Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Čerkesija

Indekss Čerkesija

Čerkesijas ģerbonis (1857). Čerkesija bija adigu jeb čerkesu apdzīvota valsts Ziemeļkaukāzā un Melnās jūras piekrastē, kas pastāvēja līdz 1864.

Satura rādītājs

  1. 26 attiecības: Abazīni, Abhāzi, Adigi, Adrianopoles līgums, Anapa, Armēņi, Grieķi, Igauņi, Islāms, Kabarda-Balkārija, Karačaja-Čerkesija, Kaukāza karš, Krasnodaras novads, Krievi, Krievijas Impērija, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krievu—turku karš (1828—1829), Krimas haniste, Kučuk-Kainardžas līgums, Kubaņa, Melnā jūra, Osmaņu impērija, Pareizticība, Ukraiņi, Zelta Orda, Ziemeļkaukāzs.

Abazīni

Abazīnu karogs Abazīni (pašnosaukums — Абаза) ir etniskā grupa, kas ir cieši saistīta ar abhāzu un adigu tautām, vēsturiski runā abazīnu valodā.

Skatīt Čerkesija un Abazīni

Abhāzi

Abhāzi (Apswa) ir viena no Kaukāza ziemeļrietumu tautām.

Skatīt Čerkesija un Abhāzi

Adigi

Adigi (pašnosaukums: адыгэ) jeb čerkesi ir viena no Ziemeļkaukāza tautām.

Skatīt Čerkesija un Adigi

Adrianopoles līgums

Maskavas triumfa vārti Sanktpēterburgā (1836-1838) par godu Krievijas impērijas uzvarai pār Osmaņu impēriju Krievu-turku karā (1828-1829). Adrianopoles miera līguma (zaļi svītroti). Adrianopoles miera līgums (arī Edirnes līgums) tika noslēgts Krievu-turku kara (1828-1829) beigās Adrianopolē (tag.

Skatīt Čerkesija un Adrianopoles līgums

Anapa

Anapa ir kūrortpilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā.

Skatīt Čerkesija un Anapa

Armēņi

Armēņi (Հայ, hai)Pasaules zemes un tautas.

Skatīt Čerkesija un Armēņi

Grieķi

Grieķi (pašnosaukums Έλληνες) ir Grieķijas un Kipras pamatiedzīvotāji.

Skatīt Čerkesija un Grieķi

Igauņi

Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.

Skatīt Čerkesija un Igauņi

Islāms

Islāms (IPA) ir monoteistiska reliģija un dzīvesveids, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā.

Skatīt Čerkesija un Islāms

Kabarda-Balkārija

Kabardas-Balkārijas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā.

Skatīt Čerkesija un Kabarda-Balkārija

Karačaja-Čerkesija

Karačajas-Čerkesijas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā.

Skatīt Čerkesija un Karačaja-Čerkesija

Kaukāza karš

Kaukāzs, 1801-1813 Kaukāza administratīvais dalījums, 1860 Kaukāza karš (1817—1864) bija vairāku karu sērija, kas aizsākās Krievu—turku kara (1768—1774) laikā.

Skatīt Čerkesija un Kaukāza karš

Krasnodaras novads

Krasnodaras novads, neoficiāli arī Kubaņa (Кубань), ir viens no Krievijas Federācijas novadiem.

Skatīt Čerkesija un Krasnodaras novads

Krievi

Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.

Skatīt Čerkesija un Krievi

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Skatīt Čerkesija un Krievijas Impērija

Krievijas valdnieku uzskaitījums

Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.

Skatīt Čerkesija un Krievijas valdnieku uzskaitījums

Krievu—turku karš (1828—1829)

Krievu—turku karš (1828—1829) bija turpinājums konfliktam starp Krievijas un Osmaņu impērijām, ko iesāka grieķu neatkarības karš.

Skatīt Čerkesija un Krievu—turku karš (1828—1829)

Krimas haniste

Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.

Skatīt Čerkesija un Krimas haniste

Kučuk-Kainardžas līgums

Kabardija un Hersona) vai netiešā (Krimas haniste) Krievijas impērijas atkarībā Kučuk-Kainardžas līgums parakstīts 1774.

Skatīt Čerkesija un Kučuk-Kainardžas līgums

Kubaņa

Kubaņa ir upe Krievijā, viena no Azovas jūras galvenajām pietekām.

Skatīt Čerkesija un Kubaņa

Melnā jūra

Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.

Skatīt Čerkesija un Melnā jūra

Osmaņu impērija

Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.

Skatīt Čerkesija un Osmaņu impērija

Pareizticība

Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.

Skatīt Čerkesija un Pareizticība

Ukraiņi

Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).

Skatīt Čerkesija un Ukraiņi

Zelta Orda

Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.

Skatīt Čerkesija un Zelta Orda

Ziemeļkaukāzs

Ziemeļkaukāzs Ziemeļkaukāzs ir Krievijas Federācijas Kaukāza reģiona ziemeļu daļa starp Melno un Kaspijas jūru, kura robežojas ar Krievijas Eiropas daļu.

Skatīt Čerkesija un Ziemeļkaukāzs