Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Cēsu vaivadija un Mālpils viduslaiku pils
Cēsu vaivadija un Mālpils viduslaiku pils ir 7 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Cēsu vaivadija, Jamas Zapoļskas miera līgums, Livonijas karš, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Siguldas viduslaiku pils.
Cēsu vaivadija
Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Cēsu vaivadija un Cēsu vaivadija · Cēsu vaivadija un Mālpils viduslaiku pils ·
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Cēsu vaivadija un Jamas Zapoļskas miera līgums · Jamas Zapoļskas miera līgums un Mālpils viduslaiku pils ·
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Cēsu vaivadija un Livonijas karš · Livonijas karš un Mālpils viduslaiku pils ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Cēsu vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Mālpils viduslaiku pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Cēsu vaivadija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Mālpils viduslaiku pils un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Cēsu vaivadija un Polijas—Lietuvas ūnija · Mālpils viduslaiku pils un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Siguldas viduslaiku pils
Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.
Cēsu vaivadija un Siguldas viduslaiku pils · Mālpils viduslaiku pils un Siguldas viduslaiku pils ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Cēsu vaivadija un Mālpils viduslaiku pils ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Cēsu vaivadija un Mālpils viduslaiku pils
Salīdzinājums starp Cēsu vaivadija un Mālpils viduslaiku pils
Cēsu vaivadija ir 46 attiecības, bet Mālpils viduslaiku pils ir 17. Tā kā viņi ir kopīgs 7, Jaccard indekss ir 11.11% = 7 / (46 + 17).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Cēsu vaivadija un Mālpils viduslaiku pils. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
