmie cilvēki uz Mēness, Pirogallols, Pirovīnogskābe, Plankumainais ronis, Plastmasas, Pleckāji, Pliocēns, Pneimonija, Polietilēns, PolyITAN-2-SAU, Posmtārpi, Prokarioti, Prometijs, Propionskābe, Proteju dzimta, Proterozojs, Pulsa oksimetrs, Pupla, Purvs, Putni, QB50p2, Quest (SKS), Rūgšana, Rūsa, Rēnijs, Rihards fon Foregers, Rodanīdi, Rodijs, Rotans, Rubīdijs, Sakņu piepe, Sansevjēras, Saprotrofi, Saturn (nesējraķešu saime), Saule, Saulenītes, Saules sistēma, Sālvatne, Sārmu metāli, Sārmzemju metāli, Sībordžijs, Sūkļi, Sēna, Sēra trioksīds, Sērpaskābe, Sērs, Sērskābe, Silīcijs, Silīcijskābe, Silikātu minerāls, Silikoni, Siltumietilpība, Sintēzes gāze, Sipunkuli, Sirds, Sirds ritms, Sirpjveida šūnu anēmija, Skaņas ātrums, Skandijs, Skābais lietus, Skābekļa difluorīds, Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra, Skrimšļzivis, Slāpekļa dioksīds, Slāpekļa oksīdi, Slāpekļa(II) oksīds, Slāpekļa(III) oksīds, Slāpekļa(V) oksīds, Slāpekļskābe, Slāpeklis, Sniega leopards, Solar Foods, Spīdvaboles, Spirta rūgšana, Spirti, Sputnik-2, Stalag Luft III, Stehiometrija, Stroncijs, Sudrabkarūsa, Svalbāras Globālā sēklu glabātuve, Svece (nozīmju atdalīšana), Svina baltums, Tallijs, Tautomērija, Tīrradņa elements, Terpēni, Tetrils, Titāna tetrahlorīds, Topāzs, Trīsadatu stagars, Trikarbonskābju cikls, Tuvu kritiskajam, Uguns, Vaļveidīgie, Vakuums, Vanas ezers, Vanādija oksīdi, Vara(II) oksīds, Varš, Vāsa (karakuģis), Vēdzele, Vēnas, Venera (planēta), Veselība, Viela, Vienšūņi, Virpotāji, Vitamīni, Vostoka, Vostokas ezers, Zandarts, Zarnelpotāji, Zeme, Zemes atmosfēra, Zemes vēsture, Zempahas ezers, Zibspuldze, Ziemeļamerikas upesūdrs, Ziemeļu ziloņronis, Zigomicētes, Ziloņroņi, Zivis, Zvaigzne, Zvezda (SKS), 1-Heksanols, 13. aprīlis, 2M1207b, 8 (skaitlis). Izvērst indekss (437 vairāk) » « Shrink indekss

Aļģes

Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.

Jaunums!!: Skābeklis un Aļģes · Redzēt vairāk »

Abinieki

Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.

Jaunums!!: Skābeklis un Abinieki · Redzēt vairāk »

Abisāle

"Koraļļu dārzs" abisālajā zonā 2465 metru dziļumā (Klusais okeāns). Abisāle (no (abyssus) — 'bezdibenis') jeb abisālā zona ir Pasaules okeāna dziļūdens zona, kas atrodas dziļumā virs 2000 metriem un atbilst okeāna gultnei.

Jaunums!!: Skābeklis un Abisāle · Redzēt vairāk »

Acetaldehīds

Acetaldehīds (etanāls, CH3CHO vai MeCHO) ir gaistošs, toksisks šķidrums ar asu, reibinošu smaku.

Jaunums!!: Skābeklis un Acetaldehīds · Redzēt vairāk »

Acetilēndinitrils

Acetilēndinitrils jeb diciānacetilēns (NC−C≡C−CN) ir bezkrāsains, viegli sasalstošs šķidrums, kas labi šķīst ogļūdeņražos.

Jaunums!!: Skābeklis un Acetilēndinitrils · Redzēt vairāk »

Acetonciānhidrīns

Acetonciānhidrīns (C4H7NO) ir organisks savienojums, kura molekulā pie viena un tā paša oglekļa atoma ir hidroksilgrupa un nitrilgrupa.

Jaunums!!: Skābeklis un Acetonciānhidrīns · Redzēt vairāk »

Acs

Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.

Jaunums!!: Skābeklis un Acs · Redzēt vairāk »

Aerobi organismi

Aerobi organismi ir organismi, kas spēj eksistēt tikai skābekļa klātbūtnē un dzīvības procesiem nepieciešamo enerģiju iegūst, oksidējot organiskos savienojumus.

Jaunums!!: Skābeklis un Aerobi organismi · Redzēt vairāk »

Aerobika

Aerobika Aerobika ir intensīva, ritmiska vingrošana (parasti mūzikas pavadījumā), kas ļauj palielināt skābekļa patēriņu organismā.

Jaunums!!: Skābeklis un Aerobika · Redzēt vairāk »

Akmeņogles

Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.

Jaunums!!: Skābeklis un Akmeņogles · Redzēt vairāk »

Aksolotls

Aksolotls jeb aksolotla salamandra, arī Meksikas ambistoma (Ambystoma mexicanum) ir ambistomu dzimtas (Ambystomatidae) salamandru suga, kas savvaļā sastopama tikai Meksikā.

Jaunums!!: Skābeklis un Aksolotls · Redzēt vairāk »

Aktivācijas enerģija

skābekļa reakcijas norisi (šādas reakcijas bieži mēdz noritēt sarežģītāk — pēc ķēdes reakcijas mehānisma) Aktivācijas enerģija (parasti apzīmē ar Ea) ir minimālā enerģija, kas nepieciešama vielu molekulām, lai notiktu ķīmiskā reakcija.

Jaunums!!: Skābeklis un Aktivācijas enerģija · Redzēt vairāk »

Alata

Alata makšķernieka tīkliņā thumb No augšas alata ir grūti pamanāma Alates lielā muguras spura ir sugas raksturīga pazīme Alata jeb alate (Thymallus thymallus) ir zivs, lašu dzimtas (Salmonidae) alatu ģints tipiskā suga, vienīgā savas ģints pārstāve, kas dabiski sastopama Eiropā.

Jaunums!!: Skābeklis un Alata · Redzēt vairāk »

Aldehīdi

Aldehīdu vispārēja struktūrformula Aldehīdi ir skābekli saturoši organiski savienojumi, kurus var iegūt, dehidrogenējot pirmējos spirtus.

Jaunums!!: Skābeklis un Aldehīdi · Redzēt vairāk »

Alotropija

Dažādas oglekļa alotropiskās modifikācijas (pa kreisi — dimants, pa labi — grafīts) Alotropija — parādība, kad viens ķīmiskais elements veido vairākas vienkāršas vielas.

Jaunums!!: Skābeklis un Alotropija · Redzēt vairāk »

Alpu kovārnis

Alpu kovārnis jeb dzeltenknābja klinšu vārna (Pyrrhocorax graculus) ir vārnu dzimtas putns un viena no divām sugām Alpu vārnu ģintī (Pyrrhocorax).

Jaunums!!: Skābeklis un Alpu kovārnis · Redzēt vairāk »

Alumīnija nitrīds

Alumīnija nitrīds ir viela ar ķīmisko formulu AlN un molmasu 40,988 g/mol.

Jaunums!!: Skābeklis un Alumīnija nitrīds · Redzēt vairāk »

Alumīnija oksīds

Alumīnija oksīds (Al2O3) ir alumīnija un skābekļa binārais savienojums.

Jaunums!!: Skābeklis un Alumīnija oksīds · Redzēt vairāk »

Alva

Alva ir ķīmiskais elements ar simbolu Sn un atomskaitli 50.

Jaunums!!: Skābeklis un Alva · Redzēt vairāk »

Amnēzija

Amnēzija ir pilnīgs vai daļējs atmiņas zudums, ko izraisīja kāda slimība, galvas smadzeņu trauma vai augsta stresa apstākļi.

Jaunums!!: Skābeklis un Amnēzija · Redzēt vairāk »

Amonija nitrāts

Amonija nitrāts jeb amonija salpetris (NH4NO3) ir balta, kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī un ir higroskopiska.

Jaunums!!: Skābeklis un Amonija nitrāts · Redzēt vairāk »

Amonija nitrīts

Amonija nitrīts (NH4NO2) ir slāpekļpaskābes amonija sāls.

Jaunums!!: Skābeklis un Amonija nitrīts · Redzēt vairāk »

Anaerobie organismi

''Spinoloricus cinziae'' — dzīvnieku suga, kam nav nepieciešams skābeklis nevienā dzīves posmā Anaerobais organisms jeb anaerobs ir jebkurš organisms, kam nav vajadzīgs skābeklis, lai augtu.

Jaunums!!: Skābeklis un Anaerobie organismi · Redzēt vairāk »

Anhidrīds

Anhidrīds (- bezūdens) ir savienojums, kas tiek iegūts, atšķeļot kādam citam savienojumam ūdeni.

Jaunums!!: Skābeklis un Anhidrīds · Redzēt vairāk »

Antimons

Antimons ir ķīmiskais elements ar simbolu Sb un atomskaitli 51.

Jaunums!!: Skābeklis un Antimons · Redzēt vairāk »

Antracēns

Antracēns (С14Н10) ir policikliskais aromātiskais ogļūdeņradis (tā molekula sastāv no 3 lineāri kondensētiem benzola gredzeniem).

Jaunums!!: Skābeklis un Antracēns · Redzēt vairāk »

Antuāns Lavuazjē

Antuāns Lorāns Lavuazjē (dzimis Parīzē, miris Parīzē) bija franču ķīmiķis, kurš tiek uzskatīts par mūsdienu ķīmijas pamatlicēju.

Jaunums!!: Skābeklis un Antuāns Lavuazjē · Redzēt vairāk »

Apaļais jūrasgrundulis

Apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus) ir vidēja lieluma jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivs, kas sākotnēji bijusi sastopama Kaspijas, Azovas, Melnās un Marmora jūras baseinos, taču mūsdienās plaši izplatījusies ārpus sākotnējā areāla, apgūstot Eiropas un Ziemeļamerikas ūdeņus.

Jaunums!!: Skābeklis un Apaļais jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »

Argons

Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18.

Jaunums!!: Skābeklis un Argons · Redzēt vairāk »

Arhajs

Arhaja eona attēlojums mākslinieka skatījumā Arhajs (— 'sens') ir otra senākā Zemes ģeoloģiskās vēstures eona, kas norisinājās aptuveni pirms 4 līdz 2,5 miljardiem gadu.

Jaunums!!: Skābeklis un Arhajs · Redzēt vairāk »

Artērija

Artērijas šķērsgriezums Artērija (no, artēria — 'traheja, artērija') ir asinsvads, kas asinis no sirds aiznes vienā vai vairākās ķermeņa daļās (audos, plaušās, smadzenēs, utt.). Lielākā daļa artēriju pārnēsā skābekli saturošas asinis; Divi izņēmumi ir plaušu un nabas artērijas, kas pārnes bez-skābekļa asinis uz orgāniem, kur tās pavairo ar skābekli (attiecīgi plaušās un placentā).

Jaunums!!: Skābeklis un Artērija · Redzēt vairāk »

Asaris

Asaris jeb Eiropas asaris (Perca fluviatilis) ir asaru dzimtas (Percidae) plēsīga saldūdens zivis.

Jaunums!!: Skābeklis un Asaris · Redzēt vairāk »

Asinis

Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.

Jaunums!!: Skābeklis un Asinis · Redzēt vairāk »

Asins–smadzeņu barjera

Asins—smadzeņu (hematoencefāliskā) barjera ir ļoti selektīva, daļēji caurlaidīga endotēlija šūnu robeža, kas neļauj izšķīdušajām vielām cirkulējošajās asinīs neselektīvi iekļūt centrālās nervu sistēmas ārpusšūnu šķidrumā, kur atrodas neironi.

Jaunums!!: Skābeklis un Asins–smadzeņu barjera · Redzēt vairāk »

Asinsrites orgānu sistēma

Cilvēka asinsrites sistēma. Ar sarkanu krāsu ir iezīmētas artērijas, ar zilu — vēnas Asinsrites orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kas ar asiņu vai hemolimfas plūsmu nodrošina vielu transportu augstāk attīstīto dzīvnieku organismos.

Jaunums!!: Skābeklis un Asinsrites orgānu sistēma · Redzēt vairāk »

Astoņkāji

Astoņkāji (Octopoda) ir galvkāju klases (Cephalopoda) kārta.

Jaunums!!: Skābeklis un Astoņkāji · Redzēt vairāk »

Atmosfēra

Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.

Jaunums!!: Skābeklis un Atmosfēra · Redzēt vairāk »

Atommasa

Atommasa jeb relatīvā molekulmasa M_r \ ir dotās vielas molekulas (vai atoma) masas m_0 \ attiecība pret 1/12 oglekļa atoma masas m_ \: Tā galvenokārt koncentrēta atoma kodolā, kura tilpums ir aptuveni 10-15 daļa no atoma tilpuma.

Jaunums!!: Skābeklis un Atommasa · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Skābeklis un Atoms · Redzēt vairāk »

Atomu spektroskopija

Atomu spektroskopija ir spektroskopijas apakšnozare, kas pēta spektrālās pārejas atomos.

Jaunums!!: Skābeklis un Atomu spektroskopija · Redzēt vairāk »

Atvārsnītes

elektronu mikroskopa attēlā. Atvārsnītes šķērsgriezums. hlorofila dēļ atvārsnītes ir zaļas, kamēr karotīns ir iekrāsojis epidermas šūnas sarkanas. Atvārsnītes ir īpašas poras augu epidermā, kuras nodrošina transpirāciju un gāzu maiņu ar apkārtējo vidi.

Jaunums!!: Skābeklis un Atvārsnītes · Redzēt vairāk »

Augu fizioloģiskā uztvere

Augu fizioloģiskā uztvere ir augu spēja sajust vidi un reaģēt uz to, pielāgojot savu morfoloģiju un fizioloģiju.

Jaunums!!: Skābeklis un Augu fizioloģiskā uztvere · Redzēt vairāk »

Augu minerālvielas

Augu minerālvielas ir ķīmiskie elementi, kas nepieciešami augu pilnvērtīgai ontoģenētiskai attīstībai.

Jaunums!!: Skābeklis un Augu minerālvielas · Redzēt vairāk »

Automated Transfer Vehicle

Jules Verne'' Automated Transfer Vehicle jeb ATV (no "automātiskais pārvadāšanas lidaparāts") ir Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) bezpilota kravas kosmosa kuģu sērija.

Jaunums!!: Skābeklis un Automated Transfer Vehicle · Redzēt vairāk »

Automobiļu vēsture

''Ford Model T'' (priekšplānā) un ''Volkswagen Beetle'' (fonā) ir vieni no masveidīgākajiem automobiļu modeļiem vēsturē. Automobiļu vēsture sākās 1672.

Jaunums!!: Skābeklis un Automobiļu vēsture · Redzēt vairāk »

Šūnas membrāna

Šūnas membrānas shēmaŠūnas membrāna kalpo kā šūnas ārējais apvalks, kā arī norobežo tās organoīdus (šūnas iekšējās membrānas sauc arī par biomembrānām).

Jaunums!!: Skābeklis un Šūnas membrāna · Redzēt vairāk »

Šūnu elpošana

Vienkārša aerobās elpošanas shēma — 1 glikozes molekulai pievienojot 6 skābekļa molekulas, rodas pa sešām oglekļa dioksīda un ūdens molekulām, kā arī 36 ATF molekulu sintēzei nepieciešamā enerģija Šūnas elpošana ir vielmaiņa, kurā tiek šķelti ogļhidrāti un citi starpprodukti, tajā pašā laikā sintezējot ATF.

Jaunums!!: Skābeklis un Šūnu elpošana · Redzēt vairāk »

Šķīdums

Šķīdums ir stabila homogēna dispersa sistēma jeb vairākkomponenšu vienfāzes sistēma.

Jaunums!!: Skābeklis un Šķīdums · Redzēt vairāk »

Šķidrais skābeklis

Šķidrais skābeklis mērglāzē Šķidrais skābeklis, arī LOX (no) ir skābekļa šķidrā forma.

Jaunums!!: Skābeklis un Šķidrais skābeklis · Redzēt vairāk »

Šļāktuvīte

Rajai šļāktuvīte atrodas tieši aiz acs. Šļāktuvīte ir evolūcijas gaitā pārveidojusies žaunu sprauga rajām, lielai haizivju daļai, kā arī dažām primitīvām izmirušo zivju formām, kas atrodas aiz dzīvnieku acīm.

Jaunums!!: Skābeklis un Šļāktuvīte · Redzēt vairāk »

Šokolāde

Dažādi šokolādes veidi — piena, tumšā, baltā un šokolāde ar riekstiem. Šokolāde (no  — 'rūgtais ūdens') ir no kakaokoku (Theobroma cacao) augļu sēklām — kakao pupiņām — gatavots konditorejas izstrādājums un dzēriens.

Jaunums!!: Skābeklis un Šokolāde · Redzēt vairāk »

Štrunca minerālu klasifikācijas sistēma

Štrunca minerālu klasifikācijas sistēmu izstrādāja vācu mineralogs Kārlis Hugo Štruncs (1910. gada 24. februāris - 2006. gada 19. aprīlis).

Jaunums!!: Skābeklis un Štrunca minerālu klasifikācijas sistēma · Redzēt vairāk »

Ūdeņraža peroksīds

Ūdeņraža peroksīds (ūdeņraža pārskābe, H2O2) ir bezkrāsains viskozs šķidrums, kas labi šķīst ūdenī.

Jaunums!!: Skābeklis un Ūdeņraža peroksīds · Redzēt vairāk »

Ūdeņraža saite

Ūdeņraža saite starp divām ūdens molekulām Ūdeņraža saite ir īpašs ķīmiskās saites veids, kas iespējams ūdeņraža atoma sevišķo īpašību dēļ.

Jaunums!!: Skābeklis un Ūdeņraža saite · Redzēt vairāk »

Ūdeņradis

Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.

Jaunums!!: Skābeklis un Ūdeņradis · Redzēt vairāk »

Ūdens

Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.

Jaunums!!: Skābeklis un Ūdens · Redzēt vairāk »

Ūdens piesārņojums

Marakaibo ezera piekrastes piesārņojums Ar ūdeņu piesārņošanu parasti saprot dažādu antropogēnu aģentu nokļūšanu dabas ūdeņos.

Jaunums!!: Skābeklis un Ūdens piesārņojums · Redzēt vairāk »

Ūdens planēta

Hipotētiska ūdens planēta ar diviem dabiskajiem pavadoņiem Ūdens planēta, dažkārt saukta arī par ūdens pasauli, ir hipotētiska citplanēta, kuras virsmu pārklāj viens milzīgs un nepārtraukts okeāns.

Jaunums!!: Skābeklis un Ūdens planēta · Redzēt vairāk »

Ūdensstrazdi

Ūdensstrazdi, ūdensstrazdu ģints (Cinclus) ir vienīgā ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) ģints, kas apvieno 5 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Skābeklis un Ūdensstrazdi · Redzēt vairāk »

Ūdensteču un ūdenstilpju apsaimniekošana

Ūdensaugu pļaušana ezerā Ilgtspējīgas attīstības kontekstā svarīga ir hidroekosistēmas bioloģiskās daudzveidības un ekoloģiskās funkcionalitātes, kā arī ainaviskās vērtības saglabāšana.

Jaunums!!: Skābeklis un Ūdensteču un ūdenstilpju apsaimniekošana · Redzēt vairāk »

Ķīmiskā formula

Ķīmiskā formula ir koncentrēts veids, kā atainot informāciju par atomiem, kas veido noteiktu ķīmisko savienojumu.

Jaunums!!: Skābeklis un Ķīmiskā formula · Redzēt vairāk »

Ķīmiskā reakcija

Amonija dihromāta termiskās sadalīšanās reakcija Ķīmiskā reakcija ir ķīmisks process, kurā viena vai vairākas ķīmiskās vielas pārvēršas un veido jaunas vielas ar citām ķīmiskajām īpašībām.

Jaunums!!: Skābeklis un Ķīmiskā reakcija · Redzēt vairāk »

Ķīmiskā saite

ūdeņradi (H) Ķīmiskā saite ir fizikālas mijiedarbības veids, kas notur atomus molekulā, jonus kristālrežģī, neitrālus atomus atomu režģī.

Jaunums!!: Skābeklis un Ķīmiskā saite · Redzēt vairāk »

Ķīmiskā viela

Ūdens un tvaiks ir vienas ķīmiskās vielas divi dažādi agregātstāvokļi Ķīmiskā viela ir vielas veids ar noteiktu ķīmisko sastāvu, neatkarīgi no šīs vielas izcelsmes.

Jaunums!!: Skābeklis un Ķīmiskā viela · Redzēt vairāk »

Ķīmisko elementu periodiskā tabula

Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).

Jaunums!!: Skābeklis un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »

Ķīmisko elementu saraksts

Šajā sarakstā iekļauti 118 identificētie ķīmiskie elementi.

Jaunums!!: Skābeklis un Ķīmisko elementu saraksts · Redzēt vairāk »

Žaunas

Karpa, kurai redzamas žaunas sarkanā krāsā Žaunas ir elpošanas orgāni, kas raksturīgi vairumam ūdenī dzīvojošo organismu, kuri elpo ūdenī izšķīdušo skābekli un izdala oglekļa dioksīdu.

Jaunums!!: Skābeklis un Žaunas · Redzēt vairāk »

Žāvas

Mazulis žāvājoties Žāvas, arī žāvāšanās, ir reflekss, kuram raksturīga nepatvaļīga, dziļa ieelpa ar atvērtu muti.

Jaunums!!: Skābeklis un Žāvas · Redzēt vairāk »

Ēteri

Ēteri ir skābekli saturoši organiski savienojumi, kas satur ētera grupu — skābekļa atomu, kas ir savienots ar divām alkilgrupām.

Jaunums!!: Skābeklis un Ēteri · Redzēt vairāk »

Bacillus anthracis

Bacillus anthracis ir liela grampozitīva nekustīga baktērija.

Jaunums!!: Skābeklis un Bacillus anthracis · Redzēt vairāk »

Baldegas ezers

Baldegas ezers ir ezers Šveices ziemeļu daļā, Lucernas kantonā.

Jaunums!!: Skābeklis un Baldegas ezers · Redzēt vairāk »

Baltais amūrs

Baltais amūrs (Ctenopharyngodon idella) ir liela auguma karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga balto amūru ģintī (Ctenopharyngodon).

Jaunums!!: Skābeklis un Baltais amūrs · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Skābeklis un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Baltvalis

Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).

Jaunums!!: Skābeklis un Baltvalis · Redzēt vairāk »

Belznis

Belznis ir daļa no ieroča šaušanas mehānisma.

Jaunums!!: Skābeklis un Belznis · Redzēt vairāk »

Benzaldehīds

Benzaldehīds (benzolkarbonāls, C6H5CHO) ir bezkrāsains eļļains šķidrums ar raksturīgu rūgto mandeļu smaržu.

Jaunums!!: Skābeklis un Benzaldehīds · Redzēt vairāk »

Benzoilperoksīds

Benzoilperoksīds ir organisks savienojums, kas pieder pie peroksīdu grupas.

Jaunums!!: Skābeklis un Benzoilperoksīds · Redzēt vairāk »

Benzoskābe

Benzoskābe (benzolkarbonskābe, C6H5COOH) pieder pie aromātiskajām karbonskābēm.

Jaunums!!: Skābeklis un Benzoskābe · Redzēt vairāk »

Berlīnes zilais

Berlīnes zilais jeb dzelzs(II,III) heksacianoferāts(II,III) ir viens no cianoferātu tipa kompleksajiem savienojumiem, kurš satur tikai dzelzi un cianīdgrupas.

Jaunums!!: Skābeklis un Berlīnes zilais · Redzēt vairāk »

Bezastainie abinieki

Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.

Jaunums!!: Skābeklis un Bezastainie abinieki · Redzēt vairāk »

Binārie savienojumi

Binārie savienojumi (no  — 'divdaļīgs') ir ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no diviem dažādiem ķīmiskajiem elementiem (piemēram, nātrija hlorīds NaCl vai ūdens H2O).

Jaunums!!: Skābeklis un Binārie savienojumi · Redzēt vairāk »

Biogāze

Caurules ar biogāzi Biogāze ir gāzveida produkts, kas rodas noārdoties organiskam materiālam skābekļa neesamības rezultātā.

Jaunums!!: Skābeklis un Biogāze · Redzēt vairāk »

Bioluminiscence

Parastā jāņtārpiņa bioluminiscence. Bioluminiscence ir organismu mirdzēšana, ko novēro trūdošiem kokiem, baktērijām, sēnēm, dažiem kukaiņiem un jūras dzīvniekiem, un kas ir saistīta ar oksidēšanās procesiem.

Jaunums!!: Skābeklis un Bioluminiscence · Redzēt vairāk »

Biosfēra

Biosfēra ir viena no zemeslodes ģeogrāfiskā apvalka daļām (sfērām).

Jaunums!!: Skābeklis un Biosfēra · Redzēt vairāk »

Bitumens

Šķidrais bitumens Bitumens ( — ‘zemes piķis’) jeb piķis ir no naftas vai akmeņoglēm destilācijas procesā iegūts organisks materiāls, kas tiek izmantots ceļu asfaltēšanai, hidroizolācijai un citu dažādu segumu izgatavošanā.

Jaunums!!: Skābeklis un Bitumens · Redzēt vairāk »

Boeing X-43

''Boeing X-43''. Boeing X-43 bija vienreizizmantojams eksperimentāls lidaparāts, kura uzdevums bija pētīt virsskaņas caurplūdes reaktīvos dzinējus (scramjet).

Jaunums!!: Skābeklis un Boeing X-43 · Redzēt vairāk »

Borūdeņraži

Borūdeņraži jeb borāni ir bora un ūdeņraža binārie savienojumi.

Jaunums!!: Skābeklis un Borūdeņraži · Redzēt vairāk »

Botulisms

Botulisms ir reta un potenciāli nāvējoša slimība, kuru izraisa baktērijas Clostridium botulinum saražots toksīns (botulīns).

Jaunums!!: Skābeklis un Botulisms · Redzēt vairāk »

Broms

Broms ir ķīmiskais elements ar simbolu Br un atomskaitli 35.

Jaunums!!: Skābeklis un Broms · Redzēt vairāk »

Bruņgliemeži

Bruņgliemeži jeb bruņgliemji (Polyplacophora) ir gliemju tipa (Mollusca) dzīvnieku klase.

Jaunums!!: Skābeklis un Bruņgliemeži · Redzēt vairāk »

C vitamīns

L-askorbīnskābes struktūrformula C vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns.

Jaunums!!: Skābeklis un C vitamīns · Redzēt vairāk »

Caurplūdes reaktīvais dzinējs

Diagrammā parādīta caurplūdes reaktīvā dzinēja darbības shēma angļu valodā. Caurplūdes reaktīvais dzinējs ir virsskaņas reaktīvais dzinējs bez kustīgām daļām, ko izmanto lidmašīnās.

Jaunums!!: Skābeklis un Caurplūdes reaktīvais dzinējs · Redzēt vairāk »

Cēzijs

Cēzijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cs un atomskaitli 55.

Jaunums!!: Skābeklis un Cēzijs · Redzēt vairāk »

Cekuldūkuris

Cekuldūkuris jeb cekulainais dūkuris (Podiceps cristatus) ir dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ūdensputnu suga, kas ligzdošanas laikā mājo saldūdens ezeros, dīķos vai upēs.

Jaunums!!: Skābeklis un Cekuldūkuris · Redzēt vairāk »

Celuloze

Celuloze (Celulozes polimerizācijas pakāpe augos var sasniegt 15000. Celulozes molekulas augu šūnā ir sakārtotas fibrillās, kurām ir struktūra ar kristāliskām īpašībām. Cilvēks un daudzi citi dzīvnieki, izņemot zālēdājus, celulozi nespēj sagremot, jo viņu gremošanas traktos neveidojas fermenti to hidrolizēšanai, tomēr celuloze ir nozīmīga pārtikas šķiedrviela.

Jaunums!!: Skābeklis un Celuloze · Redzēt vairāk »

Cementīts

Cementīts jeb dzelzs karbīds ir dzelzs un oglekļa ķīmiskais savienojums, kura formula ir Fe3C.

Jaunums!!: Skābeklis un Cementīts · Redzēt vairāk »

Centrālā nervu sistēma

Centrālās nervu sistēmas diagramma:'''1.''' Galvas smadzenes'''2.''' Centrālā nervu sistēma (galvas smadzenes un muguras smadzenes)'''3.''' Muguras smadzenes Centrālā nervu sistēma jeb CNS ir nervu sistēmas daļa, kurai pieder galvas smadzenes un muguras smadzenes.

Jaunums!!: Skābeklis un Centrālā nervu sistēma · Redzēt vairāk »

Cianāti

Cianāta anjona molekulas modelis Cianāti ir ciānskābes sāļi.

Jaunums!!: Skābeklis un Cianāti · Redzēt vairāk »

Ciānūdeņradis

Ciānūdeņradis (HCN) tīrā veidā ir bezkrāsains, ļoti viegli gaistošs, toksisks šķidrums, kas labi šķīst ūdenī.

Jaunums!!: Skābeklis un Ciānūdeņradis · Redzēt vairāk »

Cilvēka ķermenis

Leonardo da Vinči zīmējums "Vitrūvija cilvēks" Cilvēka ķermenis ir cilvēka organisms tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs.

Jaunums!!: Skābeklis un Cilvēka ķermenis · Redzēt vairāk »

Cilvēku misija uz Marsu

Mūsdienu atveidojums kā varētu izskatīties pirmo cilvēku misija uz Marsa. Mūsdienu mākslinieka interpretācija, kā varētu izskatīties pirmo cilvēku nosēšanās un bāzes izveidošana uz Marsa virsmas. Cilvēku misija uz Marsu ir aktuāls temats mūsdienu zinātnes un zinātniskās fantastikas darbos ar galveno ieceri nogādāt pirmos astronautus uz Marsa virsmas.

Jaunums!!: Skābeklis un Cilvēku misija uz Marsu · Redzēt vairāk »

Cukurs

Cukurs ir pārtikas produkts, kas ir kristāliska, salda, parasti balta (bezkrāsaina) viela, ko galvenokārt izmanto kā saldvielu.

Jaunums!!: Skābeklis un Cukurs · Redzēt vairāk »

Dabasgāze

Gāzes deglis mājsaimniecībā Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā.

Jaunums!!: Skābeklis un Dabasgāze · Redzēt vairāk »

Dūkuri

Dūkuri (Podiceps) ir viena no dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ģintīm, kas apvieno 9 sugas, no kurām viena — Kolumbijas dūkuris (Podiceps andinus) ir izmirusi 20. gadsimta beigās.

Jaunums!!: Skābeklis un Dūkuri · Redzēt vairāk »

Dūmu pulveris

Krievijā ražots melnais pulveris Dūmu pulveris jeb melnais pulveris; arī dūmpulverisFrancis Justs.

Jaunums!!: Skābeklis un Dūmu pulveris · Redzēt vairāk »

Džozefs Prīstlijs

Džozefs Prīstlijs Džozefs Prīstlijs (dzimis, miris) bija 18. gadsimta britu teologs, garīdznieks, pedagogs, dabas filozofs un politiskais filozofs, kurš publicēja vairāk nekā 150 darbus.

Jaunums!!: Skābeklis un Džozefs Prīstlijs · Redzēt vairāk »

Dēdēšana

Dēdēšana ir ģeoloģisku procesu kopums, kuru dēļ atmosfēras, hidrosfēras un biosfēras faktoru ietekmē zemes virskārtā vai nelielā dziļumā notiek minerālu un iežu sairšana vai ķīmiskā sastāva izmaiņas.

Jaunums!!: Skābeklis un Dēdēšana · Redzēt vairāk »

Degšana

Sērkociņa degšana Nātrija degšana Etanola tvaiku maisījuma ar gaisu sadegšana plastmasas pudelē Degšana ir salikta, ātri norisoša ķīmiska pārvērtība, kuras gaitā izdalās daudz siltuma un parasti veidojas arī liesma.

Jaunums!!: Skābeklis un Degšana · Redzēt vairāk »

Deviņadatu stagars

Deviņadatu stagars (Pungitius pungitius) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) zivju sugām.

Jaunums!!: Skābeklis un Deviņadatu stagars · Redzēt vairāk »

Diklofenaks

Diklofenaks ir nesteroīds pretiekaisuma līdzeklis, ko lieto iekaisumu un sāpju mazināšanai.

Jaunums!!: Skābeklis un Diklofenaks · Redzēt vairāk »

Dislāpekļa oksīds

Dislāpekļa oksīds (N2O) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums — viens no slāpekļa oksīdiem.

Jaunums!!: Skābeklis un Dislāpekļa oksīds · Redzēt vairāk »

Dispersā sistēma

Dispersā sistēma ir divu vielu maisījums, kurā viena viela (dispersā fāze) lielāku vai mazāku daļiņu veidā ir izkliedēta kādā citā vielā (dispersā vide).

Jaunums!!: Skābeklis un Dispersā sistēma · Redzēt vairāk »

Divžauņi

Divžauņu apakšklase jeb divžauņi (Coleoidea) ir galvkāju klases (Cephalopoda) apakšklase, kas apvieno visus mīkstā ķermeņa galvkājus.

Jaunums!!: Skābeklis un Divžauņi · Redzēt vairāk »

Divējādelpojošās zivis

Divējādelpojošās zivis jeb dipnojas (Ceratodontae syn. Dipnoi) ir relikta kaulzivju virskārta, ar vienīgo recento kārtu — ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes) plaušzivju apakšklasē (Dipnomorpha).

Jaunums!!: Skābeklis un Divējādelpojošās zivis · Redzēt vairāk »

Dzīvsudrabs

Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.

Jaunums!!: Skābeklis un Dzīvsudrabs · Redzēt vairāk »

Dzelzs

Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.

Jaunums!!: Skābeklis un Dzelzs · Redzēt vairāk »

Dzintars

skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.

Jaunums!!: Skābeklis un Dzintars · Redzēt vairāk »

E numurs

E numurs ir Eiropas Savienībā un Šveicē izmantots apzīmējums pārtikas piedevām.

Jaunums!!: Skābeklis un E numurs · Redzēt vairāk »

Eša ezers

Eša ezers jeb Ežezers (arī Jēša ezers, Ješa ezers, Ješezers, Eža ezers) ir ezers Krāslavas novada Ezernieku un Andzeļu pagastos.

Jaunums!!: Skābeklis un Eša ezers · Redzēt vairāk »

Ediakars

Domājamais kontinentu formu izskats ediakara periodā. Ediakars bija Zemes ģeoloģiskās vēstures periods proterozoja eona beigās, kas sākās pirms apmēram 635 miljoniem gadu, nomainot kriogēna periodu, un beidzās pirms 541 miljona gadu, sākoties kembrija periodam.

Jaunums!!: Skābeklis un Ediakars · Redzēt vairāk »

Eiropa (pavadonis)

Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.

Jaunums!!: Skābeklis un Eiropa (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Eitrofikācija

zilaļģu eitrofikācija Potomakas upē. Eitrofikācija ir ķīmisku uzturvielu, parasti slāpekļa un fosfora savienojumu, palielināšanās ekosistēmā izraisīta paaugstināta augu augšanas un atmiršanas intensitāte.

Jaunums!!: Skābeklis un Eitrofikācija · Redzēt vairāk »

Ekosistēma

Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.

Jaunums!!: Skābeklis un Ekosistēma · Redzēt vairāk »

Eksogēnie procesi

Eksogēnie procesi jeb ārējie procesi norisinās Zemes virspusē.

Jaunums!!: Skābeklis un Eksogēnie procesi · Redzēt vairāk »

Elektrolīze

Skolas laboratorijas elektrolīzes aparāta ilustrācija. Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.

Jaunums!!: Skābeklis un Elektrolīze · Redzēt vairāk »

Elektronegativitāte

Elektronegativitāte ir atoma fundamentāla ķīmiska īpašība, kas kvantitatīvi raksturo molekulas sastāvā esoša atoma spēju piesaistīt elektronus.

Jaunums!!: Skābeklis un Elektronegativitāte · Redzēt vairāk »

Elektronu bilance

Elektronu bilance ir metode oksidēšanās-reducēšanās reakciju vienādojumu koeficientu atrašanai.

Jaunums!!: Skābeklis un Elektronu bilance · Redzēt vairāk »

Elpošanas orgānu sistēma

Cilvēka elpošanas orgānu sistēma (angļu valodā). Elpošanas orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kuras uzdevums ir nodrošināt organisma pastāvīgu gāzu apmaiņu ar ārējo vidi, viegli gaistošu vielu izvadīšanu, termoregulāciju, skaņas radīšanu.

Jaunums!!: Skābeklis un Elpošanas orgānu sistēma · Redzēt vairāk »

Emisijas miglājs

Viens no emisijas miglājiem - Oriona miglājs Emisijas miglājs ir gaišs miglājs, kuru izgaismo jonizētā gāze.

Jaunums!!: Skābeklis un Emisijas miglājs · Redzēt vairāk »

Eritrocīti

cilvēka sarkano asins šūnu (ar aptuveno diametru 6–8 μm) attēls Eritrocīti (no, erythros — 'sarkans' un κύτος, kytos — 'šūna'), sarkanās asins šūnas jeb sarkanie asinsķermenīši ir asins formelementi, kuru galvenā funkcija ir pa asinsrites sistēmu transportēt skābekli uz ķermeņa audiem.

Jaunums!!: Skābeklis un Eritrocīti · Redzēt vairāk »

Eritropoetīns

Eritropoetīns (EPO) ir hormons, kas veidojas nierēs un veicina sarkano asinsķermenīšu — eritrocītu — izstrādāšanos sarkanajās kaulu smadzenēs.

Jaunums!!: Skābeklis un Eritropoetīns · Redzēt vairāk »

Ernests Rezerfords

Ernests Rezerfords, Pirmais Nelsonas barons Rezerfords (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, kodolfizikas pamatlicējs.

Jaunums!!: Skābeklis un Ernests Rezerfords · Redzēt vairāk »

Etilēnoksīds

Etilēnoksīds (etilēna oksīds, oksirāns, epoksietāns, C2H4O) ir bezkrāsaina, degtspējīga, relatīvi viegli sašķidrināma gāze ar saldenu smaržu un narkotisku iedarbību.

Jaunums!!: Skābeklis un Etilēnoksīds · Redzēt vairāk »

Ezers

Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.

Jaunums!!: Skābeklis un Ezers · Redzēt vairāk »

Fanerozojs

Fanerozojs (fanerós — ‘atklāts, redzams’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms, kas sācies pirms apmēram 542 miljoniem gadu, kad parādījās attīstītas dzīvības formas.

Jaunums!!: Skābeklis un Fanerozojs · Redzēt vairāk »

Fermijs

Fermijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Fm un atomskaitli 100.

Jaunums!!: Skābeklis un Fermijs · Redzēt vairāk »

Flatulence

Satīrisks amerikāņu zīmējums (zīmēts 1798. gadā) Flatulence ir vēdera uzpūšanās ar biežu zarnu gāzu izvadīšanu caur anālo atveri.

Jaunums!!: Skābeklis un Flatulence · Redzēt vairāk »

Flogistons

Johans Joahims Behers — viens no flogistona teorijas pamatlicējiem Flogistons (— 'degošs, uzliesmojošs') ķīmijas vēsturē bija hipotētiska degtspējīgu vielu sastāvdaļa.

Jaunums!!: Skābeklis un Flogistons · Redzēt vairāk »

Fluorūdeņradis

Fluorūdeņradis jeb ūdeņraža fluorīds (HF) ir bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.

Jaunums!!: Skābeklis un Fluorūdeņradis · Redzēt vairāk »

Fluors

Fluors ir ķīmiskais elements ar simbolu F un atomskaitli 9.

Jaunums!!: Skābeklis un Fluors · Redzēt vairāk »

Foraminīferas

Foraminīferas (Foraminifera, Foramminiferida) ir vienšūņu organismu grupa, kas dažādās klasifikācijās variē no tipa līdz kārtai.

Jaunums!!: Skābeklis un Foraminīferas · Redzēt vairāk »

Fosfāti

Fosfāta jons Fosfāti ir fosforskābes sāļi.

Jaunums!!: Skābeklis un Fosfāti · Redzēt vairāk »

Fosforescence

Fosforescējoša putna figūra Fosforescence ir viens no fotoluminiscences veidiem, līdzīgs fluorescencei.

Jaunums!!: Skābeklis un Fosforescence · Redzēt vairāk »

Fosfors

Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.

Jaunums!!: Skābeklis un Fosfors · Redzēt vairāk »

Fosforskābes

Fosforskābes ir fosforu un skābekli saturošas skābes.

Jaunums!!: Skābeklis un Fosforskābes · Redzēt vairāk »

Fotosintēze

Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei Fotosintēze (no (fōto-) — 'gaisma' un σύνθεσις (súnthesis) — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju.

Jaunums!!: Skābeklis un Fotosintēze · Redzēt vairāk »

Ftalskābe

Ftalskābe (benzoldikarbonskābe, C6H4(COOH)2) ir vienkāršākā aromātiskā divvērtīgā karbonskābe.

Jaunums!!: Skābeklis un Ftalskābe · Redzēt vairāk »

Furazāns

Furazāns (1,2,5-oksadiazols, C2H2N2O) pieder pie heterocikliskajiem "aromātiskajiem" savienojumiem.

Jaunums!!: Skābeklis un Furazāns · Redzēt vairāk »

Furāns

Furāns (no latīņu furfur - klijas; furānu var iegūt no furfurola) (oksols, furfurāns, diviniloksīds, C4H4O) ir heterociklisks skābekli saturošs organisks savienojums.

Jaunums!!: Skābeklis un Furāns · Redzēt vairāk »

Gaiss

Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.

Jaunums!!: Skābeklis un Gaiss · Redzēt vairāk »

Galileo (starpplanētu zonde)

Galileo bija NASA starpplanētu zonde Jupitera un tā pavadoņu pētīšanai.

Jaunums!!: Skābeklis un Galileo (starpplanētu zonde) · Redzēt vairāk »

Galvkāji

Galvkāji (Cephalopoda) ir gliemju (Mollusca) klase, kam raksturīga bilaterāla ķermeņa simetrija.

Jaunums!!: Skābeklis un Galvkāji · Redzēt vairāk »

Gana (mūzikas albums)

Gana (stilizēts kā GANA) ir latviešu progresīvā metāla grupas Oghre debijas studijas albums.

Jaunums!!: Skābeklis un Gana (mūzikas albums) · Redzēt vairāk »

Ganimēds (pavadonis)

Ganimēds ir Jupitera pavadonis, viens no Galileja pavadoņiem.

Jaunums!!: Skābeklis un Ganimēds (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Gāzes tankkuģis

Gāzes tankkuģis ir kuģis, kurš projektēts, lai pārvadātu sašķidrināto naftas gāzi, sašķidrināto dabasgāzi vai sašķidrinātas ķīmiskās gāzes bez iepakojuma.

Jaunums!!: Skābeklis un Gāzes tankkuģis · Redzēt vairāk »

Gāzmaska

Poļu MUA gāzmaska, kas tika lietota 1970. — 1980. gados. Gāzmaska ir individuālās aizsardzības līdzeklis elpošanas orgānu, sejas un acu pasargāšanai no kaitīgo vielu (gāzu un aerosolu) iedarbības.

Jaunums!!: Skābeklis un Gāzmaska · Redzēt vairāk »

Gāzu gangrēna

Labās kājas un labās gūžas rajona gāzu gangrēna ar tumšām bullām un krepitāciju pie palpācijas. Pacients ar toksiski septisko šoku Gāzu gangrēna (arī klostrīdiju mionekrolīze, histotoksiskā infekcija, anaerobais celulīts; veterinārijā: ļaundabīgā edēma) ir ātri progresējoša un izplatoša muskuļu infekcija, ko izraisa toksīnu producējošās baktērijas, cilvēkiem pārsvarā Clostridium perfringens, bet dzīvniekiem Clostridium septicum.

Jaunums!!: Skābeklis un Gāzu gangrēna · Redzēt vairāk »

Gāzu planēta

Saules sistēmas gāzu planētas (Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns) un Saule Saturns — viens no gāzes gigantiem Saules sistēmā Gāzu planēta ir liela, masīva planēta, kuru aptver gredzens un kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsmas.

Jaunums!!: Skābeklis un Gāzu planēta · Redzēt vairāk »

Gepards

Gepards (Acinonyx jubatus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs un ir vienīgā dzīvojošā suga gepardu ģintī (Acinonyx).

Jaunums!!: Skābeklis un Gepards · Redzēt vairāk »

Giotto (kosmiskais aparāts)

Giotto bija Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) kosmiskais aparāts, kurš pētīja Haleja komētu, palidojot tai cieši garām.

Jaunums!!: Skābeklis un Giotto (kosmiskais aparāts) · Redzēt vairāk »

Glābējs

Glābējs ir glābšanas dienesta darbinieks, kas pirmais ierodas nelaimes vietā.

Jaunums!!: Skābeklis un Glābējs · Redzēt vairāk »

Gliemji

Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.

Jaunums!!: Skābeklis un Gliemji · Redzēt vairāk »

Gnatostomulīdi

Gnatostomulīdi (Gnathostomulida) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no gnatiferu kladas.

Jaunums!!: Skābeklis un Gnatostomulīdi · Redzēt vairāk »

Grimt

grimt ir Latvijas progresīvā metāla grupas Oghre otrais studijas albums.

Jaunums!!: Skābeklis un Grimt · Redzēt vairāk »

Haifisch

Haifisch ir vācu grupas "Rammstein" trešais singls no sestā studijas albuma Liebe ist für alle da.

Jaunums!!: Skābeklis un Haifisch · Redzēt vairāk »

Halkogēni

Halkogēni (skābeklis, sērs, selēns un telūrs) ampulās Halkogēni (- varš, arī rūda; genos (γενος) - izcelsme) ir periodiskās sistēmas VIA jeb 16.

Jaunums!!: Skābeklis un Halkogēni · Redzēt vairāk »

Halogēni

agregātstāvoklī, broms ir šķidrs un jods ir cieta viela. Fluors tā lielās reaģētspējas dēļ attēlā nav iekļauts. Halogēni (no (alos) — 'sāls' un γένος (genos) — 'radīt'), agrāk arī sāļraži, ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi.

Jaunums!!: Skābeklis un Halogēni · Redzēt vairāk »

Hēlijs

Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.

Jaunums!!: Skābeklis un Hēlijs · Redzēt vairāk »

Hēms

Hēma B molekulas modelis Hēms (no (haima) — 'asinis') ir viena no olbaltumvielu prostētiskajām grupām — kompleksais savienojums, ko veido divvērtīgs dzelzs jons (Fe2+), kas atrodas vidū porfīna makrociklam (četriem pirola cikliem, kas savstarpēji saistījušies ar metīna tiltiņiem).

Jaunums!!: Skābeklis un Hēms · Redzēt vairāk »

HD 209458 b

HD 209458 b (pa labi) izmēru salīdzinājums ar Jupiteru HD 209458 b (neoficiāli arī Ozīriss) ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni HD 209458, kas atrodas 150 gaismas gadu attālumā no Zemes Pegaza zvaigznājā.

Jaunums!!: Skābeklis un HD 209458 b · Redzēt vairāk »

Heliotrops

Heliotrops jeb asinsakmens ir halcedona paveids, kuram tumši zaļā krāsa izraibināta ar sarkanās jašmas ieslēgumiem.

Jaunums!!: Skābeklis un Heliotrops · Redzēt vairāk »

Hemoglobīns

Cilvēka hemoglobīna uzbūve Hemoglobīns (aima — ‘asinis’; — ‘lode') ir dzelzi saturoša olbaltumviela, kas daudziem dzīvniekiem riņķo asinīs — mugurkaulniekiem sarkanajos asinsķermenīšos (eritrocītos) —, un tā uzdevums ir pārvietot skābekli no plaušām uz citām ķermeņa daļām un pārnest atpakaļ ogļskābo gāzi.

Jaunums!!: Skābeklis un Hemoglobīns · Redzēt vairāk »

Heterocikliskie savienojumi

Heterocikliskie savienojumi (- cits, kyklos - riņķis) ir organiski savienojumi, kas atvasināti no arēniem vai cikloalkāniem, aizvietojot oglekļa atomu ciklā vienu vai vairākus atomus ar cita elementa atomiem.

Jaunums!!: Skābeklis un Heterocikliskie savienojumi · Redzēt vairāk »

Hidroksilgrupa

Hidroksilgrupas modelis Hidroksilgrupa (arī hidroksogrupa vai oksigrupa) ir no skābekļa un ūdeņraža sastāvoša funkcionālā grupa ar formulu −OH.

Jaunums!!: Skābeklis un Hidroksilgrupa · Redzēt vairāk »

Hidroksiljons

Hidroksiljons ir negatīvi lādēts divatomu jons, kas satur skābekli un ūdeņradi.

Jaunums!!: Skābeklis un Hidroksiljons · Redzēt vairāk »

Hidroksilradikālis

Hidroksilradikālis (parasti tiek apzīmēts ar •OH) ir hidroksiljona (OH−) neitrālā forma, kam ir par vienu elektronu mazāk, nekā hidroksiljonam.

Jaunums!!: Skābeklis un Hidroksilradikālis · Redzēt vairāk »

Hipoksija

Hipoksija (no — 'zem', 'apakš', un — 'skābeklis') ir stāvoklis, kas attīstās, kad organisma audi tiek pārāk maz apgādāti ar skābekli un/vai tajos ir skābekļa apguves traucējumi bioloģiskās oksidācijas laikā.

Jaunums!!: Skābeklis un Hipoksija · Redzēt vairāk »

Hlorapskābe

Hlorapskābe (HClO) ir ļoti vāja vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +1.

Jaunums!!: Skābeklis un Hlorapskābe · Redzēt vairāk »

Hlorūdeņradis

Hlorūdeņradis (HCl) ir hlora un ūdeņraža binārais savienojums.

Jaunums!!: Skābeklis un Hlorūdeņradis · Redzēt vairāk »

Hlorīti

Hlorīti (no (khlōrós) — 'zaļš') ir vizlveidīgu minerālu grupa silikātu klasē un filosilikātu apakšklasē.

Jaunums!!: Skābeklis un Hlorīti · Redzēt vairāk »

Hlorofils

fotosintēzē Hlorofils (— "zaļš", φύλλον, phyllon — "lapa") ir zaļais pigments, kas atrodams gandrīz visos augos, aļģēs un cianobaktērijās.

Jaunums!!: Skābeklis un Hlorofils · Redzēt vairāk »

Hloroplasts

Hloroplasti zaļās lapas šūnās Hloroplasti ir augu zaļās plastīdas, kas, saistot Saules enerģiju, no ūdens un ogļskābās gāzes veido organiskas vielas.

Jaunums!!: Skābeklis un Hloroplasts · Redzēt vairāk »

Hlorpaskābe

Hlorpaskābe (HClO2) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +3.

Jaunums!!: Skābeklis un Hlorpaskābe · Redzēt vairāk »

Hlors

Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl un atomskaitli 17.

Jaunums!!: Skābeklis un Hlors · Redzēt vairāk »

Hlorskābe

Hlorskābe (HClO3) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +5.

Jaunums!!: Skābeklis un Hlorskābe · Redzēt vairāk »

Homeostāze

cilvēka — rokas Homeostāze (homoios — ‘līdzīgs’ un, stasis — ‘miera stāvoklī’) ir sistēmu, to vidū arī dzīvo organismu, spēja jebkurā līmenī saglabāt patstāvību un pastāvību.

Jaunums!!: Skābeklis un Homeostāze · Redzēt vairāk »

Hroma(VI) oksīds

Hroma(VI) oksīds jeb hroma trioksīds (CrO3) ir hroma un skābekļa savienojums, kas pieder pie skābajiem oksīdiem.

Jaunums!!: Skābeklis un Hroma(VI) oksīds · Redzēt vairāk »

Išēmiskā sirds slimība

Išēmiskā sirds slimība ir patoloģiskas pārmaiņas sirdī, ko izraisījusi miokarda išēmija — nepietiekama oksigenētu asiņu perfūzija miokardā.

Jaunums!!: Skābeklis un Išēmiskā sirds slimība · Redzēt vairāk »

Ibuprofēns

Ibuprofēns ir nesteroīds pretiekaisuma līdzeklis, ko izmanto sāpju, drudža un iekaisumu ārstēšanai.

Jaunums!!: Skābeklis un Ibuprofēns · Redzēt vairāk »

Iekaisums

Akūts mandeļu iekaisums — angīna jeb tonsilīts Iekaisums ir patoloģisks process — atbildes reakcija uz organisma audu bojājumu vai patogēna kairinātāja (ķīmiska, bioloģiska vai cita rakstura) iedarbību.

Jaunums!!: Skābeklis un Iekaisums · Redzēt vairāk »

Iekšējā jūra

Iekšējā jūra ir ar sauszemi gandrīz pilnībā noslēgta Pasaules okeāna daļa.

Jaunums!!: Skābeklis un Iekšējā jūra · Redzēt vairāk »

Imidazols

Imidazols (1,3-diazols, glioksalīns, C3H4N2) pieder pie azolu grupas heterocikliskajiem "aromātiskajiem" savienojumiem.

Jaunums!!: Skābeklis un Imidazols · Redzēt vairāk »

Imperatorpingvīns

Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsteri) ir liela auguma pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder pie karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes).

Jaunums!!: Skābeklis un Imperatorpingvīns · Redzēt vairāk »

Indijs

Indijs ir ķīmiskais elements ar simbolu In un atomskaitli 49.

Jaunums!!: Skābeklis un Indijs · Redzēt vairāk »

Iprīts

Nosaukums Iprīts Ķīmiskā formulaClCH2CH2SCH2CH2Cl Molmasa159 g/mol Blīvums 1270 kg/m3 Kušanas temperatūra 14 °C Viršanas temperatūra 217 °C 220px Iprīts (ClCH2CH2SCH2CH2Cl) (bis-2-hloretilsulfīds) tīrā veidā ir indīgs, bezkrāsains, caurspīdīgs, viskozs šķidrums, bez smaržas.

Jaunums!!: Skābeklis un Iprīts · Redzēt vairāk »

Izkārnīšanās

Bernards Pikārs. Parfimērs. XVI gadsimts Kaijas defekācija lidojuma laikā Defekācija tupus pozā Izkārnīšanās jeb defekācija ir gremošanas pēdējais posms, kurā no resnās zarnas caur anālo atveri tiek izvadīts zarnu saturs.

Jaunums!!: Skābeklis un Izkārnīšanās · Redzēt vairāk »

Izohinolīns

Izohinolīns (C9H7N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums.

Jaunums!!: Skābeklis un Izohinolīns · Redzēt vairāk »

Izoksazols

Izoksazols (1,2-oksazols, C3H3NO) pieder pie azolu grupas heterocikliskajiem "aromātiskajiem" savienojumiem.

Jaunums!!: Skābeklis un Izoksazols · Redzēt vairāk »

Jaks

Jaks (Bos grunniens domesticētajiem jakiem un Bos mutus savvaļas jakiem) ir liela auguma vēršu ģints (Bos) pārnadzis.

Jaunums!!: Skābeklis un Jaks · Redzēt vairāk »

Jūras zīdītāji

vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.

Jaunums!!: Skābeklis un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »

Jūrasstagars

Jūrasstagars jeb jūras stagars (Spinachia spinachia) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) zivju sugām, kas ir vienīgā suga jūrasstagaru ģintī (Spinachia).

Jaunums!!: Skābeklis un Jūrasstagars · Redzēt vairāk »

Jūrasvēdzele

Jūrasvēdzele jeb četrtaustekļu jūrasvēdzele (Enchelyopus cimbrius) ir vēdzeļu dzimtas (Lotidae) zivju suga, kas ir vienīgā suga četrtaustekļu jūrasvēdzeļu ģintī (Enchelyopus).

Jaunums!!: Skābeklis un Jūrasvēdzele · Redzēt vairāk »

Jūraszirdziņi

Jūraszirdziņi (Hippocampus) ir adatzivju dzimtas (Syngnathidae) ģints, kura apvieno 55 mūsdienās dzīvojošas zivju sugas, no kurām 54 ir aprakstītas un izpētītas, bet viena jaunatklāta suga — Japānas mazais jūraszirdziņš (Hippocampus sp.) vēl gaida savu zinātnisko nosaukumu un aprakstu.

Jaunums!!: Skābeklis un Jūraszirdziņi · Redzēt vairāk »

Jonosfēra

Jonosfēra (jons +, sphaira — 'lode') ir Zemes atmosfēras daļa, kurā ir paaugstināts jonizētu gāzes molekulu un brīvo elektronu skaits.

Jaunums!!: Skābeklis un Jonosfēra · Redzēt vairāk »

Kašalots

Kašalots (Physeter macrocephalus) ir kašalotu dzimtas (Physeteridae) zobvalis, kas ir vienīgā suga kašalotu ģintī (Physeter).

Jaunums!!: Skābeklis un Kašalots · Redzēt vairāk »

Kalcijs

Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.

Jaunums!!: Skābeklis un Kalcijs · Redzēt vairāk »

Kallisto (pavadonis)

Kallisto ir viens no Jupitera pavadoņiem.

Jaunums!!: Skābeklis un Kallisto (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Kalnu slimība

Kalnu slimība (arī augstuma slimība) ir veselības traucējumi, kas rodas atrodoties lielā augstumā, ko izraisa mazāka skābekļa koncentrācija gaisā, nekā tā, kam cilvēks bija iepriekš pielāgojies.

Jaunums!!: Skābeklis un Kalnu slimība · Redzēt vairāk »

Kamieļi

Kamieļi, kamieļu ģints (Camelus) ir viena no kamieļu dzimtas (Camelidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).

Jaunums!!: Skābeklis un Kamieļi · Redzēt vairāk »

Kanādas bebrs

Kanādas bebrs (Castor canadensis) ir viena no divām bebru dzimtas (Castoridae) grauzēju sugām.

Jaunums!!: Skābeklis un Kanādas bebrs · Redzēt vairāk »

Kapilāri

Kapilāri ir vissīkākie asinsvadi, kuros notiek vielu apmaiņa starp asinīm un audiem.

Jaunums!!: Skābeklis un Kapilāri · Redzēt vairāk »

Karaļūdens

Platīna stieples šķīšana karaļūdenī Karaļūdens ir koncentrētas slāpekļskābes un sālsskābes maisījums tilpuma attiecībās 1:3.

Jaunums!!: Skābeklis un Karaļūdens · Redzēt vairāk »

Karūsa

Karūsa (Carassius carassius) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivis, kas plaši sastopama Eirāzijā.

Jaunums!!: Skābeklis un Karūsa · Redzēt vairāk »

Karbonātu minerāls

Azurīts ar šim minerālam neraksturīgi lieliem kristāliem. Karbonātu minerāls ir minerāls, kas satur karbonāta anjonu: CO32-.

Jaunums!!: Skābeklis un Karbonātu minerāls · Redzēt vairāk »

Karbonilgrupa

Karbonilgrupa (iekrāsota zilā krāsā) Karbonilgrupa (>C.

Jaunums!!: Skābeklis un Karbonilgrupa · Redzēt vairāk »

Karbons

Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).

Jaunums!!: Skābeklis un Karbons · Redzēt vairāk »

Karpa

Karpa, Eiropas karpa jeb sazāns (Cyprinus carpio) ir plaši izplatīta saldūdens karpu dzimtas (Cyprinidae) zivs, kuras dabīgais izplatības areāls ir Eiropa, Rietumāzija un daļēji Centrālāzija (no Turcijas līdz Afganistānai un Tadžikistānai). Savvaļas populācija Eiropā ir apdraudēta, un karpa dabīgajās ūdenstilpēs sastopama reti, toties tās domestificētā forma ir introducēta visā pasaulē.

Jaunums!!: Skābeklis un Karpa · Redzēt vairāk »

Kālija dihromāts

Kālija dihromāts (K2Cr2O7) ir dihromskābes kālija sāls.

Jaunums!!: Skābeklis un Kālija dihromāts · Redzēt vairāk »

Kālija heksacianoferāts(III)

Kālija heksacianoferāts(III) jeb sarkanais asinssāls (K3) ir dzelzi saturošs kompleksais savienojums, kas pieskaitāms pie cianoferātiem(III).

Jaunums!!: Skābeklis un Kālija heksacianoferāts(III) · Redzēt vairāk »

Kālija hlorāts

Kālija hlorāts (Bertolē sāls, KClO3) ir hlorskābes kālija sāls.

Jaunums!!: Skābeklis un Kālija hlorāts · Redzēt vairāk »

Kālija hromāts

Kālija hromāts (K2CrO4) ir kālija un hromskābes sāls — dzeltena kristāliska viela (rombiski kristāli, kas izomorfi kālija sulfātam).

Jaunums!!: Skābeklis un Kālija hromāts · Redzēt vairāk »

Kālija jodīds

Kālija jodīds (KI) ir balta, kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī.

Jaunums!!: Skābeklis un Kālija jodīds · Redzēt vairāk »

Kālija nitrāts

Kālija nitrāts (KNO3, kālija salpetris) ir balta, kristāliska viela, kas labi šķīst karstā ūdenī.

Jaunums!!: Skābeklis un Kālija nitrāts · Redzēt vairāk »

Kālija oksīds

Nosaukums Kālija oksīds Ķīmiskā formulaK2O Molmasa94,196 g/mol Blīvums2350 kg/m3 Šķīdība ūdenīreaģē veidojot KOH Kušanas temperatūra 350 °C (sadalās par K2O2 un K) Nosaukums Kālija superoksīds Ķīmiskā formulaKO2 Molmasa71,10 g/mol Blīvums2140 kg/m3 Kušanas temperatūra 425 °C (sadalās) Kālija oksīds ir cieta viela, kas reaģē ar ūdeni un gaisa mitrumu veidojot kālija hidroksīdu.

Jaunums!!: Skābeklis un Kālija oksīds · Redzēt vairāk »

Kālija perhlorāts

Kālija perhlorāts ir perhlorskābes kālija sāls ar ķīmisko formulu KClO4.

Jaunums!!: Skābeklis un Kālija perhlorāts · Redzēt vairāk »

Kālija permanganāts

Kālija permanganāts (KMnO4) ir permangānskābes kālija sāls.

Jaunums!!: Skābeklis un Kālija permanganāts · Redzēt vairāk »

Kālijs

Kālijs ir ķīmiskais elements ar simbolu K un atomskaitli 19.

Jaunums!!: Skābeklis un Kālijs · Redzēt vairāk »

Kārlis Vilhelms Šēle

Kārlis Vilhelms Šēle (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes zviedru farmaceits un ķīmiķis.

Jaunums!!: Skābeklis un Kārlis Vilhelms Šēle · Redzēt vairāk »

Keramika

Smalkkeramika: Porcelāna figūriņa Keramika (keramos — ‘māli, podniecība’) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu.

Jaunums!!: Skābeklis un Keramika · Redzēt vairāk »

Ketoni

Ketonu vispārīga struktūrformula Ketoni ir skābekli saturoši organiskie savienojumi, kas satur karbonilgrupu, kas saistīta ar diviem ogļūdeņraža atlikumiem.

Jaunums!!: Skābeklis un Ketoni · Redzēt vairāk »

Kodolu magnētiskā rezonanse

Kodolu magnētiskās rezonanses spektrometrs Kodolu magnētiskā rezonanse (KMR jeb angliski NMR) ir augstfrekvences radioviļņu selektīva absorbcija vielā, kura atrodas ļoti spēcīgā magnētiskajā laukā.

Jaunums!!: Skābeklis un Kodolu magnētiskā rezonanse · Redzēt vairāk »

Kokogles

Kokogles Kokogles ir koksnes pārogļošanās gala produkts, kas rodas, karsējot koksni bez gaisa piekļuves, pirolīzes procesā.

Jaunums!!: Skābeklis un Kokogles · Redzēt vairāk »

Koks

Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.

Jaunums!!: Skābeklis un Koks · Redzēt vairāk »

Kokss

Kokss Kokss (no, kas savukārt no) ir ciets, porains, pelēcīgas krāsas materiāls, ko iegūst, karsējot (koksējot) akmeņogles 1000 °C temperatūrā bez skābekļa klātbūtnes.

Jaunums!!: Skābeklis un Kokss · Redzēt vairāk »

Kompleksie savienojumi

Cisplatīna kompleksa molekulas modelis Kompleksie savienojumi jeb koordinācijas savienojumi (- sakars, savienojums) ir neitrālas molekulas vai elektriski lādēti joni, kas veidojas, pie centrālā atoma (parasti metāla) pievienojoties citām molekulām vai joniem, ko sauc par ligandiem.

Jaunums!!: Skābeklis un Kompleksie savienojumi · Redzēt vairāk »

Koronāro artēriju šuntēšana

Koronārā apvedceļa ķirurģija Koronāro artēriju šuntēšana jeb aortokoronārā šuntēšana (CABG — coronary artery bypass grafting, latviski KAŠ) ir operācija, kas ļauj atjaunot asins plūsmu sirds artērijās, apejot koronārā asinsvada sašaurināšanās vietu, izmantojot apvedceļus jeb šuntus (asinsvadu protēzes).

Jaunums!!: Skābeklis un Koronāro artēriju šuntēšana · Redzēt vairāk »

Korozija

Rūsa — vispazīstamākais korozijas piemērs. Korozija (no  — 'sabrukšana') ir metālu, to sakausējumu un dažādu izstrādājumu sabrukšana apkārtējās vides ķīmiskā vai elektroķīmiskā iedarbībā.

Jaunums!!: Skābeklis un Korozija · Redzēt vairāk »

Korunds

Korunds (iespējams, no sanskrita: kuruvinda — 'rubīns') — diezgan bieži sastopams minerāls, kas sastāv no alumīnija oksīda.

Jaunums!!: Skābeklis un Korunds · Redzēt vairāk »

Kosmiskais lifts

NASA konceptuālais kosmiskais lifts mākslinieka skatījumā Kosmiskais lifts ir konceptuāls pacēlājs kravu nogādāšanai no Zemes kosmosā.

Jaunums!!: Skābeklis un Kosmiskais lifts · Redzēt vairāk »

Krava

Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.

Jaunums!!: Skābeklis un Krava · Redzēt vairāk »

Krāsvielas

Krāsotas dzijas žāvēšana Krāsvielas ir ķīmiski savienojumi, kas intensīvi absorbē daļu no redzamās gaismas spektra (tātad ir krāsaini) un ar kuriem ir iespējams nokrāsot dažādus materiālus.

Jaunums!!: Skābeklis un Krāsvielas · Redzēt vairāk »

Kristijs Brauns

Kristijs Brauns (dzimis, miris) bija īru tautības autors, gleznotājs un dzejnieks, kurš jau kopš dzimšanas bija cerebrālās triekas slimnieks.

Jaunums!!: Skābeklis un Kristijs Brauns · Redzēt vairāk »

Ksenons

Ksenons ir ķīmiskais elements ar simbolu Xe un atomskaitli 54.

Jaunums!!: Skābeklis un Ksenons · Redzēt vairāk »

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Skābeklis un Kukaiņi · Redzēt vairāk »

Kumols

Kumols jeb izopropilbenzols (C6H5CH(CH3)2) ir aromātisks ogļūdeņradis — benzola atvasinājums.

Jaunums!!: Skābeklis un Kumols · Redzēt vairāk »

Kvadrātskābe

Kvadrātskābe jeb dihidroksiciklobutēndions (C4H2O4) pieder pie cikliskajiem ketospirtiem.

Jaunums!!: Skābeklis un Kvadrātskābe · Redzēt vairāk »

Lama

Mājas lama jeb vienkārši lama (Lama glama) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) mājdzīvnieks, kurš cēlies, domesticējot savvaļas gvanako (Lama guanicoe) — otru lamu ģints sugu.

Jaunums!!: Skābeklis un Lama · Redzēt vairāk »

Lamantīni

Lamantīni jeb manati (Trichechus) ir sirēnu kārtas (Sirenia) gan jūrā, gan saldūdenī dzīvojošu zīdītāju ģints, kas pieder pie lamantīnu dzimtas (Trichechidae).

Jaunums!!: Skābeklis un Lamantīni · Redzēt vairāk »

Lambda

Grieķu alfabēta 11. burts - lambda Lambda (Λ, λ) - grieķu alfabēta 11.

Jaunums!!: Skābeklis un Lambda · Redzēt vairāk »

Lantāns

Lantāns ir ķīmiskais elements ar simbolu La un atomskaitli 57.

Jaunums!!: Skābeklis un Lantāns · Redzēt vairāk »

Lazdukalnu upīte

Lazdukalnu upīte, arī Lazdukalna upīte un kļūdaini Rītiņu upe, ir Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā.

Jaunums!!: Skābeklis un Lazdukalnu upīte · Redzēt vairāk »

Lazurīts

Nav apraksta.

Jaunums!!: Skābeklis un Lazurīts · Redzēt vairāk »

Līdaka

Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni.

Jaunums!!: Skābeklis un Līdaka · Redzēt vairāk »

Līnis

Līnis (Tinca tinca) ir vienīgā līņu dzimtas (Tincidae) saldūdens zivs, kas mājo arī jūrā upju grīvu tuvumā.

Jaunums!!: Skābeklis un Līnis · Redzēt vairāk »

Lēpes

Dzeltenās lēpes auglis ''Nuphar saggitifolia'' lapas ir garenas Lēpes ir daudzgadīgu ūdensrožu dzimtas ūdensaugu ģints, ar izplatību ziemeļu puslodē no mērenās līdz subarktiskajai joslai.

Jaunums!!: Skābeklis un Lēpes · Redzēt vairāk »

Ledus

235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.

Jaunums!!: Skābeklis un Ledus · Redzēt vairāk »

Ledus laikmets

Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.

Jaunums!!: Skābeklis un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »

Liesma

Uguns liesmas Liesma ir uguns redzamā, gaismu izstarojošā daļa.

Jaunums!!: Skābeklis un Liesma · Redzēt vairāk »

Limfātiskā sistēma

Cilvēka limfātiskā sistēma Limfātiskā sistēma ir caurulīšu sistēma zīdītājiem, kas papildina sirds un asinsvadu sistēmu.

Jaunums!!: Skābeklis un Limfātiskā sistēma · Redzēt vairāk »

Lipīdu dubultslānis

Lipīdu dubultslāņa šķērsgriezuma animācija (termiskā kustība) Lipīdu dubultslānis jeb bislānis ir plāna membrāna, kas sastāv no diviem lipīdu (parasti fosfolipīdu) molekulu slāņiem.

Jaunums!!: Skābeklis un Lipīdu dubultslānis · Redzēt vairāk »

Litija hidrīds

Litija hidrīds (LiH) ir jonu tipa hidrīds — litija un ūdeņraža binārais savienojums.

Jaunums!!: Skābeklis un Litija hidrīds · Redzēt vairāk »

Litijs

Litijs ir vieglākais no ķīmiskajiem elementiem, kas brīvā veidā normālos apstākļos nav gāze.

Jaunums!!: Skābeklis un Litijs · Redzēt vairāk »

Livermorijs

Livermorijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Lv un atomskaitli 116.

Jaunums!!: Skābeklis un Livermorijs · Redzēt vairāk »

Lizergīnskābes dietilamīds

Lizergīnskābes dietilamīds jeb LSD ((6aR,9R)-N, N-dietil-7-metil- 4,6,6a,7,8,9-heksahidroindolo- hinolīn-9-karboksamīds) ir psihoaktīva viela, kas pazīstama kā psihedēlisks halucinogēns un enteogēns.

Jaunums!!: Skābeklis un Lizergīnskābes dietilamīds · Redzēt vairāk »

Magnētisms

Magnētisms Magnētisms ir fizikāla parādība, kas izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.

Jaunums!!: Skābeklis un Magnētisms · Redzēt vairāk »

Magnija sulfāts

Magnija sulfāts (MgSO4) ir sērskābes magnija sāls.

Jaunums!!: Skābeklis un Magnija sulfāts · Redzēt vairāk »

Mailīte

Mailīte (Phoxinus phoxinus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Skābeklis un Mailīte · Redzēt vairāk »

Makrofīti

Upmalas veronika ''Veronica anagallis – aquatica'' Makrofīti jeb augstākie ūdensaugi ir vaskulārie augi, sporaugi, makroskopiskās aļģes un ūdens sūnaugi, kas pilnīgi vai daļēji piemērojušies dzīvei ūdenī un saskatāmi ar neapbruņotu aci.

Jaunums!!: Skābeklis un Makrofīti · Redzēt vairāk »

Maleīnskābe

Maleīnskābe (cis-butēndiskābe, cis-1,2-etilēndikarbonskābe, HOOC−CH.

Jaunums!!: Skābeklis un Maleīnskābe · Redzēt vairāk »

Mangāna dioksīds

Mangāna(IV) oksīds jeb mangāna dioksīds ir neorganisks ķīmiskais savienojums, zināmākais un visplašāk izmantotais mangāna oksīds.

Jaunums!!: Skābeklis un Mangāna dioksīds · Redzēt vairāk »

Mangāna karbonāts

Mangāna karbonāts (MnCO3) ir bāli rozā, kristāliska viela, skābekļa un ūdens klātbūtnē iegūst rūsganu nokrāsu.

Jaunums!!: Skābeklis un Mangāna karbonāts · Redzēt vairāk »

Mangāna(VII) oksīds

Mangāna(VII) oksīds jeb mangāna heptoksīds ir neorganiska viela ar ķīmisko formulu Mn2O7.

Jaunums!!: Skābeklis un Mangāna(VII) oksīds · Redzēt vairāk »

Marmors

Marmors Marmors (— ‘spīguļot, spīdēt’) ir metamorfais iezis, viena no kaļķakmens formām, kuru galvenokārt veido kalcīts, CaCO3.

Jaunums!!: Skābeklis un Marmors · Redzēt vairāk »

Mars Science Laboratory

Mars Science Laboratory (MSL; no "Marsa zinātniskā laboratorija") ir ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) misija, kas paredzēta visurgājēja Curiosity (no angļu: "zinātkāre") nogādāšanai uz Marsa virsmas.

Jaunums!!: Skābeklis un Mars Science Laboratory · Redzēt vairāk »

Mars-2

Mars-2 un Mars-3 bija identiski PSRS aparāti.

Jaunums!!: Skābeklis un Mars-2 · Redzēt vairāk »

Marss (planēta)

Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".

Jaunums!!: Skābeklis un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »

Mājas trusis

Visi mājas truši ir cēlušies, pieradinot savvaļas Eiropas trusi (Oryctolagus cuniculus), kura dzimtene ir Eiropas dienvidrietumi — Spānija un Portugāle.

Jaunums!!: Skābeklis un Mājas trusis · Redzēt vairāk »

Mājas vista

Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām.

Jaunums!!: Skābeklis un Mājas vista · Redzēt vairāk »

Mākslīgā koma

Mākslīgā koma, saukta arī par medikamentozo komu vai mākslīgi radītu komu, ir ar barbiturātus saturošu medikamentu palīdzību radīts un/vai uzturēts stāvoklis, kad pacients atrodas dziļā bezsamaņā.

Jaunums!!: Skābeklis un Mākslīgā koma · Redzēt vairāk »

Mūmija

Dabīgi mumificējusies žurka Ēģiptiešu mūmija Britu muzejā, Londonā Mūmija ir līķis, kurš saglabājies vai nu dabīgas mumifikācijas ceļā, vai pateicoties sarežģītam mākslīgam procesam, kas ticis izstrādāts kopš gadu tūkstošiem.

Jaunums!!: Skābeklis un Mūmija · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Skābeklis un Mēness · Redzēt vairāk »

Medūza

Medūza ir brīvi peldošu dzēlējzarndobumaiņu tipa (Cnidaria) organismu attīstības forma, kas piemīt medūzu apakštipam (Medusozoa).

Jaunums!!: Skābeklis un Medūza · Redzēt vairāk »

Medūzas

Medūzas (Medusozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) apakštips, kas apvieno 4 klases: hidrozojus (Hydrozoa) ar 3000—3500 sugām, kubomedūzas (Cubozoa) ar apmēram 20 sugām, scifozojus (Scyphozoa) ar vairāk kā 200 sugām un stauromedūzas (Staurozoa) ar apmēram 50 sugām.

Jaunums!!: Skābeklis un Medūzas · Redzēt vairāk »

Meldonijs

Meldonijs (starptautiskais nepatentētais aktīvās vielas nosaukums) ir Latvijā izgudrots medikaments sirds un asinsvadu slimību (piemēram, sirds išēmiskās slimības) ārstēšanai, sirds enerģētiskā patēriņa samazināšanaiA. Strakovs, J. Dzenītis, N. Jevharitska. Ārstniecības vielu ķīmija un tehnoloģija. R:, RTU izdevniecība, 2007, 106. lpp. un vispārējai darbaspēju paaugstināšanai. Meldonijs, atkarībā no ordinētās devas, tiek lietots gan kā recepšu medikaments dažādu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā, gan darbaspēju paaugstināšanai veseliem cilvēkiem pie fiziskām un garīgām pārslodzēm un atveseļošanās periodā. Latvijā meldonijs vairāk pazīstams ar nosaukumu "Mildronāts" ("Mildronāts" ir AS Grindeks reģistrētā preču zīme; AS Grindeks oriģinālprodukts). Šobrīd "Mildronāts" ir AS Grindeks vispieprasītākais oriģinālprodukts. Viens no meldonija izgudrotājiem ir Ivars Kalviņš (šobrīd Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs).

Jaunums!!: Skābeklis un Meldonijs · Redzēt vairāk »

Melnais amūrs

Melnais amūrs (Mylopharyngodon piceus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga melno amūru ģintī (Mylopharyngodon).

Jaunums!!: Skābeklis un Melnais amūrs · Redzēt vairāk »

Melnais grifs

Melnais grifs (Aegypius monachus) ir liela auguma plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga melno grifu ģintī (Aegypius), kas savukārt ietilpst grifu apakšdzimtā.

Jaunums!!: Skābeklis un Melnais grifs · Redzēt vairāk »

Melnā jūra

Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.

Jaunums!!: Skābeklis un Melnā jūra · Redzēt vairāk »

Menca

Menca jeb Atlantijas menca (Gadus morhua) ir mencu dzimtas (Gadidae) zivju suga.

Jaunums!!: Skābeklis un Menca · Redzēt vairāk »

Merkurs (planēta)

Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.

Jaunums!!: Skābeklis un Merkurs (planēta) · Redzēt vairāk »

Metāli

Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.

Jaunums!!: Skābeklis un Metāli · Redzēt vairāk »

Metsä Fibre

''Metsä-Botnia'' Kemi celulozes fabrika 2009. gadā Metsä Fibre Oy ir Somijas celulozes ražošanas uzņēmums.

Jaunums!!: Skābeklis un Metsä Fibre · Redzēt vairāk »

Miega apnoja

Obstruktīva miega apnoja Miega apnoja ir stāvoklis, kuru raksturo pēkšņa elpošanas apstāšanās miega laikā (uz 10 sekundēm un ilgāk) un ar to saistīta strauja skābekļa līmeņa samazināšanās organismā.

Jaunums!!: Skābeklis un Miega apnoja · Redzēt vairāk »

Migels Indurains

Migels Angels Indurains Laraja (dzimis Navarrā, Spānijā) ir bijušais šosejas riteņbraucējs, kurš piecas reizes pēc kārtas uzvarējis prestižajā Tour de France velobraucienā (1991., 1992., 1993., 1994. un 1995. gadā).

Jaunums!!: Skābeklis un Migels Indurains · Redzēt vairāk »

Mikotoksīni

Pelējuma augšana uz cietes šķīduma Mikotoksīni ( — sēnes un  — inde) ir toksiski sekundārie metabolīti, ko producē sēņu valsts pārstāvji, pārsvarā dažādi pelējumi.

Jaunums!!: Skābeklis un Mikotoksīni · Redzēt vairāk »

Minerāls

Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.

Jaunums!!: Skābeklis un Minerāls · Redzēt vairāk »

Minerālu klase

Minerālu klase ir augstākā minerālu klasifikācijas sistēmas pamatvienība.

Jaunums!!: Skābeklis un Minerālu klase · Redzēt vairāk »

Mitrais tropu mežs

Brazīlijā Mitrais tropu mežs jeb tropu lietus mežs ir bioma, kas izplatīta mitra klimata apstākļos ekvatoriālajā, subekvatoriālajā un tropu joslā, kur gada vidējā gaisa temperatūra ir aptuveni 25 °C.

Jaunums!!: Skābeklis un Mitrais tropu mežs · Redzēt vairāk »

MOA-2007-BLG-192Lb

MOA-2007-BLG-192Lb ir citplanēta, kas atrodas 987 pc attālumā no Zemes Strēlnieka zvaigznājā.

Jaunums!!: Skābeklis un MOA-2007-BLG-192Lb · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Skābeklis un Molekula · Redzēt vairāk »

Molekulāri kinētiskā teorija

Molekulāri kinētiskā teorija (krievu: молекулярно-кинетическая теория) jeb gāzu kinētiskā teorija (angļu: kinetic theory of gases) ir fizikas teorija, kuras pamatā ir trīs eksperimentāli pierādīti principi.

Jaunums!!: Skābeklis un Molekulāri kinētiskā teorija · Redzēt vairāk »

Muskuļi

Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.

Jaunums!!: Skābeklis un Muskuļi · Redzēt vairāk »

Mutācija

Mutācijas (no  — 'mainīšanās, pārmaiņa') ir pastāvīgas gēnu vai hromosomu pārmaiņas, kuras var tikt nodotas pēcnācējiem, ja tās ir notikušas šūnās, no kurām veidojas gametas.

Jaunums!!: Skābeklis un Mutācija · Redzēt vairāk »

Nafta

Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.

Jaunums!!: Skābeklis un Nafta · Redzēt vairāk »

Nanotehnoloģija

zobrati. Nanotehnoloģija jeb nanozinātne (no (nânos) — 'punduris') ir tehnoloģijas un zinātnes nozare, kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēri ir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem, tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros (10-9 m; miljardā daļa no metra).

Jaunums!!: Skābeklis un Nanotehnoloģija · Redzēt vairāk »

Nātrija hipohlorīts

Nātrija hipohlorīts (NaClO jeb NaOCl) ir nātrija un hlorapskābes sāls.

Jaunums!!: Skābeklis un Nātrija hipohlorīts · Redzēt vairāk »

Nātrija sulfīds

Nātrija sulfīds (Na2S) ir nātrija un sēra binārais savienojums, kas pieskaitāms pie bāziskajiem sulfīdiem (sērūdeņražskābes sāļiem).

Jaunums!!: Skābeklis un Nātrija sulfīds · Redzēt vairāk »

Nātrija sulfīts

Nātrija sulfīts (Na2SO3) ir balta kristāliska viela, kas ir sērpaskābes un nātrija sāls.

Jaunums!!: Skābeklis un Nātrija sulfīts · Redzēt vairāk »

Nātrija superoksīds

Nātrija superoksīds (NaO2) ir oranždzeltena kristāliska viela, kas satur superoksīda jeb peroksiperoksīda anjonu O2−.

Jaunums!!: Skābeklis un Nātrija superoksīds · Redzēt vairāk »

Nātrija tiosulfāts

Nātrija tiosulfāts (Na2S2O3) ir balta kristāliska viela (monoklīni kristāli), kas uzskatāma par ļoti nestabilās tiosērskābes nātrija sāli.

Jaunums!!: Skābeklis un Nātrija tiosulfāts · Redzēt vairāk »

Nātrijs

Nātrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Na un atomskaitli 11.

Jaunums!!: Skābeklis un Nātrijs · Redzēt vairāk »

Nāves zona

Everesta kalna virsotne atrodas nāves zonā. Nāves zona alpīnismā ir augstums virs noteiktas līnijas, kur skābekļa spiediens nav pietiekams, lai ilgstoši uzturētu cilvēka dzīvotspēju.

Jaunums!!: Skābeklis un Nāves zona · Redzēt vairāk »

Neelektrolīti

Par neelektrolītiem sauc vielas, kuru ūdens šķīdumi elektrisko strāvu nevada, jo tās šķīdumā nedisociē jonos.

Jaunums!!: Skābeklis un Neelektrolīti · Redzēt vairāk »

Nemetāli

Nemetāli ir ķīmiskie elementi, kuriem vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības, vai arī piemīt tikai dažas no tām.

Jaunums!!: Skābeklis un Nemetāli · Redzēt vairāk »

Neons

Neons ir ķīmiskais elements — cēlgāze, kura simbols ir Ne un atomskaitlis ir 10.

Jaunums!!: Skābeklis un Neons · Redzēt vairāk »

Neorganiskās vielas

Neorganiskās vielas ir vienkāršas vielas vai ķīmiskie savienojumi, kas nav organiskās vielas.

Jaunums!!: Skābeklis un Neorganiskās vielas · Redzēt vairāk »

Nitrāti

Nitrātjona molekulas modelis Nitrāti ir slāpekļskābes sāļi — pārsvarā baltas, kristāliskas vielas (izņemot tos nitrātus, kuru sastāvā ir krāsaini katjoni).

Jaunums!!: Skābeklis un Nitrāti · Redzēt vairāk »

Nitroglicerīns

Nitroglicerīns (glicerīna trinitrāts, CH2ONO2CHONO2CH2ONO2), zināms arī kā trinitroglicerīns (TNG), nitro, gliceriltrinitrāts (GTN) vai 1,2,3-trinitroksipropāns, ir smags, bezkrāsains, indīgs, eļļains sprādzienbīstams šķidrums, ko iegūst, nitrējot glicerīnu.

Jaunums!!: Skābeklis un Nitroglicerīns · Redzēt vairāk »

Nitrosavienojumi

Nitrosavienojumu struktūrformula Nitrosavienojumi ir organiskas vielas, kuru molekulās viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar nitrogrupu −NO2.

Jaunums!!: Skābeklis un Nitrosavienojumi · Redzēt vairāk »

Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā

Alfrēda Nobela (1833–1896) portrets (autors ''Gösta Florman'') Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.

Jaunums!!: Skābeklis un Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā · Redzēt vairāk »

Norvēģu jūra

Norvēģu jūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra, atrodas okeāna ziemeļu daļā starp Skandināvijas pussalu un Grenlandes jūru.

Jaunums!!: Skābeklis un Norvēģu jūra · Redzēt vairāk »

Nosmakšana

Nosmakšana jeb asfiksija ( — ‘bez’,, sphyxis — ‘pulss’, burtiski — ‘pulsa trūkums’) ir patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs skābekļa bads un ogļskābes pārmērīgums asinīs un audos, piemēram, elpceļiem ārpus ķermeņa esot nospiestiem, elpceļiem nosprostojoties tūskas dēļ, spiedienam krītoties mākslīgajā atmosfērā vai skābekļa apgādes sistēmā utt.

Jaunums!!: Skābeklis un Nosmakšana · Redzēt vairāk »

O (nozīmju atdalīšana)

O ir latīņu alfabēta piecpadsmitais burts: O var arī būt.

Jaunums!!: Skābeklis un O (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Ogļhidrāti

graudaugu produkti Ogļhidrāti, agrāk ogļūdeņi, ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi).

Jaunums!!: Skābeklis un Ogļhidrāti · Redzēt vairāk »

Ogļskābe

Ogļskābe (H2CO3) ir vidēji stipra divvērtīga skābe, kas veidojas, ūdenī izšķīstot oglekļa dioksīdam CO2.

Jaunums!!: Skābeklis un Ogļskābe · Redzēt vairāk »

Oglekļa monoksīds

Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu (1,25 kg/m³ pie 0°C, salīdzinot ar atmosfēras vidējo 1,2922 šajā pašā temperatūrā).

Jaunums!!: Skābeklis un Oglekļa monoksīds · Redzēt vairāk »

Oglekļa oksīdi

Oglekļa oksīdi ir oglekļa un skābekļa binārie savienojumi.

Jaunums!!: Skābeklis un Oglekļa oksīdi · Redzēt vairāk »

Ogleklis

Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.

Jaunums!!: Skābeklis un Ogleklis · Redzēt vairāk »

Okeāniskā Zemes garoza

Okeāniskās Zemes garozas izplatība un vecums - sarkanā krāsa apzīmē visjaunāko okeānisko Zemes garozu un zilā - visvecāko. Okeāniskā Zemes garoza ir daļa no Zemes litosfēras, kas atrodas zem okeāniem.

Jaunums!!: Skābeklis un Okeāniskā Zemes garoza · Redzēt vairāk »

Oksandrolons

Oksandrolons ir anaboliskais steroīds — dihidrotestosterona atvasinājums, kam 2.

Jaunums!!: Skābeklis un Oksandrolons · Redzēt vairāk »

Oksazols

Oksazols (1,3-oksazols, C3H3NO) pieder pie azolu grupas heterocikliskajiem "aromātiskajiem" savienojumiem.

Jaunums!!: Skābeklis un Oksazols · Redzēt vairāk »

Oksīdi

Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.

Jaunums!!: Skābeklis un Oksīdi · Redzēt vairāk »

Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas

molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.

Jaunums!!: Skābeklis un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »

Oksidētājs

Simbols stipru oksidētāju apzīmēšanai Oksidētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā pievieno sev elektronus (darbojas kā elektronu akceptors).

Jaunums!!: Skābeklis un Oksidētājs · Redzēt vairāk »

Oksihidrohinons

Oksihidrohinons (1,2,4-trihidroksibenzols, С6Н3(ОН)3) pieder pie trīsvērtīgajiem fenoliem.

Jaunums!!: Skābeklis un Oksihidrohinons · Redzēt vairāk »

Olbaltumvielas

kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.

Jaunums!!: Skābeklis un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »

Oligocēns

Oligocēns ( — "neliels" +  — "jauns") ir paleogēna perioda pēdējā epoha.

Jaunums!!: Skābeklis un Oligocēns · Redzēt vairāk »

Orbitāļu hibridizācija

Dažādi orbitāļu hibridizācijas veidi oglekļa atomā Orbitāļu hibridizācija ir enerģētiski izdevīgs process, kad molekulas centrālajā atomā dažāda veida atomārās orbitāles savā starpā kombinējas, veidojot jaunas, citas formas orbitāles ar vienādu formu un enerģiju.

Jaunums!!: Skābeklis un Orbitāļu hibridizācija · Redzēt vairāk »

Organiskā sintēze

amonija cianātam Organiskā sintēze ir organiskās ķīmijas un tehnoloģijas nozare, kas nodarbojas ar dažādu organisko savienojumu iegūšanu.

Jaunums!!: Skābeklis un Organiskā sintēze · Redzēt vairāk »

Organiskās vielas

Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.

Jaunums!!: Skābeklis un Organiskās vielas · Redzēt vairāk »

Organisms

Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.

Jaunums!!: Skābeklis un Organisms · Redzēt vairāk »

Ortoklazs

Ortoklazs pieder laukšpatu minerālu grupai (ķīmiskā formula KAlSi3O8), kas ietilpst tektosilikātu minerālu iedalījumam, no kā tālāk veidojās magmatiskie ieži.

Jaunums!!: Skābeklis un Ortoklazs · Redzēt vairāk »

Otiņspures

Otiņspures jeb bārkšspures (Crossopterygii) bija viena no daivspurzivju (Sarcopterygii) virskārtām, kas tika pretstatīta divējādelpojošajām zivīm un ietvēra sevī visas pārējās daivspurzivis.

Jaunums!!: Skābeklis un Otiņspures · Redzēt vairāk »

Ozons

Ozons ( — ‘tāds, kam ir smaka’) ir zilgana gāze ar īpatnēju, spēcīgu smaržu (lielākā koncentrācijā — indīgs).

Jaunums!!: Skābeklis un Ozons · Redzēt vairāk »

Pašaizdegšanās

Liela komposta kaudze, ja to neuzmana, var spontāni aizdegties. Pašaizdegšanās ir tāda aizdegšanās, kuru izraisa vielas pašsasilšana.

Jaunums!!: Skābeklis un Pašaizdegšanās · Redzēt vairāk »

Palmu krabis

Palmu krabis (Birgus latro), tiek saukts arī par palmu zagli, kokosriekstu krabi vai kokoskrabi, ir viena no sauszemes vientuļniekvēžu dzimtas (Coenobitidae) sugām.

Jaunums!!: Skābeklis un Palmu krabis · Redzēt vairāk »

Paracetamols

Paracetamols jeb acetaminofēns ir plaši izmantots pretsāpju līdzeklis, kā arī pretdrudža līdzeklis.

Jaunums!!: Skābeklis un Paracetamols · Redzēt vairāk »

Parastais osis

Parastais osis (Fraxinus excelsior) ir vasarzaļš olīvu dzimtas koks ar spēcīgu sakņu sistēmu un plašu vainagu.

Jaunums!!: Skābeklis un Parastais osis · Redzēt vairāk »

Pavīķe

Pavīķe jeb strauta pavīķe (Alburnoides bipunctatus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.

Jaunums!!: Skābeklis un Pavīķe · Redzēt vairāk »

Pērkona negaisi Latvijā

Pērkona negaiss ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus.

Jaunums!!: Skābeklis un Pērkona negaisi Latvijā · Redzēt vairāk »

Pelamīdu cilts

Pelamīdu cilts (Sardini) ir makreļu dzimtas (Scombridae) makreļveidīgo zivju cilts.

Jaunums!!: Skābeklis un Pelamīdu cilts · Redzēt vairāk »

Perhlorāti

Vara(II) perhlorāta kristālhidrāts Perhlorāti ir perhlorskābes sāļi.

Jaunums!!: Skābeklis un Perhlorāti · Redzēt vairāk »

Perhlorskābe

Perhlorskābe (HClO4) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas augstākajā oksidēšanas pakāpē +7.

Jaunums!!: Skābeklis un Perhlorskābe · Redzēt vairāk »

Periodiskās tabulas grupa

Ķīmisko elementu periodiskā tabula. Vertikālās kolonnas ir noteiktas grupas Periodiskās tabulas grupa ir vertikāla kolonna ķīmisko elementu periodiskajā tabulā.

Jaunums!!: Skābeklis un Periodiskās tabulas grupa · Redzēt vairāk »

Periodiskās tabulas periods

Ķīmisko elementu periodiskā tabula. Horizontālās rindas ir noteikti periodi Periodiskās tabulas periods ir horizontāla rinda ķīmisko elementu periodiskajā tabulā.

Jaunums!!: Skābeklis un Periodiskās tabulas periods · Redzēt vairāk »

Perma-triasa izmiršana

fosilā veidā. Perma-triasa izmiršana ir viena no piecām dzīvo organismu masveida izmiršanām.

Jaunums!!: Skābeklis un Perma-triasa izmiršana · Redzēt vairāk »

Peroksīdi

No augšas uz leju: peroksīda jons, organiskais peroksīds, organiskais hidroperoksīds, organiskā peroksiskābe Peroksīdi ir ķīmisko vielu grupa, kas satur divus virknē savienotus skābekļa atomus.

Jaunums!!: Skābeklis un Peroksīdi · Redzēt vairāk »

Perseverance

Perseverance ( — latv. "Neatlaidība") ir Marsa visurgājējs, kas tika izstrādāts Jezero krātera izpētei NASA misijas "Mars 2020" ietvaros.

Jaunums!!: Skābeklis un Perseverance · Redzēt vairāk »

Pienskābe

Pienskābe (α-hidroksipropionskābe, 2-hidroksipropānskābe, CH3CHOHCOOH) pieder pie hidroksikarbonskābēm.

Jaunums!!: Skābeklis un Pienskābe · Redzēt vairāk »

Pirmie cilvēki uz Mēness

"Pirmie cilvēki uz Mēness" ir pazīstamā angļu rakstnieka Herberta Velsa sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns, kas publicēts 1901.

Jaunums!!: Skābeklis un Pirmie cilvēki uz Mēness · Redzēt vairāk »

Pirogallols

Pirogallols (1,2,3-trihidroksibenzols, pirogallusskābe, С6Н3(ОН)3) pieder pie trīsvērtīgajiem fenoliem.

Jaunums!!: Skābeklis un Pirogallols · Redzēt vairāk »

Pirovīnogskābe

Pirovīnogskābe (2-oksopropānskābe, α-ketopropionskābe, acetilskudrskābe, piruvīnskābe, CH3CO−СООН) ir vienkāršākā ketokarbonskābe.

Jaunums!!: Skābeklis un Pirovīnogskābe · Redzēt vairāk »

Plankumainais ronis

Plankumainais ronis (Phoca vitulina) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder plankumaino roņu ģintij (Phoca).

Jaunums!!: Skābeklis un Plankumainais ronis · Redzēt vairāk »

Plastmasas

Dažādi izstrādājumi no plastmasas Plastmasas (plastikós — ‘veidojams;  — ‘mīkla, masa’) ir materiāli no lielmolekulāriem, parasti sintētiski iegūtiem polimēriem, retāk ķīmiski apstrādātiem dabiskiem polimēriem.

Jaunums!!: Skābeklis un Plastmasas · Redzēt vairāk »

Pleckāji

Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Skābeklis un Pleckāji · Redzēt vairāk »

Pliocēns

Panamas zemesšaurumam, migrēja no ziemeļiem uz dienvidiem attēlotas zilā krāsā, bet sugas, kas migrēja no dienvidiem uz ziemeļiem - olīvzaļā Pliocēns ir kainozoja ēras neogēna perioda jaunākā epoha, kas ietver laika periodu no 5,332 līdz 2,588 miljoniem gadu pirms mūsu ēras.

Jaunums!!: Skābeklis un Pliocēns · Redzēt vairāk »

Pneimonija

Pneimonija (no, pneúmōn — 'plaušas') jeb plaušu karsonis ir plaušu iekaisuma slimība dažādos lielākos un mazākos apvidos, kas galvenokārt skar mazus gaisa maisiņus alveolas.

Jaunums!!: Skābeklis un Pneimonija · Redzēt vairāk »

Polietilēns

Polietilēns ir vienkāršākais organiskais polimērs Polietilēns ((−CH2−)n) ir termoplastisks polimērs, kuru iegūst, polimerizējot etilēnu.

Jaunums!!: Skābeklis un Polietilēns · Redzēt vairāk »

PolyITAN-2-SAU

PolyITAN-2-SAU ir Ukrainas nanopavadonis, daļa no Eiropas Komisijas finansētās Zemes apakšējās termosfēras izpētes programmas QB50 (kods QB50 UA01).

Jaunums!!: Skābeklis un PolyITAN-2-SAU · Redzēt vairāk »

Posmtārpi

Posmtārpi ir dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Skābeklis un Posmtārpi · Redzēt vairāk »

Prokarioti

Prokarioti ir lielākoties vienšūnas organismi, kam šūnās nav kodola un citu, ar membrānu pārklātu organoīdu (organellu), pretēji eikariotiem, kuriem ir šūnas kodols.

Jaunums!!: Skābeklis un Prokarioti · Redzēt vairāk »

Prometijs

Prometijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Pm un atomskaitli 61.

Jaunums!!: Skābeklis un Prometijs · Redzēt vairāk »

Propionskābe

Propionskābe (etānkarbonskābe, propānskābe, CH3CH2COOH) pieder pie piesātinātajām vienvērtīgajām karbonskābēm.

Jaunums!!: Skābeklis un Propionskābe · Redzēt vairāk »

Proteju dzimta

Proteju dzimta (Proteidae) ir ūdenī dzīvojošu astaino abinieku (Caudata) dzimta, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas abinieku sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs.

Jaunums!!: Skābeklis un Proteju dzimta · Redzēt vairāk »

Proterozojs

Domājamais kontinentu formu izskats proterozoja beigās. Proterozojs (próteros — ‘pirmais, agrākais’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms — eona, kas sācies pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu un beidzies pirms gadu, nomainot arhaju.

Jaunums!!: Skābeklis un Proterozojs · Redzēt vairāk »

Pulsa oksimetrs

Pulsa oksimetrs uz pirksta Pulsa oksimetrs ir medicīnas ierīce, kas neinvazīvā veidā mēra kapilāro asiņu skābekļa piesātinājuma līmeni.

Jaunums!!: Skābeklis un Pulsa oksimetrs · Redzēt vairāk »

Pupla

Pupla, arī Līdumupīte, ir Misas labā krasta pieteka Olaines novada Olaines pagastā un kā robežupe arī Olaines pilsētā.

Jaunums!!: Skābeklis un Pupla · Redzēt vairāk »

Purvs

Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.

Jaunums!!: Skābeklis un Purvs · Redzēt vairāk »

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Jaunums!!: Skābeklis un Putni · Redzēt vairāk »

QB50p2

QB50p2 (zināms arī kā EO-80) ir Beļģijas viens no diviem pirmajiem Zemes mākslīgajiem pavadoņiem (otrs bija QB50p1).

Jaunums!!: Skābeklis un QB50p2 · Redzēt vairāk »

Quest (SKS)

''Quest Joint Airlock'' modulis uzstādīšanas laikā Quest modulis (— "meklēšana", "izziņa") jeb Quest Joint Airlock ir Starptautiskās kosmiskās stacijas (SKS) ASV segmenta slūžu kamera.

Jaunums!!: Skābeklis un Quest (SKS) · Redzēt vairāk »

Rūgšana

Atvērta alus raudzēšanas tvertne Rūgšana ir bioķīmisku reakciju virkne, ogļhidrātu katabolisma sākuma posms, kurā, glikozes molekulai oksidējoties, veidojas divas pirovīnogskābes molekulas.

Jaunums!!: Skābeklis un Rūgšana · Redzēt vairāk »

Rūsa

Rūsa Rūsa ir sarkanīgs dzelzs oksīds, kas veidojas dzelzs korozijas rezultātā, reakcijā starp dzelzi un gaisa skābekli ūdens vai gaisa mitruma klātbūtnē.

Jaunums!!: Skābeklis un Rūsa · Redzēt vairāk »

Rēnijs

Rēnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Re un atomskaitli 75.

Jaunums!!: Skābeklis un Rēnijs · Redzēt vairāk »

Rihards fon Foregers

Rihards fon Foregers (dzimis, miris) bija austriešu—amerikāņu ķīmiķis, rūpnieks.

Jaunums!!: Skābeklis un Rihards fon Foregers · Redzēt vairāk »

Rodanīdi

Tiocianāta anjona modelis Rodanīdi jeb tiocianāti (SCN−) ir savienojumi, kas satur − anjonu.

Jaunums!!: Skābeklis un Rodanīdi · Redzēt vairāk »

Rodijs

Rodijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Rh un atomskaitli 45.

Jaunums!!: Skābeklis un Rodijs · Redzēt vairāk »

Rotans

Rotans (Perccottus glenii) ir viena no saldūdens eleotrisu dzimtas (Odontobutidae) zivju sugām, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Tālo Austrumu upju baseinus.

Jaunums!!: Skābeklis un Rotans · Redzēt vairāk »

Rubīdijs

Rubīdijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Rb un atomskaitli 37.

Jaunums!!: Skābeklis un Rubīdijs · Redzēt vairāk »

Sakņu piepe

Sakņu piepe (Heterobasidion annosum (Fr.) Bref.) ir sakņu trupi izraisoša bazidiomicēte.

Jaunums!!: Skābeklis un Sakņu piepe · Redzēt vairāk »

Sansevjēras

Sansevjēras (Sansevieria) ir agrāk atzīta bezstumbra mūžzaļo daudzgadīgo lakstaugu ģints, kuras dzimtene ir Āfrika, jo īpaši Madagaskara, un Dienvidāzija, bet tagad, pamatojoties uz molekulāri filoģenētiskiem pētījumiem, ir iekļauta Dracaena ģintī.

Jaunums!!: Skābeklis un Sansevjēras · Redzēt vairāk »

Saprotrofi

Cikls starp heterotrofiem un autotrofiem organismiem Porcelāna tintene ir tipisks saprofīta paraugs Parastās celmenes rizomorfas uz koksnes Saprotrofi (— puve, τροφή — pārtika) ir organismi (baktērijas un sēnes), kas noārda organismu mirušās vai pūstošās atliekas, pārvēršot tās neorganiskos un vienkāršos organiskos savienojumos.

Jaunums!!: Skābeklis un Saprotrofi · Redzēt vairāk »

Saturn (nesējraķešu saime)

Saturn ASV nesējraķešu saime, izstrādāta XX gs.

Jaunums!!: Skābeklis un Saturn (nesējraķešu saime) · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Skābeklis un Saule · Redzēt vairāk »

Saulenītes

''Actinophrys'' saulenīšu kolonija. Saulenītes (Heliozoea) ir sarkodīnvicaiņu tipa klase (senāk Heliozoa kārta) kuras pārstāvji pēc ārējā izskata nedaudz atgādina Sauli.

Jaunums!!: Skābeklis un Saulenītes · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Skābeklis un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Sālvatne

Sālvatne ir otrs vai trešais dziļākais ezers Norvēģijā, Trendelāgas filkē valsts centrālajā daļā.

Jaunums!!: Skābeklis un Sālvatne · Redzēt vairāk »

Sārmu metāli

Sārmu metāli ir periodiskās tabulas IA grupas ķīmiskie elementi.

Jaunums!!: Skābeklis un Sārmu metāli · Redzēt vairāk »

Sārmzemju metāli

Sārmzemju metāli ir periodiskās tabulas 2.

Jaunums!!: Skābeklis un Sārmzemju metāli · Redzēt vairāk »

Sībordžijs

Sībordžijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Sg un atomskaitli 106.

Jaunums!!: Skābeklis un Sībordžijs · Redzēt vairāk »

Sūkļi

Sūkļi (Porifera) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Skābeklis un Sūkļi · Redzēt vairāk »

Sēna

Sēna (izrunā) ir otra garākā upe Francijas teritorijā, tās garums ir 775 kilometri.

Jaunums!!: Skābeklis un Sēna · Redzēt vairāk »

Sēra trioksīds

Sēra trioksīds jeb sēra(VI) oksīds (SO3) ir tipisks skābes veidojošais oksīds, kurā sēram ir augstākā oksidēšanas pakāpe +6.

Jaunums!!: Skābeklis un Sēra trioksīds · Redzēt vairāk »

Sērpaskābe

Sērpaskābe (H2SO3) ir sēru saturoša skābe, kas tīrā veidā nepastāv (tomēr konstatētas atsevišķas tās molekulas gāzes fāzē).

Jaunums!!: Skābeklis un Sērpaskābe · Redzēt vairāk »

Sērs

Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.

Jaunums!!: Skābeklis un Sērs · Redzēt vairāk »

Sērskābe

Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.

Jaunums!!: Skābeklis un Sērskābe · Redzēt vairāk »

Silīcijs

Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.

Jaunums!!: Skābeklis un Silīcijs · Redzēt vairāk »

Silīcijskābe

Silīcijskābe, pazīstama arī kā kramskābe, ir ļoti vāja silīciju un skābekli saturoša skābe ar mainīgu sastāvu (n).

Jaunums!!: Skābeklis un Silīcijskābe · Redzēt vairāk »

Silikātu minerāls

Berils no Tadžikistānas — tipisks ciklosilikāts. Silikāti ir lielākā minerālu grupa, kurā ietilpstošo minerālu skaits tālu pārsniedz minerālu skaitu citās klasēs.

Jaunums!!: Skābeklis un Silikātu minerāls · Redzēt vairāk »

Silikoni

Silikona hermētiķis Silikoni (no) ir mākslīgi iegūti silīcijorganiskie savienojumi.

Jaunums!!: Skābeklis un Silikoni · Redzēt vairāk »

Siltumietilpība

Siltumietilpība — fizikāls lielums, kas raksturo to siltuma daudzumu, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūra palielinātos par vienu kelvinu.

Jaunums!!: Skābeklis un Siltumietilpība · Redzēt vairāk »

Sintēzes gāze

Sintēzes gāze ir gāzu maisījums, kas satur mainīgu daudzumu oglekļa monoksīda un ūdeņraža.

Jaunums!!: Skābeklis un Sintēzes gāze · Redzēt vairāk »

Sipunkuli

Sipunkuli (Sipuncula) (no latīņu val. siphunculus — stabulīte) ir jūras tārpveidīgu organismu tips.

Jaunums!!: Skābeklis un Sipunkuli · Redzēt vairāk »

Sirds

Cilvēka sirds Sirds ir muskuļu orgāns, kas, periodiski saraujoties un izplešoties, nodrošina asiņu cirkulāciju asinsrites orgānu sistēmā organismā.

Jaunums!!: Skābeklis un Sirds · Redzēt vairāk »

Sirds ritms

Sirds ritms jeb sirdsdarbība ir sirdspukstu ātrums, kas nosaka kontrakciju skaitu (sitienus) ko sirds veic minūtē (sit/min; BPM - beats per minute).

Jaunums!!: Skābeklis un Sirds ritms · Redzēt vairāk »

Sirpjveida šūnu anēmija

Sirpjveida šūnu anēmija ir iedzimta slimība, ko raksturo defekts hemoglobīna molekulā.

Jaunums!!: Skābeklis un Sirpjveida šūnu anēmija · Redzēt vairāk »

Skaņas ātrums

Skaņas ātrums ir ātrums, ar kādu vibrācijas (skaņa) viļņu veidā pārvietojas elastīgā vidē, t. i., cik lielu attālumu šie viļņi veic noteiktā laika posmā.

Jaunums!!: Skābeklis un Skaņas ātrums · Redzēt vairāk »

Skandijs

Skandijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Sc un atomskaitli 21.

Jaunums!!: Skābeklis un Skandijs · Redzēt vairāk »

Skābais lietus

No skābā lietus cietusi skulptūra. Skābais lietus jeb skābie nokrišņi ir jebkurš nokrišņu veids, kas piesārņots ar skābajiem oksīdiem un tam ir zems pH līmenis.

Jaunums!!: Skābeklis un Skābais lietus · Redzēt vairāk »

Skābekļa difluorīds

Skābekļa difluorīds ir skābekļa un fluora binārais savienojums.

Jaunums!!: Skābeklis un Skābekļa difluorīds · Redzēt vairāk »

Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra

Cilvēka skeleta muskuļi Skeleta šķērssvītrotie muskuļaudi ir skeleta muskuļu uzbūves pamatelements, tie ar cīpslu palīdzību ir piesaistītis pie skeleta un šo muskuļaudu darbība ir pakļauta cilvēka gribai, taču tie var kontrahēties arī bez apzinātas gribas — tas ir reflektori.

Jaunums!!: Skābeklis un Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra · Redzēt vairāk »

Skrimšļzivis

Skrimšļzivis (Chondrichthyes) ir sena recento zivju klase, kas iedalās 2 apakšklasēs.

Jaunums!!: Skābeklis un Skrimšļzivis · Redzēt vairāk »

Slāpekļa dioksīds

Slāpekļa dioksīds jeb slāpekļa(IV) oksīds (NO2) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums.

Jaunums!!: Skābeklis un Slāpekļa dioksīds · Redzēt vairāk »

Slāpekļa oksīdi

Slāpekļa oksīdi ir slāpekļa un skābekļa binārie savienojumi.

Jaunums!!: Skābeklis un Slāpekļa oksīdi · Redzēt vairāk »

Slāpekļa(II) oksīds

Slāpekļa(II) oksīds (NO) ir viens no slāpekļa oksīdiem, kas pieder pie reti sastopamajiem sāļus neradošajiem oksīdiem.

Jaunums!!: Skābeklis un Slāpekļa(II) oksīds · Redzēt vairāk »

Slāpekļa(III) oksīds

Slāpekļa(III) oksīds (N2O3) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums — viens no slāpekļa oksīdiem.

Jaunums!!: Skābeklis un Slāpekļa(III) oksīds · Redzēt vairāk »

Slāpekļa(V) oksīds

Slāpekļa(V) oksīds (N2O5) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums — slāpekļa oksīds, kurā slāpeklis ir augstākajā oksidēšanas pakāpē +5.

Jaunums!!: Skābeklis un Slāpekļa(V) oksīds · Redzēt vairāk »

Slāpekļskābe

Slāpekļskābe (HNO3) ir korozīvs šķidrums, kas sasalstot pārvēršas par caurspīdīgu kristālisku masu.

Jaunums!!: Skābeklis un Slāpekļskābe · Redzēt vairāk »

Slāpeklis

Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.

Jaunums!!: Skābeklis un Slāpeklis · Redzēt vairāk »

Sniega leopards

Sniega leopards (Uncia uncia) ir liela auguma kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, turklāt tā ir vienīgā suga sniega leopardu ģintī (Uncia).

Jaunums!!: Skābeklis un Sniega leopards · Redzēt vairāk »

Solar Foods

Solar Foods (no angļu valodas — 'saules pārtika') ir pārtikas tehnoloģijas jaunuzņēmums Somijā, kurš izmēģinājumu līmenī ar elektrību un mikroorganismiem gaisā ražo olbaltumvielas.

Jaunums!!: Skābeklis un Solar Foods · Redzēt vairāk »

Spīdvaboles

Spīdvaboles, spīdvaboļu dzimta (Lampyridae) ir viena no visēdāju vaboļu (Polyphaga) dzimtām.

Jaunums!!: Skābeklis un Spīdvaboles · Redzēt vairāk »

Spirta rūgšana

vīna raudzēšanas laikā Spirta jeb alkoholiskā rūgšana ir rūgšanas veids, kurā vienkāršie ogļhidrāti ar sešiem oglekļa atomiem (heksozes) bezskābekļa vidē vai vidē ar ierobežotu skābekļa piekļuvi mikroorganismu (raugu, atsevišķu pelējuma sēnīšu un Zymomonas ģints baktēriju) izdalīto fermentu iedarbībā tiek pārraudzēti etanolā un oglekļa dioksīdā.

Jaunums!!: Skābeklis un Spirta rūgšana · Redzēt vairāk »

Spirti

Vispārīga spirtu struktūrformula Spirta molekulas modelis. R var būt alkilgrupas vai ūdeņraža atomi. Ja visi trīs R ir ūdeņraža atomi, tad tas ir metanols — visvienkāršākais spirts Spirti ir ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi, kam viens vai vairāki (vairākvērtīgajiem spirtiem) ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupām (−OH).

Jaunums!!: Skābeklis un Spirti · Redzēt vairāk »

Sputnik-2

Otrais Zemes mākslīgais pavadonis jeb Sputnik-2 (no "pavadonis") jeb PS-2 (no Prosteišij Sputnik — Простейший Спутник-2 "vienkāršākais pavadonis") bija otrais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP), kuru PSRS ievadīja ģeocentriskā orbītā.

Jaunums!!: Skābeklis un Sputnik-2 · Redzēt vairāk »

Stalag Luft III

Stalag Luft III bija gaisa karaspēku karagūstekņu nometne Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Skābeklis un Stalag Luft III · Redzēt vairāk »

Stehiometrija

Metāna sadegšanas vienādojums. Redzams, ka no vienas metāna molekulas rodas 2 ūdens molekulas, t.i., šajā reakcijā metāna un ūdens stehiometriskā attiecība ir 1:2. Tāpat no vienādojuma var secināt, ka, lai metāns pilnīgi sadegtu, metāna un skābekļa attiecībai jābūt 1:2 Stehiometrija (no sengrieķu στοιχεῖον — 'elements' un μετρέω — 'mērīt') ir noteikumu sistēma ķīmijā, pēc kuras tiek noteikts vielu sastāvs un vielu daudzums ķīmiskajās reakcijās.

Jaunums!!: Skābeklis un Stehiometrija · Redzēt vairāk »

Stroncijs

Stroncijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Sr un atomskaitli 38.

Jaunums!!: Skābeklis un Stroncijs · Redzēt vairāk »

Sudrabkarūsa

Sudrabkarūsa jeb sudrabainā karūsa (Carassius gibelio) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas plaši sastopama Eirāzijā.

Jaunums!!: Skābeklis un Sudrabkarūsa · Redzēt vairāk »

Svalbāras Globālā sēklu glabātuve

Svalbāras Globālā sēklu glabātuve ir droša kultūraugu sēklu glabātuve.

Jaunums!!: Skābeklis un Svalbāras Globālā sēklu glabātuve · Redzēt vairāk »

Svece (nozīmju atdalīšana)

Svece var būt.

Jaunums!!: Skābeklis un Svece (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Svina baltums

Uz svina cilindra izveidojies svina baltums Svina baltums jeb svina baltais (flake white, Kremnitzerweiss, blanc d'argent) ir mākslīgi iegūts svinu saturošs balts pigments.

Jaunums!!: Skābeklis un Svina baltums · Redzēt vairāk »

Tallijs

Tallijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Tl un atomskaitli 81.

Jaunums!!: Skābeklis un Tallijs · Redzēt vairāk »

Tautomērija

Tautomērija (— 'tas pats', μέρος (meros) — 'daļa') ir izomērijas paveids, kad divi vai vairāki vielas izomēri viegli un atgriezeniski pāriet cits citā (to sauc arī par dinamisko izomēriju).

Jaunums!!: Skābeklis un Tautomērija · Redzēt vairāk »

Tīrradņa elements

Dabiskā sēra paraugs Tīrradņa elements ir tāds elements, kas atrodams dabā brīvā, ķīmiski nesaistītā veidā.

Jaunums!!: Skābeklis un Tīrradņa elements · Redzēt vairāk »

Terpēni

Priežu sveķi — bagātīgs terpēnu avots Terpēni (— sveķu koks jeb terpentīnkoks) ir augu valstī bieži sastopami ogļūdeņraži.

Jaunums!!: Skābeklis un Terpēni · Redzēt vairāk »

Tetrils

Nosaukums Tetrils Ķīmiskā formulaC7H5N5O8 Molmasa287,15 g/mol Blīvums 1730 kg/m3 Kušanas temperatūra129,5 °C Sprādziena siltums4,6 MJ/kg Detonācijas ātrumsap 7600 m/s 2,4,6-trinitrofenil-N-metilnitramīns. Tetrils (2,4,6-trinitrofenil-N-metilnitramīns) C7H5N5O8 ir jutīga sprāgstviela, kuru lieto detonatoriem.

Jaunums!!: Skābeklis un Tetrils · Redzēt vairāk »

Titāna tetrahlorīds

Titāna tetrahlorīds (TiCl4) ir bezkrāsains, caurspīdīgs, smags šķidrums.

Jaunums!!: Skābeklis un Titāna tetrahlorīds · Redzēt vairāk »

Topāzs

Topāzs ir silikātu minerāls, kas satur alumīniju un fluoru.

Jaunums!!: Skābeklis un Topāzs · Redzēt vairāk »

Trīsadatu stagars

Trīsadatu stagars jeb kazrags (Gasterosteus aculeatus) ir saldūdens vai jūras zivju suga, kas izplatīta lielā daļā Eiropas, Ziemeļāzijas un Ziemeļamerikas, iekšzemē un jūru piekrastēs.

Jaunums!!: Skābeklis un Trīsadatu stagars · Redzēt vairāk »

Trikarbonskābju cikls

Trikarbonskābju cikla shēma Trikarbonskābju cikls, ko bieži sauc arī par citronskābes ciklu vai atklājēja vārdā par Krebsa ciklu, ir šūnu elpošanas galvenā sastāvdaļa.

Jaunums!!: Skābeklis un Trikarbonskābju cikls · Redzēt vairāk »

Tuvu kritiskajam

"Tuvu kritiskajam" ir amerikāņu rakstnieka Hala Klementa 1958.

Jaunums!!: Skābeklis un Tuvu kritiskajam · Redzēt vairāk »

Uguns

Uguns liesmas Uguns ir degšana, kurā izdalās daudz siltuma, veidojot atklātu liesmu.

Jaunums!!: Skābeklis un Uguns · Redzēt vairāk »

Vaļveidīgie

Vaļveidīgie (Cetacea) saskaņā ar mūsdienu klasifikāciju ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) infrakārta.

Jaunums!!: Skābeklis un Vaļveidīgie · Redzēt vairāk »

Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.

Jaunums!!: Skābeklis un Vakuums · Redzēt vairāk »

Vanas ezers

Vanas ezers (kurdu: Gola Wanê) ir beznoteces sālsezers Turcijas austrumu daļā, Armēnijas kalnienē.

Jaunums!!: Skābeklis un Vanas ezers · Redzēt vairāk »

Vanādija oksīdi

Vanādija oksīdi ir vanādija un skābekļa binārie savienojumi.

Jaunums!!: Skābeklis un Vanādija oksīdi · Redzēt vairāk »

Vara(II) oksīds

Vara(II) oksīds (CuO) ir divvērtīgā vara un skābekļa binārais savienojums, kurš pieder pie bāziskajiem oksīdiem.

Jaunums!!: Skābeklis un Vara(II) oksīds · Redzēt vairāk »

Varš

Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.

Jaunums!!: Skābeklis un Varš · Redzēt vairāk »

Vāsa (karakuģis)

Karakuģis "Vāsa" Vāsas muzejā. Vāsa ir Zviedrijas karakuģis, kas tika uzbūvēts laikā no 1626.

Jaunums!!: Skābeklis un Vāsa (karakuģis) · Redzēt vairāk »

Vēdzele

Vēdzele (Lota lota) ir vēdzeļu dzimtas (Lotidae) saldūdens zivju suga, kas ir vienīgā suga vēdzeļu ģintī (Lota).

Jaunums!!: Skābeklis un Vēdzele · Redzēt vairāk »

Vēnas

Vēnas ir asinsvadi, pa kuriem asinis plūst uz sirdi.

Jaunums!!: Skābeklis un Vēnas · Redzēt vairāk »

Venera (planēta)

Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.

Jaunums!!: Skābeklis un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »

Veselība

Dzīvības zvaigzne, kuras centrā redzams Asklēpija spieķis ar čūsku, kas ir ne tikai medicīnas, bet arī veselības simbols Veselība ir pilnīga fiziska, garīga un sociāla labklājība, kā dzīves kvalitātes, personīgās un ģimenes labklājības pamats, kā arī slimības neesamība, kad cilvēks jūtas ne tikai fiziski stiprs un vesels, bet arī ir garīgi tīrs.

Jaunums!!: Skābeklis un Veselība · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Skābeklis un Viela · Redzēt vairāk »

Vienšūņi

Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.

Jaunums!!: Skābeklis un Vienšūņi · Redzēt vairāk »

Virpotāji

Virpotāji (Rotifera) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzkatīts par veltņtārpu tipa klasi.

Jaunums!!: Skābeklis un Virpotāji · Redzēt vairāk »

Vitamīni

Augļu un dārzeņu sastāvā ir daudzi vitamīni Vitamīni ir organiski mazmolekulāri ķīmiski savienojumi, kas nelielā daudzumā ir nepieciešami normālai organisma funkciju nodrošināšanai un jāuzņem ar pārtiku, jo organisms tos nespēj sintezēt (vai nespēj sintezēt pietiekamā daudzumā).

Jaunums!!: Skābeklis un Vitamīni · Redzēt vairāk »

Vostoka

Vostoka ir vienīgā funkcionējošā Krievijas (agrāk PSRS) iekškontinentālā polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Skābeklis un Vostoka · Redzēt vairāk »

Vostokas ezers

Vostokas ezers ir lielākais līdz šim atklātais subglaciālais ezers Antarktīdā.

Jaunums!!: Skābeklis un Vostokas ezers · Redzēt vairāk »

Zandarts

Zandarts (Sander lucioperca) ir liela auguma asaru dzimtas (Percidae) zivju suga.

Jaunums!!: Skābeklis un Zandarts · Redzēt vairāk »

Zarnelpotāji

Zarnelpotāji (Enteropneusta) ir sīku tārpveidīgu pushordaiņu tipa dzīvnieku klase, kurā ietilpst tikai viena kārta.

Jaunums!!: Skābeklis un Zarnelpotāji · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Skābeklis un Zeme · Redzēt vairāk »

Zemes atmosfēra

Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.

Jaunums!!: Skābeklis un Zemes atmosfēra · Redzēt vairāk »

Zemes vēsture

Mākslinieka skatījums uz protoplanetāro disku. Intensīvu pētījumu un analīzes rezultātā zinātniekiem pēdējo gadsimtu gaitā izdevies detāli rekonstruēt Zemes vēsturi.

Jaunums!!: Skābeklis un Zemes vēsture · Redzēt vairāk »

Zempahas ezers

Zempahas ezers ir ezers Šveices ziemeļu daļā, Lucernas kantonā.

Jaunums!!: Skābeklis un Zempahas ezers · Redzēt vairāk »

Zibspuldze

Fotoaparāts ''Olympia GM8426'' ar zibspuldzi Zibspuldze ir ierīce ar mākslīgu gaismas avotu, kura paredzēta īslaicīgu augstas intensitātes gaismas uzplaiksnījumu radīšanai.

Jaunums!!: Skābeklis un Zibspuldze · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerikas upesūdrs

Ziemeļamerikas upesūdrs (Lontra canadensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).

Jaunums!!: Skābeklis un Ziemeļamerikas upesūdrs · Redzēt vairāk »

Ziemeļu ziloņronis

Ziemeļu ziloņronis (Mirounga angustirostris) ir liela auguma roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga.

Jaunums!!: Skābeklis un Ziemeļu ziloņronis · Redzēt vairāk »

Zigomicētes

''Rhizopus'' nenobriedis zigosporangijs, kas veidojas no diviem saistītiem gametangijiem. Zigomicētes Zigomicētes jeb zigomicēšu klase (Zigomycetes), bieži tiek identificētas arī ar zigomikotām jeb zigomikotu nodalījumu (Zigomycota), ir bijusī sēņu bioloģiskās valsts klase un zigomikotu nodalījums ar šo vienīgo klasi tajā.

Jaunums!!: Skābeklis un Zigomicētes · Redzēt vairāk »

Ziloņroņi

Nav apraksta.

Jaunums!!: Skābeklis un Ziloņroņi · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Jaunums!!: Skābeklis un Zivis · Redzēt vairāk »

Zvaigzne

angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.

Jaunums!!: Skābeklis un Zvaigzne · Redzēt vairāk »

Zvezda (SKS)

Progress tranportkuģis (labajā pusē) Zvezda (no krievu — 'zvaigzne') ir Starptautiskās kosmiskās stacijas (SKS) krievu segmenta modulis.

Jaunums!!: Skābeklis un Zvezda (SKS) · Redzēt vairāk »

1-Heksanols

1-Heksanols, ko parasti dēvē vienkārši par heksanolu jeb heksilspirtu, ir vienvērtīgais spirts ar 6 oglekļa atomiem.

Jaunums!!: Skābeklis un 1-Heksanols · Redzēt vairāk »

13. aprīlis

13.

Jaunums!!: Skābeklis un 13. aprīlis · Redzēt vairāk »

2M1207b

Citplanētas 2M1027b (sarkana) un zvaigznes 2M1027 (zila) uzņēmums infrasarkanajos staros 2M1027b ir citplanēta, kas riņķo ap brūno punduri 2M1207, kas atrodas Centaura zvaigznājā, aptuveni 170 gaismas gadu attālumā no Zemes.

Jaunums!!: Skābeklis un 2M1207b · Redzēt vairāk »

8 (skaitlis)

8 (astoņi) ir kārtas skaitlis, kurš atrodas starp 7 un 9.

Jaunums!!: Skābeklis un 8 (skaitlis) · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

E948, O2.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā