Ātrāk nekā pārlūku!
60 attiecības: Andreass no Felves, Ļubļina, Žemaiši, Žemaitija, Balti, Baltkrievija, Baltu ciltis (filma), Boļeslavs IV Cirtainais, Boļeslavs V Kautrīgais, Burhards fon Hornhūzens, Dainava (zeme), Deltuva (zeme), Dzūkija, Dzjatlava, Elka, Gaižuva, Grodņa, Grodņas kņazi, Herkuss Mants, Inocents IV, Jaroslavs Vladimirovičs, Jātvingu valoda, Jersika (valsts), Lešeks II Melnais, Leitis (filma), Lielā prūšu sacelšanās, Lietuva, Lietuvas ķēniņa Mindauga dāvinājumi, Lietuvas krusta kari, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas vēsture, Lietuvas vēsture (1219—1295), Lietuvieši, Lomža, Mazovija, Mazovijas kņazi, Mazovijas Konrāds, Mindaugs, Navahrudaka, Nedēļa, Pagānu izloksnes no Narevas, Pilsāts, Poļesje, Podlases vojevodiste, Polijas—Lietuvas ūnija, Prūši, Prūsija (zeme), Prūsijas krusta kari, Rutēnijas bīskapija, Saule (dievība), ..., Skalva, Skomants, Sudava (zeme), Suvalki, Suvalkija, Tautvils, Vladimirs Svjatoslavičs, 1038. gads, 1283. gads, 983. gads. Izvērst indekss (10 vairāk) »
Andreass no Felves
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Andreass no Felves, kas parasti dēvēts par Andreasu no Štīrijas (vācu: Andreas von Stirland) vai Andreasu Štuklandu (latīņu: Andreas a Stucklant, Andreas à Stockland), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs (1240.-41. un 1248.-53. gados).
Jaunums!!: Jātvingi un Andreass no Felves · Redzēt vairāk »
Ļubļina
Ļubļina ir pilsēta Polijas austrumos, Ļubļinas vojevodistes centrs Biščicas upes krastos.
Jaunums!!: Jātvingi un Ļubļina · Redzēt vairāk »
Žemaiši
Baltu zemes pirms krusta kariem tagadējās Latvijas, Lietuvas, Krievijas (Kaļiņingradas), Baltkrievijas un Polijas teritorijās. Žemaišu zemes atradās starp kuršu, skalvju, jātvingu un aukštaišu zemēm. Kursas dalīšanas laikā (1253). Žemaiši (senkrievu: Жмудь; viduslaiku vācu valodā: Sameiten) ir Lietuvas rietumos kompakti dzīvojoša lietuviešu maztauta, kura runā žemaišu dialektā.
Jaunums!!: Jātvingi un Žemaiši · Redzēt vairāk »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Jaunums!!: Jātvingi un Žemaitija · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Jātvingi un Balti · Redzēt vairāk »
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: Jātvingi un Baltkrievija · Redzēt vairāk »
Baltu ciltis (filma)
"Baltu ciltis: Eiropas pēdējie pagāni" ir Raita Ābeles un Laura Ābeles režisēta Latvijas 2018. gada populārzinātniska dokumentālā filma par 13. gadsimta baltiem — kuršiem, latgaļiem, sēļiem, zemgaļiem, prūšiem (jātvingiem un galindiem), augštaišiem un žemaišiem, kā arī Baltijas somiem — lībiešiem un Sāmsalas igauņiem, kuru apdzīvotās zemes apceļo tirgotājs Larss no Dānijas.
Jaunums!!: Jātvingi un Baltu ciltis (filma) · Redzēt vairāk »
Boļeslavs IV Cirtainais
Boļeslavs IV Cirtainais (dzimis 1120. vai 1121. gadā, miris) bija Pjastu dinastijas Polijas lielkņazs no 1146.
Jaunums!!: Jātvingi un Boļeslavs IV Cirtainais · Redzēt vairāk »
Boļeslavs V Kautrīgais
Boļeslavs V Kautrīgais (dzimis, miris) - Pjastu dinastijas Krakovas kņazs no 1243.
Jaunums!!: Jātvingi un Boļeslavs V Kautrīgais · Redzēt vairāk »
Burhards fon Hornhūzens
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Burhards fon Hornhūzens jeb Burhards no Hornhauzenas, pirmais Kēnigsbergas komturs, vēlāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1256.
Jaunums!!: Jātvingi un Burhards fon Hornhūzens · Redzēt vairāk »
Dainava (zeme)
Alseni) ap 1260. gadu. Dainavas zeme atrodama Mindaugam pakļautās teritorijas dienvidrietumos Nemunas labajā krastā. Dainava bija viens no jātvingu apdzīvotās zemes nosaukumiem tagadējās Lietuvas (Dzūkijas rietumdaļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala ziemeļdaļas) teritorijā.
Jaunums!!: Jātvingi un Dainava (zeme) · Redzēt vairāk »
Deltuva (zeme)
Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260.gadu. Deltuvas zeme pletās uz rietumiem no tagadējās Ukmerģes. Deltuva, hronikās — Deviltava (senkrievu: Дѧвол̑тва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 13.
Jaunums!!: Jātvingi un Deltuva (zeme) · Redzēt vairāk »
Dzūkija
Dzūkija (līdz 19. gadsimtam — Dainava) ir viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, visbiežāk Dzūkija definēta kā bijušās Traķu kņazistes (bez Žemaitijas) teritorija, kas austrumos sniegusies līdz Neres lejasteces — Vokes upes — Varenavas līnijai, kur tā robežojās ar Alsenes zemi, taču pēdējā laikā mēģināts atsvaidzināt "dialektoloģiski" pamatota apzīmējuma jeb jēdziena "Lielā Dzūkija" (no Sejniem līdz Daugavpilij) lietošanu.
Jaunums!!: Jātvingi un Dzūkija · Redzēt vairāk »
Dzjatlava
Dzjatlava jeb Djatlova ir pilsēta un rajona centrs Baltkrievijas rietumos.
Jaunums!!: Jātvingi un Dzjatlava · Redzēt vairāk »
Elka
Elka - pilsēta Polijas ziemeļaustrumos senajā jātvingu novadā Varmijas-Mazūrijas vojevodistē.
Jaunums!!: Jātvingi un Elka · Redzēt vairāk »
Gaižuva
Alseni) ap 1260. gadu. Gaižuvas zeme pletās uz rietumiem no Deltuvas. Gaižuva (vai terra Gesow) bija žemaišu apdzīvota zeme Nevēžas un Dubīsas upju lejtecē, kas pieminēta 13.
Jaunums!!: Jātvingi un Gaižuva · Redzēt vairāk »
Grodņa
Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.
Jaunums!!: Jātvingi un Grodņa · Redzēt vairāk »
Grodņas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Grodņas kņazs bija Grodņas dalienu kņazistes valdnieka tituls 11.-14.
Jaunums!!: Jātvingi un Grodņas kņazi · Redzēt vairāk »
Herkuss Mants
Herkuss Mants (dzimis ap 1225. gadu, miris 1273. gadā) bija no 1260. līdz 1274. gadam notikušās Lielās prūšu sacelšanās vadonis cīņā pret vācu ordeni un Ziemeļu krusta karu krustnešiem.
Jaunums!!: Jātvingi un Herkuss Mants · Redzēt vairāk »
Inocents IV
Pāvests Inocents IV, īstajā vārdā Sinibalds Fieski (dzimis ap 1195. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1243.
Jaunums!!: Jātvingi un Inocents IV · Redzēt vairāk »
Jaroslavs Vladimirovičs
Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris) bija Kijivas Krievzemes Kijivas lielkņazs un Novgorodas kņazs.
Jaunums!!: Jātvingi un Jaroslavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »
Jātvingu valoda
Jātvingu valodas areāls 13. gadsimta sākumā. Jātvingu jeb sudāvu valoda ir izmirusi, pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara piederoša valoda.
Jaunums!!: Jātvingi un Jātvingu valoda · Redzēt vairāk »
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jaunums!!: Jātvingi un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »
Lešeks II Melnais
Lešeks II Melnais (dzimis ap 1241. gadu, miris) - Polijas kņazs no 1279.
Jaunums!!: Jātvingi un Lešeks II Melnais · Redzēt vairāk »
Leitis (filma)
"Leitis" ir 2018.
Jaunums!!: Jātvingi un Leitis (filma) · Redzēt vairāk »
Lielā prūšu sacelšanās
Lielā prūšu sacelšanās bija lielākā un veiksmīgākā senprūšu cilšu sacelšanās pret Vācu ordeņa krustnešiem 13.
Jaunums!!: Jātvingi un Lielā prūšu sacelšanās · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Jātvingi un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas ķēniņa Mindauga dāvinājumi
Lietuvas ķēniņa Mindauga dāvinājumu teksti ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Lietuvas ķēniņa Mindauga dāvinājumi ir 1253.
Jaunums!!: Jātvingi un Lietuvas ķēniņa Mindauga dāvinājumi · Redzēt vairāk »
Lietuvas krusta kari
Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.
Jaunums!!: Jātvingi un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Jātvingi un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture
Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.
Jaunums!!: Jātvingi un Lietuvas vēsture · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture (1219—1295)
Mindauga sākotnējās valsts aptuvenā teritorija (tumši zaļā) Lietuvas vēsture (1219—1295) ir laiks, kurā no nestabilas baltu apdzīvoto leišu zemju augstmaņu savienības izveidojas starptautiski atzīta Lietuvas karaliste un tiek ielikti pamati Lietuvas dižkunigaitijai.
Jaunums!!: Jātvingi un Lietuvas vēsture (1219—1295) · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Jātvingi un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Lomža
Lomža ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē pie Narevas upes.
Jaunums!!: Jātvingi un Lomža · Redzēt vairāk »
Mazovija
Mazovijas vēsturiskās zemes Vislas, Bugas un Narevas upju baseinā. Mazovija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas centrālajā daļā, Vislas vidustecē.
Jaunums!!: Jātvingi un Mazovija · Redzēt vairāk »
Mazovijas kņazi
Mazovijas kņazistes ģerbonis ar Mazovijas zīmi - sarkano pūķi un Pjastu dinastijas zīmi - balto ērgli Mazovija (''Mazowsze'') un tās kaimiņzemes (14. gs. sākums) Rāvas un Varšavas dalienās starp Boļeslava II dēliem (1313-1345) Mazovijas sadalīšana Plockas un Varšavas dalienās starp Zemovīta III dēliem (1381) Mazovijas kņazi bija Pjastu dinastijas valdnieki Polijā — Mazovijas, Kujāvijas un apkārtējo zemju valdnieki 12.-16.
Jaunums!!: Jātvingi un Mazovijas kņazi · Redzēt vairāk »
Mazovijas Konrāds
Konrāds I Pjasts, biežāk saukts Mazovijas Konrāds (dzimis 1187. vai 1188. gadā, miris) bija Pjastu dinastijas Mazovijas kņazs (1200-1247) un Polijas lielkņazs (1229—1232, 1241—1243).
Jaunums!!: Jātvingi un Mazovijas Konrāds · Redzēt vairāk »
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Jaunums!!: Jātvingi un Mindaugs · Redzēt vairāk »
Navahrudaka
Navahrudaka jeb Navahradaka (Наваградак,, burtiski — 'jaunā pilsētiņa') ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz austrumiem no Grodņas.
Jaunums!!: Jātvingi un Navahrudaka · Redzēt vairāk »
Nedēļa
Nedēļa ir noteikts laika periods, kurā ietilpst septiņas diennaktis, lai gan atsevišķām kultūrām var būt atšķirīgs dienu skaits nedēļā.
Jaunums!!: Jātvingi un Nedēļa · Redzēt vairāk »
Pagānu izloksnes no Narevas
„Pagānu izloksnes no Narevas” ir 1978.
Jaunums!!: Jātvingi un Pagānu izloksnes no Narevas · Redzēt vairāk »
Pilsāts
Pilsāts (žemaišu: Pilsuots) ir senās Kursas zeme starp Kuršu jomu un Cekli, ziemeļos robežojoties ar Megavas zemi.
Jaunums!!: Jātvingi un Pilsāts · Redzēt vairāk »
Poļesje
Poļesjes teritorija mūsdienu Ukrainas kartē. Poļesjes teritorija sadalīta starp Turovas-Pinskas kņazisti un Kijevas kņazisti. Poļesje ir vēsturisks novads Pripetes baseinā Poļesjes zemienē Austrumeiropā, kurā atrodas Ukrainas Volīnijas, Rivnes, Žitomiras un Kijivas apgabalu ziemeļu daļas, kā arī Baltkrievijas Brestas un Gomeļas apgabalu dienvidu daļa.
Jaunums!!: Jātvingi un Poļesje · Redzēt vairāk »
Podlases vojevodiste
Podlases vojevodiste jeb Podlahijas vojevodiste (Województwo podlaskie) ir Polijas vojevodiste valsts ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Jātvingi un Podlases vojevodiste · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Jātvingi un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Jātvingi un Prūši · Redzēt vairāk »
Prūsija (zeme)
Ziemeļu krusta karu sākšanas Prūšu un citu rietumbaltu ciltis un to apdzīvotās zemes 13. gadsimtā Prūsija mūsdienu valstu robežās Prūsija bija rietumbaltu cilšu grupas prūšu apdzīvota teritorija.
Jaunums!!: Jātvingi un Prūsija (zeme) · Redzēt vairāk »
Prūsijas krusta kari
Prūsijas krusta karu un Livonijas krusta karu norise Prūšu cilšu zemes Prūsijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem, un apzīmē baltu tautas prūšu apdzīvotās Prūsijas iekarošanu un kristīšanu, ko no 1217.
Jaunums!!: Jātvingi un Prūsijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Rutēnijas bīskapija
Rutēnijas bīskapija jeb Krievzemes bīskapija bija viena no īslaicīgi pastāvošām (1253—1307) Romas katoļu baznīcas bīskapijām Rīgas arhibīskapu pakļautībā.
Jaunums!!: Jātvingi un Rutēnijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Saule (dievība)
Lietuvas Nacionālajā muzejā Saule ir Saules dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.
Jaunums!!: Jātvingi un Saule (dievība) · Redzēt vairāk »
Skalva
''Schalavonia'' Ortēliusa Prūsijas kartē (1584). Skalva jeb Skalava bija rietumbaltu skalvju apdzīvota teritorija Nemunas lejtecē.
Jaunums!!: Jātvingi un Skalva · Redzēt vairāk »
Skomants
Skomants arī Komants (dzimis ap 1225. gadu — miris pēc 1285. gada) bija rietumbaltu cilts jātvingu (sudāvu) vadonis Lielās prūšu sacelšanās laikā (1260—1274).
Jaunums!!: Jātvingi un Skomants · Redzēt vairāk »
Sudava (zeme)
Sudavas zeme kā prūšu cilšu kaimiņzeme 13. gadsimtā. Alseni) ap 1260. gadu. Sudavas zeme atrodama uz dienvidrietumiem no Mindaugam pakļautajām zemēm Nemunas kreisajā krastā. Sudava (senprūšu: Sudawa) bija viens no jātvingu apdzīvotās zemes nosaukumiem tagadējās Lietuvas (Suvalkijas un Dzūkijas rietumdaļas), Polijas (Podlases vojevodistes daļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala rietumdaļas) teritorijā.
Jaunums!!: Jātvingi un Sudava (zeme) · Redzēt vairāk »
Suvalki
Suvalki ir pilsēta Polijas galējos ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē seno jātvingu zemē — Sūduvā apmēram 30 km no Lietuvas robežas.
Jaunums!!: Jātvingi un Suvalki · Redzēt vairāk »
Suvalkija
Suvalkija, arī Sūduva ir viens no 5 Lietuvas etnogrāfiskajiem novadiem Nemunas kreisajā krastā, kura centrs ir Marijampole.
Jaunums!!: Jātvingi un Suvalkija · Redzēt vairāk »
Tautvils
Tautvils vai Tautivils (miris 1264. gadā) bija Lietuvas karaļa Mindauga brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, vēlāk Polockas kņazs (1254-1263).
Jaunums!!: Jātvingi un Tautvils · Redzēt vairāk »
Vladimirs Svjatoslavičs
Lielkņazs Vladimirs izvēlas ticību (Eginks, 1822.) Vladimira kristīšana Hersonesas bazilikā Krimā (V.Vasņecova freska Kijivas Sv.Vladimira katedrālē, 1890). Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs, kurš 988.
Jaunums!!: Jātvingi un Vladimirs Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »
1038. gads
1038.
Jaunums!!: Jātvingi un 1038. gads · Redzēt vairāk »
1283. gads
1283.
Jaunums!!: Jātvingi un 1283. gads · Redzēt vairāk »
983. gads
983.
Jaunums!!: Jātvingi un 983. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Dainavi, Jatvingi, Jatvingija, Sudavi, Sudāvi.
