Ātrāk nekā pārlūku!
84 attiecības: Aktīvās galaktikas, Anatomija, Arturs Komptons, Astrosat, Atoms, Atomu spektroskopija, Čukstošās galerijas viļņi, Baktēriju morfoloģija, Bārijs, BeEagleSat, Biomedicīniskā inženierija, Caurspīdīgums (optika), Centaura Proksima, Chandra, Daļiņu detektors, Džeimss Reinvoters, Digitālais attēls, Dimants, Elektromagnētiskais lauks, Elektromagnētiskais starojums, Elektromagnētisko viļņu skala, Elektrometriskā lampa, Ernests Rezerfords, Explorer programma, Fizika, Frānsiss Astons, Fricis Gulbis (fiziķis), Galaktiku grupas un kopas, Gamma stari, Geigera skaitītājs, Gulbis X-1, Hitomi, Hromosfēra, Huiyan, International Cometary Explorer, Irēna Žolio-Kirī, Jonizējošais starojums, Jonosfēra, Keivorīts, Komptona efekts, Kristalogrāfija, Kuģa Ķīļa Ēta, Kvants, Magnetārs, Makss fon Laue, Minerāls, Mutācija, Nobela prēmija fizikā, Nobela prēmijas laureāti ķīmijā, Nobela prēmijas laureāti fizikā, ..., Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā, NuSTAR, Optika, Osteodensitometrija, Radiogrāfija, Radioloģija, Rentgendifraktometrija, Rentgenlampa, Rentgens, Rentgenteleskops, Rikardo Džakoni, Saule, Saules vainags, Saules vējš, SGR 1806-20, Skaņas skrūvgriezis, Spektr-RG, Sputnik-2, Stari (nozīmju atdalīšana), Svins, Tūlijs, Teodors Stefanidis, Uhuru, Ultravioletais starojums, Vācija, Viļņi, Vilhelms Rentgens, Viljams Henrijs Bregs, Viljams Lorenss Bregs, Violetā krāsa, XRISM, Zīverts, 5. janvāris, 8. novembris. Izvērst indekss (34 vairāk) »
Aktīvās galaktikas
Attēls, kurā Habla kosmiskais teleskops ir uzņēmis 5000 gaismas gadu garu džetu (jonizētas vielas strūklu), kas izgrūsta no aktīvās galaktikas M87. Zilais sinhrotronais starojums kontrastē ar pašas galaktikas dzelteno zvaigžņu gaismu Aktīvās galaktikas ir galaktikas, kuru kodols izstaro spēcīgu elektromagnētisko starojumu plašā viļņu garumu intervālā.
Jaunums!!: Rentgenstari un Aktīvās galaktikas · Redzēt vairāk »
Anatomija
Cilvēka galvaskauss Anatomija (ánatomé — ‘uzšķēršana’) ir bioloģijas nozare par dažādu dzīvo organismu formu un uzbūvi.
Jaunums!!: Rentgenstari un Anatomija · Redzēt vairāk »
Arturs Komptons
Arturs Holijs Komptons (—) bija amerikāņu fiziķis.
Jaunums!!: Rentgenstari un Arturs Komptons · Redzēt vairāk »
Astrosat
Astrosat ir Indijas pirmā orbitālā observatorija.
Jaunums!!: Rentgenstari un Astrosat · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Rentgenstari un Atoms · Redzēt vairāk »
Atomu spektroskopija
Atomu spektroskopija ir spektroskopijas apakšnozare, kas pēta spektrālās pārejas atomos.
Jaunums!!: Rentgenstari un Atomu spektroskopija · Redzēt vairāk »
Čukstošās galerijas viļņi
Čukstošās galerijas viļņi jeb čukstošās galerijas modas ir viļņu veids, kas pārvietojas gar ieliektu virsmu.
Jaunums!!: Rentgenstari un Čukstošās galerijas viļņi · Redzēt vairāk »
Baktēriju morfoloģija
Baktēriju formas Baktēriju morfoloģija ir mikrobioloģijas apakšnozare, kas pēta baktēriju formu, struktūru un uzbūvi, spēju kustēties, sporu veidošanu un vairošanās veidus.
Jaunums!!: Rentgenstari un Baktēriju morfoloģija · Redzēt vairāk »
Bārijs
Bārijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ba un atomskaitli 56.
Jaunums!!: Rentgenstari un Bārijs · Redzēt vairāk »
BeEagleSat
| Nosaukums.
Jaunums!!: Rentgenstari un BeEagleSat · Redzēt vairāk »
Biomedicīniskā inženierija
Biomedicīniskā inženierija Rentgens Biomedicīniskā inženierija ir disciplīna, kura nodarbojas ar medicīnisku iekārtu, protēžu, diagnostikas ierīču, zāļu un citu terapiju izstrādāšanu un ražošanu, kā arī inženierijas principu pielāgošana, lai risinātu pamata bioloģiskās zinātnes problēmas.
Jaunums!!: Rentgenstari un Biomedicīniskā inženierija · Redzēt vairāk »
Caurspīdīgums (optika)
Dihroiskajiem filtriem tiek izmantoti optiski caurspīdīgi materiāli. Caurspīdīgums jeb caurspīdība optikā un pārsvarā arī citās lietišķajās zinātnēs ir vielas spēja laist sev cauri gaismu.
Jaunums!!: Rentgenstari un Caurspīdīgums (optika) · Redzēt vairāk »
Centaura Proksima
Centaura Proksima (angļu: Proxima Centauri; no latīņu: Proxima – 'nākamais', 'tuvākais'), pazīstama arī kā Centaura Alfa C jeb Centaura α C,Reipurth, B., Mikkola, S..
Jaunums!!: Rentgenstari un Centaura Proksima · Redzēt vairāk »
Chandra
Orbitālā rentgenstaru observatorija ''Chandra'' mākslinieka skatījumā Rentgenstaru observatorija Chandra (CXO) ir orbitālā observatorija, kuru Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) ievadīja orbītā ap Zemi.
Jaunums!!: Rentgenstari un Chandra · Redzēt vairāk »
Daļiņu detektors
Daļiņu detektors (jonizējošā starojuma detektors vai elementārdaļiņu detektors) ir ierīce, ko izmanto lielas enerģijas elementārdaļiņu un citu daļiņu (jonizējošā starojuma) detektēšanai un parametru mērīšanai.
Jaunums!!: Rentgenstari un Daļiņu detektors · Redzēt vairāk »
Džeimss Reinvoters
Leo Džeimss Reinvoters (dzimis, miris) bija ASV fiziķis.
Jaunums!!: Rentgenstari un Džeimss Reinvoters · Redzēt vairāk »
Digitālais attēls
Digitālais attēls ir attēls, kas sastāv no elementiem, kas pazīstami arī kā pikseļi, katrs ar ierobežotiem, diskrētiem skaitļu intensitātes vai pelēkuma līmeņa attēlojumiem, kas ir tā divdimensiju funkciju izvade, kas tiek ievadīta ar telpiskajām koordinātām, kas apzīmētas ar x, y attiecīgi uz x ass un y ass.
Jaunums!!: Rentgenstari un Digitālais attēls · Redzēt vairāk »
Dimants
Dimants (adamas — ‘neievainojamais’) ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi), kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī.
Jaunums!!: Rentgenstari un Dimants · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskais lauks
Elektromagnētiskais lauks ir lauks, kurā realizējas elektrisko lādiņu mijiedarbība.
Jaunums!!: Rentgenstari un Elektromagnētiskais lauks · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskais starojums
magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.
Jaunums!!: Rentgenstari un Elektromagnētiskais starojums · Redzēt vairāk »
Elektromagnētisko viļņu skala
Elektromagnētisko viļņu skala ir elektromagnētisko viļņu sakārtojums pēc viļņa garuma vai viļņa svārstību frekvences.
Jaunums!!: Rentgenstari un Elektromagnētisko viļņu skala · Redzēt vairāk »
Elektrometriskā lampa
Elektrometriskā triode ЭМ-4 Elektrometriskā lampa - elektronu lampa, kas paredzēta sevišķi mazas līdzstrāvas pastiprināšanai un mērīšanai.
Jaunums!!: Rentgenstari un Elektrometriskā lampa · Redzēt vairāk »
Ernests Rezerfords
Ernests Rezerfords, Pirmais Nelsonas barons Rezerfords (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, kodolfizikas pamatlicējs.
Jaunums!!: Rentgenstari un Ernests Rezerfords · Redzēt vairāk »
Explorer programma
Explorer programma (no angļu valodas — 'pētnieks') bija ASV pirmā pavadoņa palaišanas projekts, ko realizāja ASV Armija.
Jaunums!!: Rentgenstari un Explorer programma · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Rentgenstari un Fizika · Redzēt vairāk »
Frānsiss Astons
Frānsiss Viljams Astons (dzimis, miris) bija britu ķīmiķis un fiziķis.
Jaunums!!: Rentgenstari un Frānsiss Astons · Redzēt vairāk »
Fricis Gulbis (fiziķis)
Fricis Gulbis (1891—1956) bija latviešu fiziķis.
Jaunums!!: Rentgenstari un Fricis Gulbis (fiziķis) · Redzēt vairāk »
Galaktiku grupas un kopas
Galaktiku kopa ''Abell 1689'' Galaktiku grupas un kopas ir lielākie gravitācijas saistītie Visuma objekti.
Jaunums!!: Rentgenstari un Galaktiku grupas un kopas · Redzēt vairāk »
Gamma stari
atoma kodola Gamma stari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks kā rentgenstariem.
Jaunums!!: Rentgenstari un Gamma stari · Redzēt vairāk »
Geigera skaitītājs
Novecojuši Geigera skaitītāji СТС-5 ar plānsienas metāliskiem korpusiem Geigera skaitītājs jeb Geigera—Millera skaitītājs ir gāzizlādes ierīce, kas paredzēta jonizējošā starojuma daļiņu reģistrēšanai.
Jaunums!!: Rentgenstari un Geigera skaitītājs · Redzēt vairāk »
Gulbis X-1
Attēlā nav atzīmēta Gulbja X-1 atrašanās vieta, bet skatoties attēlā tas atrodas pie η zvaigznes. Gulbis X-1 (Cygnus X-1, saīsinājumā Cyg X-1) ir labi zināms rentgenstaru avots Gulbja zvaigznājā.
Jaunums!!: Rentgenstari un Gulbis X-1 · Redzēt vairāk »
Hitomi
Hitomi jeb ASTRO-H (arī NeXT) ir Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūras (JAXA) orbitālā observatorija, kas paredzēta novērojumiem rentgenstaru spektrā.
Jaunums!!: Rentgenstari un Hitomi · Redzēt vairāk »
Hromosfēra
Saules attēls Hα spektrālajā līnijā. Hromosfēra (no sengr. χρομα — krāsa; σφαίρα — sfēra) ir relatīvi plāns slānis (10 000 km) virs fotosfēras.
Jaunums!!: Rentgenstari un Hromosfēra · Redzēt vairāk »
Huiyan
Huiyan (— "Ieskats") jeb HXMT ir Ķīnas rentgenstaru kosmiskais teleskops.
Jaunums!!: Rentgenstari un Huiyan · Redzēt vairāk »
International Cometary Explorer
International Cometary Explorer (ICE) jeb International Sun/Earth Explorer 3 (ISEE-3), zināms arī kā Explorer 59 ir ASV kosmiskais aparāts starpplanētu vides pētniecībai.
Jaunums!!: Rentgenstari un International Cometary Explorer · Redzēt vairāk »
Irēna Žolio-Kirī
Irēna Žolio-Kirī, dzimtais uzvārds Kirī (dzimusi Parīzē, mirusi Parīzē), bija franču ķīmiķe (Marijas Sklodovskas-Kirī un Pjēra Kirī meita).
Jaunums!!: Rentgenstari un Irēna Žolio-Kirī · Redzēt vairāk »
Jonizējošais starojums
Radiācijas bīstamības simbols Jonizējošais starojums jeb jonizējošā radiācija ir daļiņu plūsma vai elektromagnētiskais starojums, kas spēj jonizēt vielu — radīt tajā jonus un brīvus elektronus.
Jaunums!!: Rentgenstari un Jonizējošais starojums · Redzēt vairāk »
Jonosfēra
Jonosfēra (jons +, sphaira — 'lode') ir Zemes atmosfēras daļa, kurā ir paaugstināts jonizētu gāzes molekulu un brīvo elektronu skaits.
Jaunums!!: Rentgenstari un Jonosfēra · Redzēt vairāk »
Keivorīts
1901. gada ilustrācija, kurā attēlots, kā romāna varoņi lido pa gaisu, izmēģinot keivorītu Keivorīts ir fantastisks materiāls, kas aprakstīts Herberta Velsa zinātniski fantastiskajā romānā "Pirmie cilvēki uz Mēness" (publicēts 1901. gadā).
Jaunums!!: Rentgenstari un Keivorīts · Redzēt vairāk »
Komptona efekts
Komptona efekta ilustrācija Komptona efekts ir elektromagnētisko viļņu (parasti rentgenstarojuma) garuma palielināšanās, kas rodas, ja starojums cietvielā izkliedējas no brīviem vai vāji saistītiem elektroniem.
Jaunums!!: Rentgenstari un Komptona efekts · Redzēt vairāk »
Kristalogrāfija
Kristalogrāfija (no grieķu vārdiem kristallon.
Jaunums!!: Rentgenstari un Kristalogrāfija · Redzēt vairāk »
Kuģa Ķīļa Ēta
Kuģa Ķīļa Ēta (η Car, η Carinae, Kuģa Ķīļa η) ir zilais pārmilzis Kuģa Ķīļa zvaigznājā.
Jaunums!!: Rentgenstari un Kuģa Ķīļa Ēta · Redzēt vairāk »
Kvants
Kvants (no — ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma.
Jaunums!!: Rentgenstari un Kvants · Redzēt vairāk »
Magnetārs
Mākslinieka zīmēts magnetārs ar magnētiskā lauka līnijām. Magnetārs ir neitronu zvaigzne ar izteikti spēcīgu magnētisko lauku.
Jaunums!!: Rentgenstari un Magnetārs · Redzēt vairāk »
Makss fon Laue
Makss fon Laue (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Rentgenstari un Makss fon Laue · Redzēt vairāk »
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Jaunums!!: Rentgenstari un Minerāls · Redzēt vairāk »
Mutācija
Mutācijas (no — 'mainīšanās, pārmaiņa') ir pastāvīgas gēnu vai hromosomu pārmaiņas, kuras var tikt nodotas pēcnācējiem, ja tās ir notikušas šūnās, no kurām veidojas gametas.
Jaunums!!: Rentgenstari un Mutācija · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija fizikā
rentgenstaru atklāšanu) Nobela prēmija fizikā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu fizikā, kuru kopš 1901.
Jaunums!!: Rentgenstari un Nobela prēmija fizikā · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti ķīmijā
Alfrēda Nobela (1833—1896) portrets (autors ''Gösta Florman''). Nobela prēmijas laureāti ķīmijā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju ķīmijā.
Jaunums!!: Rentgenstari un Nobela prēmijas laureāti ķīmijā · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti fizikā
Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā.
Jaunums!!: Rentgenstari un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā
Alfrēda Nobela (1833–1896) portrets (autors ''Gösta Florman'') Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.
Jaunums!!: Rentgenstari un Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā · Redzēt vairāk »
NuSTAR
NuSTAR jeb Nuclear Spectroscopic Telescope Array (no angļu valodas — Kodolu spektroskopiskais teleskopa masīvs) ir ASV rentgenstaru orbitālā observatorija.
Jaunums!!: Rentgenstari un NuSTAR · Redzēt vairāk »
Optika
Optikas tabula, 1728. gads Optika (— ‘redze’) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar vielu.
Jaunums!!: Rentgenstari un Optika · Redzēt vairāk »
Osteodensitometrija
Osteodensitometriskās izmeklēšanas attēls datora ekrānā Osteodensitometrija jeb duālās enerģijas rentgena absorbciometrija (DXA, DEXA) ir metode kaulu mineralizācijas un blīvuma noteikšanai.
Jaunums!!: Rentgenstari un Osteodensitometrija · Redzēt vairāk »
Radiogrāfija
Galvaskausa rentgenattēls Radiogrāfija ir attēla veidošanas paņēmiens, kas izmanto rentgenstarus, gamma starus vai līdzīgu jonizējošo starojumu un nejonizējošo starojumu, lai apskatītu objekta iekšējo formu.
Jaunums!!: Rentgenstari un Radiogrāfija · Redzēt vairāk »
Radioloģija
Ar rentgenstariem iegūts plaušu attēls, rentgenogramma Radioloģija ir medicīnas nozare, kas izmanto attēlveidošanas tehnoloģijas (medicīnas vizualizāciju) slimību diagnostikā (diagnostiskā radioloģija) un ārstēšanā (radioterapija).
Jaunums!!: Rentgenstari un Radioloģija · Redzēt vairāk »
Rentgendifraktometrija
Rentgendifraktometrija jeb rentgenstruktūranalīze ir kristalogrāfijas metode, kurā iegūst un analizē rentgenstaru difrakcijas ainu kristālos, lai noteiktu kristālrežģa īpašības.
Jaunums!!: Rentgenstari un Rentgendifraktometrija · Redzēt vairāk »
Rentgenlampa
Rentgenlampa ar nekustīgu anodu K — katods,A — anods jeb antikatods,X — rentgenstari- — elektroniC — siltuma aizvadītājsWin — ūdens pievadsWout — ūdens izvads''Uh'' — katoda spriegums''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenlampa ВСВ 29 Rentgenlampa ir ierīce rentgenstaru iegūšanai.
Jaunums!!: Rentgenstari un Rentgenlampa · Redzēt vairāk »
Rentgens
Radiācijas mērierīce, kas graduēta rentgenos stundā Rentgens (saīsinājums R) ir jonizējošās radiācijas (rentgenstaru vai gamma staru) ekspozīcijas dozas ārpussistēmas mērvienība.
Jaunums!!: Rentgenstari un Rentgens · Redzēt vairāk »
Rentgenteleskops
Rentgenteleskops ir teleskops kosmisko objektu rentgenstarojuma uztveršanai un reģistrēšanai.
Jaunums!!: Rentgenstari un Rentgenteleskops · Redzēt vairāk »
Rikardo Džakoni
Rikardo Džakoni (Riccardo Giacconi) (dzimis 1931. gada 6. oktobrī) ir itāliešu izcelsmes ASV astrofiziķis.
Jaunums!!: Rentgenstari un Rikardo Džakoni · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Rentgenstari un Saule · Redzēt vairāk »
Saules vainags
Saules vainags pilna aptumsuma laikā. Saules vainags ir virs hromosfēras esošais Saules atmosfēras ārējais slānis, kur temperatūra pieaug 100 reizes.
Jaunums!!: Rentgenstari un Saules vainags · Redzēt vairāk »
Saules vējš
Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.
Jaunums!!: Rentgenstari un Saules vējš · Redzēt vairāk »
SGR 1806-20
Neitronu zvaigznes uzliesmojums. Ilustrācijā redzams, kā izplatās gamma starojums. SGR 1806-20 ir magnetārs, neitronu zvaigzne ar spēcīgu magnētisko lauku.
Jaunums!!: Rentgenstari un SGR 1806-20 · Redzēt vairāk »
Skaņas skrūvgriezis
Skaņas skrūvgriezis ir izdomāts daudzfunkciju instruments, ko britu zinātniskās fantastikas seriālā Doctor Who izmanto tā galvenais varonis Doktors.
Jaunums!!: Rentgenstari un Skaņas skrūvgriezis · Redzēt vairāk »
Spektr-RG
Spektr-RG (Спектр-РГ, Спектр-Рентген-Гамма) ir Krievijas un Vācijas orbitālā observatorija, kas paredzēta astrofiziskiem pētījumiem rentgenstaru enerģiju diapazonā (0,3 — 30 keV).
Jaunums!!: Rentgenstari un Spektr-RG · Redzēt vairāk »
Sputnik-2
Otrais Zemes mākslīgais pavadonis jeb Sputnik-2 (no "pavadonis") jeb PS-2 (no Prosteišij Sputnik — Простейший Спутник-2 "vienkāršākais pavadonis") bija otrais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP), kuru PSRS ievadīja ģeocentriskā orbītā.
Jaunums!!: Rentgenstari un Sputnik-2 · Redzēt vairāk »
Stari (nozīmju atdalīšana)
Stari var būt.
Jaunums!!: Rentgenstari un Stari (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Svins
Svins ir ķīmiskais elements ar simbolu Pb un atomskaitli 82.
Jaunums!!: Rentgenstari un Svins · Redzēt vairāk »
Tūlijs
Tūlijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Tm (agrāk Tu) un atomskaitli 69.
Jaunums!!: Rentgenstari un Tūlijs · Redzēt vairāk »
Teodors Stefanidis
Teodors Stefanidis (dzimis, miris) bija grieķu ārsts, dzejnieks, rakstnieks un dabaspētnieks.
Jaunums!!: Rentgenstari un Teodors Stefanidis · Redzēt vairāk »
Uhuru
Uhuru (X-ray Explorer Satellite, Explorer 42, SAS-A, SAS-1) bija ASV NASA programmas Small Astronomy Satellite orbitālā observatorija.
Jaunums!!: Rentgenstari un Uhuru · Redzēt vairāk »
Ultravioletais starojums
Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.
Jaunums!!: Rentgenstari un Ultravioletais starojums · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Rentgenstari un Vācija · Redzēt vairāk »
Viļņi
Viļņi uz ūdens virsmas. Viļņi ir svārstības, kuras izplatās laikā un telpā, pārnesot enerģiju.
Jaunums!!: Rentgenstari un Viļņi · Redzēt vairāk »
Vilhelms Rentgens
Vilhelms Konrāds Rentgens (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Rentgenstari un Vilhelms Rentgens · Redzēt vairāk »
Viljams Henrijs Bregs
Sers Viljams Henrijs Bregs (dzimis, miris) bija britu fiziķis, ķīmiķis un matemātiķis.
Jaunums!!: Rentgenstari un Viljams Henrijs Bregs · Redzēt vairāk »
Viljams Lorenss Bregs
Sers Viljams Lorenss Bregs (dzimis, miris) bija britu fiziķis.
Jaunums!!: Rentgenstari un Viljams Lorenss Bregs · Redzēt vairāk »
Violetā krāsa
Violetā krāsa jeb violets, arī lillā, ir spilgti zilgana purpursarkana krāsa.
Jaunums!!: Rentgenstari un Violetā krāsa · Redzēt vairāk »
XRISM
XRISM jeb X-Ray Imaging and Spectroscopy Mission (sākotnēji XARM jeb X-ray Astronomy Recovery Mission) ir Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūras (JAXA) sadarbībā ar NASA un Eiropas Kosmosa aģentūru īstenota orbitālā observatorija, kas paredzēta novērojumiem rentgenstaru spektrā.
Jaunums!!: Rentgenstari un XRISM · Redzēt vairāk »
Zīverts
Zīverts (saīsinājums Sv) ir jonizējošā starojuma efektīvās un ekvivalentās dozas SI sistēmas mērvienība.
Jaunums!!: Rentgenstari un Zīverts · Redzēt vairāk »
5. janvāris
5.
Jaunums!!: Rentgenstari un 5. janvāris · Redzēt vairāk »
8. novembris
8.
Jaunums!!: Rentgenstari un 8. novembris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Rentgena stari, Rentgenstarojums, X-stari.
