Satura rādītājs
26 attiecības: Ķīna, Āzija, Eiropa, Grieķija, Haņu dinastija, Hellēnisms, Jūda Makabejs, Kartāga, Korinta, Lūcijs Kornēlijs Sulla, Mēness aptumsums, Papīrs, Rodas Apollonijs, Romas Republika, Saules aptumsums, Senā Grieķija, Senā Maķedonija, Senā Roma, Senie laiki, Simacjaņs, Tuvie Austrumi, Vidusjūra, Zīda ceļš, Ziemeļāfrika, 14. marts, 21. jūnijs.
- 1. gadu tūkstotis p.m.ē.
- Gadsimti
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Skatīt 2. gadsimts p.m.ē. un Ķīna
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Skatīt 2. gadsimts p.m.ē. un Āzija
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt 2. gadsimts p.m.ē. un Eiropa
Grieķija
Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.
Skatīt 2. gadsimts p.m.ē. un Grieķija
Haņu dinastija
Haņu valsts pamatteritorija ap mūsu ēras 2. gadu Haņu impērijas karagājieni Haņu impērijas pamatteritorija un ietekmes sfēras Haņu dinastija (no 206. gada p.m.ē. līdz 220. gadam) bija senās Ķīnas dinastija un Ķīnas vēstures posms, kas sākās ar Cjiņu dinastijas gāšanu un beidzās ar vienotas valsts sabrukumu četrus gadsimtus vēlāk.
Skatīt 2. gadsimts p.m.ē. un Haņu dinastija
Hellēnisms
Vatikāna muzejs Hellēnisms ir antīkās vēstures periods no aptuveni 336.
Skatīt 2. gadsimts p.m.ē. un Hellēnisms
Jūda Makabejs
Jūda Makabejs (miris 161. gadā p.m.ē) bija Matatija trešais dēls.
Skatīt 2. gadsimts p.m.ē. un Jūda Makabejs
Kartāga
Kartāga (vai arī Karthago, kas savukārt cēlies no feniķiešu valodas Qart-ḥadašt — 'jaunā pilsēta') ir sena pilsēta Ziemeļāfrikā (mūsdienu Tunisijas galvaspilsētas Tunisas teritorijā), kā arī Kartāgas lielvalsts centrs (ap 814—146 p.m.ē.).
Skatīt 2. gadsimts p.m.ē. un Kartāga
Korinta
Korinta ir pilsēta Grieķijā, Peloponēsas reģionā.
Skatīt 2. gadsimts p.m.ē. un Korinta
Lūcijs Kornēlijs Sulla
Lūcijs Kornēlijs Sulla bija Romas karavadonis un valstsvīrs.
Skatīt 2. gadsimts p.m.ē. un Lūcijs Kornēlijs Sulla
Mēness aptumsums
Mēness aptumsums Mēness aptumsums ir Saules, Zemes un Mēness stāvoklis, kad Mēness nonāk Zemes ēnā.
Skatīt 2. gadsimts p.m.ē. un Mēness aptumsums
Papīrs
Papīru kaudze Papīrs ir materiāls plānu lapu veidā, kas ir paredzēts rakstīšanai, grāmatu iespiešanai, banknošu izgatavošanai un citiem mērķiem.
Skatīt 2. gadsimts p.m.ē. un Papīrs
Rodas Apollonijs
Rodas Apollonijs (Ἀπολλώνιος Ῥόδιος, * 295.g. p.m.ē., † ap 215.g. p.m.ē.) bija hellēnisma laikmeta sengrieķu dzejnieks, vislabāk pazīstams ar eposu "Argonautika".
Skatīt 2. gadsimts p.m.ē. un Rodas Apollonijs
Romas Republika
Romas republika bija Senās Romas valsts attīstības periods no 509.
Skatīt 2. gadsimts p.m.ē. un Romas Republika
Saules aptumsums
Pilns Saules aptumsums 1999. gada 11. augustā Saules aptumsums ir aptumsuma veids, kad Mēness nostājas starp Sauli un Zemi, tādā veidā pilnībā vai daļēji Mēness aizklāj Sauli un aptumšo Zemes virsmu.
Skatīt 2. gadsimts p.m.ē. un Saules aptumsums
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Skatīt 2. gadsimts p.m.ē. un Senā Grieķija
Senā Maķedonija
Ķēniņa zelta ozollapu kronis Verginas sauli) uz vāka Senā Maķedonija ((Makedonía)) bija ķēniņvalsts Senās Grieķijas ziemeļu daļā.
Skatīt 2. gadsimts p.m.ē. un Senā Maķedonija
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Skatīt 2. gadsimts p.m.ē. un Senā Roma
Senie laiki
Senās Grieķijas dzejnieks Homērs. Senie laiki ir laika posms cilvēces vēsturē starp aizvēsturi un viduslaiku sākumu Eiropā (ap 3000 gadu p.m.ē. līdz 500 gadam m.ē.). Citās pasaules daļās seno laiku posma laika robežas var atšķirties, piemēram, Ķīnas vēturē par seno laiku posma beigām dažreiz uzskata Cjiņu dinastijas sākumu, Indijas vēsturē Čolas dinastijas sākumu, bet Amerikā — Amerikas kolonizēšanas sākumu.
Skatīt 2. gadsimts p.m.ē. un Senie laiki
Simacjaņs
Simacjaņa portrets ''Šidzji'' lappuse Simacjaņs, arī Sima Cjaņs (dzimis apt. 145. g.p.m.ē., miris 90. g.p.m.ē.) - vēsturnieks, rakstnieks, astronoms Haņ impērijā, imperatora Vu (武帝 - Wǔdì) galmā.
Skatīt 2. gadsimts p.m.ē. un Simacjaņs
Tuvie Austrumi
Tuvie Austrumi ir starpkontinentāls reģions, kas aptver Dienvidrietumāziju bez Kaukāza valstīm, kā arī Ēģipti, kas lielākoties atrodas Āfrikā. Reģions atrodas starp Eiropu un Vidējiem Austrumiem, teritorijā no Vidusjūras austrumu krasta līdz Persijas līcim.
Skatīt 2. gadsimts p.m.ē. un Tuvie Austrumi
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Skatīt 2. gadsimts p.m.ē. un Vidusjūra
Zīda ceļš
Zīda ceļš 1. gadsimtā Viduslaiku tirdzniecības ceļi, ko 9.–11. gadsimtā izmantoja radhanīti, vikingi un citi tirgotāji Zīda ceļš bija seno laiku un viduslaiku tirdzniecības ceļš no Senās Ķīnas uz Centrālāziju, tālāk uz Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras baseina valstīm.
Skatīt 2. gadsimts p.m.ē. un Zīda ceļš
Ziemeļāfrika
Ziemeļāfrika ir Āfrikas ziemeļu reģions, kurš pārsvarā atrodas Sahāras tuksneša teritorijā.
Skatīt 2. gadsimts p.m.ē. un Ziemeļāfrika
14. marts
14.
Skatīt 2. gadsimts p.m.ē. un 14. marts
21. jūnijs
21.
Skatīt 2. gadsimts p.m.ē. un 21. jūnijs
Skatīt arī
1. gadu tūkstotis p.m.ē.
- 1. gadsimts p.m.ē.
- 1. tūkstošgade p.m.ē.
- 10. gadsimts p.m.ē.
- 2. gadsimts p.m.ē.
- 3. gadsimts p.m.ē.
- 4. gadsimts p.m.ē.
- 5. gadsimts p.m.ē.
- 6. gadsimts p.m.ē.
- 7. gadsimts p.m.ē.
- 8. gadsimts p.m.ē.
- 9. gadsimts p.m.ē.
- Skiti
Gadsimti
- 1. gadsimts
- 1. gadsimts p.m.ē.
- 10. gadsimts
- 10. gadsimts p.m.ē.
- 11. gadsimts
- 11. gadsimts p.m.ē.
- 12. gadsimts
- 12. gadsimts p.m.ē.
- 13. gadsimts
- 13. gadsimts p.m.ē.
- 14. gadsimts
- 14. gadsimts p.m.ē.
- 15. gadsimts
- 15. gadsimts p.m.ē.
- 16. gadsimts
- 16. gadsimts p.m.ē.
- 17. gadsimts
- 17. gadsimts p.m.ē.
- 18. gadsimts
- 18. gadsimts p.m.ē.
- 19. gadsimts
- 2. gadsimts
- 2. gadsimts p.m.ē.
- 20. gadsimts
- 20. gadsimts p.m.ē.
- 21. gadsimts
- 24. gadsimts p.m.ē.
- 25. gadsimts p.m.ē.
- 3. gadsimts
- 3. gadsimts p.m.ē.
- 4. gadsimts
- 4. gadsimts p.m.ē.
- 5. gadsimts
- 5. gadsimts p.m.ē.
- 6. gadsimts
- 6. gadsimts p.m.ē.
- 7. gadsimts
- 7. gadsimts p.m.ē.
- 8. gadsimts
- 8. gadsimts p.m.ē.
- 9. gadsimts
- 9. gadsimts p.m.ē.
- Desmitgažu saraksts
- Gadsimts