Ātrāk nekā pārlūku!
24 attiecības: Asgarda, Ūtgarda, Friga, Indra, Indriķa hronika, Jerda, Jormunganda, Lībieši, Loki, Midgarda, Mjelnirs, Narēndra Modi, Odins, Pērkons (dabas parādība), Pērkons (mitoloģija), Ragnaroks, Sāmsala, Senangļu valoda, Siva, Skandināvu mitoloģija, Tanngniostrs un Tanngrisnirs, Tāra, Turaida (ciems), Ulls.
Asgarda
Odins ar brāļiem rada Pasauli. Asgarda senskandināvu mitoloģijā ir dievu valstība, apmešanās vieta; tā ir viena no deviņām pasaulēm, kuru radīja Odins un viņa brāļi.
Jaunums!!: Tors (mitoloģija) un Asgarda · Redzēt vairāk »
Ūtgarda
Ūtgarda skandināvu mitoloģijā ir nomaļa zeme, kurā dzīvo dēmoni un milži (jotuni).
Jaunums!!: Tors (mitoloģija) un Ūtgarda · Redzēt vairāk »
Friga
"Friga vērpjot mākoņus", Dž. Č. Dolmena glezna. Friga senskandināvu mitoloģijā ir debesu, laulības, auglības, mīlestības un pavarda dieviete, dieva Odina galvenā sieva.
Jaunums!!: Tors (mitoloģija) un Friga · Redzēt vairāk »
Indra
Indra ir ciems Krāslavas novada Indras pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Tors (mitoloģija) un Indra · Redzēt vairāk »
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Jaunums!!: Tors (mitoloģija) un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »
Jerda
Jerda (- 'zeme') senskandināvu mitoloģijā ir dieviete un zemes personifikācija.
Jaunums!!: Tors (mitoloģija) un Jerda · Redzēt vairāk »
Jormunganda
Henrija Fuseli glezna "Cīņa ar jūras čūsku" (1788) Jormunganda jeb Midgardsorma (Miðgarðsormr - 'Midgardas čūska'), saukta arī par Midgardas čūsku vai Pasaules čūsku, senskandināvu mitoloģijā ir jūras briesmone, dieva Loki un milzes Angrbodas meita.
Jaunums!!: Tors (mitoloģija) un Jormunganda · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Tors (mitoloģija) un Lībieši · Redzēt vairāk »
Loki
Loki un zvejas tīkls 18. gadsimta īslandiešu manuskriptā Loki jeb Lokijs senskandināvu mitoloģijā ir āsu cilts dievs, kura rīcība bieži ir ļaunprātīga un viltīga.
Jaunums!!: Tors (mitoloģija) un Loki · Redzēt vairāk »
Midgarda
Zviedrijā. Midgarda senskandināvu mitoloģijā ir cilvēku apdzīvotā pasaules daļa.
Jaunums!!: Tors (mitoloģija) un Midgarda · Redzēt vairāk »
Mjelnirs
Tors ar Mjelniru (18. gadsimta īslandiešu manuskipts) Moderns Mjelnirs Mjelnirs skandināvu mitoloģijā ir dieva Tora kaujas veseris vai āmurs.
Jaunums!!: Tors (mitoloģija) un Mjelnirs · Redzēt vairāk »
Narēndra Modi
Narēndra Damodardass Modi (Narendra Damodardas Modi; dzimis) ir 15.
Jaunums!!: Tors (mitoloģija) un Narēndra Modi · Redzēt vairāk »
Odins
Odins uz Sleipnira, iejājot Valhallā Odins (rūnās: ᚢᚦᛁᚾ) jeb Vodans (Wōdan, Wōden, Uuoden, Godan), arī Votans (senvācu: Wuotan, Wûtan), ir augstākais dievs seno ģermāņu mitoloģijā.
Jaunums!!: Tors (mitoloģija) un Odins · Redzēt vairāk »
Pērkons (dabas parādība)
Pērkons ir skaņa, ko rada zibens negaisa laikā.
Jaunums!!: Tors (mitoloģija) un Pērkons (dabas parādība) · Redzēt vairāk »
Pērkons (mitoloģija)
Lietuvā 18. gadsimtā atrasts no sudraba izliets ap pēdu garš Pērkona tēls. Uz tā ķermeņa vienā pusē iegravēts uzraksts„''Perkun tevaiti nedusmi uze man''” (Pērkon, tēvoci, nedusmojies uz mani), bet otrā pusē, uz galvas „''Perkunusi''”http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/5.pirmie/1latv/1.htm 1. Latviešu senatnes raksti Mikaloja Konstantīna Čurļoņa 1909. gada glezna „Perkūns” Sēlijā, pie kura agrāk notikusi Pērkona pielūgšana Pērkons (senprūšu: Percunis, jātvingu: Parkuns) ir viena no galvenajām dievībām latviešu un pārējo baltu mitoloģijā, kam ir līdzība ar galvenajām debesu dievībām vairākās citās indoeiropiešu reliģijās (indiešu Pardžanju, skandināvu Fjorgyn, slāvu Perunu (Перун)).
Jaunums!!: Tors (mitoloģija) un Pērkons (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Ragnaroks
Tors un Midgarda čūska. Ragnaroks (— 'dievu liktenis') ir pasaules bojāeja un pēdējā kauja senskandināvu mitoloģijā.
Jaunums!!: Tors (mitoloģija) un Ragnaroks · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Tors (mitoloģija) un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Senangļu valoda
Senangļu valoda jeb anglosakšu valoda (Ænglisc, Anglisc, Englisc) ir valoda, kurā runāja un rakstīja anglosakšu ciltis Anglijā pirms 1100.
Jaunums!!: Tors (mitoloģija) un Senangļu valoda · Redzēt vairāk »
Siva
"Siva"; Dženijas Nīstremas glezna (1893). Siva skandināvu mitoloģijā ir āsu dieviete, Tora sieva.
Jaunums!!: Tors (mitoloģija) un Siva · Redzēt vairāk »
Skandināvu mitoloģija
Igdrasila koku. Skandināvu mitoloģija ir Skandināvijas tautu ticība, ticējumi, mīti un leģendas pirms kristietības izplatīšanās.
Jaunums!!: Tors (mitoloģija) un Skandināvu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Tanngniostrs un Tanngrisnirs
Tanngniostrs un Tanngrisnirs 1893. g. "Poētiskās Edas" ilustrācijā. Tanngniostrs un Tanngrisnirs senskandināvu mitoloģijā ir āži, kas velk dieva Tora ratus.
Jaunums!!: Tors (mitoloģija) un Tanngniostrs un Tanngrisnirs · Redzēt vairāk »
Tāra
''Taarausk'' simbols — rats Tāra igauņu mitoloģijā ir dievs, kas bija pazīstams sāmsaliešiem un, iespējams, arī kontinentālajiem igauņiem.
Jaunums!!: Tors (mitoloģija) un Tāra · Redzēt vairāk »
Turaida (ciems)
Turaida ir apdzīvota vieta Siguldas novada Krimuldas pagastā.
Jaunums!!: Tors (mitoloģija) un Turaida (ciems) · Redzēt vairāk »
Ulls
Ulls uz slēpēm ar loku (18 gs. islandiešu manuskripta ilustrācija). Ulls skandināvu mitoloģijā ir āsu dievs, Sivas dēls un Tora padēls.
Jaunums!!: Tors (mitoloģija) un Ulls · Redzēt vairāk »
