Ātrāk nekā pārlūku!
26 attiecības: Aula Palatina, Bavārijas Elizabete Ludovika, Bābelsberga, Berlīne, Berlīnes Zooloģiskais dārzs, Frīdrihs Vilhelms Argelanders, Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns, Hoencollerna pils, Hoencollernu dinastija, Joahimstāle, Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze, Mirbahi, Nikolajs I Romanovs, Prūsijas karaļi, Prūsijas Karaliste, Prūsijas valdnieku uzskaitījums, Vācija, Vācijas apvienošana, Vācijas vēsture, Vilhelms I Hoencollerns, 15. oktobris, 1795. gads, 1840. gads, 1848. gada revolūcijas, 1861. gads, 2. janvāris.
Aula Palatina
Aula Palatina jeb Konstantīna bazilika ir romiešu 4.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns un Aula Palatina · Redzēt vairāk »
Bavārijas Elizabete Ludovika
Bavārijas Elizabete Ludovika (dzimusi, mirusi) bija Bavārijas karaļa Maksimiliāna I Jozefa un viņa otrās sievas Bādenes Karolīnes meita.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns un Bavārijas Elizabete Ludovika · Redzēt vairāk »
Bābelsberga
Bābelsberga ir Potsdamas lielākais kvartāls.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns un Bābelsberga · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns un Berlīne · Redzēt vairāk »
Berlīnes Zooloģiskais dārzs
Berlīnes Zooloģiskais dārzs ir vecākais līdz mūsdienām saglabājies un pazīstamākais zooloģiskais dārzs Vācijā.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns un Berlīnes Zooloģiskais dārzs · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms Argelanders
Frīdrihs Vilhelms Augusts Argelanders (dzimis, miris) bija Klaipēdā dzimis somu izcelsmes vācu astronoms.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns un Frīdrihs Vilhelms Argelanders · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms III (dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1797.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns un Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Hoencollerna pils
Hoencollerna pils ir 19.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns un Hoencollerna pils · Redzēt vairāk »
Hoencollernu dinastija
Hoencollernu ģerbonis Hohencollernu pils Bādenē-Virtembergā Hoencollerni (Hohenzollern) ir vācu aristokrātu dzimta, pie tās pieder vairākas Eiropas valdnieku dinastijas.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns un Hoencollernu dinastija · Redzēt vairāk »
Joahimstāle
Joahimstāle ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Barnimas apriņķī.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns un Joahimstāle · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze
Luīze Auguste Vilhelmīne Amālija hercogiene cu Mēklenburga (bieži saukta par karalieni Luīzi; dzimusi, mirusi) bija Prūsijas karaliene - konsorte no 1797.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns un Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze · Redzēt vairāk »
Mirbahi
Vācbaltiešu baronu Mirbahu ģerbonis (1882). Fon Mirbahi ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns un Mirbahi · Redzēt vairāk »
Nikolajs I Romanovs
Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns un Nikolajs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Prūsijas karaļi
senprūšu karavīriem Prūsijas karaļi jeb Prūsijas ķēniņi, līdz 1772.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns un Prūsijas karaļi · Redzēt vairāk »
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Prūsijas valdnieku uzskaitījums
Prūsijas valdnieki bija pavēlnieki senās Prūsijas zemēs.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns un Prūsijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas apvienošana
Vācijas impērija no 1871. līdz 1918. gadam. Vācijas apvienošana jeb Vācijas unifikācija ir veikta dažu desmitu neatkarīgu vācu valstu pievienošana Prūsijas karalistei, kuras rezultātā izveidojās Vācijas impērija.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns un Vācijas apvienošana · Redzēt vairāk »
Vācijas vēsture
Vācijas vēsture ir Centrāleiropas valsts Vācijas sabiedrības pagātne, kurā ir norisinājušies dažādi ar šo valsti saistīti notikumi.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns un Vācijas vēsture · Redzēt vairāk »
Vilhelms I Hoencollerns
Vilhelms I (dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1840.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns un Vilhelms I Hoencollerns · Redzēt vairāk »
15. oktobris
15.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns un 15. oktobris · Redzēt vairāk »
1795. gads
1795.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns un 1795. gads · Redzēt vairāk »
1840. gads
1840.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns un 1840. gads · Redzēt vairāk »
1848. gada revolūcijas
1848. gada revolūcijas dažādās Eiropas valstīs. 1848.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns un 1848. gada revolūcijas · Redzēt vairāk »
1861. gads
1861.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns un 1861. gads · Redzēt vairāk »
2. janvāris
2.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns un 2. janvāris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Fridrihs III Hohencollerns, Fridrihs Vilhelms IV Hoencollerns, Fridrihs Vilhelms IV Hohencollerns, Frīdrihs Vilhelms IV, Frīdrihs Vilhelms IV Hohencollerns.
