215 attiecības: Aņikita Repņins, Aizkraukles draudzes novads (Daugavas labais krasts), Akmeņsalas draudzes novads, Alūksnes draudzes novads, Aleksandrs Ikskils-Gildenbands, Aleksandrs Menšikovs, Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators), Allažu draudzes novads, Alojas draudzes novads, Andrejs Krastkalns, Andrejs Priedkalns, Apekalna draudzes novads, Apvienotā Baltijas hercogiste, Asigale, Autonomā Igaunijas guberņa, Ļaudonas draudzes novads, Ērģemes draudzes novads, Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads, Ēveles draudzes novads, Ādažu-Carnikavas draudzes novads, Āraišu draudzes novads, Baltijas ģenerālgubernatori, Baltijas jūra, Baltijas provinces, Bērzaunes draudzes novads, Berlīnes papildvienošanās (1918), Brestļitovskas miera līgums, Bukulti (Garkalnes pagasts), Burtnieku draudzes novads, Cēsis, Cēsu apriņķis, Cēsu draudzes novads, Cesvaines draudzes novads, Dalbe, Daugavgrīva, Daugavgrīvas cietoksnis, Daugavgrīvas draudzes novads, Daugavpils apriņķis, Džordžs Brauns, Dikļu draudzes novads, Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis, Doles draudzes novads, Draudzes novads, Dzērbenes—Drustu draudzes novads, Ebreji, Eduards fon Baranovs, Filips Pauluči, Fjodors Vojeikovs, Frīdrihs Bukshēvdens, Gaujienas draudzes novads, ..., Gerhards Johans fon Lēvenvolde, Gostiņi, Gulbenes draudzes novads, Gustavs Zemgals, Halliste, Iļķene, Igauņi, Igauņu valoda, Igaunija, Igaunijas guberņa, Ikšķiles—Salaspils draudzes novads, Inflantijas vaivadija, Jaunie laiki, Jaunpiebalgas draudzes novads, Jaunpils draudzes novads, Jūrmala, Jelgava, Jevgeņijs Golovins (ģenerālgubernators), Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads, Kanepi, Karksi-Nuija, Katrīna II Lielā, Kārlis Magnuss fon der Pālens, Kārlis Ulmanis, Koknese, Kokneses draudzes novads, Krievi, Krievijas Impērija, Krievijas PFSR, Krievu valoda, Krimuldas-Pēterupes draudzes novads, Kuresāre, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Landtāgs, Latgale, Latvieši, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas administratīvais iedalījums, Lazdonas draudzes novads, Līvu zemes, Lēdurgas-Turaidas draudzes novads, Lenči, Lielais Ziemeļu karš, Lieljumpravas draudzes novads, Lieljumpravas muiža, Lielvārdes draudzes novads, Liepmuižas—Vestienas draudzes novads, Liepupes draudzes novads, Lietuvieši, Liezēres draudzes novads, Limbaži, Limbažu draudzes novads, Lubānas draudzes novads, Ludvigs Nāgels, Ludzas apriņķis, Lugažu draudzes novads, Luterisms, Madlienas draudzes novads, Magnuss Gustavs fon Esens, Marčello Lipi, Matīšu draudzes novads, Mazsalacas draudzes novads, Mālpils draudzes novads, Meizakila, Muiža, Nītaures draudzes novads, Nikolajs Repņins, Oberosts, Ogre, Olaine, Otepē, Pagasts, Palsmanes draudzes novads, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pērnava, Pērnavas apriņķis, Pēteris Albedinskis, Pēteris Šuvalovs, Pēteris Goļicins, Pēteris I, Pēteris Lasī, Pēteris Ludvigs fon der Pālens, Peltsamā, Pelva, Piltenes apgabals, Pirmais Latgales latviešu kongress, Pirmais pasaules karš, Pleskavas guberņa, Poļi, Prūsija, Raunas draudzes novads, Rīga, Rīgas apriņķis, Rīgas guberņa, Rīgas līcis, Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs, Rīgas patrimoniālais apgabals, Rīgas Politehniskā augstskola, Rīgas vietniecība, Rūjiena, Rūjienas draudzes novads, Rēzeknes apriņķis, Rencēni, Repina, Ropažu draudzes novads, Rubenes draudzes novads, Salacgrīvas draudzes novads, Salaspils, Sāmsala, Sāremā apriņķis, Sūre-Jāni, Senna, Sergejs Goļicins, Siguldas draudzes novads, Skrīveri, Skujenes draudzes novads, Skultes draudzes novads, Sloka (Jūrmala), Slokas apgabals, Slokas draudzes novads, Smiltenes draudzes novads, Smoļenska, Straupe, Straupes draudzes novads, Strenči, Suntažu draudzes novads, Tartu, Tartu apriņķis, Tartu Universitāte, Tērbatas Veterinārais institūts, Tirzas draudzes novads, Trikātas draudzes novads, Umurgas draudzes novads, Valga, Valka, Valkas apriņķis, Valmiera, Valmieras apriņķis, Valmieras draudzes novads, Vastselīna, Vācieši, Vācu valoda, Vecpiebalgas draudzes novads, Versts, Veru, Veru apriņķis, Vidzeme, Vidzemes landtāgs, Vidzemes skolotāju seminārs, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710), Vilhelms fon Līvens, Viljandi, Viljandi apriņķis, Vitebskas guberņa, Vladimirs Dolgorukovs, Zviedrija, Zviedru Vidzeme, 1710. gads, 1721. gads, 1772. gads, 1795. gads, 1917. gads, 1918. gads. Izvērst indekss (165 vairāk) »
Aņikita Repņins
Aņikita Repņins (1668—1726) bija Krievijas armijas feldmaršals, viens no tuvākajiem cara Pētera Lielā līdzgaitniekiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aņikita Repņins · Redzēt vairāk »
Aizkraukles draudzes novads (Daugavas labais krasts)
Aizkraukles draudzes novads (1791. gada karte). Aizkraukles draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aizkraukles draudzes novads (Daugavas labais krasts) · Redzēt vairāk »
Akmeņsalas draudzes novads
Akmeņsalas draudzes novads ietvēra Akmeņsalu (''Steinholm'') un daudzas Daugavas salas (1782. gada karte). Akmeņsalas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem, kas atradās uz Daugavas lejteces salām un robežojās ar Rīgas pilsētu.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Akmeņsalas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Alūksnes draudzes novads
Alūksnes draudzes novads (1793. gada karte). Alūksnes draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Alūksnes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Ikskils-Gildenbands
Aleksandrs Ikskils-Gildenbands (1840—1912) bija Krievijas Impērijas galminieks un ierēdnis ķeizaru Aleksandra II un Aleksandra III laikā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Ikskils-Gildenbands · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Menšikovs
Aleksandrs Menšikovs (dzimis, miris) bija ietekmīgs Krievijas caristes un Krievijas Impērijas politiķis un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Menšikovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)
Aleksandrs Suvorovs (1804—1882) bija Krievijas Impērijas infantērijas ģenerālis, Baltijas provinču ģenerālgubernators (1848—1861), Pēterburgas kara ģenerālgubernators (1861—1866).
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators) · Redzēt vairāk »
Allažu draudzes novads
Allažu draudzes novads (1791. gada karte) Allažu draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Allažu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Alojas draudzes novads
Alojas draudzes novads (1798). Alojas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wolmarschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1903). Alojas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Alojas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Andrejs Krastkalns
Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Andrejs Krastkalns · Redzēt vairāk »
Andrejs Priedkalns
Andrejs Priedkalns jeb Andrievs Priedkalns (1873—1923) bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Andrejs Priedkalns · Redzēt vairāk »
Apekalna draudzes novads
Apekalna draudzes novads (1793. gada karte). Apekalna draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Apekalna draudzes novads · Redzēt vairāk »
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Asigale
Asigale bija ciems, muiža un vaka mūsdienu Siguldas novadā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Asigale · Redzēt vairāk »
Autonomā Igaunijas guberņa
Igauņu demonstrācija Petrogradā 1917. gada 8. aprīlī. Petrogradas igauņu karavīri prasa Igaunijas autonomiju 1917. gada 8. aprīlī. Padomju atbalstītāju demonstrācija Tallinā 1917. gada 18. jūnijā. Krievijas Republikas TKP lēmums par Narvas pievienošanu Igaunijai 1917. gada 29. (16.) novembrī. 1918. gada 19. februārī dibinātā Igaunijas Glābšanas komiteja. Autonomā Igaunijas guberņa bija 1917.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Autonomā Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »
Ļaudonas draudzes novads
Bērzaunes (''Bersohn''), Lazdonas (''Lasdohn'') un Ļaudonas (''Laudohn'') draudzes novadi (1798). Ļaudonas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Ļaudonas luterāņu baznīca. Ļaudonas pareizticīgo baznīca (2001). Ļaudonas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ļaudonas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Ērģemes draudzes novads
Ērģemes draudzes novads (1793. gada karte). Ērģemes draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ērģemes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads
Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads (1798). Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Ēveles draudzes novads
Ēveles draudzes novads (1793. gada karte). Ēveles draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ēveles draudzes novads · Redzēt vairāk »
Ādažu-Carnikavas draudzes novads
Ādažu-Carnikavas draudzes novads (1791. gada karte). Ar krustiņu apzīmēta mācītājmuižas atrašanās vieta pie Baltezera. Ādažu-Carnikavas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ādažu-Carnikavas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Āraišu draudzes novads
Āraišu draudzes novads (1798). Āraišu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Āraišu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Baltijas ģenerālgubernatori
Ģenerālgubernators Džordžs Brauns. Baltijas ģenerālgubernatori bija augstākie militārie pavēlnieki Krievijas Impērijas Rīgas kara apgabalā un Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes guberņu augstākie pārvaldnieki 18.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Baltijas ģenerālgubernatori · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Bērzaunes draudzes novads
Bērzaunes (''Bersohn'') draudzes novads (1798). Bērzaunes draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Bērzaunes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Bērzaunes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Berlīnes papildvienošanās (1918)
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Berlīnes papildvienošanās (1918) · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Bukulti (Garkalnes pagasts)
Bukulti ir ciems Ropažu novada Garkalnes pagastā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Bukulti (Garkalnes pagasts) · Redzēt vairāk »
Burtnieku draudzes novads
Burtnieku (''Burtneek'') draudzes novads (1798) Burtnieku luterāņu baznīca un mācītājmuiža (2015) Burtnieku draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Burtnieku draudzes novads · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Cēsis · Redzēt vairāk »
Cēsu apriņķis
Cēsu apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Cēsu apriņķis · Redzēt vairāk »
Cēsu draudzes novads
Cēsu draudzes novads (1798). Cēsu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Cēsu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Cesvaines draudzes novads
Cesvaines (''Seswegen'') draudzes novads (1798). Cesvaines draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Cesvaines draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Cesvaines draudzes novads · Redzēt vairāk »
Dalbe
Dalbe ir apdzīvota vieta Zemgalē, Jelgavas novadā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Dalbe · Redzēt vairāk »
Daugavgrīva
Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst arī pilsētas daļa Memmes pļava.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Daugavgrīva · Redzēt vairāk »
Daugavgrīvas cietoksnis
Zviedru flotes izsēdinātais desants bombardē Daugavgrīvas cietoksni pāri Buļļupei 1701. gadā. Vieni no cietokšņa vārtiem mūsdienās. Daugavgrīvas cietoksnis 1830. gadā (no ''Атлас крепостей Российской империи''). Daugavgrīvas cietoksnis ir Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimtā uzbūvēts cietoksnis, kas atrodas Daugavgrīvā pie Buļļupes ietekas Daugavā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Daugavgrīvas cietoksnis · Redzēt vairāk »
Daugavgrīvas draudzes novads
Daugavgrīvas draudzes novads 1791. gada kartē. Bolderājas un Mangaļu pagastos sadalītā novada teritorija ar pārkrievotajiem vietvārdiem Baltijas rusifikācijas periodā (ap 1900). Daugavgrīvas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem abās pusēs Daugavas ietekai Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Daugavgrīvas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Daugavpils apriņķis
Daugavpils apriņķis (Powiat dyneburski,, no 1893. gada Двинский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas Livonijas hercogistes (1566—1582), Inflantijas vaivadijas (1629—1772), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919), Latvijas Republikas (1918/1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Daugavpils apriņķis · Redzēt vairāk »
Džordžs Brauns
Džordžs Brauns Džordžs Brauns, arī Georgs fon Brauns (1698-1792) bija īru izcelsmes virsnieks, kas ķeizarienes Annas valdīšanas periodā pārgāja Krievijas Impērijas dienestā, paaugstināts par ģenerāli anšefu (general en chef) Septiņgadu kara laikā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Džordžs Brauns · Redzēt vairāk »
Dikļu draudzes novads
Dikļu (''Dikkeln'') draudzes novads (1798). Dikļu luterāņu baznīca (2002). Dikļu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Dikļu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis
Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis (dzimis, miris) bija krievu infantērijas ģenerālis un valsts darbinieks.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis · Redzēt vairāk »
Doles draudzes novads
Doles draudzes novads (1791. gada karte). Doles-Ķekavas draudzes Sv. Annas baznīca (2000). Doles draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Doles draudzes novads · Redzēt vairāk »
Draudzes novads
Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Draudzes novads · Redzēt vairāk »
Dzērbenes—Drustu draudzes novads
Dzērbenes—Drustu draudzes novads (1798). Dzērbenes draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Drustu draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Dzērbenes—Drustu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Dzērbenes—Drustu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ebreji · Redzēt vairāk »
Eduards fon Baranovs
Johans Eduards fon Baranovs (1811—1884) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas armijas infantērijas ģenerālis (1869), Baltijas guberņu un Rīgas ģenerālgubernators (1866).
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Eduards fon Baranovs · Redzēt vairāk »
Filips Pauluči
Filips Pauluči (dzimis Modēnā, miris), arī Filipo Pauluči delle Ronkole, bija marķīzs, itāļu izcelsmes Pjemontas un Krievijas Impērijas militārais un valsts darbinieks.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Filips Pauluči · Redzēt vairāk »
Fjodors Vojeikovs
Fjodors Vojeikovs (1703—1778) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālis, diplomāts un ierēdnis.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Fjodors Vojeikovs · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Bukshēvdens
Frīdrihs Vilhelms Bukshēvdens (1750—1811) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas armijas infantērijas ģenerālis un Katrīnas II adjutants.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Frīdrihs Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Gaujienas draudzes novads
Gaujienas draudzes novads (1793. gada karte). Gaujienas draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gaujienas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Gerhards Johans fon Lēvenvolde
Gerhards Johans fon Lēvenvolde (miris 1723) bija vācbaltiešu cilmes Zviedru Igaunijas muižnieks, Krievijas cara galminieks.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gerhards Johans fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »
Gostiņi
Gostiņi ir Pļaviņu pilsētas daļa pie Aiviekstes ietekas Daugavā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gostiņi · Redzēt vairāk »
Gulbenes draudzes novads
Gulbenes luterāņu baznīca (2011). Gulbenes draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gulbenes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Gustavs Zemgals
Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Gustavs Zemgals · Redzēt vairāk »
Halliste
Halliste ir Navesti upes kreisā krasta pieteka Igaunijas dienvidrietumos, Viljandi un Pērnavas apriņķī.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Halliste · Redzēt vairāk »
Iļķene
Iļķene ir ciems Ādažu novada Ādažu pagastā, izvietojies pagasta austrumdaļā, no novada un pagasta centra Ādažiem un no Rīgas.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Iļķene · Redzēt vairāk »
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Igauņi · Redzēt vairāk »
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Igauņu valoda · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Igaunija · Redzēt vairāk »
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »
Ikšķiles—Salaspils draudzes novads
Ikšķiles un Salaspils draudzes novadi (1791. gada karte). Ikšķiles baznīca 18. gadsimtā. Salaspils luterāņu baznīca (pēc 1931). Ikšķiles—Salaspils draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ikšķiles—Salaspils draudzes novads · Redzēt vairāk »
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »
Jaunie laiki
Valdzemilera karte, 1507. gads Jaunie laiki jeb precīzāk Agrīnie Jaunie laiki ir Eiropas vēstures periods starp vēlīnajiem viduslaikiem un Jaunākajiem laikiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jaunie laiki · Redzēt vairāk »
Jaunpiebalgas draudzes novads
Vecpiebalgas (''Pebalg'') un Jaunpiebalgas (''Pebalg Neuhof'') draudzes novadi (1798). Jaunpiebalgas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Jaunpiebalgas luterāņu baznīca (2001). Jaunpiebalgas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jaunpiebalgas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Jaunpils draudzes novads
Jaunpils draudzes novads 1859. gada kartē. Jaunpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Jaunpils draudzes novads jeb Jaunpils ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa, vēlāk Kurzemes guberņas Tukuma apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jaunpils draudzes novads · Redzēt vairāk »
Jūrmala
Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jūrmala · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jevgeņijs Golovins (ģenerālgubernators)
Jevgeņijs Golovins (1782—1858) bija Krievijas Impērijas infantērijas ģenerālis, Baltijas provinču ģenerālgubernators (1845—1848).
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Jevgeņijs Golovins (ģenerālgubernators) · Redzēt vairāk »
Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads
Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads (1798). Kalsnavas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Vietalvas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Kanepi
Kanepi ir lielciems Kanepi pagastā, Pelvas apriņķī, Igaunijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kanepi · Redzēt vairāk »
Karksi-Nuija
Karksi-Nuija ir pilsēta Viljandi apriņķī, Igaunijas dienvidu daļā, netālu no Latvijas robežas.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Karksi-Nuija · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Kārlis Magnuss fon der Pālens
Brīvkungs Kārlis Magnuss fon der Pālens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes krievu kavalērijas ģenerālis un valsts darbinieks.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Magnuss fon der Pālens · Redzēt vairāk »
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Koknese · Redzēt vairāk »
Kokneses draudzes novads
Kokneses draudzes novads (1791. gada karte). Kokneses draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kokneses draudzes novads · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Krievi · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Krievu valoda · Redzēt vairāk »
Krimuldas-Pēterupes draudzes novads
Krimuldas-Pēterupes draudzes novads (1791. gada karte). Krimuldas draudzes novada muižas (1905. gada karte). Krimuldas baznīca (2001). Pēterupes (Saulkrastu) baznīca (2000). Krimuldas-Pēterupes draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Krimuldas-Pēterupes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Kuresāre
Kuresāre ir pilsēta Sāmsalā, Igaunijā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kuresāre · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Landtāgs
Vidzemes landtāga sēžu nams, tagad Latvijas Saeimas nams Landtāgs ( — ‘zemes sapulce’) ir pārstāvju sapulce vācvalodīgajās zemēs (pavalstīs) Vācijā un Austrijā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Landtāgs · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latgale · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais un teritoriālais iedalījums (kopš 2021. gada 1. jūlija). Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Latvijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Lazdonas draudzes novads
Bērzaunes (''Bersohn''), Lazdonas (''Lasdohn'') un Ļaudonas (''Laudohn'') draudzes novadi (1798). Lazdonas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Lazdonas luterāņu baznīca (2000). Lazdonas pareizticīgo baznīca (2008). Lazdonas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lazdonas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Līvu zemes
Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Līvu zemes · Redzēt vairāk »
Lēdurgas-Turaidas draudzes novads
Lēdurgas-Turaidas draudzes novads (1791. gada karte). Lēdurgas luterāņu baznīca (2000). Turaidas luterāņu baznīca (2011). Lēdurgas-Turaidas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lēdurgas-Turaidas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Lenči
Lenči ir ciems Raiskuma pagastā, Cēsu novadā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lenči · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Lieljumpravas draudzes novads
Lielvārdes un Jumpravas (''Gr. Jungfernhof'') draudzes novadi (1791. gada karte). Lieljumpravas draudzes novada muižas 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905). Lieljumpravas draudzes novads jeb Jumpravas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lieljumpravas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Lieljumpravas muiža
Lieljumpravas muižas zemes 1791. gada kartē. Redzama Mazjumpravas pusmuiža (''Klein-Jungfernhof''), kreisajā Daugavas krastā, kā arī Langmaņa un Skoteles pusmuižas labajā krastā. Lieljumpravas muižas karte 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905). Lieljumpravas muiža bija muiža tagadējā Ogres novada Jumpravas pagastā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lieljumpravas muiža · Redzēt vairāk »
Lielvārdes draudzes novads
Lielvārdes (kartē ''Lenewaden'') un Jumpravas (''Gr. Jungfernhof'') draudzes novadi (1791. gada karte). Lielvārdes luterāņu baznīca (2014). Lielvārdes draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lielvārdes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Liepmuižas—Vestienas draudzes novads
Liepmuižas (''Linden'') un Vestienas (''Festen'') draudzes novadi (1798). Liepmuižas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Vestienas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Liepmuižas—Vestienas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Liepmuižas—Vestienas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Liepupes draudzes novads
Liepupes (kartē ''Leelpuppe'') draudzes novads (1798). Liepupes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Liepupes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Liezēres draudzes novads
Liezēres (''Löser'') draudzes novads (1798). Liezēres draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Liezēres luterāņu baznīca (20. gs. sākumā). No jauna uzbūvētā Liezēres luterāņu baznīca (2016). Liezēres draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Liezēres draudzes novads · Redzēt vairāk »
Limbaži
Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Limbaži · Redzēt vairāk »
Limbažu draudzes novads
Limbažu (kartē ''Lemsal'') draudzes novads (1798). Limbažu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Limbažu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Lubānas draudzes novads
Lubānas draudzes novads (1798. gada karte). Lubānas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Lubānas luterāņu baznīca (2017) Lubānas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lubānas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Ludvigs Nāgels
Ludvigs Nāgels (1738—1808) bija Krievijas Impērijas virsnieks un ierēdnis.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ludvigs Nāgels · Redzēt vairāk »
Ludzas apriņķis
Ludzas apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Ludzas trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ludzas apriņķis · Redzēt vairāk »
Lugažu draudzes novads
Lugažu draudzes novads (1793. gada karte). Lugažu draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Lugažu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Luterisms · Redzēt vairāk »
Madlienas draudzes novads
Madlienas draudzes novads (1791. gada karte). Madlienas baznīca (''Sisselgal, Maddaleene'') un mācītājmuiža apzīmētas ar krustiņiem. Madlienas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Madlienas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Magnuss Gustavs fon Esens
Johans Magnuss Gustavs fon Esens; dzimis, saskaņā ar citiem avotiem —; miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, Rīgas militārais gubernators 1812. gada kara sākumā. Pēc Esena pavēles 1812. gada naktī uz 24. (12.) jūliju tika nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Magnuss Gustavs fon Esens · Redzēt vairāk »
Marčello Lipi
Marčello Romeo Lipi (dzimis) ir bijušais Itālijas futbolists un futbola treneris, spēlējis libero pozīcijā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Marčello Lipi · Redzēt vairāk »
Matīšu draudzes novads
Matīšu draudzes novads (1798). Matīšu luterāņu baznīca (2000). Matīšu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Matīšu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Mazsalacas draudzes novads
Mazsalacas draudzes novads (1798). Mazsalacas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mazsalacas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Mālpils draudzes novads
Mālpils draudzes novads (1791. gada karte). Mālpils baznīca (2001). Mālpils draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Mālpils draudzes novads · Redzēt vairāk »
Meizakila
Meizakila ( — 'Muižciems'), agrāk Plātere, ir mazpilsēta Igaunijas dienvidos, Vīlandes apriņķa Muļgu pagastā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Meizakila · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Muiža · Redzēt vairāk »
Nītaures draudzes novads
Nītaures draudzes novads (1791. gada karte). Ar krustiņiem apzīmētas Nītaures (''Nietawre'') baznīca un mācītājmuiža. Nītaures baznīca (2000). Nītaures draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Nītaures draudzes novads · Redzēt vairāk »
Nikolajs Repņins
Nikolajs Repņins (1734—1801) bija Krievijas impērijas ģenerālfeldmaršals, diplomāts un ierēdnis.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Nikolajs Repņins · Redzēt vairāk »
Oberosts
''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Oberosts · Redzēt vairāk »
Ogre
Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ogre · Redzēt vairāk »
Olaine
Kurzemes un Vidzemes robežas stabi pie Olaines. Olaine ir pilsēta Latvijā, Olaines novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Olaine · Redzēt vairāk »
Otepē
Otepē, senāk latviski Odenpeja, ir mazpilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķī, pazīstama kā Igaunijas ziemas sporta galvaspilsēta (pretstatā Pērnavai kā vasaras galvaspilsētai).
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Otepē · Redzēt vairāk »
Pagasts
Pagasts ir teritoriāli administratīvā iedalījuma vienība Latvijā un Igaunijā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pagasts · Redzēt vairāk »
Palsmanes draudzes novads
Palsmanes—Aumeisteru draudzes novads (1793. gada karte). Palsmanes draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem, izveidots no Palsmanes—Aumeisteru draudzes novada.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Palsmanes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Pērnava
Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pērnava · Redzēt vairāk »
Pērnavas apriņķis
Pērnavas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pērnavas apriņķis · Redzēt vairāk »
Pēteris Albedinskis
Pēteris Albedinskis (1826—1883) bija Krievijas Impērijas armijas kavalērijas ģenerālis (1878).
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris Albedinskis · Redzēt vairāk »
Pēteris Šuvalovs
Pēteris Šuvalovs (1827—1889) bija Krievijas Impērijas virsnieks, ierēdnis un diplomāts ķeizara Aleksandra II laikā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris Šuvalovs · Redzēt vairāk »
Pēteris Goļicins
Pjotrs (Pēteris) Goļicins (1660—1722) bija Krievijas caristes sūtnis Svētās Romas impērijas ķeizara galmā Vīnē (1701—1706) Lielā Ziemeļu kara laikā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris Goļicins · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Pēteris Lasī
Pēteris Lasī Pēteris Lasī (1678-1751) bija īru izcelsmes Krievijas impērijas feldmaršals ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1740), Rīgas un Vidzemes gubernators (1727–1751).
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris Lasī · Redzēt vairāk »
Pēteris Ludvigs fon der Pālens
Pēteris Ludvigs fon der Pālens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes kavalērijas ģenerālis Krievijas impērijas dienestā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pēteris Ludvigs fon der Pālens · Redzēt vairāk »
Peltsamā
Peltsamā jeb Augstpāle ir pilsēta Igaunijas vidienē.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Peltsamā · Redzēt vairāk »
Pelva
Pelva ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos, Pelvas apriņķa administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pelva · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Pirmais Latgales latviešu kongress
Latvijas karogiem un lozungiem Rēzeknē. 1917. gada Latgales kongress. Plakāts skolu vajadzībām (autors Jēkabs Strazdiņš, ap 1935). Pirmo Latgales kongresu atstājušie dalībnieki (vidū sēž Andrivs Boriss (x) un Francis Kemps (xx)). Pirmais Latgales latviešu kongress 1917. gada 26.—27.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pirmais Latgales latviešu kongress · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pleskavas guberņa
Pleskavas guberņa, arī Pleskavas vietniecība (Псковское наместничество 1777-1796) bija Krievijas impērijas guberņa (1772-1927), kurā neilgu laiku līdz 1776.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Pleskavas guberņa · Redzēt vairāk »
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Poļi · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Prūsija · Redzēt vairāk »
Raunas draudzes novads
Raunas draudzes novads (1798). Raunas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Raunas luterāņu baznīca (2000). Raunas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Raunas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas apriņķis
Rīgas apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas apriņķis · Redzēt vairāk »
Rīgas guberņa
Rīgas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas (sākotnēji Krievijas caristes) sastāvā (1713/21—1783), kurā ietilpa iekarotā Zviedru Livonija (mūsdienu Latvijas Vidzeme un Igaunijas dienvidu daļa).
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas guberņa · Redzēt vairāk »
Rīgas līcis
Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas līcis · Redzēt vairāk »
Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs
Rīgas Pareizticīgo garīgā semināra ēka mūsdienās. Rīgas Garīgais seminārs ir Latvijas Pareizticīgās baznīcas augstākā mācību iestāde.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs · Redzēt vairāk »
Rīgas patrimoniālais apgabals
Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791. gada kartē. Rīgas patrimoniālais apgabals 1918. gadā Rīgas administratīvās robežas un agrākais patrimoniālais apgabals (sārtā krāsā) pēc 1922. gada Rīgas patrimoniālais apgabals jeb Rīgas lauku novads bija Rīgas pilsētai administratīvi un tiesiski pakļauta lauku teritorija (~750 km2) ap pilsētu Daugavas lejteces abos krastos.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas patrimoniālais apgabals · Redzēt vairāk »
Rīgas Politehniskā augstskola
Rīgas Politehniskā augstskola pastāvēja no 1862.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas Politehniskā augstskola · Redzēt vairāk »
Rīgas vietniecība
Rīgas vietniecība bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā (1783–1796), kurā ietilpa Latvijas Vidzemes kultūrvēsturiskais novads un Igaunijas dienvidi.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rīgas vietniecība · Redzēt vairāk »
Rūjiena
Rūjiena ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valmieras novadā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rūjiena · Redzēt vairāk »
Rūjienas draudzes novads
Rūjienas draudzes novads (1798). Rūjienas luterāņu baznīca (2000). Rūjienas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rūjienas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Rēzeknes apriņķis
Rēzeknes apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Rēzeknes trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rēzeknes apriņķis · Redzēt vairāk »
Rencēni
Rencēni ir apdzīvota vieta Valmieras novada Rencēnu pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rencēni · Redzēt vairāk »
Repina
Repina ir pilsēta Igaunijas austrumu daļā, Pelvas apriņķī.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Repina · Redzēt vairāk »
Ropažu draudzes novads
Ropažu draudzes novads (1791. gada karte). Ropažu baznīca (2004). Ropažu mācītājmuiža (1917). Ropažu draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Ropažu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Rubenes draudzes novads
Rubenes (''Papendorf'') draudzes novads (1798). Rubenes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Rubenes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Salacgrīvas draudzes novads
Salacgrīvas draudzes novads (1798). Salacgrīvas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Salacgrīvas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Salaspils
Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Salaspils · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Sāremā apriņķis
Sāremā apriņķis, arī Sāmsalas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Sāremā apriņķis · Redzēt vairāk »
Sūre-Jāni
Sūre-Jāni, agrāk Lieljāņi, ir mazpilsēta Viljandi apriņķī, Pehja-Sakalas pagasta centrs.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Sūre-Jāni · Redzēt vairāk »
Senna
Senna var nozīmēt.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Senna · Redzēt vairāk »
Sergejs Goļicins
Sergejs Goļicins (dzimis, miris) bija Katrīnas II laika Krievijas infantērijas ģenerālis.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Sergejs Goļicins · Redzēt vairāk »
Siguldas draudzes novads
Siguldas draudzes novads (1791. gada karte). Siguldas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Siguldas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Skrīveri
Skrīveri ir apdzīvota vieta Vidzemē, Aizkraukles novadā, Daugavas pietekas Maizītes krastā pie Rīgas—Krustpils dzelzceļa.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Skrīveri · Redzēt vairāk »
Skujenes draudzes novads
Skujenes draudzes novads (1798). Skujenes draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Skujenes luterāņu baznīca (2016). Skujenes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Skujenes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Skultes draudzes novads
Skultes draudzes novads (1791. gada karte). Skultes Sv. Matīsa baznīca (2000). Skultes draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Skultes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Sloka (Jūrmala)
Sloka ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā tās rietumu daļā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Sloka (Jūrmala) · Redzēt vairāk »
Slokas apgabals
Altmarkas pamiera (1630). Redzams, ka teritorija starp Buļļupi (''Bulderaa'') un jūru bija zviedru pārvaldē. Slokas apgabals jeb Slokas novads bija Kurzemes un Zemgales hercogistes daļa tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijā, ko 1783.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Slokas apgabals · Redzēt vairāk »
Slokas draudzes novads
Krastciemā (1791. gada karte). Slokas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem, kas līdz 1783.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Slokas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Smiltenes draudzes novads
Smiltenes draudzes novads (1793. gada karte). Smiltenes draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Smiltenes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Smoļenska · Redzēt vairāk »
Straupe
Straupe (agrāk Lielstraupe) ir ciems Cēsu novada Straupes pagastā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Straupe · Redzēt vairāk »
Straupes draudzes novads
Straupes (kartē ''Roop'') draudzes novads (1798). Straupes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Straupes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Strenči
Strenči ir pilsēta Vidzemē, Valmieras novadā, Gaujas krastā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Strenči · Redzēt vairāk »
Suntažu draudzes novads
Suntažu draudzes novads (1791. gada karte). Suntažu draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Suntažu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Tartu · Redzēt vairāk »
Tartu apriņķis
Tartu apriņķis, arī Tērbatas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Tartu apriņķis · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Tērbatas Veterinārais institūts
Baltijas pārkrievošanas laikā par Jurjevas Veterināro institūtu pārdēvētais Tērbatas Veterinārais institūts. Tērbatas Ķeizariskais Veterinārais institūts bija medicīnas augstskola, kas darbojās Tērbatā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Tērbatas Veterinārais institūts · Redzēt vairāk »
Tirzas draudzes novads
Tirzas—Velēnas draudzes novads (1793. gada karte). Tirzas draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Tirzas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Trikātas draudzes novads
Trikātas draudzes novads (1793. gada karte). Trikātas draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Trikātas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Umurgas draudzes novads
Umurgas (kartē ''Ubbenorm'') draudzes novads (1798). Umurgas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Umurgas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Valga
Valga ir pilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķa administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Valga · Redzēt vairāk »
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Valka · Redzēt vairāk »
Valkas apriņķis
Valkas apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Valkas apriņķis · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Valmiera · Redzēt vairāk »
Valmieras apriņķis
Valmieras apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Valmieras apriņķis · Redzēt vairāk »
Valmieras draudzes novads
Valmieras (''Wolmar'') draudzes novads (1798). Valmieras draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Valmieras draudzes novads · Redzēt vairāk »
Vastselīna
Vastselīna ir ciems Igaunijas dienvidaustrumos netālu no Krievijas un Latvijas robežām, Piuzas upes krastos.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vastselīna · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Vecpiebalgas draudzes novads
Vecpiebalgas (''Pebalg'') un Jaunpiebalgas (''Pebalg Neuhof'') draudzes novadi (1798). Vecpiebalgas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Vecpiebalgas luterāņu baznīca (2008). Vecpiebalgas luterāņu baznīca (1839-1944). Vecpiebalgas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vecpiebalgas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Versts
Verstu stabs. Versts ir sena krievu garuma mērvienība, kas atbilst 500 asīm jeb 1500 aršīnām.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Versts · Redzēt vairāk »
Veru
Veru ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Veru · Redzēt vairāk »
Veru apriņķis
Veru apriņķis, arī Veravas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Veru apriņķis · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vidzemes landtāgs
Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Vidzemes skolotāju seminārs
Grāmatas "Bruņniecības draudžu skolotāju seminārs Valkā, tā skolotāji un audzēkņi" vāks (1898). Agrākā Vidzemes skolotāju semināra ēka Valmierā (1839—1853). Agrākā Vidzemes skolotāju semināra ēka Valkā (1937). Valmieras skolotāju semināra ēka (celta 1902). Vidzemes draudžu skolotāju seminārs, arī Cimzes seminārs, bija Vidzemes bruņniecības uzturēta mācību iestāde Valmierā (1839—1853), vēlāk Valkā (1853—1890).
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vidzemes skolotāju seminārs · Redzēt vairāk »
Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)
Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā 1710.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) · Redzēt vairāk »
Vilhelms fon Līvens
Vilhelms Heinrihs fon Līvens (1800—1880) bija kara topogrāfs, Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālis (1859), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vilhelms fon Līvens · Redzēt vairāk »
Viljandi
Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Viljandi · Redzēt vairāk »
Viljandi apriņķis
Viljandi apriņķis, arī Vīlandes apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Viljandi apriņķis · Redzēt vairāk »
Vitebskas guberņa
Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vitebskas guberņa · Redzēt vairāk »
Vladimirs Dolgorukovs
Vladimirs Dolgorukovs (1696—1761) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Vladimirs Dolgorukovs · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1710. gads
1710.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1710. gads · Redzēt vairāk »
1721. gads
1721.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1721. gads · Redzēt vairāk »
1772. gads
1772.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1772. gads · Redzēt vairāk »
1795. gads
1795.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1795. gads · Redzēt vairāk »
1917. gads
1917.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1917. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Vidzemes guberņa un 1918. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Livonijas guberņa, Rīgas militārais gubernators, Rīgas un Vidzemes gubernators, Vidzemes Guberņa, Vidzemes gubernatori, Vidzemes ģenerālgubernatori.