Ātrāk nekā pārlūku!
132 attiecības: Abscess, Acu slimības, Adenoforejas, Alpu vārna, Amerikas korsaks, Anilings, Apaļmutnieki, Arheji, Asinsblaktis, Asku sēnes, Augi, Augstās krūmmellenes, Augu fizioloģiskā uztvere, Austrālijas ehidna, Ķīnas cimdiņkrabis, Ķērpji, Žaunkājvēži, Žokļkājvēži, Čauna (pētniecības stacija), Ērces, Āfrikas tripanosomiāze, Baltais āmulis, Bazofilie leikocīti, Blakšu kārta, Blusvaboļu dzimta, Brazīlijas dižūdrs, Brūnkrūtainais ezis, Bruņutis, Cūkas, Chrysolina fastuosa, Chrysolina geminata, Chrysolina graminis, Coleolaelaps agrestis, Coleolaelaps rhinocerotis, Coxiella burnetii, Crabro peltarius, Diaphorencyrtus aligarhensis, Diaphorina citri, Dižā bezzobe, Diciemīdas, Divspārņi, Doksiciklīns, Eļļasvaboļu dzimta, Eiropas vija, Ekstensīvā lopkopība, Ektoparazīti, Endofīti, Endoparazīti, Gamazīgas ērces, Gasteruption jaculator, ..., Glohīdija, Haizivis, Hypoaspis integer, Hypoaspis krameri, Hypoaspis neokrameri, Ichneumon, Infekcija, Ivermektīns, Kalāns, Kāšgalvjtārpi, Koku vairogblakts, Komposta degunradžvabole, Krēpjaita, Kristofors Kolumbs, Ksenacelveidīgie, Kukaiņi, Lapkoku otiņmūķene, Lapu krāsu maiņa rudenī, Leduslācis, Lenteņi, Matoņi, Mājas čurkste, Mēslumušas, Medus bišu slimības, Melnais amūrs, Melnais degunradzis, Microphthalma europaea, Miza, Nematodes, Neomicrodispus iranicus, Nodosariātas, Ortonektīdi, Paramicrodispus scarabidophilus, Parazitoloģija, Peldētāju nieze, Peles, Perakarīdi, Pesticīdi, Plēsonība, Pneimonija, Premicrodispus, Premicrodispus akermanae, Premicrodispus krczali, Priekšžauņi, Protisti, Prusaki, Purva bruņurupucis, Rūsa (augu slimība), Rūsas sēnes, Reģenerācija, Rudā lapsa, Sakņgalvji, Santalkoku dzimta, Sarcophaga portschinskyi, Sānpeldvēži, Secernenti, Sepse, Simbioze, Skudru dzimta, Spirti, Stellera jūrasgovs, Tamarixia radiata, Tārpi, Tekostraki, Toksīns, Trihineloze, Troilus luridus, Tuklās šūnas, Upes zīriņš, Vaboles, Vairogvaboles, Vakarlēpis, Vīruss, Vienādkājvēži, Vienšūņi, Virpotāji, Weiseronyssus persicus, Zīriņu apakšdzimta, Ziemeļu baltkrūtainais ezis, Zilspāru dzimta, Zirņu laputs, Zooloģija. Izvērst indekss (82 vairāk) »
Abscess
Zemādas abscess Abscess ir strutu sakopojums, kas lokalizēti veidojas dažādos audos un orgānos.
Jaunums!!: Parazītisms un Abscess · Redzēt vairāk »
Acu slimības
Acu slimības ir cilvēka vai dzīvnieka acu saslimšanas.
Jaunums!!: Parazītisms un Acu slimības · Redzēt vairāk »
Adenoforejas
Adenoforejas (Adenophorea) ir nematožu klase (citās klasifikācijās - apakšklase).
Jaunums!!: Parazītisms un Adenoforejas · Redzēt vairāk »
Alpu vārna
Alpu vārna jeb sarkanknābja klinšu vārna (Pyrrhocorax pyrrhocorax) ir vārnu dzimtas putns un viena no divām sugām Alpu vārnu ģintī (Pyrrhocorax).
Jaunums!!: Parazītisms un Alpu vārna · Redzēt vairāk »
Amerikas korsaks
Amerikas korsaks (Vulpes velox) jeb Amerikas prēriju lapsa, jeb kā amerikāņi saka žiglā lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.
Jaunums!!: Parazītisms un Amerikas korsaks · Redzēt vairāk »
Anilings
Anilinga ilustratīvs attēls Anilings ir seksa paņēmiens, kurā anālā atvere tiek kairināta ar mēli vai lūpām.
Jaunums!!: Parazītisms un Anilings · Redzēt vairāk »
Apaļmutnieki
Apaļmutnieki (Cyclostomata) — bezžokļaiņu infratipa pārstāvji.
Jaunums!!: Parazītisms un Apaļmutnieki · Redzēt vairāk »
Arheji
Arheji jeb arhebaktērijas (Archaea, Archaebacteria) ir īpašs domēns (pēc Karla Vouza trīs domēnu sistēmas).
Jaunums!!: Parazītisms un Arheji · Redzēt vairāk »
Asinsblaktis
Asinsblaktis, asinsblakšu dzimta (Cimicidae) ir blakšu (Heteroptera) dzimta, kas pieder pie asinsblakšu virsdzimtas (Cimicoidea).
Jaunums!!: Parazītisms un Asinsblaktis · Redzēt vairāk »
Asku sēnes
Asku sēnes pieder pie augstāko sēņu grupas ar labi attīstītu daudzšūnu micēliju.
Jaunums!!: Parazītisms un Asku sēnes · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Parazītisms un Augi · Redzēt vairāk »
Augstās krūmmellenes
Augstās krūmmellenes (Vaccinium corymbosum) ir daudzgadīgi, vasarzaļi ēriku dzimtas (Ericaceae) krūmogulāji.
Jaunums!!: Parazītisms un Augstās krūmmellenes · Redzēt vairāk »
Augu fizioloģiskā uztvere
Augu fizioloģiskā uztvere ir augu spēja sajust vidi un reaģēt uz to, pielāgojot savu morfoloģiju un fizioloģiju.
Jaunums!!: Parazītisms un Augu fizioloģiskā uztvere · Redzēt vairāk »
Austrālijas ehidna
Austrālijas ehidna jeb īspurna ehidna (Tachyglossus aculeatus) ir viena no četrām mūsdienās dzīvojošajām ehidnu dzimtas (Tachyglossidae) sugām un ir vienīgā suga ehidnu gintī (Tachyglossus).
Jaunums!!: Parazītisms un Austrālijas ehidna · Redzēt vairāk »
Ķīnas cimdiņkrabis
Ķīnas cimdiņkrabis, arī Ķīnas krabis, Japānas cimdiņkrabis (Eriocheir sinensis) ir vidēja izmēra krabis, kas sākotnēji bijis sastopams Dzeltenajā jūrā Āzijas austrumos, taču mūsdienās plaši izplatījies ārpus sākotnējā areāla, apgūstot Eiropas un Ziemeļamerikas piekrastes.
Jaunums!!: Parazītisms un Ķīnas cimdiņkrabis · Redzēt vairāk »
Ķērpji
Dažādi ķērpji. Ķērpji ir kompleksi simbiotiski organismi, kas ir izveidojušies aļģu un sēņu kopdzīves rezultātā.
Jaunums!!: Parazītisms un Ķērpji · Redzēt vairāk »
Žaunkājvēži
Žaunkājvēži (Branchiopoda) ir primitīvāko vēžveidīgo klase.
Jaunums!!: Parazītisms un Žaunkājvēži · Redzēt vairāk »
Žokļkājvēži
Žokļkājvēži (Maxillopoda) — vēžveidīgo apakštipa klase.
Jaunums!!: Parazītisms un Žokļkājvēži · Redzēt vairāk »
Čauna (pētniecības stacija)
Stacionārs «Čauna» ir Krievijas pētnieciskā stacija Arktikā.
Jaunums!!: Parazītisms un Čauna (pētniecības stacija) · Redzēt vairāk »
Ērces
Ērces (Acari) ir zirnekļveidīgo helicerātu apakšklase.
Jaunums!!: Parazītisms un Ērces · Redzēt vairāk »
Āfrikas tripanosomiāze
Āfrikas tripanosomiāze jeb miega slimība ir parazitāra cilvēku un dzīvnieku slimība.
Jaunums!!: Parazītisms un Āfrikas tripanosomiāze · Redzēt vairāk »
Baltais āmulis
Baltais āmulis — Viscum album L. — ir daudzgadīgs ziemzaļš santalkoku dzimta (Santalaceae) krūms.
Jaunums!!: Parazītisms un Baltais āmulis · Redzēt vairāk »
Bazofilie leikocīti
Bazofilais leikocīts asins iztriepē Bazofilie leikocīti, saukti arī vienkārši par bazofilajiem, ir vismazāk sastopamie leikocīti asinīs.
Jaunums!!: Parazītisms un Bazofilie leikocīti · Redzēt vairāk »
Blakšu kārta
Blakšu jeb puscietspārņu kārta (Hemiptera) ir kukaiņu (Insecta) kārta, kurā ietilpst aptuveni 80 000 augutu, blakšu, cikāžu un sūnu blakšu sugu.
Jaunums!!: Parazītisms un Blakšu kārta · Redzēt vairāk »
Blusvaboļu dzimta
Blusvaboļu dzimta (Ritsema, 1869) ir vaboļu dzimta, kurā ietilpst apmēram 10 sugas no 4 ģintīm.
Jaunums!!: Parazītisms un Blusvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »
Brazīlijas dižūdrs
Brazīlijas dižūdrs (Pteronura brasiliensis) ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kura dabiskais izplatības areāls ir Dienvidamerikas centrālā un ziemeļu daļa.
Jaunums!!: Parazītisms un Brazīlijas dižūdrs · Redzēt vairāk »
Brūnkrūtainais ezis
Brūnkrūtainais ezis, brūnkrūšu ezis, arī Eiropas ezis jeb parastais ezis (Erinaceus europaeus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.
Jaunums!!: Parazītisms un Brūnkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »
Bruņutis
Bruņutis (Coccoidea) ir augutu apakškārtas virsdzimta ar apmēram 3000 zināmām sugām.
Jaunums!!: Parazītisms un Bruņutis · Redzēt vairāk »
Cūkas
Cūkas (Sus) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) viena no cūku dzimtas (Suidae) ģintīm.
Jaunums!!: Parazītisms un Cūkas · Redzēt vairāk »
Chrysolina fastuosa
Chrysolina fastuosa ir lapgraužu dzimtas suga, kurā ir aprakstītas 5 pasugas un viena variācija.
Jaunums!!: Parazītisms un Chrysolina fastuosa · Redzēt vairāk »
Chrysolina geminata
Chrysolina geminata ir lapgraužu dzimtas suga.
Jaunums!!: Parazītisms un Chrysolina geminata · Redzēt vairāk »
Chrysolina graminis
Chrysolina graminis ir lapgraužu dzimtas suga, kurā ietilpst 7 pasugas.
Jaunums!!: Parazītisms un Chrysolina graminis · Redzēt vairāk »
Coleolaelaps agrestis
Coleolaelaps agrestis ir gamazīdo ērcīšu suga no Laelapidae dzimtas.
Jaunums!!: Parazītisms un Coleolaelaps agrestis · Redzēt vairāk »
Coleolaelaps rhinocerotis
Coleolaelaps rhinocerotis ir gamazīdo ērcīšu suga no Laelapidae dzimtas.
Jaunums!!: Parazītisms un Coleolaelaps rhinocerotis · Redzēt vairāk »
Coxiella burnetii
Coxiella burnetii (arī Rickettsia buretii) ir ļoti mazas gramnegatīvas baktērijas.
Jaunums!!: Parazītisms un Coxiella burnetii · Redzēt vairāk »
Crabro peltarius
Crabro peltarius ir racējlapseņu dzimtas suga.
Jaunums!!: Parazītisms un Crabro peltarius · Redzēt vairāk »
Diaphorencyrtus aligarhensis
Diaphorencyrtus aligarhensis ir Encyrtidae parazītiskā suga.
Jaunums!!: Parazītisms un Diaphorencyrtus aligarhensis · Redzēt vairāk »
Diaphorina citri
Diaphorina citri ir lapblusiņu suga, kas tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem citrusaugu kaitēkļiem, jo tā izplata citrusaugu zaļēšanas slimību, kuru izraisa baktērijas Candidatus Liberibacter.
Jaunums!!: Parazītisms un Diaphorina citri · Redzēt vairāk »
Dižā bezzobe
Dižā bezzobe jeb dīķu bezzobe (Anodonta cygnea) ir saldūdens gliemeņu suga no bezzobju ģints.
Jaunums!!: Parazītisms un Dižā bezzobe · Redzēt vairāk »
Diciemīdas
Diciemīdas (Dicyemida) jeb rombozoji (Rhombozoa) ir primitīvu bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvji parazitē galvkājos.
Jaunums!!: Parazītisms un Diciemīdas · Redzēt vairāk »
Divspārņi
Divspārņi (Diptera) ir kukaiņu kārta, kas pieder pie spārneņu apakšklases (Pterygota).
Jaunums!!: Parazītisms un Divspārņi · Redzēt vairāk »
Doksiciklīns
Doksiciklīns ir plaša spektra tetraciklīnu klases antibiotika, ko lieto baktēriju un noteiktu parazītu izraisītu infekciju ārstēšanai.
Jaunums!!: Parazītisms un Doksiciklīns · Redzēt vairāk »
Eļļasvaboļu dzimta
Eļļasvaboļu dzimta (Gyllenhal, 1810) ir vaboļu dzimta, kurā ietilpst apmēram 2500 sugas.
Jaunums!!: Parazītisms un Eļļasvaboļu dzimta · Redzēt vairāk »
Eiropas vija
Eiropas vija (Cuscuta Europaea) ir viju dzimtas augs.
Jaunums!!: Parazītisms un Eiropas vija · Redzēt vairāk »
Ekstensīvā lopkopība
Grieķijā Alpu lauksaimniecība: ekstensīvas ganības augstos kalnos Āra cūku audzēšana netālu no Cimalmotto (Šveice) Ekstensīvā lopkopība (no latīņu valodas: extendere.
Jaunums!!: Parazītisms un Ekstensīvā lopkopība · Redzēt vairāk »
Ektoparazīti
Ektoparazīti (sengr. val. ektos - ārpus) ir sīki parazītiski organismi, kas dzīvo uz vai iekš saimnieka organisma epidermas.
Jaunums!!: Parazītisms un Ektoparazīti · Redzēt vairāk »
Endofīti
Augu endofīti (— 'iekšā', φυτόν (phitón) — 'augs') ir mikroskopiski organismi, kas vismaz kādu savas dzīves cikla daļu pavada auga audos.
Jaunums!!: Parazītisms un Endofīti · Redzēt vairāk »
Endoparazīti
Endoparazīti ir parazītiski organismi, kas dzīvo saimnieka organisma orgānos un audos.
Jaunums!!: Parazītisms un Endoparazīti · Redzēt vairāk »
Gamazīgas ērces
Gamazīgas ērces ir plaša ērču grupa, kurā ietilpst ap 30 brīvi dzīvošu vai parazītisko ērču dzimtas, kuru pārstāvji izraisa gamazoidozi.
Jaunums!!: Parazītisms un Gamazīgas ērces · Redzēt vairāk »
Gasteruption jaculator
Gasteruption jaculator ir plēvspārņu suga no tievvēderlapseņu dzimtas.
Jaunums!!: Parazītisms un Gasteruption jaculator · Redzēt vairāk »
Glohīdija
''Elliptio complanata'' glohīdijas. Glohīdija (no (glohis) — 'bultas gals, dzelksnis') ir saldūdens gliemju (dižgliemeņu dzimta) parazītisks kāpurs.
Jaunums!!: Parazītisms un Glohīdija · Redzēt vairāk »
Haizivis
Haizivis (Selachimorpha) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) skrimšļzivju virskārta.
Jaunums!!: Parazītisms un Haizivis · Redzēt vairāk »
Hypoaspis integer
Hypoaspis integer ir gamazīdo ērcīšu suga no Laelapidae dzimtas.
Jaunums!!: Parazītisms un Hypoaspis integer · Redzēt vairāk »
Hypoaspis krameri
Hypoaspis krameri ir gamazīdo ērcīšu suga no Laelapidae dzimtas.
Jaunums!!: Parazītisms un Hypoaspis krameri · Redzēt vairāk »
Hypoaspis neokrameri
Hypoaspis neokrameri ir gamazīdo ērcīšu suga no Laelapidae dzimtas.
Jaunums!!: Parazītisms un Hypoaspis neokrameri · Redzēt vairāk »
Ichneumon
Ichneumon ir plēvspārņu ģints no tievvēderlapseņu dzimtas.
Jaunums!!: Parazītisms un Ichneumon · Redzēt vairāk »
Infekcija
Infekcija (— ‘aplipšana’) ir slimību izraisošu mikroorganismu, parazītu vai sēņu iekļūšana organismā.
Jaunums!!: Parazītisms un Infekcija · Redzēt vairāk »
Ivermektīns
Ivermektīns (Ivermectin) ir zāles, ko lieto daudzu veidu parazītu invāziju ārstēšanai.
Jaunums!!: Parazītisms un Ivermektīns · Redzēt vairāk »
Kalāns
Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga kalānu ģintī (Enhydra).
Jaunums!!: Parazītisms un Kalāns · Redzēt vairāk »
Kāšgalvjtārpi
Kāšgalvjtārpi jeb dzelkņgalvji (Acanthocephala) ir parazītisku bezmugurkaulnieku tips, kas iepriekš tika uzskatīti par veltņtārpu klasi.
Jaunums!!: Parazītisms un Kāšgalvjtārpi · Redzēt vairāk »
Koku vairogblakts
Koku vairogblakts (Pentatoma rufipes) ir vairogblakšu suga.
Jaunums!!: Parazītisms un Koku vairogblakts · Redzēt vairāk »
Komposta degunradžvabole
Komposta degunradžvabole ir skarabeju dzimtas vaboļu suga.
Jaunums!!: Parazītisms un Komposta degunradžvabole · Redzēt vairāk »
Krēpjaita
Krēpjaita (Ammotragus lervia), saukta arī par arui, ir Ziemeļāfrikas kalnos dzīvojošs dobradžu dzimtas (Bovidae) pārnadzis, kas ir vienīgā suga krēpjaitu ģintī (Ammotragus).
Jaunums!!: Parazītisms un Krēpjaita · Redzēt vairāk »
Kristofors Kolumbs
Kristofors Kolumbs (1451—1506) bija ievērojams jūrasbraucējs, kas šķērsoja Atlantijas okeānu un 1492.
Jaunums!!: Parazītisms un Kristofors Kolumbs · Redzēt vairāk »
Ksenacelveidīgie
Ksenacelveidīgie (Xenacoelomorpha) ir neliels bilaterālu dzīvnieku tips, kas sastāv no divām radniecīgām grupām: ksenoturbellīdām un acelveidīgajiem.
Jaunums!!: Parazītisms un Ksenacelveidīgie · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Parazītisms un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Lapkoku otiņmūķene
Lapkoku otiņmūķene (Calliteara pudibunda)ir Erebidae dzimtas suga.
Jaunums!!: Parazītisms un Lapkoku otiņmūķene · Redzēt vairāk »
Lapu krāsu maiņa rudenī
Skābarža lapu krāsas maiņa rudenī Lapu krāsu maiņa parasti tiek novērota rudenī mērenā joslas lapu koku mežos.
Jaunums!!: Parazītisms un Lapu krāsu maiņa rudenī · Redzēt vairāk »
Leduslācis
Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Parazītisms un Leduslācis · Redzēt vairāk »
Lenteņi
Lenteņi (Cestoda) ir plakantārpu klase, kas visvairāk ir pielāgojušies parazītiskam dzīvesveidam.
Jaunums!!: Parazītisms un Lenteņi · Redzēt vairāk »
Matoņi
Matoņi ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips, kuru kāpuri ir dzīvnieku parazīti.
Jaunums!!: Parazītisms un Matoņi · Redzēt vairāk »
Mājas čurkste
Mājas čurkste jeb ziemeļu mājas čurkste (Delichon urbicum) ir gājputns no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes), kas pieder bezdelīgu dzimtai (Hirundinidae).
Jaunums!!: Parazītisms un Mājas čurkste · Redzēt vairāk »
Mēslumušas
Mēslumušas jeb mēslu mušas, mēslumušu dzimta (Scathophagidae) ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kas pieder pie mušu virsdzimtas (Muscoidea).
Jaunums!!: Parazītisms un Mēslumušas · Redzēt vairāk »
Medus bišu slimības
Medus bišu slimības ir slimības, ar ko slimo Eiropas medus bite (Apis mellifera).
Jaunums!!: Parazītisms un Medus bišu slimības · Redzēt vairāk »
Melnais amūrs
Melnais amūrs (Mylopharyngodon piceus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga melno amūru ģintī (Mylopharyngodon).
Jaunums!!: Parazītisms un Melnais amūrs · Redzēt vairāk »
Melnais degunradzis
Melnais degunradzis (Diceros bicornis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.
Jaunums!!: Parazītisms un Melnais degunradzis · Redzēt vairāk »
Microphthalma europaea
Microphthalma europaea ir divspārņu suga no kāpurmušu dzimtas.
Jaunums!!: Parazītisms un Microphthalma europaea · Redzēt vairāk »
Miza
Indijas mango koka (''Mangifera indica'') miza Miza ir kokaugu ārējais segaudu slānis.
Jaunums!!: Parazītisms un Miza · Redzēt vairāk »
Nematodes
Nematodes jeb velteniskie tārpi (Nematoda) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips (citās klasifikācijās veltenisko tārpu (Nemathelminthes) tipa klase).
Jaunums!!: Parazītisms un Nematodes · Redzēt vairāk »
Neomicrodispus iranicus
Neomicrodispus iranicus ir gamazīdo ērcīšu suga no Microdispidae dzimtas.
Jaunums!!: Parazītisms un Neomicrodispus iranicus · Redzēt vairāk »
Nodosariātas
Nodosariātas (Nodosariata) ir foraminīferu klase (vai apakšklase), kas pārstāv pārsvarā brīvi peldošas formas.
Jaunums!!: Parazītisms un Nodosariātas · Redzēt vairāk »
Ortonektīdi
Ortonektīdi (Orthonectida) ir daudzšūnu bilaterāļu tips, kuru agrāk kopā ar diciemīdiem apvienoja mezozoju tipā.
Jaunums!!: Parazītisms un Ortonektīdi · Redzēt vairāk »
Paramicrodispus scarabidophilus
Paramicrodispus scarabidophilus ir gamazīdo ērcīšu suga no Microdispidae dzimtas.
Jaunums!!: Parazītisms un Paramicrodispus scarabidophilus · Redzēt vairāk »
Parazitoloģija
Nematode ''Onchocerca volvulus'' parazitē uz knišļa ''Simulium yahense'' antenas Parazitoloģija ir bioloģijas nozare, kas pētī parazītus un parazītismu starp organismiem.
Jaunums!!: Parazītisms un Parazitoloģija · Redzēt vairāk »
Peldētāju nieze
Peldētāju nieze, arī cerkarioze, cerkariālais dermatīts un šistosomu dermatīts, ir īslaicīga alerģiska reakcija, kas rodas cilvēku ādā, kuri ir inficējušies ar mikroskopiskām ūdenī esošām šistosomām, vienu no plakantārpu dzimtām.
Jaunums!!: Parazītisms un Peldētāju nieze · Redzēt vairāk »
Peles
Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae).
Jaunums!!: Parazītisms un Peles · Redzēt vairāk »
Perakarīdi
Perakarīdi (lat. Peracarida) ir augstāko vēžu virskārta.
Jaunums!!: Parazītisms un Perakarīdi · Redzēt vairāk »
Pesticīdi
Lauku miglošana ar pesticīdiem Pesticīdi ( — ‘slimība’, caedo — ‘nogalināt’), arī augu aizsardzības līdzekļi, ir ķīmiskas vielas, kuras izmanto lauksaimniecībā, lai apkarotu kaitēkļus, uzveiktu augu slimības, kā arī dažādus parazītus un nezāles.
Jaunums!!: Parazītisms un Pesticīdi · Redzēt vairāk »
Plēsonība
Apaļlapu rasene ir kukaiņēdāju lakstaugs Plēsonība ir starpsugu attiecības, kad viens organisms, plēsoņa, iznīcina citu organismu, upuri, lai iegūtu sev barību.
Jaunums!!: Parazītisms un Plēsonība · Redzēt vairāk »
Pneimonija
Pneimonija (no, pneúmōn — 'plaušas') jeb plaušu karsonis ir plaušu iekaisuma slimība dažādos lielākos un mazākos apvidos, kas galvenokārt skar mazus gaisa maisiņus alveolas.
Jaunums!!: Parazītisms un Pneimonija · Redzēt vairāk »
Premicrodispus
Premicrodispus ir ērcīšu ģints no Microdispidae dzimtas.
Jaunums!!: Parazītisms un Premicrodispus · Redzēt vairāk »
Premicrodispus akermanae
Premicrodispus akermanae ir gamazīdo ērcīšu suga no Microdispidae dzimtas.
Jaunums!!: Parazītisms un Premicrodispus akermanae · Redzēt vairāk »
Premicrodispus krczali
Premicrodispus krczali ir gamazīdo ērcīšu suga no Microdispidae dzimtas.
Jaunums!!: Parazītisms un Premicrodispus krczali · Redzēt vairāk »
Priekšžauņi
Priekšžauņi (Prosobranchia) ir gliemežu klases apakšlase.
Jaunums!!: Parazītisms un Priekšžauņi · Redzēt vairāk »
Protisti
Protisti (Protista, no — 'pats pirmais') ir organismi, kuriem nav specializētu audu.
Jaunums!!: Parazītisms un Protisti · Redzēt vairāk »
Prusaki
Prusaki (Blattaria jeb Blattodea) ir kukaiņu klases (Insecta) viena no jaunspārņu (Neoptera) kārtām.
Jaunums!!: Parazītisms un Prusaki · Redzēt vairāk »
Purva bruņurupucis
Purva bruņurupucis jeb Eiropas purva bruņurupucis (Emys orbicularis) ir purva bruņurupuču dzimtas (Emydidae) bruņurupucis, kas dzīvo Eiropas centrālajos un dienvidu reģionos, Ziemeļāfrikas un Āzijas rietumos.
Jaunums!!: Parazītisms un Purva bruņurupucis · Redzēt vairāk »
Rūsa (augu slimība)
''Puccinia striiformis'' Rūsa ir lauksaimniecībā nozīmīga augu slimība, ko izraisa rūsas sēnes (Pucciniales).
Jaunums!!: Parazītisms un Rūsa (augu slimība) · Redzēt vairāk »
Rūsas sēnes
Stiebru rūsa ''Puccinia graminis'' ''Puccinia striiformis'' Rūsas sēnes (Pucciniales, agrāk Uredinales) ir bazīdijsēņu nodalījuma rinda — mikroskopiskas patogēnas sēnes, kas izraisa augu slimības — rūsu.
Jaunums!!: Parazītisms un Rūsas sēnes · Redzēt vairāk »
Reģenerācija
Izmaiņas marmora gekona astes zīmējumā liecina par tās atjaunošanos Reģenerācija (― atjaunošana, atjaunošanās) ir organismu spēja atjaunot audus, orgānus vai ķermeņa daļas.
Jaunums!!: Parazītisms un Reģenerācija · Redzēt vairāk »
Rudā lapsa
Rudā lapsa (Vulpes vulpes) biežāk saukta vienkārši lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs, kas sastopams gandrīz visos kontinentos, izņemot Dienvidameriku un Austrāliju.
Jaunums!!: Parazītisms un Rudā lapsa · Redzēt vairāk »
Sakņgalvji
Sakņgalvji (Rhizocephala) ir sprogkāju infraklases virskārta.
Jaunums!!: Parazītisms un Sakņgalvji · Redzēt vairāk »
Santalkoku dzimta
Santalkoku dzimta ir plaši izplatīta augu dzimta santalu rindā, kura sevī ietver vairākas mazu koku, krūmu, daudzgadīgu augu un epifītisku augu sugas, kas, tāpat kā citi dzimtas pārstāvji, daļēji parazitē uz citiem augiem.
Jaunums!!: Parazītisms un Santalkoku dzimta · Redzēt vairāk »
Sarcophaga portschinskyi
Sarcophaga portschinskyi ir divspārņu suga.
Jaunums!!: Parazītisms un Sarcophaga portschinskyi · Redzēt vairāk »
Sānpeldvēži
Sānpeldvēži, sānpeldes ir augstāko vēžu kārta.
Jaunums!!: Parazītisms un Sānpeldvēži · Redzēt vairāk »
Secernenti
Secernenti (Secernentea) ir nematožu klase (citās klasifikācijās - apakšklase).
Jaunums!!: Parazītisms un Secernenti · Redzēt vairāk »
Sepse
Sepse jeb asinssaindēšanās ir dzīvībai bīstams stāvoklis un visa ķermeņa iekaisīga reakcija uz infekciju, kas obligāti attīstās no sistēmiskā iekaisuma atbildes sindroma.
Jaunums!!: Parazītisms un Sepse · Redzēt vairāk »
Simbioze
Savstarpējas simbiozes piemērs — parastā klaunzivs jeb amfiprions un aktīnija Simbioze (no grieķu συμ, sym — 'kopā' un βίοσίς, biosis — 'dzīvot') bioloģijā ir ilgtermiņa attiecības, kas izveidojušās divām vai vairāk sugām dzīvojot kopā.
Jaunums!!: Parazītisms un Simbioze · Redzēt vairāk »
Skudru dzimta
Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.
Jaunums!!: Parazītisms un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »
Spirti
Vispārīga spirtu struktūrformula Spirta molekulas modelis. R var būt alkilgrupas vai ūdeņraža atomi. Ja visi trīs R ir ūdeņraža atomi, tad tas ir metanols — visvienkāršākais spirts Spirti ir ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi, kam viens vai vairāki (vairākvērtīgajiem spirtiem) ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupām (−OH).
Jaunums!!: Parazītisms un Spirti · Redzēt vairāk »
Stellera jūrasgovs
Stellera jūrasgovs (Hydrodamalis gigas) ir izmiris jūrasgovju dzimtas (Dugongidae) jūras zīdītājs, kas bija sastopams Klusā okeāna ziemeļu daļā, Beringa jūrā Komandora salu tuvumā.
Jaunums!!: Parazītisms un Stellera jūrasgovs · Redzēt vairāk »
Tamarixia radiata
Tamarixia radiata ir maza izmēra parazītisks plēvspārnis no Eulophidae dzimtas.
Jaunums!!: Parazītisms un Tamarixia radiata · Redzēt vairāk »
Tārpi
Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.
Jaunums!!: Parazītisms un Tārpi · Redzēt vairāk »
Tekostraki
Tekostraki (Thecostraca) ir žokļkājvēžu apakšklase (aprakstītas apmēram 1320 sugas).
Jaunums!!: Parazītisms un Tekostraki · Redzēt vairāk »
Toksīns
Toksīns (τοξικός (toxikos) — indīgs) ir bioloģiskas izcelsmes inde.
Jaunums!!: Parazītisms un Toksīns · Redzēt vairāk »
Trihineloze
Trihineloze ir zooantroponoze, kur pieaugušie parazīti lokalizējas saimnieka tievajās zarnās, bet kāpuri – tā paša saimnieka muskulatūrā.
Jaunums!!: Parazītisms un Trihineloze · Redzēt vairāk »
Troilus luridus
Troilus luridus ir plēsīga vairogblakšu suga.
Jaunums!!: Parazītisms un Troilus luridus · Redzēt vairāk »
Tuklās šūnas
Tuklās šūnas. Tuklās šūnas ir audu leikocīti, kuru citoplazmā ir bazofilas granulas.
Jaunums!!: Parazītisms un Tuklās šūnas · Redzēt vairāk »
Upes zīriņš
Upes zīriņš (Sterna hirundo) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga, kurai ir 4 pasugas.
Jaunums!!: Parazītisms un Upes zīriņš · Redzēt vairāk »
Vaboles
Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.
Jaunums!!: Parazītisms un Vaboles · Redzēt vairāk »
Vairogvaboles
Vairogvaboles ir lapgraužu dzimtas ģints, kurā ietilpst ap 430 sugām.
Jaunums!!: Parazītisms un Vairogvaboles · Redzēt vairāk »
Vakarlēpis
Vakarlēpis jeb lēlis (Caprimulgus europaeus) ir lēļu dzimtas (Caprimulgidae) putns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Āzijas rietumdaļā un Āfrikā.
Jaunums!!: Parazītisms un Vakarlēpis · Redzēt vairāk »
Vīruss
Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.
Jaunums!!: Parazītisms un Vīruss · Redzēt vairāk »
Vienādkājvēži
Vienādkājvēži, vienādkāji ir augstāko vēžu kārta.
Jaunums!!: Parazītisms un Vienādkājvēži · Redzēt vairāk »
Vienšūņi
Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.
Jaunums!!: Parazītisms un Vienšūņi · Redzēt vairāk »
Virpotāji
Virpotāji (Rotifera) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzkatīts par veltņtārpu tipa klasi.
Jaunums!!: Parazītisms un Virpotāji · Redzēt vairāk »
Weiseronyssus persicus
Weiseronyssus persicus ir ērcīšu suga no Diplogyniidae dzimtas.
Jaunums!!: Parazītisms un Weiseronyssus persicus · Redzēt vairāk »
Zīriņu apakšdzimta
Zīriņu apakšdzimta (Sterninae) ir viena no kaiju dzimtas (Laridae) apakšdzimtām, kas apvieno 46 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 11 ģintīs.
Jaunums!!: Parazītisms un Zīriņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Ziemeļu baltkrūtainais ezis
Ziemeļu baltkrūtainais ezis jeb ziemeļu baltkrūšu ezis, arī Austrumeiropas ezis (Erinaceus roumanicus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.
Jaunums!!: Parazītisms un Ziemeļu baltkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »
Zilspāru dzimta
Zilspāru dzimta (Calopterygidae) ir spāru kārtas (Odonata) dzimta, kas pieder pie vienādspārnu spāru apakškārtas (Zygoptera).
Jaunums!!: Parazītisms un Zilspāru dzimta · Redzēt vairāk »
Zirņu laputs
Zirņu laputs (Acyrthosiphon pisum) ir īsto laputu (Aphididae) suga.
Jaunums!!: Parazītisms un Zirņu laputs · Redzēt vairāk »
Zooloģija
Zooloģija ((zōon) — 'dzīvnieks'; λόγος (logos) — 'jēdziens, mācība') ir bioloģijas nozare, kurā nodarbojas ar dzīvnieku pētīšanu.
Jaunums!!: Parazītisms un Zooloģija · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Parazitēšana, Parazīti, Parazīts.
