Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Aizkraukles draudzes novads (Birzgale-Ērberģe), Aizkraukles komtureja, Aizlauces draudzes novads, Aleksandrs Johans Stenders, Daniels Georgs Balks, Daugavpils draudzes novads, Daugavpils komturi, Formula regiminis un Kurzemes statūti, Frīdrihs fon Vetbergs, Gustavs Šmits, Heikingi, Ilūkstes novads, Jaunjelgavas apriņķis, Jēkabpils novads (2009—2021), Jelgavas virspilskunga iecirknis, Kolēģijas asesors, Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems, Kuldīgas virspilskunga iecirknis, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, Neretas draudzes novads, Sēlija, Sēlijas vēsture, Sēlpils draudzes novads, Sēlpils fogti, Sēlpils vēsture, Sēlpils virspilskunga iecirknis, Sloboda, Subate, Tukuma virspilskunga iecirknis, Viesītes novads, Zībergi.
Aizkraukles draudzes novads (Birzgale-Ērberģe)
Aizkraukles draudzes novads (''Ascheradsche Kirschpiel'') 1770. gada kartē. Aizkraukles (Birzgales-Ērberģes) draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Aizkraukles draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Jaunjelgavas pilskunga iecirknī (Hauptmannschaft Friedrichsstadt), vēlāk Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķī.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Aizkraukles draudzes novads (Birzgale-Ērberģe) · Redzēt vairāk »
Aizkraukles komtureja
Aizkraukles kumtura pils drupas (2000). Aizkraukles komturejas karogs 1431.gadā Aizkraukles komtureja vai komturija (vācu:Kommende Ascheraden vai Komturei Ascheraden) bija no 1252.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Aizkraukles komtureja · Redzēt vairāk »
Aizlauces draudzes novads
Ilūkstes apriņķa Aizlauces draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Aizlauces draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Aizlauces draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Ilūkstes pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Illuxt), vēlākā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa sastāvā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Aizlauces draudzes novads · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Johans Stenders
Aleksandrs Johans Stenders, (Alexander Johann Stender) saukts par Jauno Stenderu (dzimis 1744. gada 4. novembrī, miris 1819. gada 20. novembrī), bija luterāņu teologs un apgaismotājs, Sēlpils pilskunga tiesas prāvests (no 1787), Sēlpils un Sunākstes mācītājs (1796—1819), Gotharda Frīdriha Stendera (Vecā Stendera) dēls.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Aleksandrs Johans Stenders · Redzēt vairāk »
Daniels Georgs Balks
"Kas reiz bija Kurzeme un kas tagad var notikt zem Katrīnas sceptera?" (1795). Daniels Georgs Balks (dzimis, miris 1826. gada sākumā) bija vācu ārsts, Tērbatas Universitātes profesors, tās medicīniski klīniskā institūta vadītājs.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Daniels Georgs Balks · Redzēt vairāk »
Daugavpils draudzes novads
Ilūkstes apriņķa Daugavpils draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Daugavpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Daugavpils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Ilūkstes pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Illuxt), vēlākā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa sastāvā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Daugavpils draudzes novads · Redzēt vairāk »
Daugavpils komturi
'''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja. Daugavpils komtureja (Komth:Dünaburg) un Rēzeknes fogteja pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1562. gadā. Daugavpils komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (komandieri) Daugavpils komturejas teritorijā 1367.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Daugavpils komturi · Redzēt vairāk »
Formula regiminis un Kurzemes statūti
rokraksta pirmā lapa, 1617). Kurzemes statūtu satura rādītājs (vāciskais tulkojums, 1618). Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme ( — 'Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldes un tiesu iekārta') jeb Formula regiminis (no latīņu valodas — 'Valdības formula') bija 1617.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Formula regiminis un Kurzemes statūti · Redzēt vairāk »
Frīdrihs fon Vetbergs
Frīdrihs fon Vetbergs (von Wettberg, 1779—1825.10.VII) bija augsta ranga valsts darbinieks, Sēlpils virspilskunga iecirkņa muižniecības priekšnieks, Kurzemes muižniecības deputāts Pēterburgā, strādājis zemnieku lietu komisijā un komitejā, kam bija jāizstrādā projekts Kurzemes pilsētu stāvokļa uzlabošanai.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Frīdrihs fon Vetbergs · Redzēt vairāk »
Gustavs Šmits
Gustavs Šmits. Gustavs Šmits (Karl Ewald Gustav Schmidt, 1857–1936) bija vācbaltiešu jurists un sabiedriskais darbinieks, Jēkabpils (1886-1889) un Jelgavas pilsētas galva (1904-1920).
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Gustavs Šmits · Redzēt vairāk »
Heikingi
Fon Heikingu dzimtas ģerbonis. Fon Heikingi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Heikingi · Redzēt vairāk »
Ilūkstes novads
Ilūkstes novads bija pašvaldība Sēlijas dienvidaustrumu daļā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Ilūkstes novads · Redzēt vairāk »
Jaunjelgavas apriņķis
Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Jaunjelgavas apriņķa (līdz 1819. gadam Jaunjelgavas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem (J. Roze, 1921). Jaunjelgavas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1924) sastāvā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Jaunjelgavas apriņķis · Redzēt vairāk »
Jēkabpils novads (2009—2021)
Jēkabpils novads bija pašvaldība Sēlijā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Jēkabpils novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Jelgavas virspilskunga iecirknis
Bauskas apriņķos. Jelgavas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Jelgavas virspilskunga iecirknis jeb Jelgavas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Jelgavas virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Kolēģijas asesors
Kolēģijas asesors, vēlāk galma padomnieks Heinrihs fon Hāgemeisters. Kolēģijas asesors ("kolēģijas piesēdētājs") bija Krievijas Impērijas VIII kategorijas civildienesta pakāpe no 1717.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Kolēģijas asesors · Redzēt vairāk »
Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems
Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems (Christoph Dietrich Georg von Medem, 1721—1782) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes landmaršals un virspadomnieks.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems · Redzēt vairāk »
Kuldīgas virspilskunga iecirknis
Kuldīgas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Kuldīgas virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem pēc Aizputes virspilskunga iecirkņa izveides (1859). Kuldīgas virspilskunga iecirknis jeb Kuldīgas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Kuldīgas virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gadā. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas līdz Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanai 2021. gadā. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi jeb Latviešu vēsturiskās zemes ir Latvijas teritorijas vienības ar kopīgu kultūras un vēstures mantojumu, kas tos atšķir savā starpā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi · Redzēt vairāk »
Neretas draudzes novads
Neretas draudzes novads (''Nerftsche Kirschpiel'') 1770. gada kartē. Neretas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Neretas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Jaunjelgavas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Friedrichsstadt), vēlākā Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķa sastāvā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Neretas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Sēlija · Redzēt vairāk »
Sēlijas vēsture
Sēlijas teritorija pēc pakļaušanas Livonijas ordenim. Karte satur informāciju par ordeņa iekarojumiem senajās kuršu, zemgaļu un sēļu zemēs 14. gadsimtā līdz pat Varņiem, Pasvalei, Panevēžai un Ramigalai mūsdienu Lietuvas teritorijā (Joann Portantius, 1573). Sēlijas vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Sēlijas teritorijā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Sēlijas vēsture · Redzēt vairāk »
Sēlpils draudzes novads
Sēlpils draudzes novads (''Selburgische Kirschpiel'') 1770. gada kartē. Sēlpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Sēlpils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Jaunjelgavas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Friedrichsstadt), vēlākā Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķa sastāvā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Sēlpils draudzes novads · Redzēt vairāk »
Sēlpils fogti
Sēlpils fogteja (pēc 1525). Sēlpils fogti bija Livonijas ordeņa Sēlpils fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Sēlpils fogti · Redzēt vairāk »
Sēlpils vēsture
Sēlpils vēsture aptver laika periodu kopš Vecsēlpils dibināšanas līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Sēlpils vēsture · Redzēt vairāk »
Sēlpils virspilskunga iecirknis
Sēlpils virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sēlpils virspilskunga iecirknis jeb Sēlpils virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Sēlpils virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Sloboda
Sloboda, slobodka (слободка;;, слобідка) jeb brīvciems bija noteiktas sociālas grupas apdzīvota vieta Austrumu ortodoksajai baznīcai piederīgo slāvu tautu un rumāņu apdzīvotajās zemēs no 12.—18. gadsimtā (kvartāls, priekšpilsēta, piepilsēta, ciems), kura kādu laiku bija daļēji atbrīvota no valsts nodokļiem un karaklausības.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Sloboda · Redzēt vairāk »
Subate
Subate ir sena Sēlijas pilsēta Augšdaugavas novada ziemeļrietumos pie Latvijas—Lietuvas robežas.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Subate · Redzēt vairāk »
Tukuma virspilskunga iecirknis
Tukuma virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Tukuma virspilskunga iecirkņa karte (1770). Tukuma virspilskunga iecirknis jeb Tukuma virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Tukuma virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Viesītes novads
Viesītes novads bija 2009.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Viesītes novads · Redzēt vairāk »
Zībergi
Zībergu dzimtas ģerbonis. Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Zībergi (arī Sieberg, Sieberger, Syburg), pēc 1803.
Jaunums!!: Sēlpils virspilskunga iecirknis un Zībergi · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Sēlpils virspilskundzība, Sēlpils virspilskunga tiesa.
