Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Alcheimera slimība, Žans Piažē, Daba, Domāšana, Duālisms, Eksistenciālisms, Ekstāze, Gudrība, Gustavs Fehners, Intelekts (filozofija), Izmainītas apziņas stāvokļi, Iztēle, Joga, Kritiskā domāšana, Kultūra, Līderis, Loģika, Mantra, Meditācija, Meskalīns, Ošo, Platons, Prāta filozofija, Pseidozinātne, Psihedēlija, Psihodokuments, Psihokinēze, Redze, Rotaļlieta, Sirds, Skinera kaste, Stoicisms, Vilhelms Vunts.
Alcheimera slimība
Alcheimera slimība ir progresējoša centrālās nervu sistēmas deģeneratīva slimība, kuras raksturīgās iezīmes ir prāta spēju pasliktināšanās, atmiņas traucējumi un izmaiņas uzvedībā.
Jaunums!!: Prāts un Alcheimera slimība · Redzēt vairāk »
Žans Piažē
Žans Piažē (dzimis Žans Viljams Frics Piažē (Jean William Fritz Piaget), miris) bija šveiciešu psihologs un filozofs.
Jaunums!!: Prāts un Žans Piažē · Redzēt vairāk »
Daba
Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.
Jaunums!!: Prāts un Daba · Redzēt vairāk »
Domāšana
Rodēna skulptūra "Domātājs" attēlo domās iegrimušu cilvēku Par domāšanu mēdz saukt prāta norises, garīgās darbības, ar kuru palīdzību tiek modelēta pasaule.
Jaunums!!: Prāts un Domāšana · Redzēt vairāk »
Duālisms
Renē Dekarta duālisma ilustrācija. Ievade pāriet no maņu orgāniem uz epifīzi smadzenēs un tad uz nemateriālo garu. Prāta filosofijā, duālisms (no latīņu vārda duo — "divi") ir uzskatu grupa par attiecībām starp prātu un matēriju, kas sākas ar apgalvojumu, ka garīgie fenomeni kaut kādā ziņā nav fiziski.
Jaunums!!: Prāts un Duālisms · Redzēt vairāk »
Eksistenciālisms
Sērens Kirkegors tiek uzskatīts par eksistenciālisma filozofijas aizsācēju. Eksistenciālisms (no — 'pastāvēšana') ir filozofisks domāšanas virziens, kur galvenā uzmanība tiek veltīta tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kuru nevar ar prātu izprast.
Jaunums!!: Prāts un Eksistenciālisms · Redzēt vairāk »
Ekstāze
Ekstāze (no sengrieķu ἔκστασις (ékstasis) — 'ārpus sevis') ir emocionāls stāvoklis, kam raksturīga ārkārtīga sajūsma, kura pāriet afektā.
Jaunums!!: Prāts un Ekstāze · Redzēt vairāk »
Gudrība
Luvras muzejā Gudrība ir vispārināta īpašība, kam raksturīgas plašas zināšanas, attīstīta domāšana, bagātīga pieredze, izpratne, piesardzība un spēja rast risinājumus problēmām.
Jaunums!!: Prāts un Gudrība · Redzēt vairāk »
Gustavs Fehners
Gustavs Teodors Fehners (—) bija vācu psihologs.
Jaunums!!: Prāts un Gustavs Fehners · Redzēt vairāk »
Intelekts (filozofija)
Filozofijā intelekts ir spēja izzināt un atspoguļot priekšmetu, norišu un parādību īpašības un savstarpējās attiecības, kā arī, izmantojot izziņas rezultātus, veikt secinājumus, pieņemt lēmumus un risināt problēmas.
Jaunums!!: Prāts un Intelekts (filozofija) · Redzēt vairāk »
Izmainītas apziņas stāvokļi
Izmainītas apziņas stāvokļi ir jebkuri prāta stāvokļi, kas ir būtiski atšķirīgi no nomoda beta viļņu stāvokļa.
Jaunums!!: Prāts un Izmainītas apziņas stāvokļi · Redzēt vairāk »
Iztēle
Psihe no aizpasaules Iztēle ir prāta īpašība, ar kuras palīdzību ir iespējams uz pieņēmumu pamata radīt apstākļus, kuri ļautu atrisināt vienu vai otru iztēles īpašnieka ieceres realizēšanās iespēju, līdz ar ko iztēli var apskatīt kā indivīda spēju modelēt kādu iedomātu vai eksistējošu problēmu, lai tās atrisinājumu izmantotu sev vēlamos nolūkos.
Jaunums!!: Prāts un Iztēle · Redzēt vairāk »
Joga
lotosa pozā Joga (yóga) ir ķermeņa, prāta un dvēseles vadīšanas un pilnveidošanas prakse un teorija, kas radusies Senajā Indijā.
Jaunums!!: Prāts un Joga · Redzēt vairāk »
Kritiskā domāšana
Par kritisko domāšanu parasti sauc disciplinētu prāta procesu, kura laikā tiek analizēta un vērtēta informācija.
Jaunums!!: Prāts un Kritiskā domāšana · Redzēt vairāk »
Kultūra
Jēdziens kultūra (kas sakņojas vārdā colere — 'kultivēt') apzīmē cilvēku darbības veidus, kā arī simboliskās struktūras, kas piešķir jēgu šīm darbībām.
Jaunums!!: Prāts un Kultūra · Redzēt vairāk »
Līderis
Līderis ir cilvēks, kurš apzinās savas un citu vērtības.
Jaunums!!: Prāts un Līderis · Redzēt vairāk »
Loģika
Loģiska izteiksme, kas uzrakstīta, izmantojot loģiskos simbolus Loģika (logiké — ‘pareizi domāt’) ir zinātne par intelektuālās izziņas formām, metodem un to savstarpējām likumsakarībām.
Jaunums!!: Prāts un Loģika · Redzēt vairāk »
Mantra
Mantra (sanskritā मंत्र) ir īpaša skaņa, vārds, lūgšana, vai himna.
Jaunums!!: Prāts un Mantra · Redzēt vairāk »
Meditācija
Meditācija (no — 'domāt, apcerēt') ir prakse, kurā praktizējošais indivīds paša spēkiem mēģina ierosināt prāta un apziņas stāvokļa izmaiņas, lai veicinātu garīgu labumu.
Jaunums!!: Prāts un Meditācija · Redzēt vairāk »
Meskalīns
Meskalīns (3,4,5-trimetoksifenetilamīns; C11H17NO3) ir halucinogēns feniletilamīnu grupas alkaloīds, ko satur daudzi Meksikā augoši kaktusi (zināmākais no tiem ir peijots (Lophophora williamsii)) un tas ir arī atrodams nelielos daudzumos dažos tauriņziežu dzimtas augos.
Jaunums!!: Prāts un Meskalīns · Redzēt vairāk »
Ošo
Ošo (Osho, 1931-1990), īstajā vārdā Bhāgavans Šrī Radžnišs (Acharya Rajneesh, Chandra Mohan Jain) bija indiešu garīgais skolotājs.
Jaunums!!: Prāts un Ošo · Redzēt vairāk »
Platons
Platons (Plátōn; dzimis ap 427. gadu p.m.ē., miris ap 348. gadu p.m.ē.) bija klasiskās Senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, Sokrata māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks un Platona akadēmijas dibinātājs.
Jaunums!!: Prāts un Platons · Redzēt vairāk »
Prāta filozofija
Smadzeņu frenoloģiskā kartēšana. Frenoloģija bija viens no pirmajiem veidiem noskaidrot, kā īsti darbojas smadzenes. Apziņas filosofija ir filozofijas nozare, kurā tiek pētīta prāta daba, garīgie notikumi, garīgās funkcijas, garīgās īpašības, apziņa un to saistība ar fizikālo ķermeni, galvenokārt ar smadzenēm.
Jaunums!!: Prāts un Prāta filozofija · Redzēt vairāk »
Pseidozinātne
Pseidozinātne ir metodoloģija, ticība vai prakse, kas tiek pasniegta kā zinātniska, taču neatbilst zinātniskajai metodei; tai trūkst zinātniskā statusa pierādījumu, drošticamības vai kādā citā ziņā.
Jaunums!!: Prāts un Pseidozinātne · Redzēt vairāk »
Psihedēlija
Psihedēlija (— ‘dvēsele’, — ‘apskaidrošanās’) ir stāvoklis, kurā tiek piedzīvotas uztveres izmaiņas, kas indivīda prātam nav zināmas vai kas iekļauj prāta izveidotu sajūtu pārpilnību no ārišķīgās, ikdienišķas pasaules.
Jaunums!!: Prāts un Psihedēlija · Redzēt vairāk »
Psihodokuments
Psihodokuments ir īpašs dokuments, ko britu zinātniskās fantastikas seriālā Doctor Who bieži izmanto tā galvenais varonis Doktors.
Jaunums!!: Prāts un Psihodokuments · Redzēt vairāk »
Psihokinēze
Viltus telekinēzes demonstrējums Francijā, 1875. gads. Psihokinēze (no, psychē — 'prāts' un, kinēsis — 'kustība'), pazīstama arī kā telekinēze (tēle — 'attālums', 'tālumā' un, kinēsis — 'kustība'), ir hipotētiska spēja bez fizikālas savstarpējās iedarbības ar prāta palīdzību ietekmēt (kustināt un pacelt gaisā) fizikālus ķermeņus.
Jaunums!!: Prāts un Psihokinēze · Redzēt vairāk »
Redze
Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.
Jaunums!!: Prāts un Redze · Redzēt vairāk »
Rotaļlieta
Rotaļlieta, arī spēļu lietiņa, manta vai mantiņa, ir priekšmets, ko izmanto, lai spēlētos.
Jaunums!!: Prāts un Rotaļlieta · Redzēt vairāk »
Sirds
Cilvēka sirds Sirds ir muskuļu orgāns, kas, periodiski saraujoties un izplešoties, nodrošina asiņu cirkulāciju asinsrites orgānu sistēmā organismā.
Jaunums!!: Prāts un Sirds · Redzēt vairāk »
Skinera kaste
Skinera kaste ir laboratorijas iekārta dzīvnieku uzvedības pētīšanai.
Jaunums!!: Prāts un Skinera kaste · Redzēt vairāk »
Stoicisms
Rekonstrēta stoja (''stoa poikle'') Atēnās Stoicisms ir hellēnisma laika filozofijas virziens (jeb skola), kurš aptvēra loģiku, fiziku un ētiku un kura ētiskais ideāls ir gudrais, kas sasniedzis tikumību un neuzbudinātību (apātiju), kuru nespēj salauzt ārējie apstākļi, un labprātīgi virzās turp, kur liktenis viņu ved, bet vienīgais ļaunums ir netikums.
Jaunums!!: Prāts un Stoicisms · Redzēt vairāk »
Vilhelms Vunts
Vilhelms Maksimiliāns Vunts (dzimis, miris) bija vācu ārsts, fiziologs, filozofs un profesors.
Jaunums!!: Prāts un Vilhelms Vunts · Redzēt vairāk »
