Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Cēsu vaivadija un Valmieras Livonijas ordeņa pils

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Cēsu vaivadija un Valmieras Livonijas ordeņa pils

Cēsu vaivadija vs. Valmieras Livonijas ordeņa pils

Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598. Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.—17.

Līdzības starp Cēsu vaivadija un Valmieras Livonijas ordeņa pils

Cēsu vaivadija un Valmieras Livonijas ordeņa pils ir 6 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Cēsu vaivadija, Jamas Zapoļskas miera līgums, Livonijas karš, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Siguldas viduslaiku pils.

Cēsu vaivadija

Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.

Cēsu vaivadija un Cēsu vaivadija · Cēsu vaivadija un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Jamas Zapoļskas miera līgums

Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.

Cēsu vaivadija un Jamas Zapoļskas miera līgums · Jamas Zapoļskas miera līgums un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Cēsu vaivadija un Livonijas karš · Livonijas karš un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Cēsu vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

Cēsu vaivadija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Siguldas viduslaiku pils

Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.

Cēsu vaivadija un Siguldas viduslaiku pils · Siguldas viduslaiku pils un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Cēsu vaivadija un Valmieras Livonijas ordeņa pils

Cēsu vaivadija ir 46 attiecības, bet Valmieras Livonijas ordeņa pils ir 29. Tā kā viņi ir kopīgs 6, Jaccard indekss ir 8.00% = 6 / (46 + 29).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Cēsu vaivadija un Valmieras Livonijas ordeņa pils. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »