Satura rādītājs
215 attiecības: Aņikita Repņins, Aizkraukles draudzes novads (Daugavas labais krasts), Akmeņsalas draudzes novads, Alūksnes draudzes novads, Aleksandrs Ikskils-Gildenbands, Aleksandrs Menšikovs, Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators), Allažu draudzes novads, Alojas draudzes novads, Andrejs Krastkalns, Andrejs Priedkalns, Apekalna draudzes novads, Apvienotā Baltijas hercogiste, Asigale, Autonomā Igaunijas guberņa, Ļaudonas draudzes novads, Ērģemes draudzes novads, Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads, Ēveles draudzes novads, Ādažu-Carnikavas draudzes novads, Āraišu draudzes novads, Baltijas ģenerālgubernatori, Baltijas jūra, Baltijas provinces, Bērzaunes draudzes novads, Berlīnes papildvienošanās (1918), Brestļitovskas miera līgums, Bukulti (Garkalnes pagasts), Burtnieku draudzes novads, Cēsis, Cēsu apriņķis, Cēsu draudzes novads, Cesvaines draudzes novads, Dalbe, Daugavgrīva, Daugavgrīvas cietoksnis, Daugavgrīvas draudzes novads, Daugavpils apriņķis, Džordžs Brauns, Dikļu draudzes novads, Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis, Doles draudzes novads, Draudzes novads, Dzērbenes—Drustu draudzes novads, Ebreji, Eduards fon Baranovs, Filips Pauluči, Fjodors Vojeikovs, Frīdrihs Bukshēvdens, Gaujienas draudzes novads, ... Izvērst indekss (165 vairāk) »
- Krievijas Impērijas guberņas
Aņikita Repņins
Aņikita Repņins (1668—1726) bija Krievijas armijas feldmaršals, viens no tuvākajiem cara Pētera Lielā līdzgaitniekiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Aņikita Repņins
Aizkraukles draudzes novads (Daugavas labais krasts)
Aizkraukles draudzes novads (1791. gada karte). Aizkraukles draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Aizkraukles draudzes novads (Daugavas labais krasts)
Akmeņsalas draudzes novads
Akmeņsalas draudzes novads ietvēra Akmeņsalu (''Steinholm'') un daudzas Daugavas salas (1782. gada karte). Akmeņsalas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem, kas atradās uz Daugavas lejteces salām un robežojās ar Rīgas pilsētu.
Skatīt Vidzemes guberņa un Akmeņsalas draudzes novads
Alūksnes draudzes novads
Alūksnes draudzes novads (1793. gada karte). Alūksnes draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Alūksnes draudzes novads
Aleksandrs Ikskils-Gildenbands
Aleksandrs Ikskils-Gildenbands (1840—1912) bija Krievijas Impērijas galminieks un ierēdnis ķeizaru Aleksandra II un Aleksandra III laikā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Aleksandrs Ikskils-Gildenbands
Aleksandrs Menšikovs
Aleksandrs Menšikovs (dzimis, miris) bija ietekmīgs Krievijas caristes un Krievijas Impērijas politiķis un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Aleksandrs Menšikovs
Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)
Aleksandrs Suvorovs (1804—1882) bija Krievijas Impērijas infantērijas ģenerālis, Baltijas provinču ģenerālgubernators (1848—1861), Pēterburgas kara ģenerālgubernators (1861—1866).
Skatīt Vidzemes guberņa un Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)
Allažu draudzes novads
Allažu draudzes novads (1791. gada karte) Allažu draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Allažu draudzes novads
Alojas draudzes novads
Alojas draudzes novads (1798). Alojas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wolmarschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1903). Alojas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Alojas draudzes novads
Andrejs Krastkalns
Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.
Skatīt Vidzemes guberņa un Andrejs Krastkalns
Andrejs Priedkalns
Andrejs Priedkalns jeb Andrievs Priedkalns (1873—1923) bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Vidzemes guberņa un Andrejs Priedkalns
Apekalna draudzes novads
Apekalna draudzes novads (1793. gada karte). Apekalna draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Apekalna draudzes novads
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Skatīt Vidzemes guberņa un Apvienotā Baltijas hercogiste
Asigale
Asigale bija ciems, muiža un vaka mūsdienu Siguldas novadā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Asigale
Autonomā Igaunijas guberņa
Igauņu demonstrācija Petrogradā 1917. gada 8. aprīlī. Petrogradas igauņu karavīri prasa Igaunijas autonomiju 1917. gada 8. aprīlī. Padomju atbalstītāju demonstrācija Tallinā 1917. gada 18. jūnijā. Krievijas Republikas TKP lēmums par Narvas pievienošanu Igaunijai 1917. gada 29. (16.) novembrī.
Skatīt Vidzemes guberņa un Autonomā Igaunijas guberņa
Ļaudonas draudzes novads
Bērzaunes (''Bersohn''), Lazdonas (''Lasdohn'') un Ļaudonas (''Laudohn'') draudzes novadi (1798). Ļaudonas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904).
Skatīt Vidzemes guberņa un Ļaudonas draudzes novads
Ērģemes draudzes novads
Ērģemes draudzes novads (1793. gada karte). Ērģemes draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Ērģemes draudzes novads
Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads
Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads (1798). Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads
Ēveles draudzes novads
Ēveles draudzes novads (1793. gada karte). Ēveles draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Ēveles draudzes novads
Ādažu-Carnikavas draudzes novads
Ādažu-Carnikavas draudzes novads (1791. gada karte). Ar krustiņu apzīmēta mācītājmuižas atrašanās vieta pie Baltezera. Ādažu-Carnikavas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Ādažu-Carnikavas draudzes novads
Āraišu draudzes novads
Āraišu draudzes novads (1798). Āraišu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Āraišu draudzes novads
Baltijas ģenerālgubernatori
Ģenerālgubernators Džordžs Brauns. Baltijas ģenerālgubernatori bija augstākie militārie pavēlnieki Krievijas Impērijas Rīgas kara apgabalā un Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes guberņu augstākie pārvaldnieki 18.
Skatīt Vidzemes guberņa un Baltijas ģenerālgubernatori
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Skatīt Vidzemes guberņa un Baltijas jūra
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Skatīt Vidzemes guberņa un Baltijas provinces
Bērzaunes draudzes novads
Bērzaunes (''Bersohn'') draudzes novads (1798). Bērzaunes draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Bērzaunes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Bērzaunes draudzes novads
Berlīnes papildvienošanās (1918)
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.
Skatīt Vidzemes guberņa un Berlīnes papildvienošanās (1918)
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).
Skatīt Vidzemes guberņa un Brestļitovskas miera līgums
Bukulti (Garkalnes pagasts)
Bukulti ir ciems Ropažu novada Garkalnes pagastā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Bukulti (Garkalnes pagasts)
Burtnieku draudzes novads
Burtnieku (''Burtneek'') draudzes novads (1798) Burtnieku luterāņu baznīca un mācītājmuiža (2015) Burtnieku draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Burtnieku draudzes novads
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Skatīt Vidzemes guberņa un Cēsis
Cēsu apriņķis
Cēsu apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Cēsu apriņķis
Cēsu draudzes novads
Cēsu draudzes novads (1798). Cēsu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Cēsu draudzes novads
Cesvaines draudzes novads
Cesvaines (''Seswegen'') draudzes novads (1798). Cesvaines draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Cesvaines draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Cesvaines draudzes novads
Dalbe
Dalbe ir apdzīvota vieta Zemgalē, Jelgavas novadā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Dalbe
Daugavgrīva
Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst arī pilsētas daļa Memmes pļava.
Skatīt Vidzemes guberņa un Daugavgrīva
Daugavgrīvas cietoksnis
Zviedru flotes izsēdinātais desants bombardē Daugavgrīvas cietoksni pāri Buļļupei 1701. gadā. Vieni no cietokšņa vārtiem mūsdienās. Daugavgrīvas cietoksnis 1830. gadā (no ''Атлас крепостей Российской империи''). Daugavgrīvas cietoksnis ir Zviedru Vidzemes laikā 17.
Skatīt Vidzemes guberņa un Daugavgrīvas cietoksnis
Daugavgrīvas draudzes novads
Daugavgrīvas draudzes novads 1791. gada kartē. Bolderājas un Mangaļu pagastos sadalītā novada teritorija ar pārkrievotajiem vietvārdiem Baltijas rusifikācijas periodā (ap 1900). Daugavgrīvas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem abās pusēs Daugavas ietekai Baltijas jūrā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Daugavgrīvas draudzes novads
Daugavpils apriņķis
Daugavpils apriņķis (Powiat dyneburski,, no 1893. gada Двинский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas Livonijas hercogistes (1566—1582), Inflantijas vaivadijas (1629—1772), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919), Latvijas Republikas (1918/1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Daugavpils apriņķis
Džordžs Brauns
Džordžs Brauns Džordžs Brauns, arī Georgs fon Brauns (1698-1792) bija īru izcelsmes virsnieks, kas ķeizarienes Annas valdīšanas periodā pārgāja Krievijas Impērijas dienestā, paaugstināts par ģenerāli anšefu (general en chef) Septiņgadu kara laikā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Džordžs Brauns
Dikļu draudzes novads
Dikļu (''Dikkeln'') draudzes novads (1798). Dikļu luterāņu baznīca (2002). Dikļu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Dikļu draudzes novads
Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis
Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis (dzimis, miris) bija krievu infantērijas ģenerālis un valsts darbinieks.
Skatīt Vidzemes guberņa un Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis
Doles draudzes novads
Doles draudzes novads (1791. gada karte). Doles-Ķekavas draudzes Sv. Annas baznīca (2000). Doles draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Doles draudzes novads
Draudzes novads
Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.
Skatīt Vidzemes guberņa un Draudzes novads
Dzērbenes—Drustu draudzes novads
Dzērbenes—Drustu draudzes novads (1798). Dzērbenes draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Drustu draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904).
Skatīt Vidzemes guberņa un Dzērbenes—Drustu draudzes novads
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Skatīt Vidzemes guberņa un Ebreji
Eduards fon Baranovs
Johans Eduards fon Baranovs (1811—1884) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas armijas infantērijas ģenerālis (1869), Baltijas guberņu un Rīgas ģenerālgubernators (1866).
Skatīt Vidzemes guberņa un Eduards fon Baranovs
Filips Pauluči
Filips Pauluči (dzimis Modēnā, miris), arī Filipo Pauluči delle Ronkole, bija marķīzs, itāļu izcelsmes Pjemontas un Krievijas Impērijas militārais un valsts darbinieks.
Skatīt Vidzemes guberņa un Filips Pauluči
Fjodors Vojeikovs
Fjodors Vojeikovs (1703—1778) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālis, diplomāts un ierēdnis.
Skatīt Vidzemes guberņa un Fjodors Vojeikovs
Frīdrihs Bukshēvdens
Frīdrihs Vilhelms Bukshēvdens (1750—1811) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas armijas infantērijas ģenerālis un Katrīnas II adjutants.
Skatīt Vidzemes guberņa un Frīdrihs Bukshēvdens
Gaujienas draudzes novads
Gaujienas draudzes novads (1793. gada karte). Gaujienas draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Gaujienas draudzes novads
Gerhards Johans fon Lēvenvolde
Gerhards Johans fon Lēvenvolde (miris 1723) bija vācbaltiešu cilmes Zviedru Igaunijas muižnieks, Krievijas cara galminieks.
Skatīt Vidzemes guberņa un Gerhards Johans fon Lēvenvolde
Gostiņi
Gostiņi ir Pļaviņu pilsētas daļa pie Aiviekstes ietekas Daugavā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Gostiņi
Gulbenes draudzes novads
Gulbenes luterāņu baznīca (2011). Gulbenes draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Gulbenes draudzes novads
Gustavs Zemgals
Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.
Skatīt Vidzemes guberņa un Gustavs Zemgals
Halliste
Halliste ir Navesti upes kreisā krasta pieteka Igaunijas dienvidrietumos, Viljandi un Pērnavas apriņķī.
Skatīt Vidzemes guberņa un Halliste
Iļķene
Iļķene ir ciems Ādažu novada Ādažu pagastā, izvietojies pagasta austrumdaļā, no novada un pagasta centra Ādažiem un no Rīgas.
Skatīt Vidzemes guberņa un Iļķene
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Igauņi
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Skatīt Vidzemes guberņa un Igauņu valoda
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Vidzemes guberņa un Igaunija
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Skatīt Vidzemes guberņa un Igaunijas guberņa
Ikšķiles—Salaspils draudzes novads
Ikšķiles un Salaspils draudzes novadi (1791. gada karte). Ikšķiles baznīca 18. gadsimtā. Salaspils luterāņu baznīca (pēc 1931). Ikšķiles—Salaspils draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Ikšķiles—Salaspils draudzes novads
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Skatīt Vidzemes guberņa un Inflantijas vaivadija
Jaunie laiki
Valdzemilera karte, 1507. gads Jaunie laiki jeb precīzāk Agrīnie Jaunie laiki ir Eiropas vēstures periods starp vēlīnajiem viduslaikiem un Jaunākajiem laikiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Jaunie laiki
Jaunpiebalgas draudzes novads
Vecpiebalgas (''Pebalg'') un Jaunpiebalgas (''Pebalg Neuhof'') draudzes novadi (1798). Jaunpiebalgas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Jaunpiebalgas luterāņu baznīca (2001).
Skatīt Vidzemes guberņa un Jaunpiebalgas draudzes novads
Jaunpils draudzes novads
Jaunpils draudzes novads 1859. gada kartē. Jaunpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Jaunpils draudzes novads jeb Jaunpils ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa, vēlāk Kurzemes guberņas Tukuma apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Jaunpils draudzes novads
Jūrmala
Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.
Skatīt Vidzemes guberņa un Jūrmala
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Skatīt Vidzemes guberņa un Jelgava
Jevgeņijs Golovins (ģenerālgubernators)
Jevgeņijs Golovins (1782—1858) bija Krievijas Impērijas infantērijas ģenerālis, Baltijas provinču ģenerālgubernators (1845—1848).
Skatīt Vidzemes guberņa un Jevgeņijs Golovins (ģenerālgubernators)
Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads
Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads (1798). Kalsnavas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Vietalvas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904).
Skatīt Vidzemes guberņa un Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads
Kanepi
Kanepi ir lielciems Kanepi pagastā, Pelvas apriņķī, Igaunijas dienvidaustrumos.
Skatīt Vidzemes guberņa un Kanepi
Karksi-Nuija
Karksi-Nuija ir pilsēta Viljandi apriņķī, Igaunijas dienvidu daļā, netālu no Latvijas robežas.
Skatīt Vidzemes guberņa un Karksi-Nuija
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Skatīt Vidzemes guberņa un Katrīna II Lielā
Kārlis Magnuss fon der Pālens
Brīvkungs Kārlis Magnuss fon der Pālens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes krievu kavalērijas ģenerālis un valsts darbinieks.
Skatīt Vidzemes guberņa un Kārlis Magnuss fon der Pālens
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Skatīt Vidzemes guberņa un Kārlis Ulmanis
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Skatīt Vidzemes guberņa un Koknese
Kokneses draudzes novads
Kokneses draudzes novads (1791. gada karte). Kokneses draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Kokneses draudzes novads
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Skatīt Vidzemes guberņa un Krievi
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Vidzemes guberņa un Krievijas Impērija
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Skatīt Vidzemes guberņa un Krievijas PFSR
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Skatīt Vidzemes guberņa un Krievu valoda
Krimuldas-Pēterupes draudzes novads
Krimuldas-Pēterupes draudzes novads (1791. gada karte). Krimuldas draudzes novada muižas (1905. gada karte). Krimuldas baznīca (2001). Pēterupes (Saulkrastu) baznīca (2000). Krimuldas-Pēterupes draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Krimuldas-Pēterupes draudzes novads
Kuresāre
Kuresāre ir pilsēta Sāmsalā, Igaunijā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Kuresāre
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Skatīt Vidzemes guberņa un Kurzemes guberņa
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Vidzemes guberņa un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Landtāgs
Vidzemes landtāga sēžu nams, tagad Latvijas Saeimas nams Landtāgs ( — ‘zemes sapulce’) ir pārstāvju sapulce vācvalodīgajās zemēs (pavalstīs) Vācijā un Austrijā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Landtāgs
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Vidzemes guberņa un Latgale
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Skatīt Vidzemes guberņa un Latvieši
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Vidzemes guberņa un Latviešu valoda
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Latvija
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais un teritoriālais iedalījums (kopš 2021. gada 1. jūlija). Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās.
Skatīt Vidzemes guberņa un Latvijas administratīvais iedalījums
Lazdonas draudzes novads
Bērzaunes (''Bersohn''), Lazdonas (''Lasdohn'') un Ļaudonas (''Laudohn'') draudzes novadi (1798). Lazdonas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904).
Skatīt Vidzemes guberņa un Lazdonas draudzes novads
Līvu zemes
Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.
Skatīt Vidzemes guberņa un Līvu zemes
Lēdurgas-Turaidas draudzes novads
Lēdurgas-Turaidas draudzes novads (1791. gada karte). Lēdurgas luterāņu baznīca (2000). Turaidas luterāņu baznīca (2011). Lēdurgas-Turaidas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Lēdurgas-Turaidas draudzes novads
Lenči
Lenči ir ciems Raiskuma pagastā, Cēsu novadā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Lenči
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Lielais Ziemeļu karš
Lieljumpravas draudzes novads
Lielvārdes un Jumpravas (''Gr. Jungfernhof'') draudzes novadi (1791. gada karte). Lieljumpravas draudzes novada muižas 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905). Lieljumpravas draudzes novads jeb Jumpravas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Lieljumpravas draudzes novads
Lieljumpravas muiža
Lieljumpravas muižas zemes 1791. gada kartē. Redzama Mazjumpravas pusmuiža (''Klein-Jungfernhof''), kreisajā Daugavas krastā, kā arī Langmaņa un Skoteles pusmuižas labajā krastā. Lieljumpravas muižas karte 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905).
Skatīt Vidzemes guberņa un Lieljumpravas muiža
Lielvārdes draudzes novads
Lielvārdes (kartē ''Lenewaden'') un Jumpravas (''Gr. Jungfernhof'') draudzes novadi (1791. gada karte). Lielvārdes luterāņu baznīca (2014). Lielvārdes draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Lielvārdes draudzes novads
Liepmuižas—Vestienas draudzes novads
Liepmuižas (''Linden'') un Vestienas (''Festen'') draudzes novadi (1798). Liepmuižas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Vestienas draudzes novada muižas 1903.
Skatīt Vidzemes guberņa un Liepmuižas—Vestienas draudzes novads
Liepupes draudzes novads
Liepupes (kartē ''Leelpuppe'') draudzes novads (1798). Liepupes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Liepupes draudzes novads
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Lietuvieši
Liezēres draudzes novads
Liezēres (''Löser'') draudzes novads (1798). Liezēres draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Liezēres luterāņu baznīca (20. gs. sākumā). No jauna uzbūvētā Liezēres luterāņu baznīca (2016).
Skatīt Vidzemes guberņa un Liezēres draudzes novads
Limbaži
Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.
Skatīt Vidzemes guberņa un Limbaži
Limbažu draudzes novads
Limbažu (kartē ''Lemsal'') draudzes novads (1798). Limbažu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Limbažu draudzes novads
Lubānas draudzes novads
Lubānas draudzes novads (1798. gada karte). Lubānas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Lubānas luterāņu baznīca (2017) Lubānas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Lubānas draudzes novads
Ludvigs Nāgels
Ludvigs Nāgels (1738—1808) bija Krievijas Impērijas virsnieks un ierēdnis.
Skatīt Vidzemes guberņa un Ludvigs Nāgels
Ludzas apriņķis
Ludzas apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Ludzas trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Ludzas apriņķis
Lugažu draudzes novads
Lugažu draudzes novads (1793. gada karte). Lugažu draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Lugažu draudzes novads
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Luterisms
Madlienas draudzes novads
Madlienas draudzes novads (1791. gada karte). Madlienas baznīca (''Sisselgal, Maddaleene'') un mācītājmuiža apzīmētas ar krustiņiem. Madlienas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Madlienas draudzes novads
Magnuss Gustavs fon Esens
Johans Magnuss Gustavs fon Esens; dzimis, saskaņā ar citiem avotiem —; miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, Rīgas militārais gubernators 1812. gada kara sākumā. Pēc Esena pavēles 1812. gada naktī uz 24. (12.) jūliju tika nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas.
Skatīt Vidzemes guberņa un Magnuss Gustavs fon Esens
Marčello Lipi
Marčello Romeo Lipi (dzimis) ir bijušais Itālijas futbolists un futbola treneris, spēlējis libero pozīcijā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Marčello Lipi
Matīšu draudzes novads
Matīšu draudzes novads (1798). Matīšu luterāņu baznīca (2000). Matīšu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Matīšu draudzes novads
Mazsalacas draudzes novads
Mazsalacas draudzes novads (1798). Mazsalacas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Mazsalacas draudzes novads
Mālpils draudzes novads
Mālpils draudzes novads (1791. gada karte). Mālpils baznīca (2001). Mālpils draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Mālpils draudzes novads
Meizakila
Meizakila ( — 'Muižciems'), agrāk Plātere, ir mazpilsēta Igaunijas dienvidos, Vīlandes apriņķa Muļgu pagastā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Meizakila
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Skatīt Vidzemes guberņa un Muiža
Nītaures draudzes novads
Nītaures draudzes novads (1791. gada karte). Ar krustiņiem apzīmētas Nītaures (''Nietawre'') baznīca un mācītājmuiža. Nītaures baznīca (2000). Nītaures draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Nītaures draudzes novads
Nikolajs Repņins
Nikolajs Repņins (1734—1801) bija Krievijas impērijas ģenerālfeldmaršals, diplomāts un ierēdnis.
Skatīt Vidzemes guberņa un Nikolajs Repņins
Oberosts
''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).
Skatīt Vidzemes guberņa un Oberosts
Ogre
Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.
Skatīt Vidzemes guberņa un Ogre
Olaine
Kurzemes un Vidzemes robežas stabi pie Olaines. Olaine ir pilsēta Latvijā, Olaines novada administratīvais centrs.
Skatīt Vidzemes guberņa un Olaine
Otepē
Otepē, senāk latviski Odenpeja, ir mazpilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķī, pazīstama kā Igaunijas ziemas sporta galvaspilsēta (pretstatā Pērnavai kā vasaras galvaspilsētai).
Skatīt Vidzemes guberņa un Otepē
Pagasts
Pagasts ir teritoriāli administratīvā iedalījuma vienība Latvijā un Igaunijā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Pagasts
Palsmanes draudzes novads
Palsmanes—Aumeisteru draudzes novads (1793. gada karte). Palsmanes draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem, izveidots no Palsmanes—Aumeisteru draudzes novada.
Skatīt Vidzemes guberņa un Palsmanes draudzes novads
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Skatīt Vidzemes guberņa un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pērnava
Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Pērnava
Pērnavas apriņķis
Pērnavas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Pērnavas apriņķis
Pēteris Albedinskis
Pēteris Albedinskis (1826—1883) bija Krievijas Impērijas armijas kavalērijas ģenerālis (1878).
Skatīt Vidzemes guberņa un Pēteris Albedinskis
Pēteris Šuvalovs
Pēteris Šuvalovs (1827—1889) bija Krievijas Impērijas virsnieks, ierēdnis un diplomāts ķeizara Aleksandra II laikā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Pēteris Šuvalovs
Pēteris Goļicins
Pjotrs (Pēteris) Goļicins (1660—1722) bija Krievijas caristes sūtnis Svētās Romas impērijas ķeizara galmā Vīnē (1701—1706) Lielā Ziemeļu kara laikā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Pēteris Goļicins
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Skatīt Vidzemes guberņa un Pēteris I
Pēteris Lasī
Pēteris Lasī Pēteris Lasī (1678-1751) bija īru izcelsmes Krievijas impērijas feldmaršals ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1740), Rīgas un Vidzemes gubernators (1727–1751).
Skatīt Vidzemes guberņa un Pēteris Lasī
Pēteris Ludvigs fon der Pālens
Pēteris Ludvigs fon der Pālens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes kavalērijas ģenerālis Krievijas impērijas dienestā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Pēteris Ludvigs fon der Pālens
Peltsamā
Peltsamā jeb Augstpāle ir pilsēta Igaunijas vidienē.
Skatīt Vidzemes guberņa un Peltsamā
Pelva
Pelva ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos, Pelvas apriņķa administratīvais centrs.
Skatīt Vidzemes guberņa un Pelva
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819.
Skatīt Vidzemes guberņa un Piltenes apgabals
Pirmais Latgales latviešu kongress
Latvijas karogiem un lozungiem Rēzeknē. 1917. gada Latgales kongress. Plakāts skolu vajadzībām (autors Jēkabs Strazdiņš, ap 1935). Pirmo Latgales kongresu atstājušie dalībnieki (vidū sēž Andrivs Boriss (x) un Francis Kemps (xx)). Pirmais Latgales latviešu kongress 1917.
Skatīt Vidzemes guberņa un Pirmais Latgales latviešu kongress
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Vidzemes guberņa un Pirmais pasaules karš
Pleskavas guberņa
Pleskavas guberņa, arī Pleskavas vietniecība (Псковское наместничество 1777-1796) bija Krievijas impērijas guberņa (1772-1927), kurā neilgu laiku līdz 1776.
Skatīt Vidzemes guberņa un Pleskavas guberņa
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Vidzemes guberņa un Poļi
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Skatīt Vidzemes guberņa un Prūsija
Raunas draudzes novads
Raunas draudzes novads (1798). Raunas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Raunas luterāņu baznīca (2000). Raunas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Raunas draudzes novads
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Vidzemes guberņa un Rīga
Rīgas apriņķis
Rīgas apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Rīgas apriņķis
Rīgas guberņa
Rīgas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas (sākotnēji Krievijas caristes) sastāvā (1713/21—1783), kurā ietilpa iekarotā Zviedru Livonija (mūsdienu Latvijas Vidzeme un Igaunijas dienvidu daļa).
Skatīt Vidzemes guberņa un Rīgas guberņa
Rīgas līcis
Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.
Skatīt Vidzemes guberņa un Rīgas līcis
Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs
Rīgas Pareizticīgo garīgā semināra ēka mūsdienās. Rīgas Garīgais seminārs ir Latvijas Pareizticīgās baznīcas augstākā mācību iestāde.
Skatīt Vidzemes guberņa un Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs
Rīgas patrimoniālais apgabals
Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791.
Skatīt Vidzemes guberņa un Rīgas patrimoniālais apgabals
Rīgas Politehniskā augstskola
Rīgas Politehniskā augstskola pastāvēja no 1862.
Skatīt Vidzemes guberņa un Rīgas Politehniskā augstskola
Rīgas vietniecība
Rīgas vietniecība bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā (1783–1796), kurā ietilpa Latvijas Vidzemes kultūrvēsturiskais novads un Igaunijas dienvidi.
Skatīt Vidzemes guberņa un Rīgas vietniecība
Rūjiena
Rūjiena ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valmieras novadā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Rūjiena
Rūjienas draudzes novads
Rūjienas draudzes novads (1798). Rūjienas luterāņu baznīca (2000). Rūjienas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Rūjienas draudzes novads
Rēzeknes apriņķis
Rēzeknes apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Rēzeknes trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Rēzeknes apriņķis
Rencēni
Rencēni ir apdzīvota vieta Valmieras novada Rencēnu pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Vidzemes guberņa un Rencēni
Repina
Repina ir pilsēta Igaunijas austrumu daļā, Pelvas apriņķī.
Skatīt Vidzemes guberņa un Repina
Ropažu draudzes novads
Ropažu draudzes novads (1791. gada karte). Ropažu baznīca (2004). Ropažu mācītājmuiža (1917). Ropažu draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Ropažu draudzes novads
Rubenes draudzes novads
Rubenes (''Papendorf'') draudzes novads (1798). Rubenes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Rubenes draudzes novads
Salacgrīvas draudzes novads
Salacgrīvas draudzes novads (1798). Salacgrīvas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Salacgrīvas draudzes novads
Salaspils
Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.
Skatīt Vidzemes guberņa un Salaspils
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Sāmsala
Sāremā apriņķis
Sāremā apriņķis, arī Sāmsalas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Sāremā apriņķis
Sūre-Jāni
Sūre-Jāni, agrāk Lieljāņi, ir mazpilsēta Viljandi apriņķī, Pehja-Sakalas pagasta centrs.
Skatīt Vidzemes guberņa un Sūre-Jāni
Senna
Senna var nozīmēt.
Skatīt Vidzemes guberņa un Senna
Sergejs Goļicins
Sergejs Goļicins (dzimis, miris) bija Katrīnas II laika Krievijas infantērijas ģenerālis.
Skatīt Vidzemes guberņa un Sergejs Goļicins
Siguldas draudzes novads
Siguldas draudzes novads (1791. gada karte). Siguldas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Siguldas draudzes novads
Skrīveri
Skrīveri ir apdzīvota vieta Vidzemē, Aizkraukles novadā, Daugavas pietekas Maizītes krastā pie Rīgas—Krustpils dzelzceļa.
Skatīt Vidzemes guberņa un Skrīveri
Skujenes draudzes novads
Skujenes draudzes novads (1798). Skujenes draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Skujenes luterāņu baznīca (2016). Skujenes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Skujenes draudzes novads
Skultes draudzes novads
Skultes draudzes novads (1791. gada karte). Skultes Sv. Matīsa baznīca (2000). Skultes draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Skultes draudzes novads
Sloka (Jūrmala)
Sloka ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā tās rietumu daļā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Sloka (Jūrmala)
Slokas apgabals
Altmarkas pamiera (1630). Redzams, ka teritorija starp Buļļupi (''Bulderaa'') un jūru bija zviedru pārvaldē. Slokas apgabals jeb Slokas novads bija Kurzemes un Zemgales hercogistes daļa tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijā, ko 1783.
Skatīt Vidzemes guberņa un Slokas apgabals
Slokas draudzes novads
Krastciemā (1791. gada karte). Slokas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem, kas līdz 1783.
Skatīt Vidzemes guberņa un Slokas draudzes novads
Smiltenes draudzes novads
Smiltenes draudzes novads (1793. gada karte). Smiltenes draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Smiltenes draudzes novads
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Vidzemes guberņa un Smoļenska
Straupe
Straupe (agrāk Lielstraupe) ir ciems Cēsu novada Straupes pagastā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Straupe
Straupes draudzes novads
Straupes (kartē ''Roop'') draudzes novads (1798). Straupes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Straupes draudzes novads
Strenči
Strenči ir pilsēta Vidzemē, Valmieras novadā, Gaujas krastā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Strenči
Suntažu draudzes novads
Suntažu draudzes novads (1791. gada karte). Suntažu draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Suntažu draudzes novads
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Skatīt Vidzemes guberņa un Tartu
Tartu apriņķis
Tartu apriņķis, arī Tērbatas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Tartu apriņķis
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Tartu Universitāte
Tērbatas Veterinārais institūts
Baltijas pārkrievošanas laikā par Jurjevas Veterināro institūtu pārdēvētais Tērbatas Veterinārais institūts. Tērbatas Ķeizariskais Veterinārais institūts bija medicīnas augstskola, kas darbojās Tērbatā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Tērbatas Veterinārais institūts
Tirzas draudzes novads
Tirzas—Velēnas draudzes novads (1793. gada karte). Tirzas draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Tirzas draudzes novads
Trikātas draudzes novads
Trikātas draudzes novads (1793. gada karte). Trikātas draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Trikātas draudzes novads
Umurgas draudzes novads
Umurgas (kartē ''Ubbenorm'') draudzes novads (1798). Umurgas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Umurgas draudzes novads
Valga
Valga ir pilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķa administratīvais centrs.
Skatīt Vidzemes guberņa un Valga
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Valka
Valkas apriņķis
Valkas apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Valkas apriņķis
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Skatīt Vidzemes guberņa un Valmiera
Valmieras apriņķis
Valmieras apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Valmieras apriņķis
Valmieras draudzes novads
Valmieras (''Wolmar'') draudzes novads (1798). Valmieras draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Valmieras draudzes novads
Vastselīna
Vastselīna ir ciems Igaunijas dienvidaustrumos netālu no Krievijas un Latvijas robežām, Piuzas upes krastos.
Skatīt Vidzemes guberņa un Vastselīna
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Skatīt Vidzemes guberņa un Vācieši
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Skatīt Vidzemes guberņa un Vācu valoda
Vecpiebalgas draudzes novads
Vecpiebalgas (''Pebalg'') un Jaunpiebalgas (''Pebalg Neuhof'') draudzes novadi (1798). Vecpiebalgas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Vecpiebalgas luterāņu baznīca (2008).
Skatīt Vidzemes guberņa un Vecpiebalgas draudzes novads
Versts
Verstu stabs. Versts ir sena krievu garuma mērvienība, kas atbilst 500 asīm jeb 1500 aršīnām.
Skatīt Vidzemes guberņa un Versts
Veru
Veru ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos.
Skatīt Vidzemes guberņa un Veru
Veru apriņķis
Veru apriņķis, arī Veravas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Veru apriņķis
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Vidzemes guberņa un Vidzeme
Vidzemes landtāgs
Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Skatīt Vidzemes guberņa un Vidzemes landtāgs
Vidzemes skolotāju seminārs
Grāmatas "Bruņniecības draudžu skolotāju seminārs Valkā, tā skolotāji un audzēkņi" vāks (1898). Agrākā Vidzemes skolotāju semināra ēka Valmierā (1839—1853). Agrākā Vidzemes skolotāju semināra ēka Valkā (1937). Valmieras skolotāju semināra ēka (celta 1902). Vidzemes draudžu skolotāju seminārs, arī Cimzes seminārs, bija Vidzemes bruņniecības uzturēta mācību iestāde Valmierā (1839—1853), vēlāk Valkā (1853—1890).
Skatīt Vidzemes guberņa un Vidzemes skolotāju seminārs
Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)
Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā 1710.
Skatīt Vidzemes guberņa un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)
Vilhelms fon Līvens
Vilhelms Heinrihs fon Līvens (1800—1880) bija kara topogrāfs, Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālis (1859), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.
Skatīt Vidzemes guberņa un Vilhelms fon Līvens
Viljandi
Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Skatīt Vidzemes guberņa un Viljandi
Viljandi apriņķis
Viljandi apriņķis, arī Vīlandes apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Skatīt Vidzemes guberņa un Viljandi apriņķis
Vitebskas guberņa
Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Skatīt Vidzemes guberņa un Vitebskas guberņa
Vladimirs Dolgorukovs
Vladimirs Dolgorukovs (1696—1761) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants.
Skatīt Vidzemes guberņa un Vladimirs Dolgorukovs
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Vidzemes guberņa un Zviedrija
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Vidzemes guberņa un Zviedru Vidzeme
1710. gads
1710.
Skatīt Vidzemes guberņa un 1710. gads
1721. gads
1721.
Skatīt Vidzemes guberņa un 1721. gads
1772. gads
1772.
Skatīt Vidzemes guberņa un 1772. gads
1795. gads
1795.
Skatīt Vidzemes guberņa un 1795. gads
1917. gads
1917.
Skatīt Vidzemes guberņa un 1917. gads
1918. gads
1918.
Skatīt Vidzemes guberņa un 1918. gads
Skatīt arī
Krievijas Impērijas guberņas
- Astrahaņas guberņa
- Autonomā Igaunijas guberņa
- Azovas guberņa
- Baltkrievijas guberņa
- Besarābijas guberņa
- Grodņas guberņa
- Guberņa
- Harkivas guberņa
- Hersonas guberņa
- Jekaterinoslavas guberņa
- Kaukāza guberņa
- Kauņas guberņa
- Kazaņas guberņa
- Kijivas guberņa
- Krievijas Impērijas guberņas
- Kurzemes guberņa
- Lietuvas guberņa
- Maskavas guberņa
- Minskas guberņa
- Mogiļevas guberņa
- Pleskavas guberņa
- Podolijas guberņa
- Poltavas guberņa
- Pēterburgas guberņa
- Rīgas guberņa
- Sibīrijas guberņa
- Smoļenskas guberņa
- Taurijas guberņa
- Vidzemes guberņa
- Vitebskas guberņa
- Viļņas guberņa
- Vjatkas guberņa
- Volīnijas guberņa
Zināms kā Livonijas guberņa, Rīgas militārais gubernators, Rīgas un Vidzemes gubernators, Vidzemes gubernatori, Vidzemes ģenerālgubernatori.
, Gerhards Johans fon Lēvenvolde, Gostiņi, Gulbenes draudzes novads, Gustavs Zemgals, Halliste, Iļķene, Igauņi, Igauņu valoda, Igaunija, Igaunijas guberņa, Ikšķiles—Salaspils draudzes novads, Inflantijas vaivadija, Jaunie laiki, Jaunpiebalgas draudzes novads, Jaunpils draudzes novads, Jūrmala, Jelgava, Jevgeņijs Golovins (ģenerālgubernators), Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads, Kanepi, Karksi-Nuija, Katrīna II Lielā, Kārlis Magnuss fon der Pālens, Kārlis Ulmanis, Koknese, Kokneses draudzes novads, Krievi, Krievijas Impērija, Krievijas PFSR, Krievu valoda, Krimuldas-Pēterupes draudzes novads, Kuresāre, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Landtāgs, Latgale, Latvieši, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas administratīvais iedalījums, Lazdonas draudzes novads, Līvu zemes, Lēdurgas-Turaidas draudzes novads, Lenči, Lielais Ziemeļu karš, Lieljumpravas draudzes novads, Lieljumpravas muiža, Lielvārdes draudzes novads, Liepmuižas—Vestienas draudzes novads, Liepupes draudzes novads, Lietuvieši, Liezēres draudzes novads, Limbaži, Limbažu draudzes novads, Lubānas draudzes novads, Ludvigs Nāgels, Ludzas apriņķis, Lugažu draudzes novads, Luterisms, Madlienas draudzes novads, Magnuss Gustavs fon Esens, Marčello Lipi, Matīšu draudzes novads, Mazsalacas draudzes novads, Mālpils draudzes novads, Meizakila, Muiža, Nītaures draudzes novads, Nikolajs Repņins, Oberosts, Ogre, Olaine, Otepē, Pagasts, Palsmanes draudzes novads, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pērnava, Pērnavas apriņķis, Pēteris Albedinskis, Pēteris Šuvalovs, Pēteris Goļicins, Pēteris I, Pēteris Lasī, Pēteris Ludvigs fon der Pālens, Peltsamā, Pelva, Piltenes apgabals, Pirmais Latgales latviešu kongress, Pirmais pasaules karš, Pleskavas guberņa, Poļi, Prūsija, Raunas draudzes novads, Rīga, Rīgas apriņķis, Rīgas guberņa, Rīgas līcis, Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs, Rīgas patrimoniālais apgabals, Rīgas Politehniskā augstskola, Rīgas vietniecība, Rūjiena, Rūjienas draudzes novads, Rēzeknes apriņķis, Rencēni, Repina, Ropažu draudzes novads, Rubenes draudzes novads, Salacgrīvas draudzes novads, Salaspils, Sāmsala, Sāremā apriņķis, Sūre-Jāni, Senna, Sergejs Goļicins, Siguldas draudzes novads, Skrīveri, Skujenes draudzes novads, Skultes draudzes novads, Sloka (Jūrmala), Slokas apgabals, Slokas draudzes novads, Smiltenes draudzes novads, Smoļenska, Straupe, Straupes draudzes novads, Strenči, Suntažu draudzes novads, Tartu, Tartu apriņķis, Tartu Universitāte, Tērbatas Veterinārais institūts, Tirzas draudzes novads, Trikātas draudzes novads, Umurgas draudzes novads, Valga, Valka, Valkas apriņķis, Valmiera, Valmieras apriņķis, Valmieras draudzes novads, Vastselīna, Vācieši, Vācu valoda, Vecpiebalgas draudzes novads, Versts, Veru, Veru apriņķis, Vidzeme, Vidzemes landtāgs, Vidzemes skolotāju seminārs, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710), Vilhelms fon Līvens, Viljandi, Viljandi apriņķis, Vitebskas guberņa, Vladimirs Dolgorukovs, Zviedrija, Zviedru Vidzeme, 1710. gads, 1721. gads, 1772. gads, 1795. gads, 1917. gads, 1918. gads.