Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

13. marts

Indekss 13. marts

13.

104 attiecības: Aleksandrs II Romanovs, Aleksandrs Samokutjajevs, Anšluss, Andress Eskobars, Angļu—būru karš, Apvienotā Karaliste, Austrija, Ķīna, Ādams Kleitons, Ādolfs Andersens, Bendžamins Herisons, Deivids Dreimans, Emīls Hiršs, Francija, Fricis Bārda, Gregora kalendārs, Hanss Georgs Gādamers, Hugo Volfs, Imperators, Indija, Ivo Andričs, Japāna, Jānis Labsvīrs, Jozefs II Hābsburgs, Kārlis Frīdrihs Šinkels, Kšištofs Keslovskis, Krievija, Kristiāns VII, Latvija, Meško III Vecais, Mehiko, Mirča Eliade, Mongolija, Nora Bumbiere, Padomju Savienība, Plutons, Rihtera skala, Rumānijas karaliste, Seikana tunelis, Signe Bāliņa, Slīteres nacionālais parks, Turcija, Urāns (planēta), Valsts drošības komiteja, Vācija, Vecā un jaunā stila datumi, Viborga, Viljams Heršels, Vladislavs II Jagellons, Zemestrīce, ..., Ziemas karš, 1121. gads, 1202. gads, 1325. gads, 1395. gads, 1456. gads, 1516. gads, 1741. gads, 1749. gads, 1781. gads, 1790. gads, 1808. gads, 1818. gads, 1833. gads, 1841. gads, 1860. gads, 1879. gads, 1880. gads, 1881. gads, 1892. gads, 1900. gads, 1901. gads, 1903. gads, 1907. gads, 1919. gads, 1920. gads, 1921. gads, 1930. gads, 1938. gads, 1940. gads, 1941. gads, 1945. gads, 1947. gads, 1951. gads, 1954. gads, 1960. gads, 1965. gads, 1967. gads, 1970. gads, 1973. gads, 1975. gads, 1985. gads, 1986. gads, 1988. gads, 1992. gads, 1994. gads, 1996. gads, 1997. gads, 1998. gads, 2. gads, 2001. gads, 2002. gads, 2003. gads, 98. gads. Izvērst indekss (54 vairāk) »

Aleksandrs II Romanovs

Aleksandrs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars no 1855.

Jaunums!!: 13. marts un Aleksandrs II Romanovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Samokutjajevs

Aleksandrs Samokutjajevs (Александр Михайлович Самокутяев, dzimis) ir Krievijas kosmonauts, militārais lidotājs, pulkvedis rezervē.

Jaunums!!: 13. marts un Aleksandrs Samokutjajevs · Redzēt vairāk »

Anšluss

Hitlera runa Vīnē pēc Austrijas anšlusa 1938. gada 15. martā Austrijas Republikas sadalījums okupācijas zonās pēc Otrā pasaules kara (1945-1955) Austrijas anšluss ( — ‘savienošana, pievienošana’) bija Austrijas Republikas aneksija ar sekojošu inkorporāciju Trešā reiha sastāvā.

Jaunums!!: 13. marts un Anšluss · Redzēt vairāk »

Andress Eskobars

Andress Eskobars Saldariaga (—) bija Kolumbijas futbola izlases aizsargs, kurš tika nošauts Medeljinā.

Jaunums!!: 13. marts un Andress Eskobars · Redzēt vairāk »

Angļu—būru karš

Angļu—būru karš (vai The Boer War, afrikānsā — Anglo-Boereoorlog vai Tweede Vryheidsoorlog (Otrais Neatkarības karš)) bija karš mūsdienu Dienvidāfrikas Republikas teritorijā no 1899.

Jaunums!!: 13. marts un Angļu—būru karš · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: 13. marts un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: 13. marts un Austrija · Redzēt vairāk »

Ķīna

Ķīna, oficiāli Ķīnas Tautas Republika, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Jaunums!!: 13. marts un Ķīna · Redzēt vairāk »

Ādams Kleitons

Ādams Čārlzs Kleitons (Adam Charles Clayton; dzimis) ir īru rokgrupas U2 basģitārists.

Jaunums!!: 13. marts un Ādams Kleitons · Redzēt vairāk »

Ādolfs Andersens

Karls Ernsts Ādolfs Andersens (dzimis Breslavā, miris turpat) bija vācu šahists, 19. gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados bija viens no spēcīgākajiem pasaules šahistiem, uzskatīts par neoficiālo pasaules čempionu.

Jaunums!!: 13. marts un Ādolfs Andersens · Redzēt vairāk »

Bendžamins Herisons

Bendžamins Herisons (dzimis, miris) bija ASV divdesmit trešais prezidents.

Jaunums!!: 13. marts un Bendžamins Herisons · Redzēt vairāk »

Deivids Dreimans

Deivids Maikls Dreimans (dzimis, Bruklinā, ASV) ir grupas Disturbed vokālists.

Jaunums!!: 13. marts un Deivids Dreimans · Redzēt vairāk »

Emīls Hiršs

Emīls Devenports Hiršs (Emile Davenport Hirsch, dzimis 1985. gada 13. martā) ir ASV televīzijas un filmu aktieris.

Jaunums!!: 13. marts un Emīls Hiršs · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: 13. marts un Francija · Redzēt vairāk »

Fricis Bārda

Fricis Bārda (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks.

Jaunums!!: 13. marts un Fricis Bārda · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 13. marts un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Hanss Georgs Gādamers

Hanss Georgs Gādamers (dzimis, miris) bija vācu filozofs.

Jaunums!!: 13. marts un Hanss Georgs Gādamers · Redzēt vairāk »

Hugo Volfs

Hugo Volfs (dzimis, miris) bija slovēņu izcelsmes austriešu komponists un mūzikas kritiķis.

Jaunums!!: 13. marts un Hugo Volfs · Redzēt vairāk »

Imperators

Imperators (no lat. Imperator — pavēlnieks; it. Imperatore, fr. Empereur, angl. Emperor, kr. Император) ir impērijā valdoša monarha tituls.

Jaunums!!: 13. marts un Imperators · Redzēt vairāk »

Indija

Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.

Jaunums!!: 13. marts un Indija · Redzēt vairāk »

Ivo Andričs

Ivo Andričs (dzimis, miris) bija Bosnijas horvātu ģimenē dzimis dienvidslāvu rakstnieks.

Jaunums!!: 13. marts un Ivo Andričs · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: 13. marts un Japāna · Redzēt vairāk »

Jānis Labsvīrs

Jānis Labsvīrs (—) bija Indiānas Pavalsts universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, mecenāts.

Jaunums!!: 13. marts un Jānis Labsvīrs · Redzēt vairāk »

Jozefs II Hābsburgs

Jozefs II; dzimis, miris, pilnā vārdā Jozefs Benedikts Augusts Johanness Antons Mihaels Ādams bija apgaismības laikmeta Svētās Romas impērijas imperators no 1765.

Jaunums!!: 13. marts un Jozefs II Hābsburgs · Redzēt vairāk »

Kārlis Frīdrihs Šinkels

300px Kārlis Frīdrihs Šinkels (dzimis, miris) bija prūšu arhitekts, pilsētplānotājs, gleznotājs, mēbeļu mākslinieks un scenogrāfs.

Jaunums!!: 13. marts un Kārlis Frīdrihs Šinkels · Redzēt vairāk »

Kšištofs Keslovskis

Kšištofs Keslovskis (dzimis, miris) bija poļu kinorežisors un scenārists.

Jaunums!!: 13. marts un Kšištofs Keslovskis · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: 13. marts un Krievija · Redzēt vairāk »

Kristiāns VII

Kristiāns VII (dzimis, miris) bija Dānijas un Norvēģijas karalis no 1766.

Jaunums!!: 13. marts un Kristiāns VII · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: 13. marts un Latvija · Redzēt vairāk »

Meško III Vecais

Meško III Vecais (dzimis ap 1121. gadu, miris) bija Pjastu dinastijas Lielpolijas kņazs no 1138.

Jaunums!!: 13. marts un Meško III Vecais · Redzēt vairāk »

Mehiko

Mehiko ir Meksikas galvaspilsēta un lielākā pilsēta, valsts galvenais ekonomikas un finanšu centrs.

Jaunums!!: 13. marts un Mehiko · Redzēt vairāk »

Mirča Eliade

Mirča Eliade (dzimis Bukarestē, miris Čikāgā) bija rumāņu reliģijas pētnieks un rakstnieks.

Jaunums!!: 13. marts un Mirča Eliade · Redzēt vairāk »

Mongolija

Mongolija (Монгол Улс), oficiāli — Mongolijas Valsts, ir valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krieviju un Ķīnu.

Jaunums!!: 13. marts un Mongolija · Redzēt vairāk »

Nora Bumbiere

Piemineklis Norai Bumbierei Jelgavā Piemineklis Norai Bumbierei (fragments) Nora Bumbiere (dzimusi, mirusi) bija latviešu estrādes dziedātāja, viena no visu laiku populārākajām Latvijas dziedātājām.

Jaunums!!: 13. marts un Nora Bumbiere · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: 13. marts un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Plutons

Plutons var būt.

Jaunums!!: 13. marts un Plutons · Redzēt vairāk »

Rihtera skala

Rihtera skala ir skaitļu skala, kuru 1935.

Jaunums!!: 13. marts un Rihtera skala · Redzēt vairāk »

Rumānijas karaliste

Rumānijas karaliste ir monarhija tagadējās Rumānijas teritorijā, kas pastāvēja no 1881.

Jaunums!!: 13. marts un Rumānijas karaliste · Redzēt vairāk »

Seikana tunelis

Seikana tunelis (青函トンネル Seikan Tonneru jeb 青函隧道 Seikan Zuidō) ir 53,85 km garš dzelzceļa tunelis Japānā, 23,3 km no tā atrodas zem Cugaru jūras šauruma starp Hokaido un Honsju salām.

Jaunums!!: 13. marts un Seikana tunelis · Redzēt vairāk »

Signe Bāliņa

Signe Bāliņa (dzimusi Rīgā) ir latviešu ekonomiste un politiķe.

Jaunums!!: 13. marts un Signe Bāliņa · Redzēt vairāk »

Slīteres nacionālais parks

Slīteres nacionālais parks ir mazākais no četriem Latvijas nacionālajiem parkiem.

Jaunums!!: 13. marts un Slīteres nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Turcija

Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.

Jaunums!!: 13. marts un Turcija · Redzēt vairāk »

Urāns (planēta)

Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.

Jaunums!!: 13. marts un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »

Valsts drošības komiteja

Valsts drošības komiteja, saīsinājumā VDK (КГБ), bija PSRS valsts drošības aģentūra.

Jaunums!!: 13. marts un Valsts drošības komiteja · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 13. marts un Vācija · Redzēt vairāk »

Vecā un jaunā stila datumi

Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.

Jaunums!!: 13. marts un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »

Viborga

Viborga (no), līdz 1944.

Jaunums!!: 13. marts un Viborga · Redzēt vairāk »

Viljams Heršels

Viljams Heršels (dzimis, miris) bija Vācijā dzimis britu astronoms un komponists, kurš kļuva slavens ar to, ka 1781.

Jaunums!!: 13. marts un Viljams Heršels · Redzēt vairāk »

Vladislavs II Jagellons

Vladislavs II Jagellons (Ungārijā pazīstams kā Ulāslo II; dzimis, miris) bija Bohēmijas karalis no 1471.

Jaunums!!: 13. marts un Vladislavs II Jagellons · Redzēt vairāk »

Zemestrīce

Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.

Jaunums!!: 13. marts un Zemestrīce · Redzēt vairāk »

Ziemas karš

Ziemas karš (arī Советско-финляндская война) (1939. gada 30. novembris — 1940. gada 13. marts) bija karš starp uzbrūkošo PSRS karaspēku un aizstāvošos Somijas armiju galvenokārt Karēlijas zemes šaurumā.

Jaunums!!: 13. marts un Ziemas karš · Redzēt vairāk »

1121. gads

1121.

Jaunums!!: 13. marts un 1121. gads · Redzēt vairāk »

1202. gads

1202.

Jaunums!!: 13. marts un 1202. gads · Redzēt vairāk »

1325. gads

1325.

Jaunums!!: 13. marts un 1325. gads · Redzēt vairāk »

1395. gads

1395.

Jaunums!!: 13. marts un 1395. gads · Redzēt vairāk »

1456. gads

1456.

Jaunums!!: 13. marts un 1456. gads · Redzēt vairāk »

1516. gads

1516.

Jaunums!!: 13. marts un 1516. gads · Redzēt vairāk »

1741. gads

1741.

Jaunums!!: 13. marts un 1741. gads · Redzēt vairāk »

1749. gads

1749.

Jaunums!!: 13. marts un 1749. gads · Redzēt vairāk »

1781. gads

1781.

Jaunums!!: 13. marts un 1781. gads · Redzēt vairāk »

1790. gads

1790.

Jaunums!!: 13. marts un 1790. gads · Redzēt vairāk »

1808. gads

1808.

Jaunums!!: 13. marts un 1808. gads · Redzēt vairāk »

1818. gads

1818.

Jaunums!!: 13. marts un 1818. gads · Redzēt vairāk »

1833. gads

1833.

Jaunums!!: 13. marts un 1833. gads · Redzēt vairāk »

1841. gads

1841.

Jaunums!!: 13. marts un 1841. gads · Redzēt vairāk »

1860. gads

1860.

Jaunums!!: 13. marts un 1860. gads · Redzēt vairāk »

1879. gads

1879.

Jaunums!!: 13. marts un 1879. gads · Redzēt vairāk »

1880. gads

1880.

Jaunums!!: 13. marts un 1880. gads · Redzēt vairāk »

1881. gads

1881.

Jaunums!!: 13. marts un 1881. gads · Redzēt vairāk »

1892. gads

1892.

Jaunums!!: 13. marts un 1892. gads · Redzēt vairāk »

1900. gads

1900.

Jaunums!!: 13. marts un 1900. gads · Redzēt vairāk »

1901. gads

1901.

Jaunums!!: 13. marts un 1901. gads · Redzēt vairāk »

1903. gads

1903.

Jaunums!!: 13. marts un 1903. gads · Redzēt vairāk »

1907. gads

1907.

Jaunums!!: 13. marts un 1907. gads · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: 13. marts un 1919. gads · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: 13. marts un 1920. gads · Redzēt vairāk »

1921. gads

1921.

Jaunums!!: 13. marts un 1921. gads · Redzēt vairāk »

1930. gads

1930.

Jaunums!!: 13. marts un 1930. gads · Redzēt vairāk »

1938. gads

1938.

Jaunums!!: 13. marts un 1938. gads · Redzēt vairāk »

1940. gads

1940 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 13. marts un 1940. gads · Redzēt vairāk »

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Jaunums!!: 13. marts un 1941. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 13. marts un 1945. gads · Redzēt vairāk »

1947. gads

1947.

Jaunums!!: 13. marts un 1947. gads · Redzēt vairāk »

1951. gads

1951.

Jaunums!!: 13. marts un 1951. gads · Redzēt vairāk »

1954. gads

1954.

Jaunums!!: 13. marts un 1954. gads · Redzēt vairāk »

1960. gads

1960.

Jaunums!!: 13. marts un 1960. gads · Redzēt vairāk »

1965. gads

1965.

Jaunums!!: 13. marts un 1965. gads · Redzēt vairāk »

1967. gads

1967.

Jaunums!!: 13. marts un 1967. gads · Redzēt vairāk »

1970. gads

1970.

Jaunums!!: 13. marts un 1970. gads · Redzēt vairāk »

1973. gads

1973.

Jaunums!!: 13. marts un 1973. gads · Redzēt vairāk »

1975. gads

1975.

Jaunums!!: 13. marts un 1975. gads · Redzēt vairāk »

1985. gads

1985.

Jaunums!!: 13. marts un 1985. gads · Redzēt vairāk »

1986. gads

1986.

Jaunums!!: 13. marts un 1986. gads · Redzēt vairāk »

1988. gads

1988 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās piektdienā.

Jaunums!!: 13. marts un 1988. gads · Redzēt vairāk »

1992. gads

1992.

Jaunums!!: 13. marts un 1992. gads · Redzēt vairāk »

1994. gads

1994.

Jaunums!!: 13. marts un 1994. gads · Redzēt vairāk »

1996. gads

1996.

Jaunums!!: 13. marts un 1996. gads · Redzēt vairāk »

1997. gads

1997.

Jaunums!!: 13. marts un 1997. gads · Redzēt vairāk »

1998. gads

1998.

Jaunums!!: 13. marts un 1998. gads · Redzēt vairāk »

2. gads

2.

Jaunums!!: 13. marts un 2. gads · Redzēt vairāk »

2001. gads

2001.

Jaunums!!: 13. marts un 2001. gads · Redzēt vairāk »

2002. gads

2002.

Jaunums!!: 13. marts un 2002. gads · Redzēt vairāk »

2003. gads

2003.

Jaunums!!: 13. marts un 2003. gads · Redzēt vairāk »

98. gads

98.

Jaunums!!: 13. marts un 98. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

13.marts.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »