Ātrāk nekā pārlūku!
159 attiecības: Abduļina, Admiralitātes nams, Aglonas maizes muzejs, Aita, Alžīrija, Alus darīšana, Amfora, Apsaroki, Atkarska, Augi, Auglis, Švarca ķauķītis, Īspirkstu cīrulis, Ērces, Āfrika (Romas province), Ājurvēda, Bafina zoss, Belcu stepe, Berdičiva, Brazīlijas Pirmā Republika, Ceroklis, Ceru ķauķis, Cetema, Chloropinae, Chlorops, Cinks, Dārza stērste, Dēmetra, Devona, Diēta, Dicraeus, Dzērve, Dzeņi (Krustpils pagasts), Egejas civilizācija, Eiropa, Etruski, Garastes zebiekste, Gaurs, Georgs Mihaeliss, Gliemezis, Grauds, Greivuļi (Audriņu pagasts), Greivuļi (Vērēmu pagasts), Griķi (ģints), Iesals, Itālijas sarene, Izkapts, Jānis Bickis, Jūras transports, Jēkabpils vēsturiskais centrs, ..., Kaķis, Kainozojs, Kakadu, Kalnu zoss, Kanāriju Salas, Kančendžanga, Kapibara, Kartupelis, Kaspijas tīģeris, Kazimeždolni, Klejotāji, Krekjo, Krišanas skaitlis, Krustpils vēsturiskais centrs, Kukaiņi, Kurdistānas ostāns, Kvieši, Kviešu ģints, Labības kombains, Lapzemes stērste, Latviešu virtuve, Latvijas flora, Latvijas PSR, Latvijas saimniecība, Lauksaimniecības darbarīki, Lauku zvirbulis, Lautas grāfiste, Lādikīja, LBTU Lauksaimniecības fakultāte, LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte, Lielais ķīris, Lielais dzeltencekula kakadu, Lielā Grieķija, Lielā sīga, Lielā stērste, Lielo ezeru balkeris, Lipeklis, Maize, Mandžūrijas līdzenums, Maskavija, Meža sicista, Melnastes briedis, Melnā nāve, Melngalvas stērste, Melngalvas zoss, Meromyza, Miķeļi, Mieži, Miežu ģints, Mikotoksīni, Milti, Moluku kakadu, Morelosa, Morgantīna, Mutācija, Neskarto zemju kampaņa, Niedru stērste, Nigēra, Olbaltumvielas, Oscinella, Padomju saimniecība, Paipala, Parastā maina, Paugurknābja gulbis, Pākšaugi, Pēteris I, Peloponēsas glodene, Piens, Plovs, Portugāles vēsture, Prūšu mitoloģija, Priežu stērste, Rīgas vēsture, Rūjienas ģerbonis, Rūjienas pienotava, Resnknābja krauklis, Rija, Ruņģis, Rudzi, Rudzupuķe, Rugāji (nozīmju atdalīšana), Saberi, Salmi, Samara, Sūreņu dzimta, Sējas vīķis, Sēkla, Selekcija, Sieks, Sirpis, Slavjanska pie Kubaņas, Smiltāja vīķis, Sniega zoss, Sprigulis, Stāvus pacēlies cilvēks, Stiebrmušu dzimta, Stiebru rūsa, Stumbrs, Svaikstiks, Tīrums, Tiltnieki (Krustpils pagasts), Tritikāle, Vairogblakšu dzimta, Vaka, Vēja auza, Veģetārisms, Vidusjūras diēta, Viduslaiki, Zilais sīlis. Izvērst indekss (109 vairāk) »
Abduļina
Abduļina ir pilsēta Krievijas Federācijā, Orenburgas apgabala ziemeļos, pie pašas robežas ar Baškortostānu.
Jaunums!!: Labība un Abduļina · Redzēt vairāk »
Admiralitātes nams
Admiralitātes nams. Admiralitātes nams. Admiralitātes nams ir ēka Stokholmas pilsētas daļā Šepsholmenā.
Jaunums!!: Labība un Admiralitātes nams · Redzēt vairāk »
Aglonas maizes muzejs
Aglonas maizes muzejs ir privāts muzejs un vienīgais maizes muzejs Baltijas valstīs, kas iepazīstina ar labības audzēšanu un maizes tapšanu.
Jaunums!!: Labība un Aglonas maizes muzejs · Redzēt vairāk »
Aita
Aitu ganāmpulks Patagonijā, Argentīna Mājas aita (Ovis aries) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasuga, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).
Jaunums!!: Labība un Aita · Redzēt vairāk »
Alžīrija
Alžīrija (Al Jaza'ir), oficiāli Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika, ir valsts Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Labība un Alžīrija · Redzēt vairāk »
Alus darīšana
16. gadsimta vācu aldari Alus darīšana jeb brūvēšana ir alus gatavošana, ūdenī vārot miežus vai cita veida labību un iegūto šķīdumu saraudzējot ar raugu.
Jaunums!!: Labība un Alus darīšana · Redzēt vairāk »
Amfora
No māla un ar dekoratīvajiem elementiem darināta sengrieķu amfora (6. gs. p.m.ē.) Amfora (amphoreús) ir specifisks trauks, kas senajos laikos (galvenokārt Vidusjūras reģionā) tika izmantots par dažādu preču uzglabāšanas un pārvietošanas rīku.
Jaunums!!: Labība un Amfora · Redzēt vairāk »
Apsaroki
Apsaroki, arī krou ir Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju tauta, kas vēsturiski apdzīvoja Jeloustonas upes ieleju mūsdienu Vaiomingā, Montānā un Ziemeļdakotā.
Jaunums!!: Labība un Apsaroki · Redzēt vairāk »
Atkarska
Atkarska ir pilsēta Saratovas apgabalā Krievijā.
Jaunums!!: Labība un Atkarska · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Labība un Augi · Redzēt vairāk »
Auglis
Pogaļa ir liliju dzimtas augu auglis Auglis botānikā ir segsēkļu vairošanās orgāns, kas sēklu nogatavošanās laikā attīstās no auglenīcas.
Jaunums!!: Labība un Auglis · Redzēt vairāk »
Švarca ķauķītis
Švarca ķauķītis jeb lielais ķauķītis (Phylloscopus schwarzi) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo galvenokārt Sibīrijā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.
Jaunums!!: Labība un Švarca ķauķītis · Redzēt vairāk »
Īspirkstu cīrulis
Īspirkstu cīrulis (Calandrella brachydactyla) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputnu suga.
Jaunums!!: Labība un Īspirkstu cīrulis · Redzēt vairāk »
Ērces
Ērces (Acari) ir zirnekļveidīgo helicerātu apakšklase.
Jaunums!!: Labība un Ērces · Redzēt vairāk »
Āfrika (Romas province)
Āfrikas province (sarkanā krāsā) Āfrika (latīņu: Africa Proconsularis, Africa Vetus) bija Senās Romas province ar centru Utikā, kas aizņēma mūsdienu ziemeļu Tunisijas teritoriju un Vidusjūras piekrasti mūsdienu Lībijas rietumos.
Jaunums!!: Labība un Āfrika (Romas province) · Redzēt vairāk »
Ājurvēda
Nāgārdžuna (150.—250. m.ē.) — viens no senajiem Ajurvēdas ārstiem un filozofiem, kas pazīstams kā grāmatu "100 recepšu" un "Vērtību krātuve" autors Ājurvēda (āyurveda — ‘dzīvības viedums’) ir tradicionālais dziedniecības veids Indijas subkontinentā ar vairāku gadu tūkstošu senu vēsturi, kas aizsākusies Vēdiskajā laikmetā, tādēļ plašākā nozīmē tā ir uzskatāma kā vēdiskā zinātne par veselību, pareizu dzīvesveidu un uzturu.
Jaunums!!: Labība un Ājurvēda · Redzēt vairāk »
Bafina zoss
Bafina zoss (Branta hutchinsii) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).
Jaunums!!: Labība un Bafina zoss · Redzēt vairāk »
Belcu stepe
Belcu stepe ir paugurains apgabals Moldovas ziemeļu daļā, kurā aug maz koku (izņemot rajonus netālu no Dņestras un tajā ietekošās Reutas upēm, kā arī biežajiem ezeriem un strautiem) un kurā dominē lauksaimnieciski apstrādāta zeme, reizēm arī zālāji un krūmi.
Jaunums!!: Labība un Belcu stepe · Redzēt vairāk »
Berdičiva
Berdičiva ir pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Žitomiras apgabalā.
Jaunums!!: Labība un Berdičiva · Redzēt vairāk »
Brazīlijas Pirmā Republika
Brazīlijas karogs Brazīlijas ģerbonis Brazīlijas Pirmā Republika, oficiāli Brazīlijas Savienoto Valstu Republika (portugāļu: República dos Estados Unidos do Brasil) arī Vecā Republika, pastāvēja no Brazīlijas Impērijas gāšanas 1889.
Jaunums!!: Labība un Brazīlijas Pirmā Republika · Redzēt vairāk »
Ceroklis
Ceroklis ir senlatviešu dievība.
Jaunums!!: Labība un Ceroklis · Redzēt vairāk »
Ceru ķauķis
thumb Ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Labība un Ceru ķauķis · Redzēt vairāk »
Cetema
Cetema ir stiebrmušu ģints.
Jaunums!!: Labība un Cetema · Redzēt vairāk »
Chloropinae
Chloropinae ir stiebrmušu apakšdzimta.
Jaunums!!: Labība un Chloropinae · Redzēt vairāk »
Chlorops
Chlorops ir stiebrmušu ģints.
Jaunums!!: Labība un Chlorops · Redzēt vairāk »
Cinks
Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.
Jaunums!!: Labība un Cinks · Redzēt vairāk »
Dārza stērste
Dārza stērste (Emberiza hortulana) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Labība un Dārza stērste · Redzēt vairāk »
Dēmetra
Dēmetras statuja Dēmetra iedod valdnieka Keleja dēlam Triptolemam savus spārnotos ratus un graudus, zīmējums uz Sengrieķu keramikas vāzes Dēmetra ar meitu Persefoni, ilustrācija grāmatai "Mītu grāmata" (''A book of myths'') Dēmetra (atiešu: Δημήτηρ (Dēmḗtēr), doriešu: Δαμάτηρ (Dāmā́tēr)) sengrieķu mitoloģijā ir viena no visvairāk pielūgtajām dievēm, auglības un zemkopības dieve.
Jaunums!!: Labība un Dēmetra · Redzēt vairāk »
Devona
Devonas ainava Devona jeb Devonšīra (saīsināti) ir grāfiste Anglijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Labība un Devona · Redzēt vairāk »
Diēta
Diēta ir ēšanas režīms, kas jāievēro cilvēkam saskaņā ar viņa organisma īpatnībām (kuras var atšķirties veselam un slimam cilvēkam), kas, atkarībā no vēlamā rezultāta, veicina svara samazināšanos vai palielināšanos.
Jaunums!!: Labība un Diēta · Redzēt vairāk »
Dicraeus
Dicraeus ir stiebrmušu ģints.
Jaunums!!: Labība un Dicraeus · Redzēt vairāk »
Dzērve
Pelēkā dzērve jeb vienkārši dzērve (Grus grus) ir liels dzērvju dzimtas (Gruidae) putns.
Jaunums!!: Labība un Dzērve · Redzēt vairāk »
Dzeņi (Krustpils pagasts)
Dzeņi ir skrajciems Krustpils pagasta dienvidrietumu daļā, ciema dienvidu gals atrodas Daugavas labajā krastā, bet ziemeļu — robežojas ar Spuņģēniem.
Jaunums!!: Labība un Dzeņi (Krustpils pagasts) · Redzēt vairāk »
Egejas civilizācija
Egejas jūras reģions. Satelītuzņēmums Egejas civilizācija ir jēdziens, kuru lieto, lai apzīmētu bronzas laikmeta civilizāciju, kura ap 3000.—1200.
Jaunums!!: Labība un Egejas civilizācija · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Labība un Eiropa · Redzēt vairāk »
Etruski
Metropoles mākslas muzeja ekspozīcija. Etruski (arī Tusci) bija viena no daudzajām seno laiku tautām, kas apdzīvoja Itālijas rietumu piekrasti mūsdienu Toskānas reģionā starp Arno upi ziemeļos un Tibru dienvidos.
Jaunums!!: Labība un Etruski · Redzēt vairāk »
Garastes zebiekste
Garastes zebiekste (Mustela frenata) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Labība un Garastes zebiekste · Redzēt vairāk »
Gaurs
Gaurs (Bos gaurus) ir lielākais mūsdienās dzīvojošais dobradžu dzimtas (Bovidae) vērsis, kura dabīgais izplatības areāls aptver Dienvidāziju un Dienvidaustrumāziju.
Jaunums!!: Labība un Gaurs · Redzēt vairāk »
Georgs Mihaeliss
Georgs Mihaeliss (dzimis, miris) bija Vācijas reihskanclers un Prūsijas premjerministrs 1917.
Jaunums!!: Labība un Georgs Mihaeliss · Redzēt vairāk »
Gliemezis
Par gliemezi parasti tiek saukts ikviens uz sauszemes vai ūdenī dzīvojošs vēderkāju klases (Gastropoda) gliemis ar spirālveida čaulu, kas ir pietiekami liela, lai tās saimnieks spētu tajā pilnībā paslēpties.
Jaunums!!: Labība un Gliemezis · Redzēt vairāk »
Grauds
Dažādu augu graudi Graudi ir sausi graudzāļu dzimtas augu auglīši, no kā, atdalot sēnalas, iegūst uzturā lietojamas grūbas, ko var saskaldīt putraimos un tālāk sasmalcināt miltos, bet graudus diedzējot iegūst iesalu, kas ir galvenā izejviela raudzēto dzērienu (kvasa, alus) un spirta rūpniecībā.
Jaunums!!: Labība un Grauds · Redzēt vairāk »
Greivuļi (Audriņu pagasts)
Greivuļi ir skrajciems Rēzeknes novada Audriņu pagastā, kādreiz bija vienota apdzīvota vieta ar Vērēmu pagasta Greivuļiem.
Jaunums!!: Labība un Greivuļi (Audriņu pagasts) · Redzēt vairāk »
Greivuļi (Vērēmu pagasts)
Greivuļi ir skrajciems Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, kādreiz bija vienota apdzīvota vieta ar Audriņu pagasta Greivuļiem.
Jaunums!!: Labība un Greivuļi (Vērēmu pagasts) · Redzēt vairāk »
Griķi (ģints)
Griķi ir lakstaugu ģints sūreņu dzimtā.
Jaunums!!: Labība un Griķi (ģints) · Redzēt vairāk »
Iesals
miežu iesals Iesals ir iediedzēti un izkaltēti labības graudi, ko lieto pārtikā kā dabīgo krāsvielu, aromatizētāju un saldvielu.
Jaunums!!: Labība un Iesals · Redzēt vairāk »
Itālijas sarene
Itālijas sarene ir graudzāļu dzimtas suga, kas ir sastopama Eirāzijas subtropu un mērenās klimata joslas dienviddaļā.
Jaunums!!: Labība un Itālijas sarene · Redzēt vairāk »
Izkapts
Izkapts. Izkapts ir darbarīks augu zaļās masas, labības u.c. lauksaimniecības kultūraugu pļaušanai.
Jaunums!!: Labība un Izkapts · Redzēt vairāk »
Jānis Bickis
Jānis Bickis (arī Bitzky, Bitckis) (1877 - 1933) bija latviešu agronoms, botāniķis un fitopatologs.
Jaunums!!: Labība un Jānis Bickis · Redzēt vairāk »
Jūras transports
''Nyk Aphrodite'' pārvadājot līdz pat 6500 konteineriem Triestē Olandē Francijas konteinerkuģu līnijas apkalpojošā uzņēmuma CMA CGM konteinerkuģis Indijā Jūras transports (vai okeāna transports) vai, vispārīgāk, ūdens transports ir cilvēku (pasažieru) vai preču (kravas) transports pa ūdensceļiem.
Jaunums!!: Labība un Jūras transports · Redzēt vairāk »
Jēkabpils vēsturiskais centrs
Jēkabpils 330 gadu piemiņas akmens Jēkabpils vēsturiskā centra centrālajā vietā. Brīvības iela, 1870. gados būvētie nami. 2010. g. Dzīvojamo ēku komplekss Brīvības ielā 178 — 184, pašlaik namos 182/184 atrodas viesnīca "Hercogs Jēkabs". 2010. g. Pildrežģu nams Pasta ielā 77/79, 2010. gads. Vecpilsētas laukuma fragments. 2010. g. Jēkabpils vēsturiskais centrs ir Jēkabpils pilsētas vēsturiskā centra daļa, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā — pilsētas teritorijas vēsturiskajā iedalījumā.
Jaunums!!: Labība un Jēkabpils vēsturiskais centrs · Redzēt vairāk »
Kaķis
Mājas kaķis jeb kaķis (Felis silvestris catus), arī domesticētais kaķis ir mazs, plēsīgs kaķu dzimtas zīdītājs, kas pieradināts pirms vairāk nekā 9500 gadiem.
Jaunums!!: Labība un Kaķis · Redzēt vairāk »
Kainozojs
Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Labība un Kainozojs · Redzēt vairāk »
Kakadu
Kakadu, kakadu dzimta (Cacatuidae) ir viena no papagaiļveidīgo kārtas (Psittaciformes) dzimtām, kas ir vienīgā dzimta kakadu virsdzimtā (Cacatuoidea).
Jaunums!!: Labība un Kakadu · Redzēt vairāk »
Kalnu zoss
Kalnu zoss (Anser indicus) ir vidēja auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo Centrālāzijā un ziemo Dienvidāzijā.
Jaunums!!: Labība un Kalnu zoss · Redzēt vairāk »
Kanāriju Salas
Kanāriju salas ir septiņu lielu un sešu mazu vulkāniskas izcelsmes salu veidots arhipelāgs, kas atrodas Atlantijas okeāna austrumos, netālu no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes.
Jaunums!!: Labība un Kanāriju Salas · Redzēt vairāk »
Kančendžanga
Kančendžanga (Kanchanjaŋghā) ir trešais augstākais kalns pasaulē pēc Everesta un K2.
Jaunums!!: Labība un Kančendžanga · Redzēt vairāk »
Kapibara
Kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris) ir daļēji ūdenī dzīvojošs jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) grauzējs, kas ir lielākais grauzējs pasaulē.
Jaunums!!: Labība un Kapibara · Redzēt vairāk »
Kartupelis
Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu ģints augs.
Jaunums!!: Labība un Kartupelis · Redzēt vairāk »
Kaspijas tīģeris
Kaspijas tīģeris jeb Persijas tīģeris (Panthera tigris virgata) ir izmirusi tīģera pasuga, kas savvaļā bija sastopama līdz 1970. gadu sākumam.
Jaunums!!: Labība un Kaspijas tīģeris · Redzēt vairāk »
Kazimeždolni
Kazimeždolni ir pilsēta Polijas austrumos, Ļubļinas vojevodistē, uz dienvidiem no Pulaviem Vislas labajā krastā.
Jaunums!!: Labība un Kazimeždolni · Redzēt vairāk »
Klejotāji
Sergeja Prokudina-Gorska foto, ap 1910. gadu Klejotāji jeb nomadi ((nomades) — 'ganību meklētāji') ir nevietsēdīgās cilvēku kultūras, kuru dzīvesveidam raksturīga haotiska vai ritmiska pārvietošanās, mainot dzīvesvietu.
Jaunums!!: Labība un Klejotāji · Redzēt vairāk »
Krekjo
Krekjo (itāļu: Crecchio) ir ciems Itālijā, Abruco reģiona Kjeti provincē, 159 kilometru attālumā no Romas un 14 kilometru attālumā no provinces centra Kjeti.
Jaunums!!: Labība un Krekjo · Redzēt vairāk »
Krišanas skaitlis
Krišanas skaitlis ir viens no kviešu, rudzu, miežu, tritikāles un citu graudaugu miltu un graudu galvenajiem kvalitātes rādītājiem, kas izpaužas kā tajos esošo amilolītisko fermentu (α-amilāzes un β-amilāzes) aktivitāte un cietes graudiņu kvalitāte.
Jaunums!!: Labība un Krišanas skaitlis · Redzēt vairāk »
Krustpils vēsturiskais centrs
Krustpils pils. Rīgas iela. 2010. g. Rīgas iela 2010. g. Bijušā Krustpils ebreju skola, viena no daudzām pilsētas Latgales eklektikas stila celtnēm. Bijušais ugunsdzēsēju depo. 2010. g. Krustpils vēsturiskais centrs ir Jēkabpils pilsētas vēsturiskā centra daļa, kas atrodas Daugavas labajā krastā — pilsētas teritorijas vēsturiskajā iedalījumā.
Jaunums!!: Labība un Krustpils vēsturiskais centrs · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Labība un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Kurdistānas ostāns
Kurdistānas ostāns (Ostān-e Kordestān;, Parêzgayî Kurdistan) ir Irānas ostāns, Irānas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība.
Jaunums!!: Labība un Kurdistānas ostāns · Redzēt vairāk »
Kvieši
Kviešu graudi Kvieši ir labība no kviešu ģints graudzāļu sugām, viena no nozīmīgākajām graudaugu kultūrām pasaulē.
Jaunums!!: Labība un Kvieši · Redzēt vairāk »
Kviešu ģints
Kvieši (Triticum) ir graudzāļu dzimtas ģints, kas ir plaši kultivēta labība visā pasaulē.
Jaunums!!: Labība un Kviešu ģints · Redzēt vairāk »
Labības kombains
Labības kombains CK-5 "Ņiva". Labības kombains ir mašīna, kas vienā gājienā labību nopļauj, izkuļ, attīra graudus no piemaisījumiem un savāc atsevišķās tvertnēs graudus un salmus (tiešā kombainēšana).
Jaunums!!: Labība un Labības kombains · Redzēt vairāk »
Lapzemes stērste
Lapzemes stērste (Calcarius lapponicus) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Labība un Lapzemes stērste · Redzēt vairāk »
Latviešu virtuve
Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā: cepti kartupeļi, cūkgaļas ribiņas, sautēti kāposti, pīles stilbs, pelēkie zirņi ar speķi, cūkas stilbs, auss un šņukurs, cūkgaļas iesmi, Alpu desiņas, putraimdesa, desas riņķī un liellopa mēle. Latviešu virtuve ir latviešiem raksturīgo ēdienu un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē.
Jaunums!!: Labība un Latviešu virtuve · Redzēt vairāk »
Latvijas flora
Latvijas flora ir paparžaugu un ziedaugu sugu kopums, kas veidojies Latvijas teritorijā kopš tā atbrīvojās no ledāja un tā kušanas ūdeņiem (apm. pirms 12 000 gadu).
Jaunums!!: Labība un Latvijas flora · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Jaunums!!: Labība un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »
Latvijas saimniecība
Latvijas tautsaimniecība ir Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā integrēta atvērta saimniecība, tai ir nozīmīgi sakari arī ar NVS reģiona valstīm.
Jaunums!!: Labība un Latvijas saimniecība · Redzēt vairāk »
Lauksaimniecības darbarīki
Viduslaiku zemnieks ar izkapti pļauj sienu Lauksaimniecības darbarīki ir rīki, kurus izmanto lauksaimniecībā dažādu darbu veikšanai.
Jaunums!!: Labība un Lauksaimniecības darbarīki · Redzēt vairāk »
Lauku zvirbulis
Lauku zvirbulis (Passer montanus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns, kas sastopams Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā.
Jaunums!!: Labība un Lauku zvirbulis · Redzēt vairāk »
Lautas grāfiste
Lautas grāfiste ir grāfiste Īrijā, Lensteras provincē.
Jaunums!!: Labība un Lautas grāfiste · Redzēt vairāk »
Lādikīja
Lādikīja, arī Latākija ir galvenā ostas pilsēta Sīrijā.
Jaunums!!: Labība un Lādikīja · Redzēt vairāk »
LBTU Lauksaimniecības fakultāte
LBTU Lauksaimniecības fakultāte bija vecākā no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (agrākās Latvijas Lauksaimniecības universitātes) fakultālēm, kas dibināta 1919.
Jaunums!!: Labība un LBTU Lauksaimniecības fakultāte · Redzēt vairāk »
LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte
LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte (LBTU PTF) bija 1948.
Jaunums!!: Labība un LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte · Redzēt vairāk »
Lielais ķīris
Lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus) ir neliels kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.
Jaunums!!: Labība un Lielais ķīris · Redzēt vairāk »
Lielais dzeltencekula kakadu
Lielais dzeltencekula kakadu (Cacatua galerita) ir liela auguma kakadu dzimtas (Cacatuidae) papagailis, kas sastopams Austrālijas, Jaungvinejas un dažu Indonēzijas salu mežos.
Jaunums!!: Labība un Lielais dzeltencekula kakadu · Redzēt vairāk »
Lielā Grieķija
Lielās Grieķijas karte ar grieķu kolonistu dialektiem: ahajiešu (brūns), doriešu (dzeltens), joniešu (violets) un ziemeļrietumu grieķu (tumši pelēks) Lielā Grieķija ir Itālijas vēsturiskais apgabals ar sengrieķu kolonijām, kas dibinātas antīkajā periodā (sākot ar 8. gadsimtu pr. Kr.), kurā ietilpst Apenīnu pussalas dienvidu daļa un Sicīlija.
Jaunums!!: Labība un Lielā Grieķija · Redzēt vairāk »
Lielā sīga
Lielā sīga (Otis tarda) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns, kas ir vienīgā suga lielo sīgu ģintī (Otis).
Jaunums!!: Labība un Lielā sīga · Redzēt vairāk »
Lielā stērste
Lielā stērste (Emberiza calandra) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijas rietumos un centrālajā daļā.
Jaunums!!: Labība un Lielā stērste · Redzēt vairāk »
Lielo ezeru balkeris
SSTvaikonis (''Steamship (SS)'' — angļu val.) ''Arthur M. Anderson'' ar stūres māju priekšgalā un pakaļgalā izvietotu mašīntelpu. Kuģis aprīkots ar konveijera lentes izkrāvēju. Lielo ezeru balkeris ir balkeris, kas tiek ekspluatēts Ziemeļamerikas Lielajos ezeros.
Jaunums!!: Labība un Lielo ezeru balkeris · Redzēt vairāk »
Lipeklis
rudzu pārslas Lipeklis jeb glutēns (no — 'līme') ir ūdenī nešķīstošu olbaltumvielu grupa, kas atrodama graudzāļu dzimtas graudaugos, galvenokārt kviešos un miežos, bet mazākā daudzumā arī rudzos, auzās un to produktos.
Jaunums!!: Labība un Lipeklis · Redzēt vairāk »
Maize
Dažādi maizes kukuļi Maize ir karstumā apstrādāts pārtikas produkts, ko gatavo no miltiem un ūdens, parasti pievienojot arī sāli un raugu.
Jaunums!!: Labība un Maize · Redzēt vairāk »
Mandžūrijas līdzenums
Mandžūrijas līdzenums, arī Ziemeļaustrumu Ķīnas līdzenums vai Sunliao līdzenums ir plašs līdzenums Ķīnas ziemeļaustrumos starp Lielo Hinganu rietumos Mazo Hinganu ziemeļos un Čanbaišaņu austrumos, un stiepjas dienvidos līdz Bohai jūras Liaodunas līcim.
Jaunums!!: Labība un Mandžūrijas līdzenums · Redzēt vairāk »
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Jaunums!!: Labība un Maskavija · Redzēt vairāk »
Meža sicista
Meža sicista (Sicista betulina) ir viena no lēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) grauzēju sugām.
Jaunums!!: Labība un Meža sicista · Redzēt vairāk »
Melnastes briedis
Melnastes briedis (Odocoileus hemionus) ir briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis, kura dabīgais izplatības areāls aptver Ziemeļamerikas rietumdaļu, uz rietumiem no Misūri upes, lielai populācijas daļai dzīvojot Klinšu kalnos.
Jaunums!!: Labība un Melnastes briedis · Redzēt vairāk »
Melnā nāve
Melnā nāve, reizēm arī melnais mēris, bija pandēmija Eirāzijā un Ziemeļāfrikā 14. gadsimta vidū.
Jaunums!!: Labība un Melnā nāve · Redzēt vairāk »
Melngalvas stērste
Melngalvas stērste (Emberiza melanocephala) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eiropas dienvidaustrumos un Āzijas rietumos.
Jaunums!!: Labība un Melngalvas stērste · Redzēt vairāk »
Melngalvas zoss
Melngalvas zoss (Branta bernicla) ir neliela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).
Jaunums!!: Labība un Melngalvas zoss · Redzēt vairāk »
Meromyza
Meromyza ir stiebrmušu ģints, kurā ietilpst vairāk nekā 100 sugas, kas izplatītas visā pasaulē.
Jaunums!!: Labība un Meromyza · Redzēt vairāk »
Miķeļi
Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens gadskārtu svētki un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki.
Jaunums!!: Labība un Miķeļi · Redzēt vairāk »
Mieži
Mieži ir graudzāļu dzimtas kultūraugs un 4.
Jaunums!!: Labība un Mieži · Redzēt vairāk »
Miežu ģints
Mieži ir viengadīgu un daudzgadīgu graudzāļu dzimtas ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir mērenajā joslā Āfrikā, Eirāzijā un Amerikā.
Jaunums!!: Labība un Miežu ģints · Redzēt vairāk »
Mikotoksīni
Pelējuma augšana uz cietes šķīduma Mikotoksīni ( — sēnes un — inde) ir toksiski sekundārie metabolīti, ko producē sēņu valsts pārstāvji, pārsvarā dažādi pelējumi.
Jaunums!!: Labība un Mikotoksīni · Redzēt vairāk »
Milti
Dažādu tipu milti: 550. tipa kviešu milti, 1050. tipa kviešu milti un 1150. tipa rudzu milti (no kreisās uz labo) Milti ir pulverveida masa, ko iegūst, sasmalcinot labības graudus, vairāku tā saukto pseidolabību (griķu, kaķastes, kinojas u.c.) sēklas vai augļus, kā arī zirņus, pupas vai saknes (piemēram, maniokas).
Jaunums!!: Labība un Milti · Redzēt vairāk »
Moluku kakadu
Moluku kakadu (Cacatua moluccensis) ir kakadu dzimtas (Cacatuidae) papagailis, endēms Moluku salām.
Jaunums!!: Labība un Moluku kakadu · Redzēt vairāk »
Morelosa
Morelosa (izrunā) ir štats Meksikas vidū, uz dienvidiem no galvaspilsētas Mehiko.
Jaunums!!: Labība un Morelosa · Redzēt vairāk »
Morgantīna
Morgantīna bija sena pilsēta Sicīlijas centrālajā daļā, netālu no Aidones pilsētas, Ennas provincē, Itālijā.
Jaunums!!: Labība un Morgantīna · Redzēt vairāk »
Mutācija
Mutācijas (no — 'mainīšanās, pārmaiņa') ir pastāvīgas gēnu vai hromosomu pārmaiņas, kuras var tikt nodotas pēcnācējiem, ja tās ir notikušas šūnās, no kurām veidojas gametas.
Jaunums!!: Labība un Mutācija · Redzēt vairāk »
Neskarto zemju kampaņa
Kampaņai veltīta pastmarka Kampaņai veltīta pastmarka Neskarto zemju kampaņa bija PSRS Komunistiskās partijas Pirmā sekretāra Ņikitas Hrusčova organizēta kampaņa, kuras mērķis bija uzart neapstrādātās Kazahstānas un Sibīrijas stepju zemes, lai ievērojami palielinātu valstī iegūtu graudu ražas.
Jaunums!!: Labība un Neskarto zemju kampaņa · Redzēt vairāk »
Niedru stērste
Niedru stērste (Emberiza schoeniclus) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Labība un Niedru stērste · Redzēt vairāk »
Nigēra
Nigēra, oficiāli Nigēras Republika (République du Niger) ir iekšzemes valsts Rietumāfrikā.
Jaunums!!: Labība un Nigēra · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Labība un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Oscinella
Oscinella ir stiebrmušu ģints.
Jaunums!!: Labība un Oscinella · Redzēt vairāk »
Padomju saimniecība
Padomju saimniecība jeb sovhozs (no — 'padomju saimniecība'; saīsināti — p/s) bija valsts lauksaimniecības uzņēmums bijušajā PSRS, kurā zeme, kā arī pārējie ražošanas līdzekļi un saražotie produkti piederēja valstij.
Jaunums!!: Labība un Padomju saimniecība · Redzēt vairāk »
Paipala
Paipala (Coturnix coturnix) ir neliels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns.
Jaunums!!: Labība un Paipala · Redzēt vairāk »
Parastā maina
Parastā maina (Acridotheres tristis) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kura dabīgais izplatības areāls plešas Āzijas tropu joslā.
Jaunums!!: Labība un Parastā maina · Redzēt vairāk »
Paugurknābja gulbis
Paugurknābja gulbis (Cygnus olor) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kura dabīgais izplatības areāls ir Eirāzija, sākot ar Atlantijas okeāna krastu Francijas un Spānijas rietumos un beidzot ar Klusā okeāna krastu austrumos, Japānu ieskaitot.
Jaunums!!: Labība un Paugurknābja gulbis · Redzēt vairāk »
Pākšaugi
Dažādu pākšaugu augļi Pākšaugi ir tauriņziežu dzimtas augi, kuru auglis ir pāksts, kas veidojas no vienas augļlapas, tādēļ sēklas atrodas vienā telpā.
Jaunums!!: Labība un Pākšaugi · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Labība un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Peloponēsas glodene
Peloponēsas glodene (Anguis cephalonnica) ir glodeņu dzimtas (Anguidae) bezkāju ķirzaka, kurai ir endēmiska Grieķijas izplatība.
Jaunums!!: Labība un Peloponēsas glodene · Redzēt vairāk »
Piens
Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.
Jaunums!!: Labība un Piens · Redzēt vairāk »
Plovs
Plovs Plovs ir ēdiens no rīsiem un gaļas, dārzeņiem, augļiem ar dažādu garšvielu piedevām.
Jaunums!!: Labība un Plovs · Redzēt vairāk »
Portugāles vēsture
Portugāles vēsture apkopo notikumus kopš 35 000 gadu senas pagātnes, kad mūsdienu Portugāles teritorijā ieradās pirmie cilvēki.
Jaunums!!: Labība un Portugāles vēsture · Redzēt vairāk »
Prūšu mitoloģija
Prūšu mitoloģija bija uz baltu mitoloģijas bāzes veidojusies reliģisko uzskatu sistēma, ar reliģisko kulta centru Romuvā, un hierarhizētu garīdzniecības organizāciju (priesteru — krīvu, — hierarhijas vadībā bija krīvu krīvs).
Jaunums!!: Labība un Prūšu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Priežu stērste
Priežu stērste (Emberiza leucocephalos) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas pašos austrumos un plašā joslā Āzijā līdz Klusajam okeānam.
Jaunums!!: Labība un Priežu stērste · Redzēt vairāk »
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Labība un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »
Rūjienas ģerbonis
Rūjienas pilsētas ģerbonis ir viens no Rūjienas pilsētas oficiālajiem simboliem.
Jaunums!!: Labība un Rūjienas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Rūjienas pienotava
Rūjienas pienotava ir uzcelta 1912.
Jaunums!!: Labība un Rūjienas pienotava · Redzēt vairāk »
Resnknābja krauklis
Resnknābja krauklis (Corvus crassirostris) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).
Jaunums!!: Labība un Resnknābja krauklis · Redzēt vairāk »
Rija
Vestienas pagasta „Rizgās” celta rija, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Džūkstes pagasta „Ļūpīšos” celta rija, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Rija bija daudzām Ziemeļaustrumeiropas tautām pazīstama celtne labības žāvēšanai un kulšanai.
Jaunums!!: Labība un Rija · Redzēt vairāk »
Ruņģis
Ruņģis baltu mitoloģijā ir labais mājas gars, labības aizgādnis un sargātājs, kurš palīdzot mājas iedzīvotājiem, sargājot tos un nesot mājās graudus, ko berot apcirkņos, lai mājiniekiem vienmēr būtu ko ēst un tie nepiedzīvotu badu.
Jaunums!!: Labība un Ruņģis · Redzēt vairāk »
Rudzi
Sējas rudzi (Secale cereale) ir graudzāļu dzimtas suga, kuru kā labību visvairāk audzē mērenā klimata joslā, galvenokārt Centrāleiropas ziemeļdaļas valstīs, Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, tostarp arī Latvijā.
Jaunums!!: Labība un Rudzi · Redzēt vairāk »
Rudzupuķe
Zilā rudzupuķe (Centaurea cyanus) ir viengadīgs, 20—60 cm garš kurvjziežu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Labība un Rudzupuķe · Redzēt vairāk »
Rugāji (nozīmju atdalīšana)
Rugāji var būt.
Jaunums!!: Labība un Rugāji (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Saberi
Saberi bija baltu rituālais kopmielasts, ko rīkoja slimību, epidēmiju un citu nelaimju novēršanai.
Jaunums!!: Labība un Saberi · Redzēt vairāk »
Salmi
Rituļos sapresēti salmi No salmu blokiem celta māja (ASV, Virdžīnijā) Salmi ir kultūraugu atliekas pēc pļaujas, nogriezti izkaltuši labības stiebri, kuriem izkulti graudi jeb sēklas.
Jaunums!!: Labība un Salmi · Redzēt vairāk »
Samara
Samara ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļā Volgas kreisajā krastā pie Samaras upes ietekas.
Jaunums!!: Labība un Samara · Redzēt vairāk »
Sūreņu dzimta
Sūreņu dzimta ir neļķu rindas augu dzimta, kurā ietilpst galvenokārt lakstaugi.
Jaunums!!: Labība un Sūreņu dzimta · Redzēt vairāk »
Sējas vīķis
Sējas vīķis (Vicia sativa) ir augu suga tauriņziežu dzimtā.
Jaunums!!: Labība un Sējas vīķis · Redzēt vairāk »
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Jaunums!!: Labība un Sēkla · Redzēt vairāk »
Selekcija
Selekcija ir augu un dzīvnieku sugu mērķtiecīga pārveidošana un šķirņu veidošana.
Jaunums!!: Labība un Selekcija · Redzēt vairāk »
Sieks
Sieks ir Latvijā lietota tilpuma vai svara mērvienība beramam produktam (piemēram, labībai) 15.
Jaunums!!: Labība un Sieks · Redzēt vairāk »
Sirpis
Sirpis kādā Polijas saimniecībā Sirpis ir vienā rokā turams darbarīks labības vai zāles pļaušanai.
Jaunums!!: Labība un Sirpis · Redzēt vairāk »
Slavjanska pie Kubaņas
Slavjanska pie Kubaņas ir pilsēta Krievijas dienvidos, Krasnodaras novadā.
Jaunums!!: Labība un Slavjanska pie Kubaņas · Redzēt vairāk »
Smiltāja vīķis
Smiltāja vīķis (Vicia villosa) ir augu suga vīķu ģintī, kura ir plaši sastopama Dienvideiropā, Rietumeiropā un Rietumāzijā.
Jaunums!!: Labība un Smiltāja vīķis · Redzēt vairāk »
Sniega zoss
Sniega zoss (Anser caerulescens) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.
Jaunums!!: Labība un Sniega zoss · Redzēt vairāk »
Sprigulis
Labības kulšana ar spriguļiem Zviedrijā (1903. gads). Sprigulis ir sens darbarīks labības, rīsu un citu līdzīgu kultūru kulšanai, kas sastāv no kāta un vāles, kas sastiprināti kopā ar virvi, siksnu vai ķēdi.
Jaunums!!: Labība un Sprigulis · Redzēt vairāk »
Stāvus pacēlies cilvēks
Stāvus pacēlies cilvēks, stāvstājas cilvēks jeb stāvus ejošais cilvēks (Homo erectus) ir viena no pirmajām saprātīgajām būtnēm.
Jaunums!!: Labība un Stāvus pacēlies cilvēks · Redzēt vairāk »
Stiebrmušu dzimta
Stiebrmušas (Chloropidae) ir mušveidīgo dzimta, kurā ietilpst vairāk nekā 3000 sugu no aptuveni 200 ģintīm, kas ir sastopamas pa visu pasauli.
Jaunums!!: Labība un Stiebrmušu dzimta · Redzēt vairāk »
Stiebru rūsa
Stiebru jeb svītru rūsa ir rūsas sēnes Puccinia graminis izraisīta graudaugu rūsa.
Jaunums!!: Labība un Stiebru rūsa · Redzēt vairāk »
Stumbrs
Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta, transporta un jaunu audu veidošanas funkcijas.
Jaunums!!: Labība un Stumbrs · Redzēt vairāk »
Svaikstiks
Svaikstiks (jaunprūšu: *Swāikstiks, no *swāikstan (*swāigstan) — 'gaisma') prūšu mitoloģijā ir gaismas un auglības dievs, kas rūpējas par labības un zāles augšanu un lopu vairošanos.
Jaunums!!: Labība un Svaikstiks · Redzēt vairāk »
Tīrums
Lauki Beļģijā. Priekšplānā redzamas rudzupuķes un magones Tīrums, arī lauks, ir zemes daļa, kas paredzēta lauksaimniecības kultūru audzēšanai.
Jaunums!!: Labība un Tīrums · Redzēt vairāk »
Tiltnieki (Krustpils pagasts)
Tiltnieki ir skrajciems Krustpils pagasta ciems pie Rīgas—Daugavpils šosejas 1 km pirms Velvītes.
Jaunums!!: Labība un Tiltnieki (Krustpils pagasts) · Redzēt vairāk »
Tritikāle
Tritikāle (× Triticosecale) ir labības augs, kas izveidots, krustojot kviešus (Triticum) un rudzus (Secale).
Jaunums!!: Labība un Tritikāle · Redzēt vairāk »
Vairogblakšu dzimta
Vairogblakšu dzimta (Pentatomidae) ir blakšu dzimta, kurā ietilpst vairāk nekā 5000 sugu, kas iedalās aptuveni 940 ģintīs, un ir trešā blakšu dzimta pēc sugu skaita.
Jaunums!!: Labība un Vairogblakšu dzimta · Redzēt vairāk »
Vaka
Vaka (wacke, wakk, die Wacken) bija administratīva teritoriāla zemnieku pašpārvaldes vienība, kas viduslaikos un jaunajos laikos pastāvēja mūsdienu Vidzemes un Igaunijas laukos.
Jaunums!!: Labība un Vaka · Redzēt vairāk »
Vēja auza
Vēja auza ir mainīga izskata augu suga graudzāļu dzimtā.
Jaunums!!: Labība un Vēja auza · Redzēt vairāk »
Veģetārisms
Veģetāro produktu daudzveidība Veģetārisms ir uztura veids, kura pamatā ir augu valsts barība (augļi, dārzeņi, graudaugi, rieksti, sēklas u.c.), bet netiek ēsti produkti, kas iegūti, nogalinot dzīvniekus (visu veidu gaļa).
Jaunums!!: Labība un Veģetārisms · Redzēt vairāk »
Vidusjūras diēta
Vidusjūras diēta Vidusjūras diēta ir diēta, kuru iedvesmojuši to cilvēku ēšanas paradumi, kuri dzīvo Vidusjūras reģionā.
Jaunums!!: Labība un Vidusjūras diēta · Redzēt vairāk »
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Jaunums!!: Labība un Viduslaiki · Redzēt vairāk »
Zilais sīlis
Zilais sīlis (Cyanocitta cristata) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Jaunums!!: Labība un Zilais sīlis · Redzēt vairāk »
