Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Livonijas ordenis un Zemgales hercogiste
Livonijas ordenis un Zemgales hercogiste ir 15 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Bauskas fogti, Dobeles komturi, Gothards Ketlers, Jelgavas komturi, Jelgavas pils, Kuldīgas pils, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Piltenes apgabals, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Skrundas viduslaiku pils, Tērvetes pilskalns, Viļņas ūnija, Zemgale (valsts), Zemgales bīskapija.
Bauskas fogti
Bauskas fogteja (Vgt:Bauske), Dobeles un Jelgavas komturejas (pēc 1525) Bauskas fogti bija Livonijas ordeņa Bauskas fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.
Bauskas fogti un Livonijas ordenis · Bauskas fogti un Zemgales hercogiste ·
Dobeles komturi
Bauskas fogteja, Dobeles (Kth:Doblehn) un Jelgavas komturejas. Dobeles komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki Dobeles komturejas teritorijā 1376.
Dobeles komturi un Livonijas ordenis · Dobeles komturi un Zemgales hercogiste ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Livonijas ordenis · Gothards Ketlers un Zemgales hercogiste ·
Jelgavas komturi
Bauskas fogteja, Dobeles un Jelgavas komturejas (''Komth:Mitau'') karte. Jelgavas komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki Jelgavas komturejas teritorijā 1272.
Jelgavas komturi un Livonijas ordenis · Jelgavas komturi un Zemgales hercogiste ·
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.
Jelgavas pils un Livonijas ordenis · Jelgavas pils un Zemgales hercogiste ·
Kuldīgas pils
Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.
Kuldīgas pils un Livonijas ordenis · Kuldīgas pils un Zemgales hercogiste ·
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Kurzemes landtāgs un Livonijas ordenis · Kurzemes landtāgs un Zemgales hercogiste ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas ordenis · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zemgales hercogiste ·
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Livonijas ordenis un Piltenes apgabals · Piltenes apgabals un Zemgales hercogiste ·
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Rīgas arhibīskapi (1255—1562) un Zemgales hercogiste ·
Skrundas viduslaiku pils
Skrundas pils 1661. gadā. Skrundas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils mūsdienu Skrundas pilsētas teritorijā Ventas kreisajā krastā.
Livonijas ordenis un Skrundas viduslaiku pils · Skrundas viduslaiku pils un Zemgales hercogiste ·
Tērvetes pilskalns
Tērvetes pilskalns (arī Cukurkalns) ir pilskalns Dobeles novada Tērvetē, Tērvetes upes labajā krastā.
Livonijas ordenis un Tērvetes pilskalns · Tērvetes pilskalns un Zemgales hercogiste ·
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Livonijas ordenis un Viļņas ūnija · Viļņas ūnija un Zemgales hercogiste ·
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Livonijas ordenis un Zemgale (valsts) · Zemgale (valsts) un Zemgales hercogiste ·
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Livonijas ordenis un Zemgales bīskapija · Zemgales bīskapija un Zemgales hercogiste ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Livonijas ordenis un Zemgales hercogiste ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Livonijas ordenis un Zemgales hercogiste
Salīdzinājums starp Livonijas ordenis un Zemgales hercogiste
Livonijas ordenis ir 200 attiecības, bet Zemgales hercogiste ir 31. Tā kā viņi ir kopīgs 15, Jaccard indekss ir 6.49% = 15 / (200 + 31).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Livonijas ordenis un Zemgales hercogiste. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
