Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

26. februāris

Indekss 26. februāris

26.

101 attiecības: Aleksandrs Kalējs, Anatolijs Fiļipčenko, Andrejs Fedjajevs, Apvienotā Karaliste, Ariels Šarons, ASV dolārs, Ģula Štrauss, Banka, BBC, Bizonu Bils, Bosnija un Hercegovina, Džonijs Kešs, Džozefīne Tevsona, Džuzepe Tartīni, Emanuels Adebajors, Es esmu šeit, Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota, Fernandels, Francija, Genocīds, Gregora kalendārs, Gustavs Klucis, Hermanis Ebinghauss, Kamills Flammarions, Kārlis Mengers, Kevins Dallmans, Kodolieroči, Kristofers Mārlovs, Kuveita, Luftwaffe, Marks Dakaskoss, Mārtiņš Karsums, Mihaels Hainišs, Milans Neraličs, Mostara, Nadežda Krupska, Nigērija, Oļģerts Ābelīte, Oto Vallahs, Otrais pasaules karš, Radars, Redžeps Tajips Erdogans, Sebastjēns Lēbs, Serbija, Sinta Sprudzāne, Srebrenica, Starptautiskā tiesa, Tarass Ševčenko, Teledesic, Tokija, ..., Vācija, Vāclavs IV Luksemburgs, Vecā un jaunā stila datumi, Viktors Igo, Vilhelms Bitrihs, Vinstons Čērčils, Vitālijs Rubenis, Ziemeļmaķedonija, Zigismunds Lorencs, 1361. gads, 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1), 1564. gads, 1593. gads, 1770. gads, 1802. gads, 1842. gads, 1846. gads, 1848. gads, 1861. gads, 1869. gads, 1875. gads, 1876. gads, 1880. gads, 1894. gads, 1909. gads, 1914. gads, 1921. gads, 1928. gads, 1931. gads, 1932. gads, 1935. gads, 1938. gads Latvijā, 1940. gads, 1943. gads, 1952. gads, 1954. gads, 1958. gads, 1964. gads, 1971. gads, 1974. gads, 1981. gads, 1984. gads, 1986. gads, 1988. gads, 1995. gads, 1998. gads, 2004. gads, 2007. gads, 2016. gads, 2021. gads, 2022. gads Latvijā. Izvērst indekss (51 vairāk) »

Aleksandrs Kalējs

Aleksandrs Kalējs (—) bija latviešu virsnieks, Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas armijas ģenerālis (1927).

Jaunums!!: 26. februāris un Aleksandrs Kalējs · Redzēt vairāk »

Anatolijs Fiļipčenko

Anatolijs Fiļipčenko (Анатолий Васильевич Филипченко, dzimis, miris) bija PSRS kosmonauts, lidotājs, aviācijas ģenerālmajors.

Jaunums!!: 26. februāris un Anatolijs Fiļipčenko · Redzēt vairāk »

Andrejs Fedjajevs

Andrejs Fedjajevs (Андрей Валерьевич Федяев; dzimis) ir Krievijas kosmonauts, lidotājs, majors rezervē.

Jaunums!!: 26. februāris un Andrejs Fedjajevs · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: 26. februāris un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Ariels Šarons

Ariels Šarons (Ariel Sharon; dzimis, miris) bija Izraēlas valstsvīrs un ģenerālis, 11.

Jaunums!!: 26. februāris un Ariels Šarons · Redzēt vairāk »

ASV dolārs

ASV 100 dolāru naudaszīme ASV dolārs (valūtas kods USD) ir ASV valūta.

Jaunums!!: 26. februāris un ASV dolārs · Redzēt vairāk »

Ģula Štrauss

Ģula Štrauss (dzimis, miris) bija ungāru vieglatlēts, 1900. gada vasaras olimpisko spēļu un 1906. gada neoficiālo olimpisko spēļu dalībnieks.

Jaunums!!: 26. februāris un Ģula Štrauss · Redzēt vairāk »

Banka

Latvijas Bankas galvenā ēka Banka ir kredītiestāde, kas piesaista uz laiku brīvos naudas līdzekļus, veic norēķinu un kredīta, vērtspapīru, valūtas, naudas apgrozības regulēšanas un vērtību glabāšanas operācijas.

Jaunums!!: 26. februāris un Banka · Redzēt vairāk »

BBC

BBC, pilnais nosaukums British Broadcasting Corporation, ir Apvienotajā Karalistē bāzēta raidorganizācija, kura darbojas radio, televīzijas un interneta sfērās.

Jaunums!!: 26. februāris un BBC · Redzēt vairāk »

Bizonu Bils

Bizonu Bils, īstajā vārdā Viljams Frederiks Kodijs (William Frederick Cody, dzimis, miris), bija amerikāņu Mežonīgo Rietumu perioda bizonu mednieks, karavīrs un šovmens.

Jaunums!!: 26. februāris un Bizonu Bils · Redzēt vairāk »

Bosnija un Hercegovina

Bosnijas un Hercegovinas Federācija, Serbu Republika un Brčko apriņķis Bosnija un Hercegovina ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā.

Jaunums!!: 26. februāris un Bosnija un Hercegovina · Redzēt vairāk »

Džonijs Kešs

Džons R. "Džonijs" Kešs (dzimis Kingslenā, Ārkanzasas štatā, ASV, miris Našvilā, Tenesī štatā, ASV) bija amerikāņu dziedātājs, dziesmu autors, mūziķis un aktieris.

Jaunums!!: 26. februāris un Džonijs Kešs · Redzēt vairāk »

Džozefīne Tevsona

Džozefīne Enna Tevsona (dzimusi, mirusi) bija angļu teātra un televīzijas raksturlomu aktrise, labāk zināma pēc lomām tādās britu televīzijas situāciju komēdijās kā Shelley, "Smalkais stils" (1990–1995) un Last of the Summer Wine (2003–2010).

Jaunums!!: 26. februāris un Džozefīne Tevsona · Redzēt vairāk »

Džuzepe Tartīni

Džuzepe Tartīni (dzimis, miris) bija 18.

Jaunums!!: 26. februāris un Džuzepe Tartīni · Redzēt vairāk »

Emanuels Adebajors

Šeji Emanuels Adebajors (dzimis 1984. gada 26. februārī Lomē) ir Nigērijas izcelsmes Togo futbolists, spēlē uzbrucēja pozīcijā, Togo futbola izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 26. februāris un Emanuels Adebajors · Redzēt vairāk »

Es esmu šeit

"Es esmu šeit" ir 2016.

Jaunums!!: 26. februāris un Es esmu šeit · Redzēt vairāk »

Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota

Ferdinands I (dzimis, miris) bija Bulgārijas kņazistes kņazs no 1887.

Jaunums!!: 26. februāris un Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota · Redzēt vairāk »

Fernandels

Fernāns Žozefs Desirē Kontandēns (pazīstams kā Fernandels; dzimis, miris) bija franču aktieris un dziedātājs, viens no izcilākajiem franču kino komiķiem.

Jaunums!!: 26. februāris un Fernandels · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: 26. februāris un Francija · Redzēt vairāk »

Genocīds

Genocīds ir darbība, kas vērsta, lai pilnībā vai daļēji iznīcinātu kādu nacionālu, etnisku, rases vai reliģiskās piederības grupu kā tādu: nogalinot šīs grupas locekļus, fiziski sakropļojot vai garīgi traumējot tos, apzināti radot šādai grupai tādus dzīves apstākļus, kur paredzēta tās pilnīga vai daļēja iznīcība, apzināti ierobežojot dzimstību šajā grupā, ar varu pārvietojot vienas grupas bērnus dzīvošanai citā grupā.

Jaunums!!: 26. februāris un Genocīds · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 26. februāris un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Gustavs Klucis

Gustavs Klucis (dzimis, miris) bija latviešu plakātists, dizainers, gleznotājs.

Jaunums!!: 26. februāris un Gustavs Klucis · Redzēt vairāk »

Hermanis Ebinghauss

Hermanis Ebinghauss (dzimis Barmenā (Barmen), tagad Vupertāle, miris Breslavā) bija vācu psihologs.

Jaunums!!: 26. februāris un Hermanis Ebinghauss · Redzēt vairāk »

Kamills Flammarions

Nikolā Kamills Flammarions (dzimis, miris) bija franču astronoms, Francijas astronomiskās biedrības dibinātājs.

Jaunums!!: 26. februāris un Kamills Flammarions · Redzēt vairāk »

Kārlis Mengers

Kārlis Mengers (dzimis, miris) bija Volīnijā dzimis austriešu ekonomists.

Jaunums!!: 26. februāris un Kārlis Mengers · Redzēt vairāk »

Kevins Dallmans

Kevins Dallmans (dzimis 1981. gada 26. februārī) ir bijušais kanādiešu hokejists, aizsargs, Kazahstānas hokeja izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 26. februāris un Kevins Dallmans · Redzēt vairāk »

Kodolieroči

1945. gadā Kodolieroči ir masu iznīcināšanas ieroči, kuros izmanto kodolreakciju enerģiju.

Jaunums!!: 26. februāris un Kodolieroči · Redzēt vairāk »

Kristofers Mārlovs

Kristofers Mārlovs (kristīts, miris) bija angļu Elizabetes laikmeta dramaturgs, bieži tiek uzskatīts par nozīmīgāko tā laika dramaturgu aiz Viljama Šekspīra.

Jaunums!!: 26. februāris un Kristofers Mārlovs · Redzēt vairāk »

Kuveita

Kuveita ir valsts Āzijā pie Persijas līča.

Jaunums!!: 26. februāris un Kuveita · Redzēt vairāk »

Luftwaffe

Luftwaffe (latviski — 'gaisa spēki') ir termins, ar kuru vācu valodā saprot kara aviāciju.

Jaunums!!: 26. februāris un Luftwaffe · Redzēt vairāk »

Marks Dakaskoss

Marks Dakaskoss (dzimis) ir ASV cīņas mākslas meistars un aktieris, plašāk zināms ar savām cīņas mākslas un spriedzes filmām.

Jaunums!!: 26. februāris un Marks Dakaskoss · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Karsums

Mārtiņš Karsums (dzimis Rīgā) ir latviešu hokejists, spēlē malējā uzbrucēja pozīcijā, bijušais Latvijas hokeja izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 26. februāris un Mārtiņš Karsums · Redzēt vairāk »

Mihaels Hainišs

Mihaels Arturs Jozefs Jakobs Hainišs (dzimis, miris) bija austriešu politiķis, otrais Austrijas prezidents no 1920.

Jaunums!!: 26. februāris un Mihaels Hainišs · Redzēt vairāk »

Milans Neraličs

Milans Neraličs (dzimis, miris) bija horvātu—serbu paukotājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.

Jaunums!!: 26. februāris un Milans Neraličs · Redzēt vairāk »

Mostara

Mostara ir pilsēta Bosnijas un Hercegovinas dienvidos pie Neretvas upes.

Jaunums!!: 26. februāris un Mostara · Redzēt vairāk »

Nadežda Krupska

Nadežda Krupska (dzimusi, mirusi) bija krievu boļševiku revolucionāre un politiķe.

Jaunums!!: 26. februāris un Nadežda Krupska · Redzēt vairāk »

Nigērija

Nigērija, oficiāli Nigērijas Federālā Republika (Federal Republic of Nigeria) ir valsts Rietumāfrikā.

Jaunums!!: 26. februāris un Nigērija · Redzēt vairāk »

Oļģerts Ābelīte

Oļģerts Ābelīte (dzimis, miris) bija latviešu grafiķis.

Jaunums!!: 26. februāris un Oļģerts Ābelīte · Redzēt vairāk »

Oto Vallahs

Oto Vallahs (dzimis, miris) bija vācu ķīmiķis.

Jaunums!!: 26. februāris un Oto Vallahs · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: 26. februāris un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Radars

Spraugu antena Radars, arī radiolokators, ir ierīce, kas paredzēta, lai atklātu tuvumā esošos objektus un mērķus, un, mūsdienās, arī, lai noteiktu attālumu un virzienu uz tiem.

Jaunums!!: 26. februāris un Radars · Redzēt vairāk »

Redžeps Tajips Erdogans

Redžeps Tajips Erdogans (dzimis) ir Turcijas politiķis, kopš 2014.

Jaunums!!: 26. februāris un Redžeps Tajips Erdogans · Redzēt vairāk »

Sebastjēns Lēbs

Sebastjēns Lēbs (dzimis Ageno, Elzasā, Francijā) ir franču autorallija pilots.

Jaunums!!: 26. februāris un Sebastjēns Lēbs · Redzēt vairāk »

Serbija

Serbija ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.

Jaunums!!: 26. februāris un Serbija · Redzēt vairāk »

Sinta Sprudzāne

Sinta Sprudzāne (bijusi arī Sinta Ozoliņa-Kovale, dzimusi Sinta Ozoliņa Rīgā) ir latviešu vieglatlēte, šķēpa metēja.

Jaunums!!: 26. februāris un Sinta Sprudzāne · Redzēt vairāk »

Srebrenica

Srebrenica ir pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā.

Jaunums!!: 26. februāris un Srebrenica · Redzēt vairāk »

Starptautiskā tiesa

Starptautiskā tiesa (ICJ) ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) primārais tiesas orgāns.

Jaunums!!: 26. februāris un Starptautiskā tiesa · Redzēt vairāk »

Tarass Ševčenko

Pēc atbrīvošanas no karadienesta (1858). Tarass Ševčenko (dzimis, miris) bija ukraiņu dzejnieks un mākslinieks.

Jaunums!!: 26. februāris un Tarass Ševčenko · Redzēt vairāk »

Teledesic

Teledesic bija neīstenots globālas mobilo sakaru pavadoņu sistēmas projekts piekļuvei internetam no jebkuras vietas uz zemeslodes, izmantojot nelielus termināļus ar augšupielādes ātrumu 100 Mb/s un lejupielādes ātrumu līdz 720 Mb/s.

Jaunums!!: 26. februāris un Teledesic · Redzēt vairāk »

Tokija

Tokija (東京, Tōkyō — 'Austrumu galvaspilsēta'), formāli Tokijas metropole (東京都, Tōkyō-to) ir viena no Japānas 47 prefektūrām un ir īpaša starp pārējām prefektūrām ar to, ka pēc valsts likumiem Tokija vienlaicīgi ir arī lielpilsēta.

Jaunums!!: 26. februāris un Tokija · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 26. februāris un Vācija · Redzēt vairāk »

Vāclavs IV Luksemburgs

Vāclavs IV (dzimis, miris) bija Luksemburgu dinastijas Romiešu karalis (1376–1400), Svētās Romas impērijas ķeizars (1378–1400) un Bohēmijas karalis (1378–1419).

Jaunums!!: 26. februāris un Vāclavs IV Luksemburgs · Redzēt vairāk »

Vecā un jaunā stila datumi

Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.

Jaunums!!: 26. februāris un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »

Viktors Igo

Viktors Igo (Victor-Marie Hugo, dzimis Bezansonā (franču: Besançon), miris) bija franču romantisma rakstnieks.

Jaunums!!: 26. februāris un Viktors Igo · Redzēt vairāk »

Vilhelms Bitrihs

Vilhelms Bitrihs (dzimis, miris) bija SS obergrupenfīrers un ''Waffen-SS'' ģenerālis Otrajā pasaules karā.

Jaunums!!: 26. februāris un Vilhelms Bitrihs · Redzēt vairāk »

Vinstons Čērčils

Sers Vinstons Leonards Spensers-Čērčils (dzimis, miris) bija Apvienotās Karalistes politiķis, pazīstams kā Apvienotās Karalistes līderis Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: 26. februāris un Vinstons Čērčils · Redzēt vairāk »

Vitālijs Rubenis

Vitālijs Rubenis (—) bija padomju politiķis.

Jaunums!!: 26. februāris un Vitālijs Rubenis · Redzēt vairāk »

Ziemeļmaķedonija

Ziemeļmaķedonijas Republika, arī Ziemeļu Maķedonija, ir valsts Dienvidaustrumeiropā, kas atrodas Balkānu pussalā.

Jaunums!!: 26. februāris un Ziemeļmaķedonija · Redzēt vairāk »

Zigismunds Lorencs

Zigismunds Lorencs (dzimis 1949. gada 16. jūnijā Rīgā, miris 2022. gada 26. februārī Kanādā) bija latviešu popmūziķis, darbojies grupās "The Melody Makers", "Eolika", "Zvaigznīte" un "Selga".

Jaunums!!: 26. februāris un Zigismunds Lorencs · Redzēt vairāk »

1361. gads

1361.

Jaunums!!: 26. februāris un 1361. gads · Redzēt vairāk »

15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)

15.

Jaunums!!: 26. februāris un 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) · Redzēt vairāk »

1564. gads

1564.

Jaunums!!: 26. februāris un 1564. gads · Redzēt vairāk »

1593. gads

1593.

Jaunums!!: 26. februāris un 1593. gads · Redzēt vairāk »

1770. gads

1770.

Jaunums!!: 26. februāris un 1770. gads · Redzēt vairāk »

1802. gads

1802.

Jaunums!!: 26. februāris un 1802. gads · Redzēt vairāk »

1842. gads

1842.

Jaunums!!: 26. februāris un 1842. gads · Redzēt vairāk »

1846. gads

1846.

Jaunums!!: 26. februāris un 1846. gads · Redzēt vairāk »

1848. gads

1848.

Jaunums!!: 26. februāris un 1848. gads · Redzēt vairāk »

1861. gads

1861.

Jaunums!!: 26. februāris un 1861. gads · Redzēt vairāk »

1869. gads

1869.

Jaunums!!: 26. februāris un 1869. gads · Redzēt vairāk »

1875. gads

1875.

Jaunums!!: 26. februāris un 1875. gads · Redzēt vairāk »

1876. gads

1876.

Jaunums!!: 26. februāris un 1876. gads · Redzēt vairāk »

1880. gads

1880.

Jaunums!!: 26. februāris un 1880. gads · Redzēt vairāk »

1894. gads

1894.

Jaunums!!: 26. februāris un 1894. gads · Redzēt vairāk »

1909. gads

1909.

Jaunums!!: 26. februāris un 1909. gads · Redzēt vairāk »

1914. gads

1914.

Jaunums!!: 26. februāris un 1914. gads · Redzēt vairāk »

1921. gads

1921.

Jaunums!!: 26. februāris un 1921. gads · Redzēt vairāk »

1928. gads

1928.

Jaunums!!: 26. februāris un 1928. gads · Redzēt vairāk »

1931. gads

1931.

Jaunums!!: 26. februāris un 1931. gads · Redzēt vairāk »

1932. gads

1932.

Jaunums!!: 26. februāris un 1932. gads · Redzēt vairāk »

1935. gads

1935.

Jaunums!!: 26. februāris un 1935. gads · Redzēt vairāk »

1938. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1938. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: 26. februāris un 1938. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1940. gads

1940.

Jaunums!!: 26. februāris un 1940. gads · Redzēt vairāk »

1943. gads

1943.

Jaunums!!: 26. februāris un 1943. gads · Redzēt vairāk »

1952. gads

1952.

Jaunums!!: 26. februāris un 1952. gads · Redzēt vairāk »

1954. gads

1954.

Jaunums!!: 26. februāris un 1954. gads · Redzēt vairāk »

1958. gads

1958.

Jaunums!!: 26. februāris un 1958. gads · Redzēt vairāk »

1964. gads

1964.

Jaunums!!: 26. februāris un 1964. gads · Redzēt vairāk »

1971. gads

1971.

Jaunums!!: 26. februāris un 1971. gads · Redzēt vairāk »

1974. gads

1974.

Jaunums!!: 26. februāris un 1974. gads · Redzēt vairāk »

1981. gads

1981.

Jaunums!!: 26. februāris un 1981. gads · Redzēt vairāk »

1984. gads

1984.

Jaunums!!: 26. februāris un 1984. gads · Redzēt vairāk »

1986. gads

1986.

Jaunums!!: 26. februāris un 1986. gads · Redzēt vairāk »

1988. gads

1988.

Jaunums!!: 26. februāris un 1988. gads · Redzēt vairāk »

1995. gads

1995.

Jaunums!!: 26. februāris un 1995. gads · Redzēt vairāk »

1998. gads

1998.

Jaunums!!: 26. februāris un 1998. gads · Redzēt vairāk »

2004. gads

2004.

Jaunums!!: 26. februāris un 2004. gads · Redzēt vairāk »

2007. gads

2007.

Jaunums!!: 26. februāris un 2007. gads · Redzēt vairāk »

2016. gads

2016.

Jaunums!!: 26. februāris un 2016. gads · Redzēt vairāk »

2021. gads

2021.

Jaunums!!: 26. februāris un 2021. gads · Redzēt vairāk »

2022. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2022. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: 26. februāris un 2022. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

26.februāris.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »