Ātrāk nekā pārlūku!
72 attiecības: Abisāle, Apaļais jūrasgrundulis, Arukilas svīta, Austeru kārta, Ķīnas cimdiņkrabis, Ķerra (putns), Žagares svīta, Živetas stāvs, Ēdamgliemeņu dzimta, Bagars, Baltvalis, Cehšteins, Cietgliemeņu kārta, Daugavas svīta, Dižā bezzobe, Dižgliemeņu kārta, Divvākčauļi, Dzīvnieki, Elejas svīta, Gada gliemis Latvijā, Gliemeņu sistemātika, Gliemji, Holocēns, Jūras žagatas, Jūras zīdītāji, Jūrasgrundulis, Jenotsuns, Joldijas jūra, Jonišķu svīta, Kalcīts, Kalifornijas lauvronis, Karapakss, Karpu dzimta, Kāpurs, Krīts (periods), Latvijas ģeoloģija, Lāpstkāji, Lielais šņibītis, Malakoloģija, Matu caurulīšu pērlītes, Mūru svīta, Melnais akmeņtārtiņš, Melnais amūrs, Melnais jūrasgrundulis, Melnā pīle, Milzu tridakna, Monako Okeanogrāfijas muzejs, Narvas svīta, Nūsuakas pussala, Nikolajs Delle, ..., Ortonektīdi, Paleocēns, Parastā pūkpīle, Pļaviņu svīta, Pērle, Perlamutrenes, Perlamutrs, Plaudis, Pleckāji, Priekšžauņi, Rietumaustrālija, Salacgrīvas novads, Sarkanā puskuitala, Smilšgliemeņu kārta, Spidiļķis, Stellera pūkpīle, Svalbāra, Tērvetes svīta, Vienādzobju kārta, Vientuļniekvēži, Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas, Zvejošana. Izvērst indekss (22 vairāk) »
Abisāle
"Koraļļu dārzs" abisālajā zonā 2465 metru dziļumā (Klusais okeāns). Abisāle (no (abyssus) — 'bezdibenis') jeb abisālā zona ir Pasaules okeāna dziļūdens zona, kas atrodas dziļumā virs 2000 metriem un atbilst okeāna gultnei.
Jaunums!!: Gliemenes un Abisāle · Redzēt vairāk »
Apaļais jūrasgrundulis
Apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus) ir vidēja lieluma jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivs, kas sākotnēji bijusi sastopama Kaspijas, Azovas, Melnās un Marmora jūras baseinos, taču mūsdienās plaši izplatījusies ārpus sākotnējā areāla, apgūstot Eiropas un Ziemeļamerikas ūdeņus.
Jaunums!!: Gliemenes un Apaļais jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »
Arukilas svīta
Arukilas svītas atsegums Kaļķupes krastā lejpus Puiškalna Arukilas svīta (D2ar) ir vidusdevona eifela stāva arukilas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.
Jaunums!!: Gliemenes un Arukilas svīta · Redzēt vairāk »
Austeru kārta
Austeru kārta ietilpst gliemeņu klasē.
Jaunums!!: Gliemenes un Austeru kārta · Redzēt vairāk »
Ķīnas cimdiņkrabis
Ķīnas cimdiņkrabis, arī Ķīnas krabis, Japānas cimdiņkrabis (Eriocheir sinensis) ir vidēja izmēra krabis, kas sākotnēji bijis sastopams Dzeltenajā jūrā Āzijas austrumos, taču mūsdienās plaši izplatījies ārpus sākotnējā areāla, apgūstot Eiropas un Ziemeļamerikas piekrastes.
Jaunums!!: Gliemenes un Ķīnas cimdiņkrabis · Redzēt vairāk »
Ķerra (putns)
Ķerra (Aythya marila) ir vidēji liela pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, ligzdojot areāla pašos ziemeļos (arktiskajā un subarktiskajā joslā), bet ziemojot dienvidos, Āzijā sasniedzot Indiju, bet Ziemeļamerikā Meksiku.
Jaunums!!: Gliemenes un Ķerra (putns) · Redzēt vairāk »
Žagares svīta
Skaistgira karjera ūdenskrātuves atsegums. (Žagares svīta) Žagares svīta (D3žg) ir augšdevona famenas stāva Žagares horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Gliemenes un Žagares svīta · Redzēt vairāk »
Živetas stāvs
Živetas stāvs (D2gv) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienībām.
Jaunums!!: Gliemenes un Živetas stāvs · Redzēt vairāk »
Ēdamgliemeņu dzimta
Ēdamgliemeņu dzimta (Mytilidae) ir gliemeņu klases Ēdamgliemeņu kārtas (Mytiloida) vienīgā dzimta.
Jaunums!!: Gliemenes un Ēdamgliemeņu dzimta · Redzēt vairāk »
Bagars
Greifera bagars Bagars ir īpaša, peldoša iekārta, kas paredzēta materiālu izrakšanai ūdens vidē (dažreiz īslaicīgi radītā), lai uzlabotu ūdenstilpes īpašības; pārveidotu sauszemi un ūdenstilpes ar mērķi izmainīt ūdens noplūdi, kuģojamību un komerciālo izmantošanu; būvētu aizsprostus, dambjus un citas straumes un krasta līnijas kontroles būves; iegūtu vērtīgas minerālu nogulsnes vai jūras dzīvniekus ar komerciālu nozīmi.
Jaunums!!: Gliemenes un Bagars · Redzēt vairāk »
Baltvalis
Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).
Jaunums!!: Gliemenes un Baltvalis · Redzēt vairāk »
Cehšteins
Perma laikmeta Cehšteina jūras aizņemtā teritorija. Cehšteins (— 'raktuvju akmens') ir perma formācijas augšējais nodalījums, kas var saturēt sāls nogulas un vara šīferi.
Jaunums!!: Gliemenes un Cehšteins · Redzēt vairāk »
Cietgliemeņu kārta
Cietgliemeņu kārta (Veneroida) ietilpst gliemeņu klasē.
Jaunums!!: Gliemenes un Cietgliemeņu kārta · Redzēt vairāk »
Daugavas svīta
Atsegums Daugavas krastā lejpus Rīgas HES. Daugavas svīta. Daugavas svīta (D3dg) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā (Latvijas ielieces centrālajā daļā un Polijas-Lietuvas ieplakā), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus.
Jaunums!!: Gliemenes un Daugavas svīta · Redzēt vairāk »
Dižā bezzobe
Dižā bezzobe jeb dīķu bezzobe (Anodonta cygnea) ir saldūdens gliemeņu suga no bezzobju ģints.
Jaunums!!: Gliemenes un Dižā bezzobe · Redzēt vairāk »
Dižgliemeņu kārta
Dižgliemeņu kārta (Unionida) ietilpst gliemeņu klasē.
Jaunums!!: Gliemenes un Dižgliemeņu kārta · Redzēt vairāk »
Divvākčauļi
Divvākčauļi jeb dubultčauļi, arī konhostraki (Concostraca) ir žaunkājvēžu klases kārta.
Jaunums!!: Gliemenes un Divvākčauļi · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Gliemenes un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Elejas svīta
Cimmermaņu atsegums. (Cimmermaņu ridas stratotips) Elejas svīta (D3el) ir augšdevona famenas stāva krojas un šauļu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Gliemenes un Elejas svīta · Redzēt vairāk »
Gada gliemis Latvijā
2022. gada gliemene Latvijā — ziemeļu upespērlene (''Margaritifera margaritifera'') Gada gliemis ir viens no ikgadējiem Latvijas dabas simboliem, kuru kopš 2005.
Jaunums!!: Gliemenes un Gada gliemis Latvijā · Redzēt vairāk »
Gliemeņu sistemātika
"''Acephala''" (ilstrācija no Ernsta Hekeļa darba). 1904. gads. Gliemeņu sistemātika apraksta visu gliemeņu daudzveidību, dod tām raksturīgus nosaukumus, sakārto tās hierarhiskās kategorijās (dažāda ranga taksonos) un izveido iespējami objektīvu modeli, kurā atspoguļota gliemeņu grupu vēsturiskā attīstība (filoģenētika) un savstarpējā radniecība.
Jaunums!!: Gliemenes un Gliemeņu sistemātika · Redzēt vairāk »
Gliemji
Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.
Jaunums!!: Gliemenes un Gliemji · Redzēt vairāk »
Holocēns
Jūras līmeņa izmaiņas holocēnā Holocēns jeb pēcledus laikmets ir kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas sākās pēc pēdējā leduslaikmeta pirms apmēram 12 000 gadiem un turpinās arī mūsdienās.
Jaunums!!: Gliemenes un Holocēns · Redzēt vairāk »
Jūras žagatas
Jūras žagatas (Haematopus) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) ģints, kas ir vienīgā jūras žagatu dzimtā (Haematopodidae).
Jaunums!!: Gliemenes un Jūras žagatas · Redzēt vairāk »
Jūras zīdītāji
vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.
Jaunums!!: Gliemenes un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »
Jūrasgrundulis
Jūrasgrundulis (Pomatoschistus microps) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju sugām.
Jaunums!!: Gliemenes un Jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »
Jenotsuns
Jenotsuns (Nyctereutes procyonoides) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas pieder dzimtas pamatcilts (Basal Caninae) grupai.
Jaunums!!: Gliemenes un Jenotsuns · Redzēt vairāk »
Joldijas jūra
Joldijas jūra Joldijas jūra bija auksts sāļūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā, kas izveidojās no Baltijas ledus ezera un pastāvēja preboreālajā klimatiskajā periodā (pirms aptuveni 10 300—9500 gadiem).
Jaunums!!: Gliemenes un Joldijas jūra · Redzēt vairāk »
Jonišķu svīta
Imulas atsegums pie "Zīļu" mājām.Jonišķu svītas (augšdaļā) hipostratotips. Jonišķu svīta (D3jn) ir augšdevona famenas stāva Jonišķu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Gliemenes un Jonišķu svīta · Redzēt vairāk »
Kalcīts
Kalcīts (no, kas saukārt no — 'kaļķis') ir viens no izplatītākajiem mūsu planētas minerāliem ar ļoti daudzveidīgām kristālu formām.
Jaunums!!: Gliemenes un Kalcīts · Redzēt vairāk »
Kalifornijas lauvronis
Kalifornijas lauvronis jeb Kalifornijas jūras lauva (Zalophus californianus) ir viena no ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītāju sugām.
Jaunums!!: Gliemenes un Kalifornijas lauvronis · Redzēt vairāk »
Karapakss
garnelei. (iekrāsots ar sarkanu) Karapakss ir bruņas daļa, kas klāj posmkāju ķermeņa priekšējās daļas (krūšu daļas, galvkrūšu) vai arī bruņurupuču ķermeņa virspusi.
Jaunums!!: Gliemenes un Karapakss · Redzēt vairāk »
Karpu dzimta
Karpu dzimta (Cyprinidae) ir viena no karpu apakškārtas (Cyprinoidei) dzimtām.
Jaunums!!: Gliemenes un Karpu dzimta · Redzēt vairāk »
Kāpurs
Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.
Jaunums!!: Gliemenes un Kāpurs · Redzēt vairāk »
Krīts (periods)
Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.
Jaunums!!: Gliemenes un Krīts (periods) · Redzēt vairāk »
Latvijas ģeoloģija
jura, Pg — paleogēns, N — neogēns. Latvijas ģeoloģija ir zinātne par Latvijas ģeoloģisko uzbūvi un tās attīstības vēsturi, un ir daļa no Ziemeļeiropas ģeoloģijas.
Jaunums!!: Gliemenes un Latvijas ģeoloģija · Redzēt vairāk »
Lāpstkāji
Lāpstkāji (Scaphopoda) ir gliemju tipa (Mollusca) dzīvnieku klase.
Jaunums!!: Gliemenes un Lāpstkāji · Redzēt vairāk »
Lielais šņibītis
Lielais šņibītis (Calidris canutus) ir neliela auguma bridējputns, kurš ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas tundrā.
Jaunums!!: Gliemenes un Lielais šņibītis · Redzēt vairāk »
Malakoloģija
Kalmāri pieder pie malakoloģijas izpētes objektiem Horvātijā Malakoloģija (malakos ‘mīksts’ + logos ‘vārds, runa, mācība’) ir bezmugurkaulnieku zooloģijas nozare, kas pēta gliemjus (moluskus, mīkstmiešus), to taksonomiju, sistemātiku, ekoloģiju, evolūciju un uzbūvi.
Jaunums!!: Gliemenes un Malakoloģija · Redzēt vairāk »
Matu caurulīšu pērlītes
Siu Samuēls Amerikāņu Zirgs 19. gadsimta beigās ar matu pērlīšu krūšu aizsegu Matu caurulīšu pērlītes ir iegarenas pērlītes, kas kopš 18.
Jaunums!!: Gliemenes un Matu caurulīšu pērlītes · Redzēt vairāk »
Mūru svīta
Šķēdes atsegums pie Omiķiem. (Mūru svītas stratotips) Mūru svīta (D3mr) ir augšdevona famenas stāva mūru horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Gliemenes un Mūru svīta · Redzēt vairāk »
Melnais akmeņtārtiņš
Melnais akmeņtārtiņš (Arenaria melanocephala) ir vidēji liels sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais bridējputns.
Jaunums!!: Gliemenes un Melnais akmeņtārtiņš · Redzēt vairāk »
Melnais amūrs
Melnais amūrs (Mylopharyngodon piceus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga melno amūru ģintī (Mylopharyngodon).
Jaunums!!: Gliemenes un Melnais amūrs · Redzēt vairāk »
Melnais jūrasgrundulis
Melnais jūrasgrundulis jeb melnā gobija (Gobius niger) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju sugām.
Jaunums!!: Gliemenes un Melnais jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »
Melnā pīle
Melnā pīle (Melanitta nigra) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīlēm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Gliemenes un Melnā pīle · Redzēt vairāk »
Milzu tridakna
Milzu tridakna, arī milzgliemene (Tridacna gigas) ir sirsniņgliemeņu dzimtas gliemis, kas apdzīvo Indijas un Klusā okeāna koraļļu rifus.
Jaunums!!: Gliemenes un Milzu tridakna · Redzēt vairāk »
Monako Okeanogrāfijas muzejs
Monako Okeanogrāfijas muzejs (Musée océanographique de Monaco) ir okeānu izpētei un to faunai un florai veltīts muzejs, kas atrodas vairāk nekā 100 metrus augstā ēkā Vidusjūras piekrastē Monako.
Jaunums!!: Gliemenes un Monako Okeanogrāfijas muzejs · Redzēt vairāk »
Narvas svīta
Zārtapu gravas ūdenskritums. Narvas svīta. Narvas svīta (D2nr) ir vidusdevona eifela stāva narvas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā un virspusē iziet tikai Kurzemes ziemeļu malā.
Jaunums!!: Gliemenes un Narvas svīta · Redzēt vairāk »
Nūsuakas pussala
Nūsuakas pussala ir kalnaina pussala Grenlandes rietumos Bafina jūrā.
Jaunums!!: Gliemenes un Nūsuakas pussala · Redzēt vairāk »
Nikolajs Delle
Nikolajs Delle (1899—1946) bija latviešu ģeologs, Latvijas Universitātes docents, Dabaszinātņu fakultātes Ģeoloģijas institūta direktors, vairāku zinātnisku publikāciju autors.
Jaunums!!: Gliemenes un Nikolajs Delle · Redzēt vairāk »
Ortonektīdi
Ortonektīdi (Orthonectida) ir daudzšūnu bilaterāļu tips, kuru agrāk kopā ar diciemīdiem apvienoja mezozoju tipā.
Jaunums!!: Gliemenes un Ortonektīdi · Redzēt vairāk »
Paleocēns
Paleocēns (— "sens" + — "jauns") ir paleogēna perioda pirmā epoha ar kuru sākas kainozojs.
Jaunums!!: Gliemenes un Paleocēns · Redzēt vairāk »
Parastā pūkpīle
Parastā pūkpīle jeb lielā pūkpīle, arī gāga (Somateria mollissima) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).
Jaunums!!: Gliemenes un Parastā pūkpīle · Redzēt vairāk »
Pļaviņu svīta
Ventas rumba. Pļaviņu svīta. Pļaviņu svīta (D3pl) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielākajā valsts teritorijas daļā (Latvijas ielieces centrālajā daļā un Polijas-Lietuvas ieplakā), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus.
Jaunums!!: Gliemenes un Pļaviņu svīta · Redzēt vairāk »
Pērle
Pērļu kaklarota Pērle ir ciets, apaļas vai gandrīz apaļas formas pusdārgakmens, kuru dabā veido gliemenes, ar perlamutru noklājot smilšu graudiņu vai citu svešķermeni, kas nonāk gliemežvākos.
Jaunums!!: Gliemenes un Pērle · Redzēt vairāk »
Perlamutrenes
Perlamutrenes ir gliemeņu ģints ar divpusēji simetrisku, biezu čaulu, kas ietilpst dižgliemeņu dzimtā.
Jaunums!!: Gliemenes un Perlamutrenes · Redzēt vairāk »
Perlamutrs
Gliemenes vāka perlamutra iekšpuse Perlamutrs ir kompozītmateriāls, kas dažiem gliemjiem veido vāku iekšējo slāni un no kā ir veidotas pērles.
Jaunums!!: Gliemenes un Perlamutrs · Redzēt vairāk »
Plaudis
Plaudis (Abramis brama) saskaņā ar jaunākajiem datiem ir vienīgā plaužu ģints (Abramis) zivju suga.
Jaunums!!: Gliemenes un Plaudis · Redzēt vairāk »
Pleckāji
Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Gliemenes un Pleckāji · Redzēt vairāk »
Priekšžauņi
Priekšžauņi (Prosobranchia) ir gliemežu klases apakšlase.
Jaunums!!: Gliemenes un Priekšžauņi · Redzēt vairāk »
Rietumaustrālija
Rietumaustrālija ir viens no Austrālijas sešiem štatiem.
Jaunums!!: Gliemenes un Rietumaustrālija · Redzēt vairāk »
Salacgrīvas novads
Salacgrīvas novads bija 2009. gada teritoriālajā reformā izveidota pašvaldība, kurā tika apvienoti bijušā Limbažu rajona Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju, Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju un Liepupes pagasts.
Jaunums!!: Gliemenes un Salacgrīvas novads · Redzēt vairāk »
Sarkanā puskuitala
Sarkanā puskuitala (Limosa lapponica) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.
Jaunums!!: Gliemenes un Sarkanā puskuitala · Redzēt vairāk »
Smilšgliemeņu kārta
Smilšgliemeņu kārta ietilpst gliemeņu klasē.
Jaunums!!: Gliemenes un Smilšgliemeņu kārta · Redzēt vairāk »
Spidiļķis
Spidiļķis jeb pempiņš (Rhodeus amarus) ir spidiļķu dzimtas (Acheilognathidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā (Turcijā).
Jaunums!!: Gliemenes un Spidiļķis · Redzēt vairāk »
Stellera pūkpīle
Stellera pūkpīle (Polysticta stelleri) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Gliemenes un Stellera pūkpīle · Redzēt vairāk »
Svalbāra
Svalbāra ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu.
Jaunums!!: Gliemenes un Svalbāra · Redzēt vairāk »
Tērvetes svīta
Klūnu atsegums (Tērvetes svītas stratotips) Tērvetes svīta ir augšdevona famenas stāva Svētes horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Gliemenes un Tērvetes svīta · Redzēt vairāk »
Vienādzobju kārta
Vienādzobji (Nuculoida, syn. Taxodonta) ir gliemeņu (Bivalvia) kārta, kas ietilpst Protobranchia apakšklasē.
Jaunums!!: Gliemenes un Vienādzobju kārta · Redzēt vairāk »
Vientuļniekvēži
Vientuļniekvēži jeb eremītkrabji (Paguroidea) ir viena no anomuru infrakārtas (Anomura) virsdzimtām, kas apvieno apmēram 1100 sugas.
Jaunums!!: Gliemenes un Vientuļniekvēži · Redzēt vairāk »
Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas
Jandzi milzu mīkstbruņrupuči Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas (angl. The world's 100 most threatened species) ir visvairāk apdraudētāko dzīvnieku, augu un sēņu saraksts, kuru 2012.
Jaunums!!: Gliemenes un Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas · Redzēt vairāk »
Zvejošana
Zivju zvejošana ar tīkliem Meksikā Zvejošana jeb zveja ir zivju ķeršana, ko veic ar īpašiem rīkiem.
Jaunums!!: Gliemenes un Zvejošana · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Bivalvia, Divvākgliemji, Divvāku gliemenes, Divvāku gliemji, Gliemene, Lamellibranchia.
