Ātrāk nekā pārlūku!
16 attiecības: Aeronavigācija, Arheoloģija, Dimants, Gravimetriskā analīze, Hidroloģija, Ieži, Kartogrāfija, Magnētiskais lauks, Minerāls, Okeāns, Orbītas slīpums, Radioaktivitāte, Rūda, Topogrāfija, Zeme, Zinātne.
Aeronavigācija
Aeronavigācija Aeronavigācija ir zinātnes nozare par gaisa kuģu (lidaparātu) vadīšanu pa nosprausto ceļu.
Jaunums!!: Ģeofizika un Aeronavigācija · Redzēt vairāk »
Arheoloģija
Pompejos 19. gadsimta beigās Arheoloģija ((arhaīos) — ‘sens’; (-logiā) — ‘mācība’) ir vēstures zinātnes nozare, kas pēta vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus — arheoloģiskos pieminekļus (senlietas, senās celtnes, apbedījumus).
Jaunums!!: Ģeofizika un Arheoloģija · Redzēt vairāk »
Dimants
Dimants (adamas — ‘neievainojamais’) ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi), kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī.
Jaunums!!: Ģeofizika un Dimants · Redzēt vairāk »
Gravimetriskā analīze
Analītiskie svari Gravimetriskā analīze jeb gravimetrija (- smags + - mērīt) ir vielu ķīmiskā sastāva kvantitatīva analīzes metode.
Jaunums!!: Ģeofizika un Gravimetriskā analīze · Redzēt vairāk »
Hidroloģija
Ūdens klāj aptuveni 70% no Zemes virsmas. Hidroloģija (Yδωρ — "ūdens", λoγoς — "mācība") ir zinātne, kas pēta Zemes ūdens kustību, izplatību, kvalitāti, aprites ciklus un citus ar to saistītus lielumus.
Jaunums!!: Ģeofizika un Hidroloģija · Redzēt vairāk »
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Jaunums!!: Ģeofizika un Ieži · Redzēt vairāk »
Kartogrāfija
Kartogrāfija ir zinātne un joma, kas pēta un izstrādā metodes Zemes virsmas attēlošanai ar abstraktiem simboliem.
Jaunums!!: Ģeofizika un Kartogrāfija · Redzēt vairāk »
Magnētiskais lauks
Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.
Jaunums!!: Ģeofizika un Magnētiskais lauks · Redzēt vairāk »
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Jaunums!!: Ģeofizika un Minerāls · Redzēt vairāk »
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Jaunums!!: Ģeofizika un Okeāns · Redzēt vairāk »
Orbītas slīpums
A – pavadonis, B – planēta, C – atskaites plakne, D – orbītas plakne, i – inklinācija Orbītas slīpums, arī inklinācija ir orbītu raksturojošs elements – leņķis, ko veido debess ķermeņa orbītas plakne ar bāzes (atskaites) plakni.
Jaunums!!: Ģeofizika un Orbītas slīpums · Redzēt vairāk »
Radioaktivitāte
Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).
Jaunums!!: Ģeofizika un Radioaktivitāte · Redzēt vairāk »
Rūda
Mangāna rūda Svina rūda Zelta rūda Rūda ir derīgā izrakteņa veids, dabisks minerāls, kas satur saimniecībā noderīgu materiālu izejvielas (piemēram, metālus) tādā koncentrācijā, kas padara šo izejvielu ieguvi ekonomiski pamatotu.
Jaunums!!: Ģeofizika un Rūda · Redzēt vairāk »
Topogrāfija
augstumlīknēm Topogrāfija (no, topos — "vieta" un γράφω, graphō — "rakstīt") ir ģeodēzijas un kartogrāfijas nozare, kas veic Zemes vai cita astronomiska objekta virsmas uzmērīšanu, kā arī tās attēlošanu topogrāfiskajās kartēs un plānos.
Jaunums!!: Ģeofizika un Topogrāfija · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Ģeofizika un Zeme · Redzēt vairāk »
Zinātne
supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.
Jaunums!!: Ģeofizika un Zinātne · Redzēt vairāk »
