Ātrāk nekā pārlūku!
26 attiecības: Albērs Lebrēns, Andoras līdzprinču uzskaitījums, Antante, Brīvā Francija, Ferdinands Fošs, Francijas Pagaidu valdība, Francijas premjerministru uzskaitījums, Francijas prezidentu uzskaitījums, Francijas Trešā republika, Francijas vēsture, Kolaboracionisms, Kompjeņa, Kompjeņas pamiers, Maksims Veigāns, Pavasara ofensīva (1918), Pjērs Lavals, Pols Reno, Simts dienu ofensīva, Somīra, Verdenas kauja, 11. jūlijs, 1856. gads, 1940. gads, 1951. gads, 23. jūlijs, 24. aprīlis.
Albērs Lebrēns
Albērs Fransuā Lebrēns (dzimis, miris) bija Francijas prezidents no 1932.
Jaunums!!: Filips Petēns un Albērs Lebrēns · Redzēt vairāk »
Andoras līdzprinču uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Andoras līdzprinči kopš 1278.
Jaunums!!: Filips Petēns un Andoras līdzprinču uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Antante
1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.
Jaunums!!: Filips Petēns un Antante · Redzēt vairāk »
Brīvā Francija
Brīvā Francija, (franču: France Libre) kopš 1942.
Jaunums!!: Filips Petēns un Brīvā Francija · Redzēt vairāk »
Ferdinands Fošs
Ferdinands Fošs (dzimis, miris) bija franču maršals. Viens no redzamākajiem Pirmā pasaules kara karavadoņiem. Kļuva pazīstams kā Francijas 9. armijas komandieris Pirmās Marnas kaujas laikā no 1914. gada 5. līdz 12. septembrim, kad Foša pretuzbrukums apstādināja vācu uzbrukumu Parīzei, un karš iegāja ierakumu kara fāzē. 4. oktobrī Fošs tika iecelts par virspavēlnieka Žofra vietnieku. 1916. gada jūlijā - novembrī Fošs vadīja franču armijas Sommas kaujā. Kauja prasīja vairāk nekā miljons dzīvību no abām pusēm, bet beidzās ar minimāliem rezultātiem, tāpēc decembrī Fošs tika pārcelts uz Itālijas fronti. Tomēr, kad par virspavēlnieku kļuva maršals Filips Petēns, Fošs tika iecelts par Francijas ģenerālštāba priekšnieku. Kara beigu posmā Fošs kļuva par Sabiedroto spēku komandieri (Généralissime). No 1918. gada 15. jūlija līdz 6. augustam Fošam izdevās apturēt vāciešu uzbrukumu Otrās Marnas kaujas laikā, un šī kauja kļuva par kara pagrieziena punktu. 1918. gada 11. novembrī Ferdinands Fošs parakstīja Vācijas pamiera piedāvājumu noslēdzot t.s. Kompjēnas pamieru. Parakstīšana notika Foša vilciena vagonā Kompjēnas mežā. Piedaloties 1919. gadā Parīzes Miera konferencē, Fošs teica pravietiskus vārdus - "Tas nav miers. Tas ir pamiers uz 20 gadiem".
Jaunums!!: Filips Petēns un Ferdinands Fošs · Redzēt vairāk »
Francijas Pagaidu valdība
Francijas Pagaidu valdība (franču: gouvernement provisoire de la République française) pastāvēja no 1944.
Jaunums!!: Filips Petēns un Francijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Francijas premjerministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Francijas premjerministri.
Jaunums!!: Filips Petēns un Francijas premjerministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Francijas prezidentu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Francijas prezidenti.
Jaunums!!: Filips Petēns un Francijas prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Francijas Trešā republika
Francijas Trešā republika attiecas uz Francijas vēstures posmu starp 1870.
Jaunums!!: Filips Petēns un Francijas Trešā republika · Redzēt vairāk »
Francijas vēsture
Francijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Francijas teritorijā.
Jaunums!!: Filips Petēns un Francijas vēsture · Redzēt vairāk »
Kolaboracionisms
Kolaboracionisms (no — ‘sadarbība’) šaurākā nozīmē ir jebkura sadarbība ar okupācijas varu, savukārt starptautiskajās tiesībās ar šo terminu saprot apzinātu, brīvprātīgu un tīšu sadarbību ar pretinieku, darbojoties tā interesēs pret savu valsti.
Jaunums!!: Filips Petēns un Kolaboracionisms · Redzēt vairāk »
Kompjeņa
Kompjeņa ir komūna/pilsēta Francijas ziemeļos, Augšfrancijas reģiona Uāzas departamentā.
Jaunums!!: Filips Petēns un Kompjeņa · Redzēt vairāk »
Kompjeņas pamiers
Kompjeņas pamiers var būt.
Jaunums!!: Filips Petēns un Kompjeņas pamiers · Redzēt vairāk »
Maksims Veigāns
Maksims Veigāns (dzimis, miris) bija franču ģenerālis.
Jaunums!!: Filips Petēns un Maksims Veigāns · Redzēt vairāk »
Pavasara ofensīva (1918)
Pavasara ofensīvas gaita Pavasara ofensīva, kopējs nosaukums pēdējiem lielajiem Vācijas Impērijas karaspēka uzbrukumiem Pirmā pasaules kara Rietumu frontē, kas sākās 1918.
Jaunums!!: Filips Petēns un Pavasara ofensīva (1918) · Redzēt vairāk »
Pjērs Lavals
Pjērs Lavals (dzimis, miris) bija franču politiķis, karjeras sākumā sociālists, vēlāk labējais un nacistiskās Vācijas atbalstītājs.
Jaunums!!: Filips Petēns un Pjērs Lavals · Redzēt vairāk »
Pols Reno
Pols Reno (dzimis, miris) bija franču politiķis.
Jaunums!!: Filips Petēns un Pols Reno · Redzēt vairāk »
Simts dienu ofensīva
Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi Simts dienu ofensīva ir neformāls kopējs nosaukums Antantes uzbrukuma operācijām Pirmā pasaules kara Rietumu frontē no 1918.
Jaunums!!: Filips Petēns un Simts dienu ofensīva · Redzēt vairāk »
Somīra
Somīra (franču: Saumur) ir pilsēta Francijā, Mēnas un Luāras departamentā.
Jaunums!!: Filips Petēns un Somīra · Redzēt vairāk »
Verdenas kauja
Verdenas kauja bija viena no lielākajām Pirmā pasaules kara kaujām.
Jaunums!!: Filips Petēns un Verdenas kauja · Redzēt vairāk »
11. jūlijs
11.
Jaunums!!: Filips Petēns un 11. jūlijs · Redzēt vairāk »
1856. gads
1856.
Jaunums!!: Filips Petēns un 1856. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: Filips Petēns un 1940. gads · Redzēt vairāk »
1951. gads
1951.
Jaunums!!: Filips Petēns un 1951. gads · Redzēt vairāk »
23. jūlijs
23.
Jaunums!!: Filips Petēns un 23. jūlijs · Redzēt vairāk »
24. aprīlis
24.
Jaunums!!: Filips Petēns un 24. aprīlis · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Anrī Petēns, Petēns, Philippe Pétain, Pétain.
