Ātrāk nekā pārlūku!
13 attiecības: Aizkraukles viduslaiku pils, Ūlofs Klēpja karalis, Ānunds Jākobs, Frīdrihs Ketlers, Ingvara sāga, Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis, Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, Nameisis, Nameja gredzens (filma), Senlatvijas valdnieki, Uzbrukumi Dobelei (1280), Viestards, Viestura dārzs.
Aizkraukles viduslaiku pils
Aizkraukles pilsdrupas pie Karikstes upes (2000) Aizkraukles pilsdrupas no augšas (2011) Aizkraukles viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils 13. — 17.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Aizkraukles viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Ūlofs Klēpja karalis
Ūlofa Klēpja karaļa monēta Svēlande (dzeltenā) un Jētlande (zilā) 12. gadsimta sākumā. Ūlofs, zviedru ķēniņš jeb Zviedru Ūlofs (vecislandiešu: Óláfr sænski), saukts arī Ūlofs Klēpja karalis (veczviedru: Olawær skotkonongær no sköte — "klēpis") vai arī Ūlofs Meslu ķēniņš (no skatt — "mesli") bija pirmais zviedru ķēniņš, kurš apvienoja savā varā Svēlandi un Jētlandi.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Ūlofs Klēpja karalis · Redzēt vairāk »
Ānunds Jākobs
Ānunda Jākoba monēta Svēlande (dzeltenā) un Jētlande (zilā) 12. gadsimta sākumā. Ānunds Jākobs (dzimis 1008. vai 1010. gada 25. jūlijā, miris 1050. gadā) bija Zviedrijas karalis no 1022.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Ānunds Jākobs · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »
Ingvara sāga
14. gadsimta Ingvara sāgas manuskripta lappuse (''GKS 2845 4°''). Ingvara sāga ir viena no vikingu sāgām, kas saglabājusies 14.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Ingvara sāga · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis
Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis bija viens no Kurzemes un Zemgales hercogistes heraldiskajiem simboliem, kurā Kurzemi simbolizēja lauva, bet Zemgali un Sēliju – alnis.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis · Redzēt vairāk »
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gadā. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas līdz Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanai 2021. gadā. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi jeb Latviešu vēsturiskās zemes ir Latvijas teritorijas vienības ar kopīgu kultūras un vēstures mantojumu, kas tos atšķir savā starpā.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi · Redzēt vairāk »
Nameisis
Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Nameisis · Redzēt vairāk »
Nameja gredzens (filma)
„Nameja gredzens” (starptautiskais nosaukums The Pagan King — 'pagānu ķēniņš', sākotnēji The King's Ring — 'ķēniņa gredzens') ir Aigara Graubas režisēta 2018.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Nameja gredzens (filma) · Redzēt vairāk »
Senlatvijas valdnieki
Senlatvijas valdnieki bija augstākie pavēlnieki tā sauktās Senlatvijas, proti, Jersikas, Kokneses, Kursas, Līvzemes, Tālavas, Zemgales un citu vēsturisko Latvijas novadu teritorijās.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Senlatvijas valdnieki · Redzēt vairāk »
Uzbrukumi Dobelei (1280)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Kuldīgas komtura karaspēks no Kuldīgas (Goldingen) devās karagājienā uz austrumiem komturu pils drupām (19.gs. sākuma attēls). 1280.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Uzbrukumi Dobelei (1280) · Redzēt vairāk »
Viestards
Rīgas pilī, 1936) Viestards jeb Viestarts (avotos: Vesthardus, Vester; miris pēc 1229. gada), arī Viesturs, bija Tērvetes zemes vecākais, vēlāk visas Zemgales lielkungs.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Viestards · Redzēt vairāk »
Viestura dārzs
Viestura dārza karte. Viesturdārzs ar triumfa arku. Viestura dārzs jeb Dziesmu svētku parks ir vecākais Rīgas parks, kas aizņem 7,60 ha platības starp Eksporta ielu, Hanzas ielu un Rūpniecības ielu.
Jaunums!!: Zemgales valdnieku uzskaitījums un Viestura dārzs · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Zemgales valdniece, Zemgales valdnieces, Zemgales valdnieki, Zemgales valdnieks, Zemgales ķēniņš, Zemgaļu ķēniņš.
